LITERR NOVADPTNIECBA SALDUS NOVAD Aija Pelte Saldus pilstas

LITERĀRĀ NOVADPĒTNIECĪBA SALDUS NOVADĀ Aija Pelīte, Saldus pilsētas bibliotēkas galvenā metodiķe Mārtiņš Lagzdons, Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra vadītājs 19. 07. 2012 Liepāja

Kas ir izdarīts? • Apzinātas personas • Veikta materiālu atlase, vākšana, datu precizēšana • Izveidots saraksts • Iespēju robežās komplektēti literātu darbi (veidotas kolekcijas) – Rubā – I. Grebzde, Nigrandē – J. Janševskis) • Veidoti pasākumi un tikšanās ar literātiem sadarbībā ar biedrībām – Dzejas dienas, “Portrets tuvplānā”, literātu jubilejas (V. Ancītim, M. Čaklajam, …)

Kas būtu paveicams? • • • Materiālu digitalizēšana un pieeja internetā Datu bāzes izveide Bibliogrāfisko rādītāju sagatavošana Darbu izlašu veidošana kā suvenīri Sadarbība starp bibliotēkām materiālu vākšanā, precizēšanā • Novada literātu darbu kolekciju veidošana • Literatūru un literātus popularizējoši pasākumi • “Literātu karte”

Saldus novadnieki literāti Personas, par kurām savākts vairāk vai mazāk materiālu

Matīss Vītiņš (Fītiņš, Vieting) (1795. – 1861. ) • • skolotājs, dzejnieks dzimis Lielezerē hronoloģiski pirmais Saldus novada literāts un žurnālists bijis skolotājs Snēpelē, vēlāk Purmsātos, skrīveris Lielezerē • viens no pirmajiem latviešu laikrakstu līdzstrādniekiem • 1824. rakstījis laikrakstam “Latviešu Avīzes” • kopā ar Šēnberģi izdevis “Kabatasgrāmatiņu ar daudz lustīgām ziņģēm” (tajā Vītiņam vairāk kā 40 ziņģu). Vācis vecos latviešu kalendārus

Fricis Jansons (1875. - 1957. ) • • • rakstnieks un pedagogs dzimis Kursīšu muižas Akmeņdzirās vagara ģimenē bērnība pavadīta Kursīšos, Blīdenē, Ciecerē, Satiķos Gaiķu-Satiķu pagastskola pabeidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā strādājis par skolotāju, skolas pārzini, žurnālistu 1913. gadā izdots “Viļņiem šalcot un citi stāsti” (pieaugušajiem) literārā darbība veltīta bērniem – bērnu proza, bērnu literatūras kritika, mācību grāmatas, pedagoģiskā satura raksti 1914. gadā mobilizēts armijā, līdz 1920. gadam dzīvojis Novgorodā atgriezies Latvijā, turpināja pedagoga darbu 1933. - 1934. g. rediģēja un izdeva žurnālu bērniem "Dzimtene un Pasaule" 1944. gadā emigrēja uz Vāciju. Rakstījis stāstus un tēlojumus, īpaši daudz - bērniem

Gustavs Krauja (Butelis) (1905 -1999) • • • dzejnieks, skolotājs dzimis Ezeres “Mežmacās” mācījies Pampāļu pamatskolā, Rīgas Skolotāju inst. , pirmās publikācijas Pampāļu skolas kopkrājumiņā “Nemiers krustceļos”(1924) 1932. gadā izdots viņa dzejoļu krājums “Smeldze” dzeja dažādos periodiskos izdevumos: “Jaunatnes Dzīve”, “Brīvā Zeme” (dzejoļi parakstīti ar Gustava Buteļa vārdu) strādājis par direktoru Zaņas skolā dzejoļi, lielākoties paliek autora atvilknē, līdz publikācijai nonāk retais (vairāki ar parakstu Mežmačs) 1996. g. dzejoļu krājums “Kameņu medus”

Pēteris Galviņš (1900. – 1963. ) • skolotājs un literāts • dzimis Adulienā • beidzis Daugavpils skolotāju institūtu un LVU Filoloģijas fakultāti • sākot ar 1932. g. , darbojies literatūrā: dzejoļi, prozas darbi publicēti 30. gadu žurnālos • 1945. – 1950. gadam strādājis Nīcas vidusskolā par direktoru • strādājis Saldus un apkārtnes skolās, piedalījās šejienes mākslas dzīvē • 1955. gadā Saldū nodibinājās jauno autoru apvienība, Pēteris Galviņš bija viens no tās biedriem • 1959. gada 12. aprīlī pie Saldus bibliotēkas nodibinās Saldus literārā apvienība. Apvienību no 1959. līdz 1963. gadam vada Pēteris Galviņš

Laura Ozoliņa (1905. - 1970. ) • skolotāja, literāte. • Saldus mācītāja Nikolaja Ozoliņa meita • piedalījās Saldus literārās apvienības darbā • vāca valodas materiālus • publicējās vietējā presē

Mirdza Pīrāga (Upeniece) (1930. ) • latviešu valodas skolotāja, latviešu valodas pētniece • dzimusi Pampāļu pagastā • mācījusies Pampāļu pamatskolā, Saldus vidusskolā • 1957. gadā, beidzot LVU filoloģijas fakultāti, diplomdarbs par Skrundas izloksni • M. Pīrāgas publikācijas par dažādiem valodas jautājumiem visvairāk vietējā Saldus raj. laikrakstā „Saldus Zeme” (agrāk „Padomju Zeme”)

Teodors Anševics (1900. - 1966. ) • • • žurnālists, mākslinieks dzimis Nīcā 1900. g. 16. decembrī pamatizglītība Saldū (pilsētas krievu skolā) vidusskola Rīgā, studējis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē 1922. -1925. g. grāmatvedis Saldus pilsētas valdē, kalkulators tirdzniecības uzņēmumā J. A. Kukurs Rīgā darbojies laikraksta “Saldus Āres“ (1925 -1926) redakcijā un Saldus skautu organizācijā 1925. g. 31. oktobrī Valsts prezidents Jānis Čakste ar nelielām korekcijām apstiprina T. Anševska Saldus pilsētas ģērboņa projektu “Zilā laukā sudraba koka pils ar 3 torņiem” (līdz 2011. gadam) Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks, Administratīvā departamenta direktors rakstījis par ārpolitikas un starptautiskajiem jautājumiem presē (pseidonīms Anteo) deportēts 1941. gada 13. jūnijā, ceļā uz Juhnovas soda nometnēm Kalugas apgabalā mēģinājis izdarīt pašnāvību, ielecot upē. Par bēgšanas mēģinājumu no konvoja ieslodzīts Mediņas cietumā Kalugas apgabalā, vēlāk pārvests uz Suzdaļas cietumu, kur 1942. g. 23. janvārī miris

Dzintra Strautmane (1940. ) • dzejniece (Rudovica, Remsone u. c. ) • dzimusi Saldū • ilggadēja farmaceite • 1963. gadā iestājas Saldus jauno autoru apvienībā • publicējas laikraksta “Saldus zeme” literārajā lappusē "Kurzemīte" • savdabīga, spilgta personība, izpētījusi savas dzimtas vēsturi

Olga Solovjova (1929. – 1985. ) • • • žurnāliste dzimusi Saldus rajona Kalētu ciemā, Emīlijas un Friča Vēju ģimenē kā vecākais bērns mācījusies Saldus vidusskolā augstāko izglītību ieguvusi Pēterburgā, toreizējā Ļeņingradā. Saldus rajonā Olgas un viņas dzīvesbiedra Fateja Solovjova ģimenē dzimuši divi bērni - meita Irīna, kura mirusi bērnībā un dēls Viktors. Tālākās viņas dzīves gaitas saistās ar Madonu, kur ģimenē piedzimst trešais bērns - meita Rita. strādājusi Saldus rajona izdevumā "Padomju Dzimtene”, Madonas rajona laikrakstā "Stars“ bijusi republikas centrālā laikraksta "Cīņa" ārštata korespondente, Balvu rajona laikraksta "Vaduguns" redaktore apveltīta ar lielisku literātes talantu, inteliģenci un augstu atbildības sajūtu - īpašības, kas reti sastopamas vienā cilvēkā. Kā ikvienam radošam cilvēkam, arī viņai bija bezgala plašs interešu loks - mūzika, literatūra, fotogrāfija, rokdarbi kā žurnāliste viņa nevienu reizi vien uzstājusies presē ar nozīmīgām, bieži asām publikācijām mūža nogalē saraksta romānu "Skopā vasara“, ko atzinīgi novērtē A. Sakse. Diemžēl romāns tā arī netika nopublicēts, jo O. Solovjova atteicās veikt cenzūras pieprasītos labojumus apglabāta Balvos, Luterāņu kapsētā

Šillers Eduards (1889. – 1944. ) • • • • dzejnieks, dramaturgs dzimis Laidzes Purviņos, mežsarga ģim. 90. - to gadu beigā spārceļas uz Saldu, pie mātes brāļa J. Rozentala beidzis Saldus pilsētas skolu (1905. ) strādājis par fotogrāfa mācekli piedalījies revolucionārajā kustībā, 1907. /09. g. apcietinājumā Kuldīgas cietumā laikraksta red. darbinieks Ventspilī un Liepājā izsūtīts uz jeņiseiskas guberņu no 1919. gada dzīvo Maskavā darbojies PSRS latv. preses izd. (Krievijas cīņa, Strēlnieks, Celtne) redakcijās pirmās korespondences 1906. g. dzejolis “Viņš nepārnāks vairs. . ” laikraksta “Ventas straume” pielikumā 1912. gada publicējis satīriskus dzejoļus periodikā publicēti satīriski feļetoni un viencēlieni pret neatkarīgo Latviju 1937. g. represēts

Ēriks Kanders (1945. ) • • • rakstnieks dzimis Nīgrandes pagasta “Dīgļos” 1964. g. beidzis Rucavas vidusskolu Liepājas Tirdzniecības pārvaldes ekspeditors 1969. gadā debija Liepājas rajona laikrakstā Ļeņina Ceļš • kopš 1971. gada pastnieks Liepājā, kopš 1983. gada Nīgrandē • sarakstījis 2 stāstu krājumus: Skrejuguns(1975) Viltus varavīksne (1981) • publicējas vietējā laikrakstā “Saldus Zeme”

Jēkabs Janševskis /Janovskis/ (1865 -1931) • • • dzimis Nīgrandes muižas kalpu mājā mācījies vietējā pagastskolā un (1873 -1880) un Valtaiķu draudzes skolā (1882 -1884 ) strādājis par skolotāju Nīcas pagastskolā (1889 -1896) no 1896. gada viņš publicē savus tēlojumus no jūrnieku, zvejnieku un Lejaskurzemes malienas lauku dzīves no 1902. gada dzīvojis Rīgā, strādājis dažādos laikrakstos pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Krievijā 1918. gadā atgriezies Latvijā strādājis par "Tautas Balss" redaktoru, laikraksta "Valdības Vēstnesis" redakcijas locekli un līdzredaktoru 1921. gadā kļūst populārs kā rakstnieks ar saviem romāniem "Dzimtene" (1921 -1925), "Bandavā" (1928), "Mežvidus ļaudis" (1929), "Līgava" (1 -2, 1931 -1932), "Laimes bērns" (1931 -1932, pabeidzis dēls Kārlis) visi romāni izdoti atkārtoti gan Latvijā, gan trimdā folkloras krājējs “visā Lejaskurzemē” (pierakstījis daudz dziesmu, anekdotes, nostāstus, sakāmvārdus, parunas u. tt. miris 1931. gada 22. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Krišjānis Barons (1835. – 1923. ) • folklorists, rakstnieks, viens no ievērojamākajiem jaunlatviešiem, Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks un faktiskais redaktors (1862 – 65) • latviešu tautasdziesmu vācējs, apkopotājs. Savācis un sistematizējis plašāko latviešu klasisko tautasdziesmu krājumu Latvju dainas (1 -6, 1894– 1915) • sarakstījis pirmo plašāko Baltijas ģeogrāfijas grāmatu (Mūsu tēvzemes aprakstīšana, 1859), sastādījis bibliogrāfisku rādītāju Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem (1868) • Griezes Jaunzemjos (Nīgrandes pag. ) saimniekoja viņa brālis Ansis. 1902. gada vasaru Krišjānis Barons pavada pie brāļa un strādā, lasīdams “Latvju Dainas” 2. sējuma korektūras

• Saldus dainas pierakstījuši: Vēju Mārtiņš (140), Janis Rozentāls (37), Stepermaņu Krustiņš (3), Striķu un Saldus dainas Berģu Jānis (33) • Baronam sākot darbu, viņa rokās starp citiem nonāca macītāju Georga Frīddriha Bitnera (1805 -1883) un Augusta Bīlensteina savākumi, kuros abos arī mūsu novada dziesmas • Bitners bija savācis 60 kādreizējā Lielezeres pagasta dainas • Bīlensteins – 189 Blīdenes, 213 Jaunauces, 80 Ķerkliņu, 22 Lielezeres un 98 Lutriņu dainas • Kārlis Bankers (Bankeru Kārlis) pats pierakstījis 364 dainas Kursīšos un iesūtījis citu pierakstītas tautasdziesmas no Kursīšiem un no Saldus • Tērbatas universitātes teoloģijas students Jānis Lāva (1860 -1887) dzimtajos Kursīšos pierakstījis 208 dainas, u. c.

Stepermaņu Krustiņš (1860. -1941. ) • • • rakstnieks, žurnālists, grāmatizdevējs īstajā vārdā Kristaps Krustiņš Stepermanis; pseidonīmi Māriņš, Mariņa Saldū darbojas 1888. - 1894), nodibina grāmatu apgādu (Striķu ielā 14) nodibina pirmo kooperatīvu un veikalu, sadraudzības biedrību, uzceļ tā namu, vada kultūras dzīvi vēlāk tepat grāmatu spiestuvi ierīkojis grāmatu iespiedējs Fridrihs Špērs, viņš izdevis arī pirmo Saldus laikrakstu "Saldus sludinājumu lapu", kura iznāca katru nedēļu tirgus dienās – trešdienās kultūras darbu turpina Andrejs Vējš-Ringaitis, kas bijis labos draugos ar mākslinieku Jani Rozentālu 1894. – 1914. grāmatizdevējs Bauskā sentimentālisma norieta posma pārstāvis latviešu literatūrā aizsācis latviešu klasiskās traģēdijas žanra attīstību, sarakstījis drāmas par zemgaļu cīņām Zemgalieši (sarakstīts 1883, publicēts 1887), par Ziemeļu kara notikumiem un muižnieka Patkula gaitām Altranstetas asins zieds (1893)

Paulis Kalva (1919. – 2003. ) • dzejnieks, tulkotājs, literāts • dzimis Sīpeles pag. • beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, LVU Filoloģijas fakultāti • pirmais dzejolis publicēts 1940. gadā laikrakstā Universitas • kara ziņotājs latviešu leģionā, izsūtīts • 1947. – 1951. g. Ezerē par skolotāju • otrreizējs izsūtījums, atgriežas 1955. g. • izmācījies par meliorācijas tehniķi un strādājis Saldus mežos, vēlāk Jelgavā, Vissavienības zinātniski pētnieciskajā polimēru institūtā • tulkojumi, īpaši no lietuviešu klasiķu un mūsdienu autoru darbiem: Baranausks, Donelaitis, Maironis, Žemaite, Simonaitīte, Baltušis…

Izidors Broks (1930. – 2008. ) • kolekcionārs, novadpētnieks • diplomdarbs, 1970. g. beidzot LU vēstures un filozofijas fakultāti: "Brocēnu pilsētciemata veidošanās” • apkopojis Saldus novada folkloru: teikas, nostāsti, anekdotes • no 1990. g. publicējies rajona laikrakstā • viņa atstātais mantojums – pamats novadpētniecības muzejam Brocēnu novadā

Artūrs Vatvars (1920. – 2002. ) • pedagogs, ķīmiķis, publicists, sabiedrības darbinieks • dzimis, mācījies un strādājis Saldū • sākot ar 1950. gadu, ASV • Austrumkrasta vasaras vidusskolas “Beverīna” direktors • ķīmijas un uzņēmumu vadības maģistrs • publikācijas Amerikas latviešu izdevumos • ALA Zelta mūža biedrs

Janis Jansons (1880. - 1948. ) • dzimis Veczvārdes “Ģeriņos” • Zvārdes divklasīgā ministrijas skola • dodas izglītoties uz Pēterburgu, bet tiek apcietināts un nosūtīts atpakaļ • Baltijas skolotāju seminārs Kuldīgā • strādājis par skolotāju • publicējies periodikā • rokrakstā atstāts dzejoļu krājums ”Aizmiglotā debess”

Škapars Jānis (1927. ) • • • jurists, žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks dzimis 1927. g. 5. decembrī Saldus apriņka Remtes pagastā mācījies Blīdenes un Zantes pamatskolās 1942. gadā uzsācis mācības Tukuma komercskolā, bet frontes tuvuma dēļ kara pēdējos gados mācības pārtraucis. Pēc kara mācījies Tukuma Ekonomiskajā tehnikumā, pēc tam pārgājis uz Tukuma vidusskolu un beidzis to 1948. gadā. Iestājies LVU Juridiskajā fakultātē, kuru beidzis 1953. gadā darba gaitas sācis 1953. gadā. Strādājis par Rīgas Medicīnas institūta komjaunatnes organizācijas sekretāru, komjaunatnes CK instruktoru, kompartijas Rīgas pilsētas komitejas un CK instruktoru (1953 -1969) bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors (1969 -1985). Pēc atbrīvošanas no galvenā redaktora pienākumiem strādājis Latvijas Rakstnieku savienībā par literatūras kritikas konsultantu (1985 -1989) piedalījies nozīmīgu Atmodas politisko dokumentu izstrādāšanā - vadījis darba grupu, kas izstrādājusi Latvijas Tautas Frontes (LTF) pirmo programmu, ko pieņēma LTF dibināšanas kongresā 1988. gada oktobrī viens no sabiedriskās organizācijas "Jaunrades fonds" dibinātājiem, kā arī tā valdes priekšsēdētājs (1994 -1997) viens no sabiedriskās organizācijas "Latvijas Inteliģences apvienība" dibinātājiem, kā arī tās valdes priekšsēdētāja vietnieks un no 1995. gada septembra līdz šim laikam - valdes priekšsēdētājs aktīvi piedalījies sabiedriskajos procesos - LTF pirmā sasaukuma Domes un valdes loceklis, vadījis redakcijas komisiju, kas izstrādāja grozījumus LTF programmā un statūtos, LTF 2. kongresa LTF Domes loceklis, valdes priekšsēdētājs, AP deputāts, Demokrātiskās centra partijas biedrs, tās valdes loceklis un Politiskās komisijas vadītājs, no Tautas partijas ievēlēts par deputātu (1998. g. oktobrī) apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998. g. ), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g. ) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Biruta Jēgere (dz. Žubikaite) (1945. ) • dzimusi Mažeiķos • mācījusies Remtē un Saldū • Maskavas valsts universitātē ir beigusi Āzijas un Āfrikas institūtu • strādājusi izdevniecībā “Liesma” par redaktori • tulkotāja, galvenokārt mūsdienu irāņu literatūru, bet prot arī citas austrumu valodas, piemēram, persiešu

Edvards Cālīts (1881. – 1944. ) • rakstnieks, žurnālists • dzimis Rīgā • bērnību pavadījis Pampāļos, beidzis Ezeres ministrijas skolu • 1898. /1940. žurnāla „Plēsums” līdzstrādnieks • laikrakstu „Dienas Lapa”, „Latvijas Sarga”, „Brīvās Zemes” žurnālists • 1904. iznāca pirmā stāstu grāmata „Dzīvība” • 1907. laikraksta „Rīta Blāzma” redaktors • 1918. XI 11. - 1920. IV 09. Tautas padomes loceklis (substitūts), • latviešu nacionāldemokrātu partijas biedrs • rakstījis par Latvijas tautu dižciltību un nacionālo stāju • pazudis 1944. gadā, piemiņas vieta 1. Meža kapu daļā. 1947.

Roberts Johanness Klaustiņš (1875 -1962) • • • • rakstnieks, literatūrvēsturnieks, kritiķis dzimis Lielezeres pagasta Garozu muižā 1890 g. beidzis Rozas ministrijas skolu 1895. g. Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā no 1895. g. skolotājs Aizkraukles, Baižkalna pagastsk. , Lizuma draudzes skolā 1902. /03. Sarkandaugavā bijis brīvklausītājs Maskavas universitātē strādājis žurnāla “Jaunības Draugs” redakcijā, bijis “Latvijas Jaunatne” redaktors stāsti, romāni, proza, tulkojumi, kritikas, darbi literatūras vēsturē un teorijā, vēsturē un folkloristikā sarakstījis grāmatas: “Latviešu rakstniecības vēsture skolām”(1907), “Pumpurs dzīvē un darbos” (1911), “Ievads latviešu rakstniecībā” (1 -2, 1913 -23, 1927), “Poētika pamatskolām, papildskolām un cittautu skolu augstākām klasēm” (1 -2, 1925 -27), “Mērnieku laiki kā sadzīves romāns” (1926), “Latvju folkloras hrestomātija vidusskolām un arodskolām”(1927) apkopojis 70 tautas romances krājumā “Tautas dziesmas” (1908) kopā ar J. Endzelīnu sakārtojis “Latvju tautas daiņas”, atsakoties no Krišjāņa Barona tautasdziemu kārtošanas principiem, to vietā izstrādājot un īstenojot pats savus (1 – 12, 1928– 32) Romāni: “Dzimtkungs Burķis”(1937), “Dzīvais zelta pūķis” (per. 1943) u. c.

Indriķis Lēmanis (1904. – 1960. ) • • rakstnieks dzimis Zvārdes “Ķērkliņos” mācījies Blīdenes pagastskolā Auces Vītiņu skolā, no kuras izslēgts par revolucionāru darbību • darbi: Māte (1940), Tālais rīts (1941), Kalpu taka (1945), Klusie varoľi (1945), Gaišais logs (1945), Gunāram nav laika (1946), Mazais cīnītājs (1947), Kalve (1947), Nomales vējos (1949), Cietās rokas (1950), Nākotnes vārdā (1951), Pa dzīves ceļiem, 1. daļa (1948), Pa dzīves ceļiem, 2. daļa (1950), Pa dzīves ceļiem, 3. daļa (1953), Pa dzīves ceļiem (1957), Stāstu izlase (1954), Dienas ausmā (1955), Kaujas baterija (1960)

Arvīds Dravnieks (1904. – 1977. ) • • • • literatūrzinātnieks, skolotājs dzimis Pampāļu pag. ; S. Lidija dz. Bērziņš 1928. beidzis Rīgas skolotāju institūtu 1928. /1935. Zvārdes pamatskolā (Kursīšu) un Rīgas centrālcietuma amatnieku skolā 1935/1940. Rīgas “Ausekļa” pamatskolas pārzinis 1939. X 23. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru vairāku mācību grāmatu autors Rīgas skolotāju institūta bijušo audzēkņu biedrības priekšnieks Latvijas skolotāju biedrības valdes loceklis, Latvijas profesiju kameras biedrs, Rīgas pašvaldības darbinieku biedrības biedrs tautskolu vajadzībām sarakstījis grāmatu “Latviešu rakstniecība” (1942. ) atmiņas par Latvijas skolām un skolotājiem apkopotas grāmatā “Es atceros” (1970. ) L. Bērziņa piemiņas krājuma “Zvaigžņu sega”(1967. ) redaktors apcere “Jāņa Veseļa dzīves gājums”

Anna Bauga (Kapteine) (1905. – 1991. ) • • • tulkotāja dzimusi Blīdenē mācījusies Zvārdes pamatskolā beigusi Jelgavas Skolotāju institūtu (1927) tulkotājas darbs kara gados bija veltīts frontei, viņas šā laika darbi iznāca PSRS ATK Kara apg. izdotajā grāmatu sērijā “Sarkanarmieša bibliotēka” viena no labākajām daiļliteratūras tulkotājām padomju gados tulkojusi no angļu, vācu, čehu valodām, nozīmīgākie – J. Hašeka, K. Čapeka, Dž. Londona, Dž. Golsvērtija, V. Skota, T. Hārdija, A. K. Doila darbi daudz rakstījusi par tulkojumu valodu latviešu tautas pasaku literārā apdare: krāj. : “Zelta tīnīte” (1955) un “Trīs labas lietas” (1974) u. c. mirusi Rīgā 1991. g. 16. janvārī

Valfrīds Eglīte (Eglīts) (1906. – 1984. ) • • • literāts dzimis Pampāļos, Franču muižā beidzis Pampāļu pamatskolu pirmās publikācijas skolas literārajā pulciņā “Zilais gaiss”, vēlāk pavairotā krājumā “Nemiers krustceļos” mācījies Rīgas 4. vsk. , 4. arodvidusskolā no 1925. gada publicēti dzejoļi laikrakstā “Darba jaunatne” krājuma “ 5 x 5 = 25” autoriem 1929. – 1947. ierēdnis 1947. – 78. ar pārtraukumiem strādājis dažādus darbus Jaunatnes teātrī skatuves vajadzībām dramatizējis “Pauks un Šmauks”, “Mūsu sētas bērni” un “Lazdu laipa”

Voldemārs Avens (1924. ) • • • dzejnieks, gleznotājs, arhitekts dzimis Ziemeļvidzemē, Ziemeru pag. , tēva mājas Kurzemē mācījies Daugavpilī un Saldus ģimnāzijā 1946. gadā uzsāk arhitektūras studijas jaundibinātajā Baltijas universitātē Pinnebergā, kur vienlaicīgi arī apgūst glezniecību un grafiku 1951. gadā dodas uz ASV un nonāk Ņujorkā. Paralēli arhitektūras studijām Kolumbijas universitātē un projektētāja darbam Ņujorkas ostu pārvaldē viņš turpina apgūt glezniecību Mākslas studentu līgā gleznotāju V. Barneta (Vill Barnet) un J. Olitska (Jules Olitski) darbnīcās 20. gadsimta 50. un 60. gados Elles ķēķī – Ņujorkas centrā dzejnieka Linarda Tauna miteklī - piedalās tur notiekošajos literārajos sarīkojumos un publicē pirmos dzejoļus Amerikas latviešu presē brīvajā laikā glezno, dzejo, ceļo. . . • apkopojumi dzeju grāmatās Caurumi (1968), Avis (1989) un Piezvanīšu parīt (2002) • pirmais ārzemju latviešu gleznotājs, kurš pēc Latvijas valsts atjaunošanas 1991. gada septembrī sarīko izstādi Rīgā • •

Monika Zīle (1941. ) • žurnāliste, rakstniece • dzimusi Rēzeknes rajona Petušku sādžā • 1955. g. beidza Rēznas 1. septiņgad. skolu, tad - Rēzeknes 1. vidusskolu • 1959. g. - Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes neklātiene, paralēli – darbs Laukmales 7. -gad. , vēlāk Rēzeknes 1. v-sk. par vecāko pionieru vadītāju • 1961. g. Rēzeknes laikraksta “Znamja Truda” korektore • 1962. g. laulība ar Aivaru Zīli, pārceļas uz Saldu. Strādā laikraksta “Padomju Zeme” redakcijā, rakstīja un publicējās arī republikāniskajā presē – galvenokārt “Padomju Jaunatnē” Raksta dzeju • Liepājas pilsētas laikraksta “Komunists” redakcijas korespondente un kultūras nodaļas vadītāja • laikraksta “Cīņa” redakcijas pastāvīgā korespondente Kurzemes zonā • 1978. g. sāka vadīt “Padomju laikraksta Jaunatnes” redakciju, no kurienes 1987. gada februārī aizgāja darbā žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete” • kopš 2004. gada janvāra strādā “Latvijas Avīzē” par galvenās redaktores vietnieci “Latvijas Avīze”

Jānis Leimanis (1886. – 1950. ) • čigānu tautības kultūras darbinieks, čigānu folkloras vācējs • dzīvojis Zirņu pagasta „Kalna Ģiezēnos” • reliģiska rakstura darbu tulkotājs čigānu valodā (20. g. gados pārtulkojis Jāņa evaņģēliju čigānu valodā • pirmā pasaules kara laikā organizējis čigānu bēgļu apgādāšanu • 1930. gadā nodibinājis biedrību Čigānu draugs, vadījis biedrības kori

Valdis Grenkovs (1927. – 1989. ) • • rakstnieks dzimis Rīgā mācījies Zvārdē publicējies bērnu žurnālā “Zīlīte”(1958. – 1987. ), kad redaktore bija žurnāliste Inese Spura • daudzu bērnu grāmatu autors

Reinis Bērtulis (1937. – 1994. ) • valodnieks, kultūras darbinieks • mācījies Vadakstē • LU mācībspēks, Filoloģijas fakultātes dekāns

Harijs Hiršs (1937. – 2007. ) • • • literatūras kritiķis, habilitētais filoloģijas doktors (1993) dzimis Aucē skolas gadus pavadījis Saldū studējis Jelgavā, Rīgā, Maskavā Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1973. gada, piedalījies kritikas sekcijas sanāksmēs darbs Zinātņu akadēmijā (1961 -1964, 1972 -1994) laikraksta “Literatūra un Māksla” redakcijas darbinieks (1966 -1972) un rosīdamies RS Latviešu un cittautu romānu teoriju aprakstījis – gr. “Autora pozīcija romānā” (1980), Prozas poētika (1989) un daudzos rakstos. Līdzautors ceļvedim “Latviešu romānu rādītājs” (1997), “Kritika un polemika” 1978. Sastādīti un komentēti Ē. Vilka Kopotie raksti tradīciju un novatorisma saikņu pētīšanai viņa galvenie autori bija O. de Balzaks, A. Bels, F. Dostojevskis, G. Flobērs, A. Grīns, I. Indrāne, V. Lāms, T. Manns, Ļ. Tolstojs, A. Upīts, J. Veselis, M. Zariņš u. c. par latviešu literatūru rakstījis arī krievu presē

Ildze Kronta (Krontāle) (1940 -) • • • literatūrkritiķe, bibliogrāfe dzimusi Rīgā beigusi Saldus vidusskolu rakstu krājumi: “Gadi-Darbi-Personības” (1986), “Darbi. Personības-Viedokļi “ (2003) literatūrkritiskas apceres Karogā, Kritikas gadagrāmatā, Jaunajā Gaitā u. c. sastāda “Ojāra Vācieša piemiņas grāmatu” (1984, kopā ar J. Peteru) grāmata par Ojāru Vācieti “Visums. Sirds un tāpat. . . “(1993) komentāri Vācieša Kopotu rakstu 9. (2001) un 10. (2003) sējumiem strādāja LNB Bibliogrāfijas institūtā

Kārlis Zvingēvičs (1873. – 1913. ) • • • • redaktors un publicists, grāmatu izdošanas organizators, bibliotekārs dzimis Kauņas guberņas Akmoļos, lauksaimnieku ģimenē mācījies Ezeres ministrijas skolā un Kuldīgas skolotāju seminārā (1888. – 1894. ) Strādājis par skolotāju Ēdolē un Nīkrācē 1901. g. kā eksterns nokārtojis eksāmenus Šauļu ģimnāzijā studējis Rīgas Politehnikumā tirdzniecības nodaļā, bijis studentu pulciņa „Zemgalija” loceklis un aktīvists, pievērsies marksismam, rediģējis rakstu krājumu „Pamata mācības tautas saimniecībā” 1904. g. vadījis Briņķu bibliotēku Aizputes apriņķī 1905. g. dažus mēnešus strādājis laikraksta „Dienas Lapa” redakcijā 1905. g. devies uz Pēterburgu, strādājis Pētera 1. reālskolā par skolotāju, apdrošināšanas biedrības „Rossija” darbinieks un laikraksta „Pēterburgas Latvietis” (1905– 1906) redaktors 1906. g. emigrējis uz Somiju un Zviedriju, tā paša gada rudenī atgriezies Krievijā Poltovas komercskolas skolotājs, par 1909. g. publikācijām „Pēterburgas Latvietī” arestēts un sodīts ar 1 gadu cietumā, sodu izcietis Mirgoriodā, ieslodzījumā studējis jurisprudenci un pēc atbrīvošanas mēģinājis kārtot jurista eksāmenu, taču kā politiski neuzticams nav saņēmis atļauju 1911. g. atgriezies Rīgā, rakstījis preses izdevumiem, īpaši „Jaunajai Dienas Lapai”, lasījis populāras lekcijas, piedalījies Skatuves biedrības teātra un repertuāra komisijā, Jaunā Rīgas teātra dramaturgs 1912. g. sācis strādāt Rīgas latviešu amatnieku biedrības krājkasē brošūras ”Valsts un viņas vara” (1912) un publicistisku rakstu par politiskiem, tautsaimniecības, tieslietu jautājumiem autors bijis viens Gulbja sērijas „Universālā bibliotēka” veidotājiem, viņa pārziņā bijusi zinātniska satura grāmatu izdošana apbedīts Kauņas guberņas Eltišķos

Kārlis Dišlers (1878. – 1954. ) • • • • zinātnieks, žurnālists, literāts, Dr. jur. , profesors dzimis Gaiķu Jaunmuižā M. Ieva, S. Minna dz. Vīksna – rakstniece 1896. beidzis Tukuma pilsētas skolu 1897/1905. skolotājs Lielbērzes, Lielauces un Mūrmuižas Buķenes skolās 1906/1910. beidzis Pēterburgas Universitātes juridisko fakultāti 1915/1916. Tatjanas komitejas latviešu vispārizglītību kursos, lektors 1917/1920. Omskas komercinstitūta valsts tiesību docents 1920. Latvijas Universitātes administratīvo tiesību katedras docents 1922/1940. „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” redaktors 1929. XI 18. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 448 1938. bij. tiesību zinātņu fakultātes dekāns un vecākais docents Apbalvots ar Atzinības krustu Studentu vienības „Līdums” vecbiedrs

Ernsts Blese (1892. – 1964. ) • dzimis Rīgā • ievērojamais latviešu zinātnieks - valodnieks profesors no 1900. – 1903. gadam dzīvojis Ezerē • studējis Pēterburgas universitātē ģermāņu filoloģiju un salīdzināmo valodniecību 1917. /18. m. g. viņš izturēja maģistra pārbaudījumu sanskritā, grieķu un latīņu valodas vēsturiskajā gramatikā, senslāvu valodā un indoeiropiešu salīdzināmajā gramatikā • piedalās LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes organizēšanā, ir tās docents, kopš 1928. gada - profesors • filologu biedrības priekšnieks (1930 - 1940) • Nozīmīgākie darbi: "Ievads valodniecībā" (1922), "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas" (1929), "Pareizrakstības vārdnīca" (1939). Iekšlietu ministrijas uzdevumā, piedaloties V. Pētersonam, sastādījis "Uzvārdu pareizrakstības vārdnīcu" (1927). Kopā ar V. Pētersonu viņš ir sastādījis arī "Latviešu pareizrakstības rokas grāmatu" (1933). V. Humbolta ietekmē prof. E. Blese ir sagatavojis lingvistiski psiholoģisku apcerējumu "Valoda un tautas gars" (1940), kurā noslēgumā secina, ka darbs ir galvenais latviešu dzīves saturs • no 1944. gada - emigrācijā Vācijā

Ilga Herbsta, Berga (Rudene) (1942. ) • • • dzejniece īstajā vārdā Ilga Līga Stunga, dzimusi Skrundā 1957. g. pabeidza Skrundas pamatskolu 1958. g. uzsāk mācības vidusskolā, tās tiek pārtrauktas, jo cieš smagā autoavārijā 1959. g. sāk mācīties Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā, zootehnikas kursā, laulības ar Artūru Herbstu, 1983. – ar Modri Bergu mācību laikā uzsāk saraksti ar dzejnieci Mirdzu Ķempi, kura kļūst par viņas dzejas konsultanti, darbojusies Saldus jauno autoru apvienībā dzejoļi publicēti izdevniecībā “Liesma”, kur iznāca kopkrājums “Acis”, (kopā ar citu jauno autoru darbiem) piedalījusies dažādos literāros pasākumos, organizēti autorvakari, publikācijas pašmāju un ārzemju laikrakstos 1995. g apgādā “Garā Pupa” iznāk dzejoļu krājums “Mozaīka” 2000. g. iznāk Kuldīgas dzejnieku kopkrājums “Patvērums”, kurā arī ir viņas dzejoļi

Venta Vīgante (Venta Bērziņa) (1913. – 1994. ) • • • dramaturģe, pedagoģe dzimusi Jelgavā beigusi Jelgavas klasisko ģimnāziju studējusi Jelgavas skolotāju institūtā, LVU filoloģijas fakultātē strādājusi par skolotāju Ezerē, Asītē, Vaiņodē (1935. – 1944. ) bijusi direktore Dzērves 7. gad. , un Irlavas vsk. Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolā strādāja no 1970. gada līdz 1989. gadam pirmā publ. almanahā “Jauno vārds” lugas apkopotas krājumā “Cilvēks sākas ar atbildību” , izņemot “Parastais 1 x 1” dziesma „Silavas valsis” ir no Ventas Vīgantes jauniešu lugas „Palmas zaļo vienmēr” sarakstīti libreti operetēm A. Žilinska “Dzintarkrasta puiši”, “Tikai rozes” un J. Kaijaka “Trešais tēva dēls”

Draška - Starka Alma (1903. – 1964. ) • • • • ārste, dzejniece dzimusi Kursīšu “Vašķos” 1930. beigusi LU Medicīnas fak. bijusi Latvijas Sarkanā krusta ārste- vecākā asistente Krimuldas sanitorijā strādājusi Rēzeknē, apriņķa slimnīcas lipīgo slimību nodaļā par izcilu darbu saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Sarkanā krusta Goda zīmi 40. g. sāk. Rīgas pils. 2. . slimnīcas lipīgo slimību klīnikas vadītāja 1944. izbraukusi uz Vāciju, Eslingeni, vadījusi masieru kursus, strādājusi Sarkanajā krustā un jaunu sieviešu kristīgajā apvienībā 1948. izceļo uz Austrāliju, padomdevēja medicīnas jautājumos pirmie dzejoļi vēl pirms 1930. gada, publicējusies laikrakstā “Brīvā Zeme” un jaunatnes žurnālos 1930. – 64. g. sarakstītie dzejoļi izdoti krājumā “Sapņu silā” rakstījusi piezīmes, skices, ceļojumu aprakstus mirusi Melburnā, pārapbedīta Kursīšos, Sauļu kapos

Otīlija Baštika Liesma (1885. - 1985. ) • dzejniece, teoloģe • dzimusi Ezerē • 1927 -1934 žurnāla “Dzirkstelīte” redaktore, 1933 -1944 Latvijas Babtistu draudžu sav. Māsu apvienības priekšniece • 2. pasaules kara laikā emigrē uz Vāciju, 1949. g. izceļo uz ASV • 1952 -1957 Amerikas latviešu baptistu apvienības padomes locekle, vada sociālās palīdzības darbu • 1922 -1940 žurnālā “Kristīgā Balss” publicējusi ~250 darbu: dzejoļi, stāsti, apcerējumi • Latvijā izdotas grāmatas: “Bērnības tekas”(1926), “Pie eglītes”(1937) • ASV izdoti dzejoļu krāj. : “Dieva dārzi”(1958), “Mūžības krasts”(1972) • dziesmas ar literātes tekstiem rakstījuši komponisti E. Baštiks (dēls), V. Baštiks (vīrs), P. Dambis, A. Purvs • mirusi 1985. gadā Filadelfijā ASV

Kārlis Krūza (1884. – 1960. ) Vēsmiņu Kārlis, Kretuldradžu Kažus, Bendradarbis, Hailāns • • • dzejnieks dzimis Zvārdē Jāņa Akuratera un Marijas Annas draugs, "klusākais no klusākiem", "dzejnieks-eremīts“ “Dienasgrāmatās” (rakstītas 1904. – 1957. ) fiksējis daudzveidīgas dokumentālās vēstures liecības, ka tagad izmantojamas kā primārs informācijas avots, tā sniedz Latvijas kultūrvēstures panorāmu pusgadsimta ietvaros, glabājas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu fondā 20. – 30. gados dzejnieks savas dienasgrāmatas pārlasa un konspektē, izveidojot "Piezīmes, " ko varētu nosaukt par laikabiedru portretējumiem. Pavisam 219 portretējumu, katram savs nosaukums komponista Imanta Zemzara "Dzejnieku elēģija“ izskanēja 1979. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē kamerkora "Ave Sol" vīru vokālā kvarteta izpildījumā un flautas, mežraga, ģitāras un alta pavadībā, 2009. gadā - tapusi cita versija

Fricis Bergmanis (1860. – 1898. ) • žurnālists, jurists, redaktors • dzimis Vārmē • beidzis Kuldīgas ģimnāziju, studējis tieslietas Pēterburgas universitātē (beidzis 1884. g. ) • pirmais “Dienas Lapas” redaktors (1886. -1888. ), pēc tam strādājis par advokātu Jelgavā un Rīgā • darbi: Bergmanis F. Mīļi viesi. [Dzejolis] : Baltijas Zemkopis, piel. , 1878. Nr. 11. Bergmanis F. Fabrikas strādnieks 19. gadusimtenī. -1884.

Lidija Kaktiņa (dz. Galeniece) (1906. – 1945. ) • folkloras vācēja • dzimusi Pampāļu “Birzēs”, mežsarga ģimenē • māte bijusi liela dziedātāja, brāļi spēlējuši dažādus mūzikas instrumentus • mācījusies Pampāļos, skolotājs Augusts Goliāts mācījis mūziku • beigusi Rīgas 4. vidusskolu, folklorai piesaistījusi skolotāja Mērija Saule-Sleine • studējusi Latvijas konservatorijā vijoles klasē • Latvijas folkloras krātuvē iesniegusi 949 melodijas, savāktas gan Kurzemē, gan Vidzemē, un vairāk nekā 7500 dažādu folkloras žanru pierakstu • apbedīta Meža kapos

Ādolfs Ģērsons (Gersons) (1876. – 1934. ) • literāts, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs (Pseidonīmi – Sniegonis, Ventmalnieks, Rūķis, Jaunvanags) • dzimis Ezeres pagasta “Vanagos” • mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1894 – 1898) • strādājis vairāku prese izdevumu redakcijās, publicējis oriģināltekstus un tulkojumus • devums latviešu literārās valodas attīstīšanā: • tulkojis M. Gorkija darbus, tā pilnīgojot latviešu literārās valodas stilistiskos paņēmienus • risinājis tulkoto tekstu stilistiskās atveides problēmu saistībā ar apvidus un vēsturiskās leksikas vārdu izvēli leksiskās un stilistiskās ekvivalences aspektā • Ā. Ģērsona literārais mantojums būtu skatāms starpdisciplinārā aspektā

Matīss Siliņš (1861. – 1942. ) • vēsturnieks, etnogrāfs un literāts • dzimis Remtē • pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā; uzmanību pievēršot ne tikai lielajiem ģeogrāfiski nozīmīgajiem objektiem, bet arī detaļām – kartēs uzrādīti gan lauku ceļi un mazpazīstamas vietas, gan mācītājmuižas, fabrikas, pasta stacijas, krogi un citi objekti. • Ar patiesu vēlmi un rūpēm par kultūrvēstures vērtību saglabāšanu Matīss Siliņš apbraukājis visu Latviju, vācot etnogrāfiskos materiālus; vēlāk tie izstādīti Valsts Vēsturiskajā muzejā (tagad – Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs). No 1924. līdz 1934. gadam viņš arī bijis šī muzeja direktors. • Savulaik Matīss Siliņš ir bijis arī "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares redaktors. • Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā viņš 1926. gadā saņem Triju Zvaigžņu ordeni.

Saldus novadnieki – maz zināmi literāti

Dravnieks Alberts (1886. – 1954. ) literāts, dzimis Cieceres pag. Hunhens Fricis – literāts, dzīvojis Remtē, 1898. - 1899. Smuku muižā. Muzicējis kopā ar K. Ieviņu, mudinājis dzejot J. Jaunsudrabiņu, atdzejojis no franču valodas. Lerhs Juris (1881. – 1967. ) skolotājs, literāts, dzimis Lielezerē Puķītis Voldemārs – (1920. ) tulkotājs Rugājs (Platačs) Valdis (1929. – 1978. ) literāts Rutka Ilga (1926. ) literāte Rutkis Laimonis (1930. ) literāts Rūsis Indriķis - Fricis (Heinrihs) (1880. ) skolotājs, žurnālists, advokāts, dzimis Kursīšos Sakne Ludmila (1925. ) – ārste, literāte, strādāja Saldū Salmgrieze Ieva (? – 1999. ? ) skolotāja, literāte Sauja Elmārs (1928. – 1965. ) skolotājs, dzejnieks, dzimis Ezerē, 1944. gadā beidzis SPĢ, 19. izlaidums

Sīpols Jānis (1860. – 1896. ? ) filologs, dzimis Saldus pagastā Smagars Augusts (1910. – 1985. ) dzejnieks, bērnību pavadījis Rubā Smiltēns/Millers/ Eduards (1903. – 1933. ) dzimis Saldus pagastā Valdis: Sproģis Valdemārs (1907. – 1968. )? 1948? ) literāts, dzimis Saldū Štrauhs - Krūmājs Kārlis (1899. – 1944. ) literāts, žurnālists, dzimis Vārmē Šūmanis Eduards (1896. ) dramaturgs Zembergs Kārlis (1844. – 1897. ) filologs, dzimis Lielezerē

Avoti • • • • • Ancītis Valdemārs (1921 -2006). Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos : materiāli Saldus novada kultūras vēsturei / Valdemārs Ancītis ; Ivo Milzera un Jura Janševska foto. [1. grām. ]. - Saldus : Saldus tipogrāfija, 1992. - 159 lpp. : fotogr. Ancītis Valdemārs. Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos : materiāli Saldus novada kultūras vēsturei / Valdemārs Ancītis. 2. d. - Rīga : Garā pupa, 1994. - 159 lpp. - Bibliogr. : 158. lpp. - Aut. uz vāka nav norād. Ancītis Valdemārs. Cieceres, Ventas un Vadakstes krastos : grāmata par Saldus novada kultūras vēsturi / Valdemārs Ancītis ; māksl. Aina Karlsone. 3. d. - [Rīga] : Saldus pilsētas dome, 1996 : (Talsu tipogr. ). - 198 lpp. Ancītis Valdemārs (1921 -2006). Slāpes skan : dzejoļi un fabulas / Valdemārs Ancītis ; Valda Anaparta priekšv. - Saldus : Saldus bibliotēka, 1990. - 126 lpp. : il. Saldus kalendārs 1995. gadam / sast. Valdemārs Ancītis ; fotogr. Jāzeps Loņko. - Saldus : Dvīņi. S, 1994 (SIA "Druka"). - 111 lpp. : il. ISBN 9984 -509 -37 -0 Saldus saules lēkts. Saldus novada dzejnieku dzejas: kopkrājums/Valdemārs Ancītis ; red. Valdis Bajārs. – Saldus : Signe, 2003. – 264 lpp. ISBN 9984 -534 -58 -8 LVVA 1632 -2 -366 -204. Es viņu pazīstu”, R. , 1939. – 139 lpp. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003. – 741 lpp. ; il. Kārlis Zvingevičs. Domas, Nr. 2, 1913, 254. – 256. lpp. http: //www. gramata 21. lv/alphlat-index. html http: //lgdb. lnb. lv/index/person/55/ http: //letonika. lv http: //lursoft. lv http: //www. lvarhivs. gov. lv http: //www. mariscaklais. lv/dzives_dati. html http: //www. periodika. lv http: //www 5. acadlib. lv/PVP/0000001766. htm http: //www. sz. lv http: //www. diena. lv/arhivs/aizliegtais-tulkotajs-11614239