Leksikoloija leksikogrfija un frazeoloija Leksikogrfija Frazeoloija Leksikoloija Leksikas

Leksikoloģija, leksikogrāfija un frazeoloģija Leksikogrāfija Frazeoloģija

Leksikoloģija Leksikas, leksikoloģijas jēdziens Leksika – valodas, arī kāda cilvēka vārdu krājums. Leksikoloģija – valodniecības nozare, kas pēta leksiku. Vārdu nozīmes Viennozīmīgi v. Daudznozīmīgi v. Tiešā noz. Pārnestā noz. Sinonīmi, antonīmi, homonīmi Sinonīmi Antonīmi Homonīmi Vārdu krājuma diferenciācija Vispārlietojamie v. Vārdi ar stilistisku nokr. Vārdi ar emocionālu nokr. Daži leksikas slāņi Vecvārdi Termini Jaunvārdi Profesionālismi Apvidvārdi Žargonismi Aizguvumi Vulgārismismi Slengs

Vārds – valodas pamatvienība SKANĒJUMS VĀRDS NOZĪME Vārda nozīme pēc izteiktā jēdziena Viennozīmīgi vārdi Daudznozīmīgi vārdi Vārdam ir viena nozīme, kas uztverama, neiesaistot vārdu teikumā: sals, oga, art Vārdam ir vairākas nozīmes, kas uztveramas tikai kopā ar citiem vārdiem: viegla nasta (tāda, kas maz sver) viegls darbs (tāds, kā veikšanai nepieciešams maz pūļu) viegla gaita (plastiska, gracioza) Vārda nozīme pēc tēlainības Tiešā nozīme Nosauc parādību tieši, bez saistījuma ar citā parādībām: rūgtas zāles (tādas, kam piemīt asa, nepatīkama garša rūgta tēja (nesaldināta) Pārnestā nozīme Nosauc parādību netieši, ar citu vārdu, ir tikai daudznozīmīgiem vārdiem: rūgta vilšanās (ļoti nepatīkama, sāpīga)

Sinonīmi, antonīmi, homonīmi Sinonīmi vārdi ar tuvu vai pilnīgi vienādu nozīmi: līt – gāzt, līņāt, smidzināt, rasot, miglot Absolūtie sinonīmi - vārdi ar pilnīgi vienādu nozīmi. upenes – zustrenes; apvārsnis - horizonts Antononīmi vārdi ar pretēju nozīmi: mazs – liels; meli - patiesība Homonīmi • vārdi ar vienādu skanējumu un vienādu rakstību, bet ar dažādām nozīmēm: dumpis – (putns) – dumpis – sacelšanās, nemiers) • Var sakrist dažādu vārdu atsevišķas formas. Tās sauc par homoformām. pasaka (lietvārds) – pasaka (darbības vārda forma)

Vārdu krājuma diferenciācija Neierobežots lietojums Vispārlietojamie vārdi vārdi, kurus lieto jebkurā tekstā vai sarunā visos valodas stilos (zinātniskajā, publicistiskajā, sarunvalodas, lietišķajā, daiļliteratūras): māja, skaists, domāt Vārdi ar īpašu stilistisku nokrāsu poētismi sarunvalodas vārdi Ierobežot s lieto -jums paaugstināta stila vārdi, kas izraisa pozitīvas emocijas: daile, dardedze, dusēt vienkāršrunas vārdi, kurus lieto brīvā, neoficiālā sarunā, bet kas ir literārās valodas vārdi: skuķis, plikadīda, bešā Vārdi ar emocionālu nokrāsu pozitīva nokrāsa pozitēvs vērtējums izsaka cildinājumu, cieņu, labvēlību, maigumu: zirdziņš, rumaks vārdi, kuri neatbilst literārās valodas normām un izsaka krasi negatīvu vērtējumu: muldēt, zviegt (smieties) negatīva nokrāsa negatīvs vērtējums izsaka nelabvēlību, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, necieņu, ironiju: kleperis, ādinieks

Daži leksikas slāņi Vecvārdi Jaunvārdi Apvidvārdi Aizguvumi Termini Žargonismi Profesionālismi Vulgārismi Slengs

Daži leksikas slāņi 1 Vecvārdi, kas kādreiz bijuši parasti, bet ko tagad lieto reti vai vispār nelieto: historismi vārdi kļūst lieki, jo zūd to apzīmētie jēdzieni: komjaunietis, muiža, klaušas arhaismi vārdus lieto reti, jo to apzīmētos jēdzienus nosauc citos vārdos: nēzdogs (mutauts, kabatlakats); īkstis (nieres) Jaunvārdi, kas rodas, lai apzīmētu jaunas parādības vai esošās nosauktu citā vārdā: jaunvārdi okazionālismi valodā nostiprinājušies vārdi, ko individuāli jaundarinājumi, kas tiek izmantoti tomēr izjūt kā jaunumu: tikai attiecīgajā tekstā: tālrāde, datorsalikums Gaisu drusku saviļņodams, aizslīd skumīgs raudacis. (M. Cielēna)

Daži leksikas slāņi 2 Apvidvārdi • vārdi, kurus lieto tikai kādā noteiktā apvidū, • bagātina mūsdienu literāro valodu: kartupelis – rācenis (Kurzemē, daļā Zemgales), tupenis (Vidzemes vidienē), buļba (Latgalē) grozs – ķocis (Kurzemē) Aizguvumi vārdi, vārdu savienojumi, kas aizgūti no citām valodām internacionālismi jeb svešvārdi – aizgūti vārdi, kas sastopami daudzās valodās: no grieķu valodas – alfabēts, ideja, koris, muzejs, teātris; no latīņu valodas - autors, eksāmens, persona, republika; no franču valodas – ģenerālis, aktieris, režisors. žanrs, moderns barbarismi nevēlami aizguvumi, kaut gan valodā ir vārdi attiecīgo jēdzienu apzīmēšanai: no vācu valodas – deķis, beņķis, brūte, plinte no krievu valodas – žuļiks, dvorņiks, gruzoviks no angļu valodas – supermārkets, ofiss

Daži leksikas slāņi 3 Termini precīzi, viennozīmīgi vārdi, kas apzīmē kādas zinātnes nozares jēdzienus: gramatika, fonētika, leksikoloģija (valodniecības termini) Profesionālismi vārdi, kurus lieto kādas noteiktas profesijas pārstāvji savā darbā ikdienas sarunās: zvejniecībā – linums (zvejas tīkla audums), kārba (liela laiva ar platu dibenu), tarāt (izlasīt zivis no tīkla)

Daži leksikas slāņi 3 Žargonismi kropli, neliterāri, bieži aizgūti vārdi ar izteiktu negatīvu nokrāsu, ko lieto noteikti sabiedrības slāņi un kas liecina par zemu valodas kultūru; žargons – kropļotas valodas paveids, dažreiz – īpaša runas maniere (ir skolēnu, studentu, karavīru, cietumnieku u. tml. žargons) učene – skolotāja, mutere - māte Vulgārismi ir rupji vārdi, nosauc parādības, ko pieklājīgā runā nav pieņemts minēt. snuķis - cilvēka deguns, purns - seja. Vulgārismiem piekļaujas arī lamuvārdi zoss, tītars - neattapīgs, pamuļķīgs cilvēks , Vulgārismus literārā valodā un pieklājīgā runā neizmanto. Slengs ir sarunvalodas forma, ko radījusi izaicinoša attieksme un kas tiecas būt svaiga un jauna [. . ] Tās tēli ir apzināti pārspīlēti un ar nolūku smelti visnecilākajos avotos. Pēc ievirzes tuva rupjībai, tā tiek lietota ar mērķi šokēt.

Leksikogrāfija zinātne par kādas valodas vārdu krājuma sistematizēšanu, analīzi un aprakstīšanu vārdnīcā. Vārdnīcu iedalījums Filoloģiskās (apraksta vārdus kā valodas vienību) Vispārīgās Skaidrojošās vienvalodas vārdnīcas plaši raksturo katru vārdu, atklāj vārda nozīmes Tulkojošās dod vārda tulkojumu citā valodā Speciālās sinonīmu frazeoloģijas pareizrakstības pareizrunas svešvārdu terminoloģijas toponīmiskās, tematiskās, rakstnieku leksikas Enciklopēdiskās (sniedz izziņas materiālu)

Skaidrojošās vārdnīcas šķirkļa piemērs Galds • • • Mēbele - horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statņa un paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem. , ēdot, strādājot). Apaļais g. Ozola g. Galda atvilktne. Strādāt, rakstīt pie galda. Apsēsties pie galda. Galda lampa -- lampa, kas stāv uz galda. Operāciju g. Šāda mēbele kopā ar ēdieniem; ēdieni vienai reizei. Klāt, nokopt galdu. Galda piederumi -- naži, dakšiņas, karotes u. c. , ko lieto ēdot. G. ir klāts (ar ēdieniem). Lūgt pie galda. Bagātīgs viesību g. Svētku g. Brokastu, pusdienu, vakariņu g. Siltais g. -- siltie ēdieni. Aukstais g. -- ēdieni, ko pasniedz aukstus. Galda biedrs -- galdabiedrs. Galda karte -- kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda. Tāds, kas ir lietojams cilvēka uzturā. ģen. galda. Galda sāls. Galda bietes, burkāni. Kādas iestādes atsevišķa nodaļa (vai iestāde), kas pārzina īpašus jautājumus. Grāmatu g. Īpaša plāksne, platforma kādam nolūkam. Pļaujmašīnas g. Kuļmašīnas g.

Tulkojošās vārdnīcas šķirkļa piemērs science lietv. 1. zinātne; 2. dabas zinātnes; 3. meistarība; prasme; 4. zināšanas; to have something down to a science - būt lielai prasmei; social sciences - 1) sabiedriskās zinātnes; 2) sabiedriskās zinātnes; man of science - zinātnieks; sportsman lacking science - sportists bez pietiekamas tehniskās sagatavotības;

Sinonīmu vārdnīcas šķirkļa piemērs iet cipāt; čabināt; čābāt; čāpināt; čāpot; denderēt; dipāt; dipināt; gumbāt; gumzāt; iet; kājot; kātot; klambāt; klamzāt; klumpačot; klundurēt; klunkurēt; kudlot; kukšot; kumpāties; kumuroties; kunkuļot; kūņoties; laipot; lampāt; lamzāt; lāčot; lingot; lumpačot; lumzāt; ļapāt; ļekot; ļempurot; ļēpot; mizot; nagot; naskot; pekāt; peldēt; slampāt; slāt; slempt; sliept; slīt; slumpāt; snāt; soļot; spalot; spolēt; steberēt; stibāt; stibīt; stibot; stilbot; storēt; stupāt; stutēt; stūrēt; svampāt; svempt; šļakāt; šļūkt; taustīties; tecēt; tenterēt; tipāt; tipināt; tipšināt; tuntulēt; tuntuļot; cibināt; doties; kāpt; klidzināt; klinkāt; nesties; staigāt; vilkties; līgot; stampāt

No Minhauzena svešvārdu vārdnīcas abažūrs – atceros, kā reiz, ciemojoties Eiropā, man stāstīja par grupu “ABBA”. atminos, kā klausoties viņu dziesmas, lecu trīs nedēļas no vietas tā, ka saule nenorietēja. Jāsaka gan, ka pēc tam četras nedēļas ēdu, lai atgūtu savu fizisko formu un veselību. Žūrijai, dzirdot viņu dziesmas, mutes palika vaļā. Tajās, protams, salidoja bezdelīgas un sarīkoja ligzdas. Ilgi nācās skaidrot, ka tā nu gan nebūs īstā vieta, līdz laiks kļuva auksts un tās pašas aizlidoja uz siltajām zemēm. brends – lai gan pēc ļaužu valodām dzirdēju, ka tas esot zīmols, man tas saistās ar brendiju. Tāds zīmīgs brendijs. cirkulis – sīciņš cirks, tāds, piemēram, atrodas Austrumāzijā. Tik mazs, ka normāli cilvēki tajā netiek iekšā. Kad es vēlējos to noskatīties, man lika laukakmeni uz galvas, līdz mans augums sarāvās. Pēc izrādes trīs tēvaiņi visus atkal izstaipa atpakaļ. Ir jau mazliet sāpīgi, taču, ja vēlas, tāds var staigāt visu mūžu – kā pundurītis. eklektika – eklērs galaktikā. Manā Ulubelē ir ekskursijas eklēru mīļotājiem uz galaktiku. Tad visi izliec galvas ārā pa autobusa logiem un ar zobiem kampj eklērus. Nudien nezinu, ko mēs darīsim, kad visi eklēri būs izēsti. Tiek plānots palaist gaisā magoņmaizītes vai vēja kūkas. guldenis – persona, kura jāliek gulēt. Manā Ulubelē, nezinu kā te, maziem bērniem ir guldenis. intelektuālis – interesants elektriķis, itāļu izcelsmes. Par šo esmu pārliecināts, jo viesnīcā man kaimiņos tāds dzīvoja un sauca sevi par intelektuāli.

Šķirkļi no arhitektūras terminu vārdnīcas Kolonnāde Kolonnu rinda, kas apvienota ar horizontālu pārsegumu. Esplanāde, arī glasiss Neapbūvēta teritorija ap cietoksni, kas kalpo aizsardzības vajadzībām.

Enciklopēdiskās vārdnīcas šķirkļa piemērs Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums, 23865. -23866. sleja. • Livonija (lat. Livonia, t. i. lībju zeme), ari Māŗas zeme, 13 g. s. sākumā katoļu misijas darbinieku nosaukums lībju apdzīvotai territōrijai Daugavas un Gaujas lejasgalā. Kad krustneši un bruņnieku ordeņi sāka pakļaut savai varai ari latgaļus (sk. latvju vēsture), tad chronists Indriķis un oficiāli dokumenti katoļticībai piegriezto zemi sauc jau par L-u un Lju (Livonia et Lethia), bet pamazām Ljas vārds izzūd no latīņu un vācu avotiem, un L-a (ari Livland) kļūst par visas tagadējās Ljas un Igaunijas kopnosaukumu (sk. Latvju tiesību vēsture, 7) vācu laikos (līdz 1516). Nodibinoties Kurzemes un Zemgales hercogvalstij (sk. Kurzemes hercogvalsts), La-s vārds kādu laiku gan tiek lietots vecās L-as (Altlivland) nozīmē, bet pamazām tā sāk dēvēt vienīgi Vidzemi un Latgali kopā, saucot pēdējo ari par Mazo jeb Poļu Vidzemi (Livonia polonica). Tā kā katoļu baznīca uzskatīja L-u par savu īpašumu, kas ar visām tiesībām pieder sv. Pēteŗa krēslam Romā (pāvesta Grēgorija IX 1237 bulla), tad - atšķirībā no Dieva dēla zemes Palestīnas (terra filii) un sv. Pēteŗa zemes Prūsijas (terra Petri) - L-u jau 1202 nosauca par Dieva mātes Jumpravas Marijas valsti (terra matris) jeb sv. Māras zemi. No otras puses L-a bij sv. Romas ķeizarvalsts territōrija (Reichsmark) un L-as zemes kungi ķeizara vasaļi - Vācijas garīgie firsti (sk. ). šādu firstu L-ā bij pavisam 5: Rīgas virsbīskaps, Kurzemes, Tērbatas un Sāmalas bīskapi, Livonijas ordeņa mestrs (sk. šos vārdus). Tāpēc ari pati L-a bij šo firstu territōriju konfederācija, kas aizgāja bojā 16. g. s. vidū Livonijas kaŗos (sk. ). No bīskapijām vislielākā bij Rīgas virsbīskapa valsts (260 kv. jūdzes), bet gandrīz tikpat liela, cik visas 4 bīskapijas kopā bij Livonijas ordeņa valsts (sk. ), kuŗas territōrija (ap 67000 kv. km. ) bij lielāka nekā tagadējā Ljas platība.

Frazeoloģija valodniecības nozare, kas pēta frazeoloģismus Frazeoloģismi tradicionāli vārdu savienojumi, kuru nozīme nav līdzīga atsevišķu vārdu nozīmei. Idiomas frazeoloģismi, kuru nozīme neizriet no atsevišķo vārdu nozīmes: celt āzi par dārznieku (uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam) Frazēmas frazeoloģismi, kuros kāds no atsevišķajiem vārdiem saglabā savu leksisko nozīmi: zili brīnumi (lieli brīnumi) Cūkas laime, kārt zobus vadzī, norīt krupi, iedegt zaļo gaismu, pacelt cepuri, nepacelt ne salmiņa, strādā kā zirgs, lauzīt rokas, kasīt pakausi, ņemt kājas pār pleciem, atmest ar roku, strēbt karstu putru, dzesēt muti, kaisīt pelnus uz galvas, mest pirmo akmeni, Ahileja papēdis, Trojas zirgs, lāča pakalpojums, mazgāt galvu, kā sniegs uz galvas, savilkt galus kopā, baltiem diegiem šūts, tīt ap pirkstu, ieliet ar karoti mutē, nolārt degunu, pa galvu, pa kaklu, sacelt spuras, uguns pakulās, ķert uz mušpapīra, saucēja balss tuksnesī u. c.

Sinonīmi, antonīmi, homonīmi Sinonīmi vārdi ar tuvu vai pilnīgi vienādu nozīmi: līt – gāzt, līņāt, smidzināt, rasot, miglot Absolūtie sinonīmi - vārdi ar pilnīgi vienādu nozīmi. upenes – zustrenes; apvārsnis - horizonts Antononīmi vārdi ar pretēju nozīmi: mazs – liels; meli - patiesība Homonīmi • vārdi ar vienādu skanējumu un vienādu rakstību, bet ar dažādām nozīmēm: dumpis – (putns) – dumpis – sacelšanās, nemiers) • Var sakrist dažādu vārdu atsevišķas formas. Tās sauc par homoformām. pasaka (lietvārds) – pasaka (darbības vārda forma)