Lobanas tiesisk reguljuma izstrde Darba grupas sde 15

Lobēšanas tiesiskā regulējuma izstrāde Darba grupas sēde 15. 01. 20120 Regulējuma: - nosaukuma - mērķis - definīcija

Nosaukums • Republic of Lithuania law on lobbying activities (Lietuva) • Regulation of lobbying act (Īrija) • Act on lobbying in the legislative process (Polija) • Lobēšanas pārredzamības, bezpartijiskās aģitācijas un arodbiedrību administrācijas likums = transparency of lobbying, non-party campaigning and trade union administration act 2014 (UK) • Katalonijas pārredzamības likums • Lobbying (Scotland) act • The Austrian transparency act 2013 for lobbying and interest representation (Austrija) • Regulamentação Do Lobbying / Lobēšanas regula (Portugāle) • Likums par pārredzamību lobija un interešu pārstāvības jomā (Rumānija)

Mērķis - Austrija • Lobēšanas likuma iecere ir sasniegt vairākus mērķus. Likums galvenokārt attiecas uz lielāku atklātību un pārredzamību, ja tiek aizstāvētas intereses, ietekmējot likumdevēju un izpildiestādes. Principā atsevišķu vai kolektīvu interešu apliecināšana, ietekmējot valdības iestādes, vērtību ziņā ir neitrāla. Kopumā sabiedrības pārstāvjiem un izpildvaras pārstāvjiem ir ieteicams gūt pēc iespējas pilnīgāku pārskatu par to, kādas būs to lēmumu sekas. Tomēr, ja šāda ietekme tiek īstenota slepeni un slepeni, ja nav skaidrs, kādi lēmumi tiek ietekmēti, kāda ir to ietekme, t. i. , ja “bremzē un risina”. Ir paredzēts, ka starptautiskie lobēšanas noteikumi pretdarbojas šādiem notikumiem, kas ir juridiski un demokrātiski, un pārkāpj tiesiskumu; šāda pretdarbība ir arī pašreizējā Lobēšanas likuma mērķis.

Mērķis - Īrija • The Regulation of Lobbying legislation is designed to provide information to the public about who is lobbying whom about what. • Lobēšana ir būtiska demokrātijas procesa sastāvdaļa. Tas dod iespēju un veicina pilsoņu un organizāciju viedokļa pārstāvību par sabiedrisko kārtību un sabiedriskajiem pakalpojumiem, iespēju darīt to zināmu politiķiem un ierēdņiem

Mērķis - Skotija • Skotijas parlamenta likums, kas paredz lobēšanu, tostarp noteikumu par lobēšanas reģistra izveidi un uzturēšanu un rīcības kodeksa publicēšanu.

Mērķis - Katalonija • Mērķis ir ne tikai veicināt pilsoņu līdzdalību, bet arī dot valsts pārvaldes rīcībā līdzekli lielākas pārredzamības nodrošināšanai.

Mērķis - Lietuva • Likums cenšas nodrošināt lobēšanas darbību publicitāti un pārredzamību, kā arī novērst nelikumīgas lobēšanas darbības. • Šis likums regulē lobēšanas darbības, to uzraudzību un atbildību par šā likuma pārkāpumiem. • Šā likuma noteikumi neattiecas uz nevalstiskajām organizācijām, jo tie ir definēti Lietuvas Republikas likumā “Par nevalstisko organizāciju attīstību”.

Mērķis - Portugāle • Panākt maksimālu caurskatāmību attiecībās starp pilsoņiem, uzņēmumiem un deputātiem lēmumu izskatīšanā

Mērķis - Rumānija • Regulēt uzvedības un reģistrācijas pienākumus saistībā ar darbībām, ar kuru palīdzību tiek tiešā veidā ietekmēta likumdošana un lēmumu pieņemšanas procesi vietējā valsts pārvaldē.

Definīcija – starptautiskā situācija • Starptautiskajā praksē nav vienotas lobēšanas definīcijas un tiek atzīts, ka attiecīgajai definīcijai jāatbilst katras konkrētās valsts politiskajai un konstitucionālajai realitātei. • Definīcijai jābūt iespējami skaidrai un nepārprotamai, turklāt jābūt skaidri noteiktiem arī izņēmumiem no attiecīgā regulējuma

Definīcija – starptautiskā situācija • “Noteiktu interešu veicināšana komunikācijas ceļā ar publisku amatpersonu” un kā “daļa no strukturētas un organizētas darbības nolūkā ietekmēt sabiedrisko lēmumu pieņemšanu”. • EPMK izpratnē sabiedrisko lēmumu ietekmēšana ietver šādas jomas: • likumdošanas priekšlikumu izstrādi; • jebkura normatīvā akta ierosināšanu, grozīšanu, virzīšanu pieņemšanai vai atcelšanu; • dažādu politikas programmu izstrādi un grozīšanu; • dotācijas, licences, ieguldījuma vai cita veida finanšu resursu piešķiršanu vai atcelšanu; • pašvaldību līmenī – teritorijas attīstības plānojuma maiņa u. c.

Definīcija – ES dalībvalstīs • Austrija: • “Jebkāda organizēta un strukturēta kontaktēšanās nolūkā trešās personas vārdā ietekmēt lēmuma pieņēmēju” (OECD, 2014). • Slovēnija: • “Jebkura lobētāju un lobētās puses savstarpēja nepubliska kontaktēšanās, ko lobētāji īsteno ar mērķi ietekmēt lēmumu saturu vai pieņemšanas procedūru” (CPC, 2010).

Definīcija – ES dalībvalstīs • Polijā divu veidu lobēšanas darbības: • lobēšana vispārējā izpratnē - jebkura darbība, kas tiek īstenota ar likumīgiem līdzekļiem nolūkā ietekmēt publiskās varas institūcijas likumdošanas procesā; • profesionālā lobēšana - jebkura lobēšanas darbība, kas tiek veikta trešo pušu interešu labā likumdošanas procesā un tiek atalgota.

Definīcija – ES dalībvalstīs • Portugāle – • likumīgo interešu pārstāvju ienesīga komerciāla vai nekomerciāla ietekmēšana, kas tieši vai netieši ietekmē politikas veidošanu valsts iestādēs, likumprojektu izskatīšanā un citos procesos.

Definīcija – ES dalībvalstīs • Īrijā lobētāji ir definēti kā darba devēju vai to darbinieku un trešo pušu pārstāvji, kā arī jebkura persona, kas lobē teritorijas attīstības un plānošanas jautājumus (piemēram, zonējuma maiņa u. c. ). Par lobētājiem Īrijas lobēšanas likuma izpratnē var uzskatīt: • kādas organizācijas darbiniekus, īpašniekus, akcionārus vai partnerus; • brīvprātīgas personas, kas ieņem nacionālas nozīmes amatus, piemēram, ir kādas organizācijas priekšsēdētājs; • personas, kuru saziņu ar lobējamām personām apmaksājušas trešās personas. • Jebkurai personai, kas nodarbojas ar lobēšanu trešās personas vai kāda cita interesēs, reizi ceturksnī jāsniedz pārskats par savu darbību, citstarp norādot rezultātu, ko tā centusies panākt. Šāda visaptveroša lobētāju definīcija aptver gan, piemēram, transnacionālās kompānijas, gan vietējās nevalstiskās organizācijas. Jāpiebilst, ka lobēšanas regulējums Īrijā aptver arī sabiedrības interešu aizstāvības kampaņas (angl. – grassroots campaigns).

Definīcija – ES dalībvalstīs • Slovēnija – • lobistu darbības, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu par valsts institūcijām, kopienu struktūrām, valsts subjektiem, likumprojektiem utt. Par lobēšanu tiek uzskatīta jebkura lobētāja saskarsme ar deputātu ar mērķi ietekmēt iepriekšminēto lēmumu saturu vai lēmumu pieņemšanas procesu.

Definīcija – ES dalībvalstīs • Rumānija – • jebkāds organizēts un strukturēts kontakts ar deputātiem ar mērķi ietekmēt.

Definīcija – Latvijas situācija • Lobēšanas atklātības likumprojekts (16. 12. 2013. ) • 2. pants: • “Lobēšana ir apzināta privātpersonas interesēs veikta saziņa ar publiskās varas institūcijas pārstāvi nolūkā ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā. • (2) Lobēšana nav publiskās varas institūciju pārstāvju savstarpējā komunikācija amata pienākumu izpildes ietvaros. • (3) Lobēšanas pakalpojums ir lobēšanas pasākums vai pasākumu kopums saskaņā ar līgumu vai savstarpēju vienošanos par atlīdzību vai bez tās. ”

Definīcija – Latvijas situācija • • Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (24. 05. 2016. ) Papildināt 48. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Lobēšanu (tiešu vai netiešu fiziskas personas saziņu ar publiskas personas pārstāvjiem jebkuras privāto tiesību juridiskas personas vai citas fiziskas personas interesēs, kas ir veikta vai organizēta ar mērķi likumīgi ietekmēt publiskas personas vai publiskas personas institūcijas lēmuma pieņemšanu) veic, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un regulējumu par lobēšanas publiskošanu. Lobēšanas, kura veikta, izmantojot tiešu saziņu, publiskošanu nodrošina iestādes vadītājs. Publiskojamā informācija sevī ietver fiziskās personas, kura veikusi lobēšanu, vārdu un uzvārdu, kā arī personas, kuras intereses ir lobētas, vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un izteikto priekšlikumu būtību. ”

Definīcija – Latvijas situācija • Lobēšanas definīcija Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipos, • MK ieteikumi (21. 11. 2018. ) • • 3. daļa • «…lobētāju (privātpersonu, kura pēc savas iniciatīvas savās vai citu privātpersonu interesēs sazinās ar nodarbināto vai iestādi, lai ietekmētu lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, un šī saziņa neizriet no normatīvajos aktos noteiktajām lēmumprojektu saskaņošanas un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas procedūrām). »