Lobanas tiesisk reguljuma izstrde 5 februris Iepriekj sd

Lobēšanas tiesiskā regulējuma izstrāde 5. februāris

Iepriekšējā sēdē spriestais • Regulējuma: • - nosaukuma - mērķis - definīcija

Iespējamais nosaukums • Interešu pārstāvības atklātības likums • Alternatīvas • Interešu pārstāvības un lobija atklātības likums • Lobēšanas atklatības likums

Mērķis • Likuma mērķis ir nostiprināt interešu pārstāvību kā demokrātiskas sabiedrības principu, kas nodrošina atklātu un godīgu pārstāvniecību publisku lēmumu pieņemšanā • No sarunām grupā : «no Mērķim jābūt formulētam īsi un konkrēti, jāievēro atklātības princips (atbildes uz jautājumiem: kas? , par ko? utt. ), jāievēro demokrātijas un pārstāvniecības principi»

Definīcija – EDSO • Interešu aizstāvība ir ikviena tieša vai netieša saziņa ar amatpersonām, politikas veidotājiem vai viņu pārstāvjiem ar mērķi ietekmēt publisku lēmumu pieņemšanu. kuru veic kādas organizētas grupas interesēs

Lobēšanas likuma tvērums un informācija par lobēšanas reģistriem • 1) Likuma tvēruma jautājumi – • a) lēmumu pieņemšanas līmenis – Saeima, valdība, pašvaldība • b) interešu pārstāvji, uz kuriem attiektos likuma tvērums – bizness, asociācijas, NVO, valsts un pašvaldību iestādes, domnīcas, ārvalstu valdības un organizācijas, profesionāli lobētāji, arodbiedrības u. c. • 2) Kāda informācija būtu ietverama reģistrā par lobēšanas aktivitātēm? • 3) Kāds varētu izskatīties reģistrs? Vai tas ir viens vai katrai institūcijai savs?

Likuma tvērums - lēmumu pieņemšanas līmenis Unitārās valstīs lobēšanas tiesiskais regulējums (ja tāds ir) aptver publiskās varas institūcijas, citstarp arī pašvaldības. Federālās valstīs vai valstīs ar spēcīgu reģionālo autonomiju var atšķirties regulējums nacionālajā un subnacionālajā līmenī.

Likuma tvērums - lēmumu pieņemšanas līmenis - Eiropas Padomes Ministru komiteja • EPMK rekomendācijās lobēšana tiek definēta kā “noteiktu interešu veicināšana komunikācijas ceļā ar publisku amatpersonu” un kā “daļa no strukturētas un organizētas darbības nolūkā ietekmēt sabiedrisko lēmumu pieņemšanu” (Co. E, 2017). Šajā kontekstā ar lēmumu pieņemšanu tiek saprasta sabiedrisko lēmumu pieņemšana visplašākajā nozīmē dažādos pārvaldības līmeņos. Savukārt ar lobēto personu (personu, pie kuras tiek veiktas lobēšanas darbības) tiek saprastas publiska amatpersona. Lobētā persona Publiska amatpersona lobēšanas kontekstā ir jebkura persona, kas veic publisku funkciju un ir vēlēta amatpersona, algots darbinieks vai citādā veidā iesaistīta likumdevējvaras un izpildvaras darbībā (executive branch) (Co. E, 2017).

Likuma tvērums - lēmumu pieņemšanas līmenis - Eiropas Padomes Ministru komiteja • EPMK izpratnē Publiskā lēmumu pieņemšana, kuru cenšas ietekmēt lobētāji, visbiežāk ietver: • likumdošanas priekšlikumu izstrādi; • jebkura normatīvā akta ierosināšanu, grozīšanu, virzīšanu pieņemšanai vai atcelšanu; • dažādu politikas programmu izstrādi un grozīšanu; • dotācijas, licences, ieguldījuma vai cita veida finanšu resursu piešķiršanu vai atcelšanu (finanšu vai natūras veidā, piemēram, kādas personas iecelšana amatā) u. c. • Pašvaldību līmenī nozīmīga publisko lēmumu pieņemšanas joma ir teritorijas attīstības plānojuma izstrāde un grozīšana (Co. E, 2017).

Likuma tvērums - lēmumu pieņemšanas līmenis - Īrija • Personu loks, pie kurām var tikt veiktas lobēšanas darbības, ir plašs. Tas ietver: • parlamenta abu palātu locekļus un pie tiem strādājošos darbiniekus; • ministru īpašos padomniekus; • vietējo pašvaldību deputātus; • tiesībsargu, valsts kontrolieri un ģenerālrevidentu; • vecākos ierēdņus un ierēdņus (atbilstoši attiecīgās nozares ministra noteiktajam); • citas īpaši noteiktas personas vai personu kategorijas.

Likuma tvērums - lēmumu pieņemšanas līmenis - projekts Latvijā • Likumprojektā tiek lietoti apzīmējumi“Publiskās varas institūcijas” un “publiskās varas institūciju pārstāvji”

Likuma tvērums – interešu pārstāvji, uz kuriem attiecas lobēšanas regulējums OECD dalībvalstu aptauja liecina, ka interešu pārstāvji, uz kuriem attiecas regulējums ir šādi: Biežāk Salīdzinoši retāk Visretāk lobēšanas regulējums tiek attiecināts uz lobētājiem no lobēšanas firmām, Salīdzinoši retāk regulējums attiecas uz: baznīcām pašnodarbinātajiem lobētājiem (konsultantiem), tādu komunikāciju un kontaktēšanos, kas saistīta ar juridisko padomu sniegšanu un konsultācijām labdarības iestādēm privātā sektora pārstāvjiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem – juridiskām personām bezpeļņas sabiedrību pārstāvjiem domnīcām nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. asociācijām, kas pārstāv plašsaziņas līdzekļus

Likuma tvērums – interešu pārstāvji, uz kuriem attiecas lobēšanas regulējums - Eiropas Padomes Ministru komiteja • konsultanti-lobētāji (darbojas trešās personas vārdā) • iekšējie lobētāji (to darba devēji ir noteiktas organizācijas un tie ir patstāvīgi nodarbināti pie sava darba devēja) • organizācijas vai kolektīvi – pārstāv profesionālās vai nozaru intereses

Likuma tvērums – interešu pārstāvji, uz kuriem attiecas lobēšanas regulējums - Lobēšana atklātības likumprojekts Latvijā (1) • • • Paredzēts nošķīrums starp lobēšanu savās un citas privātpersonas interesēs. Lobētājs veic lobēšanu savās interesēs, ja tas: 1) pārstāv sevi un savas personiskās intereses; 2) ir komersanta, kura interesēs veic lobēšanu, īpašnieks, dalībnieks (akcionārs), kapitāla daļu turētājs; 3) ir organizācijas, biedrības vai nodibinājuma biedrs, ja tas lobē organizācijas, biedrības vai nodibinājuma vienotās intereses; 4) pārstāv komersanta intereses vai organizācijas, biedrības vai nodibinājuma vienotās intereses, atrodoties ar komersantu vai organizāciju, biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskās attiecībās. (3) Lobētājs veic lobēšanu citas privātpersonas interesēs, ja tas: 1) ir līgumiskās attiecībās ar jebkuru personu, lai tās interesēs veiktu lobēšanu; 2) pārstāv juridisku personu (komersantu, organizāciju, biedrību vai nodibinājumu), kura nodrošina lobēšanas pakalpojumu trešajai personai. (4) Ja lobētājs stādās priekšā kā komersanta, organizācijas, biedrības vai nodibinājuma amatpersona, darbinieks, biedrs vai pārstāvis, tiek prezumēts, ka viņš lobē attiecīgā komersanta, organizācijas, biedrības vai nodibinājuma interesēs, ja vien viņš pats neapgalvo pretējo.

Likuma tvērums – interešu pārstāvji, uz kuriem attiecas lobēšanas regulējums - Lobēšana atklātības likumprojekts Latvijā (1) • Lobēšanas līgums • (1) Ja Lobētājs veic lobēšanu citu privātpersonu interesēs par atlīdzību, lobētājs vai lobētāja darba devējs, kurš apņemas to nodrošināt, slēdz lobēšanas līgumu. Lobēšanas līgums slēdzams rakstveidā. • (2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas uz organizāciju, biedrību vai nodibinājumu tikai tad, ja lobēšana tiek veikta kāda atsevišķa biedra vai citas privātpersonas interesēs. Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz organizāciju, biedrību vai nodibinājumu, ja lobēšana tiek veikta tāda atsevišķa biedra interesēs, kurš ir organizācija, biedrība vai nodibinājums. • (3) Publiskās varas institūcijas pārstāvim ir tiesības pieprasīt uzrādīt šā panta pirmajā daļā minēto līgumu.

EK caurskatāmības reģistrs I Profesionālie konsultāciju/juridiskie uzņēmumi/pašnodarbinātie konsultanti II Iekšējie lobētāji, tirdzniecības/uzņēmēji/profesionālās apvienības Uzņēmumi un to grupas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības apvienības Arodbiedrības un profesionālās apvienības III Nevalstiskās organizācijas, platformas un tīkli u. c. IV Domnīcas, pētniecības un akadēmiskās iestādes Ideju ģeneratori un pētniecības iestādes Akadēmiskās institūcijas V – Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas VI – Organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pašvaldību iestādes, citas publiskas vai jauktas vienības u. c. Dažādas reģionālās struktūras Citas valsts pārvaldes iestādes Starpvalstu apvienības un publisko reģionālo vai citu subnacionālo iestāžu tīkli Citas publiskas vai jauktas struktūras, kas izveidotas ar tiesību aktiem un kuru mērķis ir darboties sabiedrības interesēs

Īrija Par lobētājiem var uzskatīt: • kādas organizācijas darbiniekus, īpašniekus, akcionārus vai partnerus; • brīvprātīgas personas, kas ieņem valsts nozīmes amatus, piemēram, ir kādas organizācijas priekšsēdētājs; • personas, kuru saziņu ar lobējamām personām apmaksājušas trešās personas.

Lobēšanas reģistri ES valstīs iedibinātā prakse lobēšanas reģistru uzturēšanā atšķiras. Pat ja valstī formāli netiek regulēta lobēšana, pastāv brīvprātīga lobētāju reģistrācija. Izplatītākā prakse – lobēšanas gadījumus reģistrē paši lobētāji. Brīvprātīgs reģistrs Lobēšanas reģistra nav Obligāts reģistrs Čehija Vācija (Brīvprātīgi Bundestāgam) Īrija Spānija, taču Katalonijā ir lobēšanas Nīderlande, bet tikai tiem reģistrs lobētājiem, kuri nav reģistrēti parlamentā Francija (līdz 2017. gadam bija brīvprātīgs) Latvija Horvātija Lietuva Somija Itālija (brīvprātīgi dažās ministrijās un reģionos) Austrija Nīderlande (tiem lobētājiem, kuri reģistrēti parlamentā) Rumānija, bet ir tikšanās reģistrācija Polija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste

Lobēšanas reģistri - Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas • Reģistru uztur publiskās varas institūcija vai cita institūcija. Lobētāji paši ir atbildīgi par sniegtās informācijas korektumu un aktualitāti. • Reģistram jābūt publiski pieejamam elektroniskajā vidē. Tam jābūt lietotājam draudzīgam ar meklēšanas funkcijām. Rekomendācijas: • Uzturēt vienu reģistru, nevis vairākus

Lobēšanas reģistri - Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas EPMK izvirzītā minimālā prasība ir lobētāju reģistrā ietvert vismaz šādu informāciju: • lobētāja vārds/nosaukums un kontaktinformācija; • lobēšanas priekšmets (politikas joma un/vai tiesību akts, aizstāvētās intereses, iestāde, ar kuru lobētājs kontaktējies); • lobēšanas pakalpojumu saņēmēja vai lobētāja darba devēja identitāte. • Caurskatāmības veicināšanas labad reģistrs var saturēt arī plašāku informāciju atbilstoši valstī noteiktajām prasībām un konkrētajiem apstākļiem • Ja reģistrs nav izveidots, valstij jāspēj demonstrēt, ka pastāv alternatīvi mehānismi, kas ļauj sabiedrībai uzzināt par lobēšanas aktivitātēm.

Lobēšanas reģistri - Lobēšana atklātības likumprojekts Latvijā (1) Neparedz lobēšanas reģistra izveidi. Informācija par lobētājiem jāpublicē publiskās varas institūcijas tīmekļvietnēs. 1) Saņemot priekšlikumu par šā likuma 3. panta pirmās daļas dokumentu vai tā projektu, ja tas fiksēts rakstiskā, audio vai video formā, izņemot ja priekšlikuma sniedzējs ir šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punktā minētā persona, publiskās varas institūcija desmit dienu laikā no dienas, kad saņemts priekšlikums, reģistrē un publicē institūcijas tīmekļvietnē šādu informāciju: • lobētāja vārds un uzvārds; • lobētāja pārstāvētās organizācijas, biedrības vai nodibinājuma vai komersanta nosaukums; • vārds un uzvārds fiziskai personai vai nosaukums juridiskai personai, kuras interesēs veic lobēšanu; • datums, kad saņemts priekšlikums par dokumentu; • dokumenta vai dokumenta projekta nosaukums, par kuru tiek veikta lobēšana; • lobētāja sniegtā priekšlikuma īss satura izklāsts.

Lobēšanas reģistri - Lobēšana atklātības likumprojekts Latvijā (2) Publiskās varas institūcija informē lobētāju par lobēšanas informācijas publiskošanu. (3) Ja lobētājs atkārtoti veic lobēšanu par to pašu dokumentu vai tā projektu, tad publiskās varas institūcija var nereģistrēt katru lobēšanas gadījumu atsevišķi. Ja lobētājs, par kura veikto lobēšanu informācija jau ir reģistrēta un publicēta, lobēšanu veic par tādu dokumentu vai dokumenta projektu, kurš iepriekš nav norādīts institūcijas tīmekļvietnē, vai lobētājs pārstāv citu privātpersonu, nekā iepriekš norādīts, ierakstu papildina ar attiecīgo informāciju. (4) Lobētāja sniegtais priekšlikums, ja tas ir fiksēts rakstiskā, audio vai video formā, par dokumentu un dokumenta projektu ir vispārpieejama informācija. Priekšlikuma daļa, kas neattiecas uz dokumentu vai tā projektu, vai satur komercnoslēpumu, nav vispārpieejama informācija. (5) Publiskās varas institūcija reģistrē lobētāja kontaktinformāciju kā ierobežotas pieejamības informāciju. (6) Publiskās varas institūcijas vadītājs ir atbildīgs par lobēšanas reģistrēšanas un publicēšanas nodrošināšanu. (7) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija publiskās varas institūcijas tīmekļvietnē glabājama piecus gadus.

Lobēšanas reģistri - Dānija Reģistru ieviest nav paredzēts. Deputātiem parlamenta vietnē ir saite (2016. gada informācija) uz personīgajām vai partiju vietnēm, kurās, pēc brīvprātības principa, viņi apraksta kontaktus ar lobistiem.

Lobēšanas reģistri – Francija (1) Obligātā reģistrēšanās. Lobētāji: • fiziskās vai juridiskās personas; • sabiedriskās organizācijas; • komerciālas grupas un tirdzniecības palātas.

Lobēšanas reģistri – Francija (2) Līdz 2021. gada jūnijam lobētās personas (lobēšanas mērķi): • valdības locekļi; • ministriju darbinieki; • Nacionālās asamblejas vai Senāta locekļi; • parlamentārās grupas; • Nacionālās asamblejas vai Senāta priekšsēdētāji; • Francijas prezidenta sekretariāta darbinieki; • sekretariātu direktori; • pilnvarotas personas, kuras ieceltas ar atsevišķu valdības lēmumu.

Lobēšanas reģistri – Francija (3) No 2021. gada jūlija lobētās personas (lobēšanas mērķi) būs arī: • vietējā līmeņa izpildvaras institūciju atsevišķi darbinieki; • nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.

Lobēšanas reģistri – Francija (4) Informācija, kas jāsniedz reģistrējamajiem, ir līdzīga Eiropas Pārredzamības reģistrā (European Transparency Register) prasītajai (https: //ec. europa. eu/transparencyregister/public/home. Page. do). No Analītiskā dienesta pētījuma: • Lobējošās personas vārds / nosaukums; • Kontaktinformācija (nav publiski pieejama); • Lobējošās personas darba devēja vārds / nosaukums; • Lobējamais jautājums.

Lobēšanas reģistri – Francija (5) Informācija, kas jāsniedz reģistrējamajiem, ir līdzīga Eiropas Pārredzamības reģistrā (European Transparency Register) prasītajai (https: //ec. europa. eu/transparencyregister/public/home. Page. do). No Analītiskā dienesta pētījuma: • Lobējošās personas vārds / nosaukums; • Kontaktinformācija (nav publiski pieejama); • Lobējošās personas darba devēja vārds / nosaukums; • Lobējamais jautājums.

Lobēšanas reģistri – Itālija (1) Ir lobētāju reģistrs. Regulējums attiecas uz: • privātajiem uzņēmumiem; • arodbiedrībām un organizācijām, kas aizstāv strādājošo tiesības; • NVO; • biznesa asociācijām; • tirdzniecības asociācijām; • patērētāju tiesību asociācijām; • bijušajiem parlamentāriešiem.

Lobēšanas reģistri – Itālija (2) Reģistrā iekļauti dažādi lobētāji, sākot no starptautiskām nevalstiskām organizācijām un daudznacionāliem uzņēmumiem līdz pat privātpersonām.

Lobēšanas reģistri – Itālija (3) • Katrai personai, kas pārstāv intereses, līdz attiecīgā gada 31. decembrim ir jāiesniedz ziņojums, uzrādot informāciju par visiem interešu pārstāvniecības veidiem, to personu sarakstu, ar kurām notiek saziņa, sarunu un lobēšanas priekšmetiem un kā interesēs tas tika veikts.

Lobēšanas reģistri – Itālija (4) No Analītiskā dienesta pētījuma: • Lobējošās personas vārds / nosaukums; • Kontaktinformācija (nav publiski pieejama); • Lobēšanas pakalpojumu klients; • Lobējošās personas darba devēja vārds / nosaukums; • Lobējamais jautājums; • Tiesību aktu priekšlikumu, likumprojektu, regulējuma, politiku, programmu, dotāciju, iemaksu vai līgumu nosaukums vai apraksts; • Izdevumu apmērs lobēšanas darbībām (nav publiski pieejama).

Lobēšanas reģistri – Lietuva (1) • Lobētāju reģistrs izveidots 2001. gadā. • Publiski pieejams. • Jāreģistrē vārds, uzvārds, lobējamais jautājums, institūcija, likumprojekts, ar kuru saistībā notiek lobēšana. • Bijušie deputāti un ministri nav tiesīgi reģistrēties kā lobētāji.

Lobēšanas reģistri – Polija (1) • Lobētāju reģistrs ir publiski pieejams. Ieraksti apskatāmi kopš 2006. gada. • Tiek uzrādīts uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, fiziskās personas vārds, uzvārds un adrese. Publiski nav pieejamas fizisko personu adreses.

Lobēšanas reģistri – Nīderlande (1) • Publiski pieejams saraksts ar subjektiem, kuri pieprasa piekļuvi Parlamentam. Nīderlandes Senāta pārstāvjiem nav reģistra, bet lobētājiem, kas ir reģistrēti parlamentā (un kuriem ir parlamenta nodrošināta drošības caurlaide), ir piekļuve arī Senāta ēkai • Reģistrā jānorāda vārds, darbavieta, pārstāvētās intereses.

Lobēšanas reģistri – Beļģija (1) • Par lobētājiem tiek uzskatītas šādas organizācijas: specializētas konsultāciju aģentūras, advokātu biroji un pašnodarbinātie konsultanti; “Iekšējie lobētāji”, arodbiedrības un profesionālās apvienības; nevalstiskās asociācijas; ideju laboratorijas, kā arī pētniecības un akadēmiskās iestādes; organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas; organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pašvaldību iestādes, kā arī citas publiskas vai jauktas struktūras. Turklāt tiek gaidīts, ka tiks reģistrētas visas organizācijas un pašnodarbinātās personas neatkarīgi no viņu juridiskā statusa, kuras ir saistītas ar reģistrā iekļautajām darbībām.

Lobēšanas reģistri – Beļģija (2) • Lobētāju reģistrs ir publisks, tas tiek publicēts palātas tīmekļa vietnē un to pārvalda palātas dienests. Reģistrā ir tāda informācija kā lobētāja personas dati, vārds, juridiskā forma, juridiskās adreses, tālruņa numurs, e-pasta adrese, uzņēmuma reģistrācijas numurs, uzņēmuma objekti, klientu vārdi, kurus pārstāv uzņēmums, iestāde vai organizācija.

Lobēšanas reģistri – Austrija (1) Pirms nodarbošanās ar lobēšanu, lobētājiem jāreģistrējas “Lobēšanas un speciālo interešu grupu reģistrā”, kuru pārvalda Tieslietu ministrija. Šis reģistrs ir publisks, organizācijām ir jāmaksā reģistrācijas maksa no 105 -630 EUR. Pienākums reģistrēties ir: • lobēšanas uzņēmumiem to darbības jomās, • uzņēmumiem, kas nodarbina uzņēmumu lobētājus, • pašpārvaldes struktūrām, • aizstāvības grupām, kuras iekļauj automatizētajā lobēšanas un aizstāvības reģistrā, kuru uztur Federālā konstitucionālo lietu, reformu, deregulācijas un tieslietu ministrija. • Lobēšanas un interešu aizstāvības grupas reģistra ievērojamas daļas ir pieejamas sabiedrībai.

Lobēšanas reģistri – Austrija (2) • Pirms darbības uzsākšanas lobētājiem jānorāda pamatinformācija, lobētāju vārdi un dzimšanas datumi. Uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus vai kuru mērķis ir veikt lobēšanu savā vārdā, jānorāda pamatdatus, un viņu labā strādājošie lobētāji ir ierakstīti reģistrā. • Likumīgi izveidotas pašpārvaldes struktūras un aizstāvības grupas, kas darbojas uz privāttiesību pamata, piemēram, asociācijas, papildus saviem pamatdatiem atklāj kopējo personu skaitu, kuras strādā galvenokārt aizstāvības jomā, kā arī šādu personu aplēstās izmaksas. Reģistrā iekļautā informācija: • Uzņēmuma reģistrācijas numurs; reģistrācijas datums; pēdējās izmaiņas; uzņēmuma nosaukums; • uzņēmuma adrese; finanšu gada sākums; darbības sfēra; rīcības kodekss; mājas lapa; lobētāji; lobēšanas ieņēmumi; lobēšanas līgums.

Lobēšanas reģistri – Horvātija (1) • Horvātijas pašregulētā lobētāju biedrība (Self-regulation Croatian Society of Lobbyists), kas izveidota 2008. gada jūnijā, nodrošina brīvprātīgu reģistrēšanos sabiedrisko lietu / konsultāciju nozares profesionāļiem. • Horvātijas lobētāju biedrībā ir privātpersonas no privātiem un valsts uzņēmumiem, NVO un citām institūcijām. Biedrības locekļiem tiek norādīts vārds, uzņēmums un iestāde, kurās viņi strādā.

Lobēšanas reģistri – Rumānija (1) • Rumānijas lobēšanas reģistra asociācija (The Romanian Lobbying Registry Association) tika dibināta 2010. gada jūnijā ar mērķi veicināt lobēšanas popularizēšanu, uzskatot to par daudznozaru darbību, kurai nepieciešamas juridiskas, ekonomiskas, socioloģiskas un komunikācijas zināšanas. Asociācija ir bezpeļņas, nevalstiska, autonoma un apolitiska privāta juridiska persona, tā mudina visas organizācijas un personas, kas pārstāv interešu grupas valsts iestāžu priekšā, pievienoties asociācijai. • Nevalstiskās organizācijas, profesionālās asociācijas, ideju laboratoriju organizācijas, juristi, lobētāji un sabiedrisko attiecību aģentūras tiek aicinātas piedalīties lobisma aktivitātēs. Tādējādi veidojot caurspīdīguma gaisotni un ievērojot pašregulācijas sistēmu.

Lobēšanas reģistri – Vācija (1) • Bundestāga rīcībā ir publisks tirdzniecības un rūpniecības asociāciju reģistrs, kas pārstāv Bundestāga un federālās valdības intereses. • Vācijas Bundesrātam nav līdzīga reģistra. Saskaņā ar Bundestāga reglamenta 2. pielikumu tiek sastādīts un publicēts ikgadējs saraksts ar visām grupām, kuras vēlas izteikt vai aizstāvēt Bundestāga vai federālās valdības intereses. Reģistra saraksts ir publiski pieejams. • Brīvprātīgās komitejas un Bundestāgs joprojām aicina asociācijas un ekspertus, kas nav sarakstā, iesniegt informāciju šim reģistram • Atsevišķi lobētāji, lobēšanas biroji, uzņēmumi vai juristi un advokātu biroji netiek reģistrēti. Tā pat netiek reģistrētas arī valsts un reģionālās iestādes.

Lobēšanas reģistri – Slovēnija (1) • Publiski pieejams. Kopš 2010. gada. Prasība ziņot par tikšanos ar lobētāju attiecas uz pašiem publiskās varas institūciju pārstāvjiem. • Publiskās varas institūciju pārstāvim pēc katras reizes, kad tā kontaktējusies ar lobētāju, ir pienākums reģistrēt šā lobētāja vārdu/nosaukumu, veicot arī atzīmi par to, vai lobētājs ir sniedzis pieprasītās ziņas par sevi atbilstoši Likumā par godprātību un korupcijas novēršanu noteiktajam. Turklāt jānorāda arī lobējamais jautājums, interešu grupa vai jebkāda cita organizācija, kuras interesēs lobētājs veic lobēšanas darbības, tikšanās datums un vieta. Publiskās varas institūciju pārstāvim, pie kura veiktas lobēšanas darbības, kopīgi ar lobētāju jāparaksta tikšanās protokols un triju dienu laikā jānosūta tā kopija savam tiešajam vadītājam, kā arī Korupcijas novēršanas komisijai.

Lobēšanas reģistri – Apvienotā Karaliste (1) • Apvienotās Karalistes valdība 2015. gada 25. martā uzsāka Konsultantu Lobētāju reģistru: tika izveidots obligātais konsultantu lobētāju reģistrs, lai reģistrētu visus “tiešos sakarus” ar ministriem vai pastāvīgajiem sekretāriem saistībā ar likumdošanu vai valdības funkcijām. Reģistrētājiem ieviesta gada abonēšanas maksa. Klientu informācija jāatjaunina reizi ceturksnī. • Organizācijai jāpievienojas reģistram, ja tā veic konsultantu lobēšanas darbību, kā noteikts 2014. gada likumā (Transparency of Lobbying, Non -Party Campaigning and Trade Union Administration Act 2014). Ja ir jāpievienojas reģistram, tad vispirms ir jāizveido konts.

Lobēšanas reģistri – Apvienotā Karaliste (2) • Lobētājiem vajadzētu būt reģistrētiem, un tie ir atbildīgi par nepatiesu vai neprecīzu datu sniegšanu. Ziņojumi jāsniedz reizi ceturksnī, un tajos jānorāda personas vārds, kuras vārdā lobēšana tiek veikta. • Reģistrā trūkst detalizētas informācijas par lobēšanas darbībām.

Lobēšanas reģistri – Katalonija (1) • Vienots interešu grupu reģistrs, kurā iekļautas visas interešu grupas, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu.

Lobēšanas reģistri – Skotija (1) Kopš 2018. gada 12. marta šī lobēšanas reģistra vietne jāizmanto ikvienam, kurš iesaistās regulētā lobēšanā, lai reģistrētu informāciju par savām darbībām. Reģistrā informāciju var meklēt ikviens, kuram ir interese par notikušo regulēto lobēšanas darbību. Regulēta lobēšana ietver tikai tādu lobēšanu, ja tā notiek klātienē ar: • Skotijas parlamenta locekļiem • Skotijas valdības locekļiem (t. sk. Skotijas juriskonsultiem) • jaunākajiem Skotijas ministriem (Junior Scottish Ministers • Skotijas valdības pastāvīgo sekretāru (The Permanent Secretary of the Scottish Government) • Skotijas valdības īpašajiem konsultantiem

Lobēšanas reģistri – Īrija (1) 3 reizes gadā (aprīļa, augusta un decembra beigās) lobētāji sniedz informāciju par visām reizēm, kad kontaktējušies ar publiskās varas institūciju pārstāvjiem vai to pienākumu izpildītājiem saistībā ar tiesību aktu un/vai politikas izstrādi vai tiesību aktu grozījumiem, kā arī grantiem un līgumiem, attiecībā uz kuriem veiktas lobēšanas darbības. Reģistrēšanās lobētāju reģistrā – ar nelieliem izņēmumiem – ir obligāta. • Lobēšanas reģistrs ir paredzēts, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par: • Kas lobē • Kuru vārdā tiek veikta lobēšana • Kādi ir lobēšanas jautājumi • Kāds ir paredzētais lobēšanas rezultāts • Kas tiek lobēts

Lobēšanas reģistri – Īrija (2) Lobētāju reģistrā jānorāda tās personas vārds, ar kuru lobētājs kontaktējies (lobētā persona), pārrunātais jautājums, atbildīgā persona (persona, kura veikusi lobēšanu) un lobēšanas klients (persona, kuras interesēs veikta lobēšana).

Lobēšanas reģistri – Ungārija (1) Saskaņā ar Centrālo Tieslietu biroju, kas ir lobētāju un lobēšanas organizāciju reģistra vadošā institūcija, procedūra, kas bija noteikta 2006. gada XLIX likumā par lobēšanas darbībām, nevar turpināties, izslēdzot iespēju reģistrēties. Reģistrs tika slēgts 2011. gadā, un tajā esošie dati tika dzēsti 2014. gadā. Parlamenta ēkā nav oficiālas ieejas iespējas. Lobētāji un lobēšanas organizācijas ir zaudējušas savas privilēģijas un pienākumus. Viņiem bija jāatgriež savas lobētāju licences.