LEKCIJAS PLNS 1 Attiecbas starp noslgto atsavinanas lgumu

LEKCIJAS PLĀNS 1. Attiecības starp noslēgto atsavināšanas līgumu un koroborācijas aktu (publiskās ticamības princips) 2. Zemesgrāmatu akta ieraksta spēks 3. Speciāli gadījumi a) Laulāto kopmanta b) ēka 1

Literatūra Krauze, R. Par nostiprinājuma ierakstu nozīmi zemesgrāmatās. Mans Īpašums Nr. 6, 2000: 16. lpp. ; Zemesgrāmatas Latvijā. Raksti, statistika, normatīvie akti, komentāri, tiesu prakse. Tiesu namu aģentūra. Rīga: 2003; Kalniņš, E. Nekustama īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzība. Mans Īpašums Nr. 23/24 (117/118)`99: 29. lpp. ; Kalniņš, E. Publiskas ticamības princips tiesu praksē. Likums un Tiesības Nr. 2, 1999: 81. – 85. lpp. ; Kalniņš, E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās - Kalniņš, E. Privātiesību teorija un prakse. TNA, 2005, 20. – 136. lpp. 2

Literatūra • G. Višņakova Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, JV, 99/29 • Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās – Privātiesību teorija un prakse, 2005 3

Literatūra • E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu, JV, 2002 • Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums Maija Paļčikovska, 21. 11. 2000 Jurista Vārds 36 (189) 4

Literatūra • Rudāns S. Nekustamā īpašuma labticīga iegūšana – JV, 30. 05. 2006, nr. 21 • 5

Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM 5. temats Tiesu prakses materiāli “LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2000”, R. : 2001, 10. 05. 2000. Spriedums lietā Nr. SKC-218 – 286. -290. lpp. , 2000 ATS 006. 286. “Par darījuma priekšmetu, kas var būt pretējs likumiem un labiem tikumiem. ” Lieta Nr. SKC-568, 20. 12. 2000. “LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2000” 384. lpp. “Par dāvinājuma līguma apstrīdēšanu. Darījuma iekšējos trūkumus koroborācija nenovērš, un ļaunticīgu valdītāju tiesības nevar tikt aizstāvētas, atsaucoties uz ierakstiem zemesgrāmatās”, Lieta Nr. SKC– 167, 13. 03. 2002. “Par atteikumu denacionalizēt namīpašumu, ja ar to tiek aizskartas trešo personu intereses. ” Publicēts: Jurista vārds: 21. 05. 2002 Nr. 10 (243) 6

Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM 5. temats Tiesu prakses materiāli Lieta Nr. SKC– 32, 09. 01. 2002. “Par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu uz zemi”. Publicēts: Jurista vārds: 24. 09. 2002 Nr. 19 (252) Lieta Nr. SKC– 284, 08. 05. 2002. “Par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu”. Publicēts: Jurista vārds: 16. 07. 2002 Nr. 14 (247) Lieta Nr. SKC– 347, 05. 06. 2002. “Par nekustamā īpašuma piederību mantojuma masai”. Publicēts: Jurista vārds: 24. 09. 2002 Nr. 19 (252) Lieta Nr. SKC- 267, 24. 04. 2002. “Par namīpašuma ieguvēja īpašuma tiesību rašanās brīdi” 7

Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM 5. temats Spriedumi, publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pielikumā „Jurista vārds”: - 26. 03. 2002 Nr. 6 (239) Par zemesgrāmatu nostiprinājuma ieraksta kā publiska akta spēku Lieta Nr. SKC– 5 2002. gada 16. janvārī -27. 11. 2001 Nr. 230 Par sekām, kas rodas, pārdodot zagtu automašīnu Lieta Nr. SKC– 424 2001. gada 26. septembrī - 01. 07. 2003 Nr. 24 (282) Par transportlīdzekļa īpašuma tiesībām Lieta Nr. SKC – 2003. gada 23. aprīlī 8

Attiecība starp noslēgto atsavināšanas līgumu un koroborācijas aktu vērtējama kā attiecība starp privāttiesisku darījumu un publisku aktu. Ja darījums noslēgts atbilstoši likuma prasībām, tad saistība, kas radusies, noslēdzot šādu līgumu, darbību ir no atsavinātāja veikšana, lai īpašumu atkarīgo ierakstītu zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. 9

Īpašuma iegūšana ar nodošanu (vispārējie gadījumi) TIESISKS PAMATS NODOŠANA 10

Nekustamā īpašuma iegūšana ar nodošanu (sevišķais gadījums) Tiesisks pamats Tiesiskā pamata trūkumi, kas nav (ir) par šķērsli īpašuma tiesību pārejai Ierakstīšana zemesgrāmatā 11

Tiesiskā pamata trūkumi (objektīvie) - nav tiesību atsavināt (988. panta 1. daļa) Nodot var tikai tas, kam ir tiesība atsavināt nododamo lietu, savā vai cita vārdā, un līdz ar to griba atdot lietu citam par īpašumu. -nav tiesību iegūt (988. panta 2. daļa) Ieguvējam vajag spējas un gribas iegūt lietu sev vai citam par īpašumu. 12

Tiesiskā pamata trūkumi (subjektīvie) - nav gribas atsavināt (988. panta 1. daļa) -nav gribas iegūt (988. panta 2. daļa) - maldība par nododamo lietu (996. panta 1. daļa) Nodošana, kas izdarīta maldoties par pašu nododamo lietu vai nodevēja īpašuma tiesību uz to, īpašuma pāreju nenodibina. 13

Atsavinātājam nav tiesību atsavināt lietu: -nav īpašuma tiesību -atsavināšanas aizliegums (1077. ) Atsavinājums, kas izdarīts pretēji likumiskam aizliegumam, nav spēkā, atskaitot zināmiem gadījumiem noteiktus sevišķus izņēmumus. Atsavinājuma spēkā neesamības dēļ attiecīgais tiesiskais darījums nezaudē savu spēku. Šis darījums, ja vien ieguvējam atsavinājuma aizliegums nav bijis zināms, ir spēkā, ciktāl tas ir savienojams ar atsavinājuma aizliegumu. 14

Civillikuma 996. p. Nodošana, kas izdarīta maldoties par pašu nododamo lietu vai nodevēja īpašuma tiesību uz to, īpašuma pāreju nenodibina. Ja notikusi kāda cita maldība, īpašums gan uzskatāms par pārgājušu, bet nodoto priekšmetu var pieprasīt atpakaļ ar personisku prasību. 15

Darījumu iekšējie trūkumi (1480. p. ): 1477. pantā norādītos gadījumos korroborācijas sekas ir lietu tiesības piešķiršana ieguvējam, tā ka minētā korroborācija šajā ziņā pilnīgi nodrošina dalībniekus, kaut arī tā būtu notikusi nepareizi, jo par kļūdām atbild vienīgi zemes grāmatu nodaļa. Darījuma iekšējos trūkumus korroborācija nenovērš, un akts, kas nav spēkā pēc sava satura, neiegūst ar to nekādu spēku. Tāpat arī korroborācija nevar aizskart jau agrāk zemes grāmatās ierakstītās trešo personu tiesības. -atsavinātāja prettiesiskās darbības pirms īpašuma tiesību iegūšanas; -Ieguvēja apziņa, ka viņš iegūst lietu no neīpašnieka; -Trešo personu (piem. , tiesas) prettiesiska darbība. 16

Civillikuma 1481. pants Korroborācija uzskatāma par notikušu un apstiprinātais darījums ir neapstrīdams pēc tam, kad tiesa iespiež "Valdības Vēstnesī"sludinājumus par to, lai personas, kurām ir kādi iebildumi, ierodas sešu mēnešu laikā. Tiklīdz izrādās, ka pa šo laiku nav celti nekādi iebildumi, taisāms lēmums atzīt darījumu par spēkā nākušu un visi vēlāki strīdi pret to noraidāmi. Tomēr tāda sludinājuma klajā laišana atkarājas no darījuma dalībnieku gribas. 17

Civillikuma 2006. pants Ja abām pusēm vai kaut arī vienīgi pircējam bijis zināms, ka pārdoto lietu nav bijis atļauts atsavināt, tad līgums nav spēkā. Bet ja bijis zināms tikai pārdevējam, tad līgums paliek spēkā un pārdevējam jāatlīdzina pircējam zaudējumi. Beidzot, ja tas nav bijis zināms nevienai pusei, tad līgums nav spēkā. 18

Prasība par akta taisīšanu • 1479. Personiskās prasības priekšmets (1478. p. ), kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl ierakstīts zemes grāmatās. 19

Formula • līguma izpilde, respektīvi, atsavināšanas līguma priekšmeta ierakstīšana zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda 20

Datums Lietas Nr. Iegūšanas darījums Ieraksts zemesgrāmatā uz jaunā ieguvēja vārda 07. 11. 2001. SKC-538 Spēkā neesošs anulēts 26. 11. 2001. SKC-435 Spēkā neesošs anulēts 02. 04. 2003. SKC-180 17. 01. 2001. SKC-1 16. 01. 2002. SKC-5 10. 05. 2000. SKC-218 09. 01. 2002. SKC-32 Spēkā neesošs Atstāts spēkā anulēts Spēkā neesošs Atstāts spēkā Spēkā neesošs anulēts Iegūšanas darījuma spēkā neesamības normatīvais pamats CK 48. , 116 1415. , 910. p 1415. , 1480. p 1415. p 105. , 841. , 968. p 1480. p 21

SKC – 625/ 2005. • Prasītāja D. Kaupe cēlusi īpašuma prasību, norādot, ka 1998. gada 3. decembrī noslēgusi nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, samaksājot tā atsavinātājam G. Melecim Ls 30 000 un ieguvusi īpašuma valdījuma un lietošanas tiesības. Tiesības ir apdraudētas, jo zemesgrāmatā ierakstīta maksātnespējas un ķīlas atzīme, kuras dzēšamas. • Tiesa prasību apmierinājusi saskaņā ar Civillikuma 5. pantu, kas nosaka: , , Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem” 22

SKC – 625/ 2005 • Kasācijas sūdzības iesniedzējas norāde, ka tiesa nav piemērojusi Civillikuma 994. pantu, kas nosaka, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, nedod pamatu atcelt spriedumu lietā 23

SKC – 625/ 2005 • Piemērojot Civillikuma 5. pantu atkarībā no svarīgiem apstākļiem un taisot spriedumu pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, atzīstot prasītājai īpašuma tiesības, tiesa liegusi to subjektīvo tiesību izmantošanu attiecībā uz personu, kura reģistrēta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašniece, jo atzinusi, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētas lietas apstākļiem atzīstamas par svarīgākām, ka izslēdz Civillikuma 994. panta piemērošanu 24

SKC – 625/ 2005 • Piemērojot Civillikuma 994. pantā noteiktās tiesības, to izlietošanas rezultātā sakarā ar maksātnespējas un ķīlas atzīmi tiktu panākta piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, kas neatbilst arī labas ticības principam, ko reglamentē Civillikuma 1. pants. 25

SKC – 625/ 2005 • Asoc. prof. K. Balodis šajā sakarībā norādījis: , , Tiesības izlietošana var būt pretēja labai ticībai, ja tiesības izlietošanas rezultātā subjekts nonāk pretrunā ar savu iepriekšējo rīcību (venire contra factum proprium). Iepriekšējai rīcībai jābūt tādai, kurai pretējā puse pamatoti drīkstēja uzticēties. Šādos gadījumos otras puses pamatotā uzticība tiesīgās personas iepriekšējai rīcībai tiek aizsargāta, izslēdzot subjektīvās tiesības īstenošanas iespēju (Jurista vārds, 03. 12. 2002, nr. 24). 26

SKC – 625/ 2005 • Civillikuma 1478. pants paredz, ka gadījumā, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju, bet 1479. pants nosaka personiskās prasības priekšmetu. • Kasatore norādījusi, ka tiesa nepareizi iztulkojusi un piemērojusi Civillikuma 1478. un 1479. pantu 27

SKC – 625/ 2005 • Senāts uzskata, ka Civillietu tiesu palātas atsaukšanās uz Civillikuma 1478. , 1479. pantu nedod pamatu uzskatīt spriedumu par nelikumīgu, kā to norādījusi kasācijas sūdzības iesniedzēja. • Prasītāja D. Kupce nav cēlusi personīgu prasību pret G. Meleci, bet gan īpašuma prasību ne tikai pret G. Meleci, bet gan arī pret J. Katajevu un maksātnespējīgo G. Meleča i/u , , Irina”, jo ar atzīmi zemesgrāmatā aizskarts viņas valdījums. 28

SKC – 625/ 2005 • Taču personiskās prasības tiesības vārda plašākā nozīmē arī ir mantiskās tiesības (A. Grūtups, E. Kalniņš, Civillikuma komentāri, Lietu tiesības, Īpašums, Rīga, 2002. g. , 127. lpp. ). Civillikuma 1478. , 1479. pants atspoguļo lietu un saistību tiesību savstarpējo mijiedarbību. • Līdz ar to atsaukšanās uz Civillikuma 1478. , 1479. pantu nevar būt par pamatu sprieduma atcelšanai, jo īpašuma prasība saskaņā ar Civillikuma 5. pantu izspriesta atkarībā no svarīgiem iemesliem, kuru esamība kasācijas kārtībā nav pārbaudāma, un apmierināta. 29

SKC – 625/ 2005 • Kā argumentu sprieduma atcelšanai kasācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi arī Zemesgrāmatu likuma 1. pantu, kurā ietverts publiskās ticamības princips. • Arī šis kasācijas arguments nedod pamatu atcelt spriedumu lietā, jo ar prasības apmierināšanu priekšroka dota prasītājas valdījumam, ņemot par pamatu vecāka valdījuma prioritāti no pirkuma noslēgšanas dienas, kad Zemesgrāmatā ieraksti par apgrūtinājumu nepastāvēja. 30

Laulāto kopmanta • Ja nekustamais īpašums nostiprināts zemes grāmatā uz viena laulātā vārda, bet atrodas laulāto kopīpašumā: • “Neticēt rakstītajam” [laulāto kopmantas esamības prezumpcija](G. Višņakova) • Nekustamā īpašuma piederības prezumpcija ( E. Kalniņš) • Mantas šķirtības princips (E. Briedis) • slēptais kopīpašums (M. Paļčikovska) 31

G. Višņakova Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, JV, 99/29 • Laulāto kopmantas režīms aizliedz īpašniekam rīkoties ar šo nekustamo īpašumu bez otra laulātā piekrišanas (CL 90. p. 2. d. ). Pretēja rīcība kvalificējama kā aizlieguma pārkāpums, kas dod tiesības otram laulātajam attiecīgos darījumus apstrīdēt. • Trešās personas par aizlieguma pastāvēšanu var uzzināt no ieraksta zemesgrāmatā, pārliecinoties, ka zemesgrāmatas nodalījumā nav atzīmes par īpašnieka atsevišķo mantu. 32

Kalniņš E. Laulāto manta laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās – Privātiesību teorija un prakse, 2005, 63. lpp. • Parasti pret trešajām personām tikai viens no laulātajiem ir formāli leģitimēts kā tiesīgā persona (piem. , gadījumā, kad zemesgrāmatā ir nostiprināta viena laulātā īpašuma tiesība un nekustamu lietu, kas iegūta par abu laulāto līdzekļiem un kas “faktiski pieder”abiem laulātajiem kopīgi). Turklāt šī laulātā tiesisko statusu nereti pastiprina kāda no t. s. “piederības prezumpcijām”, piem. , nekustamas mantas spiederības (sk. CL 994. p. ) 33

E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu, JV, 2002, 10, 12 • šāds, lai arī savā būtībā potenciāli nepilnīgs ieraksts zemesgrāmatā, nav pretrunā ne vien ar laulāto likumisko mantisko attiecību pamatā likto šķirtās mantas principu (CL 89. p. 1. d. ), kur kopīgā manta atzīta vien par iespēju, tātad izņēmumu no vispārīgā principa un kur šīs iespējas realizēšana atstāta otra laulātā ziņā, bet arī ar CL 994. p. 1. d. ietverto principu. "Likuma par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un par pārejas laika noteikumiem" 13. p. manifestē laulātā kā ieinteresētās personas tiesības, apgāžot CL 994. p. 1. d. ietverto prezumpciju, t. i. , pierādot zemesgrāmatu ieraksta nepamatotību, panākt zemesgrāmatu ieraksta izlabošanu. 34

E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu • Šāds savā ziņā nepilnīgs zemesgrāmatu ieraksts, ko otrs laulātais var apstrīdēt, uzskatāms arī par izņēmumu no vispārīgā zemesgrāmatu publiskās ticamības principa, kas nodibināts ģimenes mantisko interešu labā, realizējot ģimenes kā kopības un jo sevišķi - bērnu intereses - un reizē sievas kā laulāto kopīgās mantas kopīpašnieces intereses. 35

E. Briedis Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu • Laulātā tiesība apstrīdēt zemesgrāmatu ierakstu, ar kuru nekustamais īpašums reģistrēts uz otra laulātā vārda, nav pretrunā ar nekustamā īpašuma piederības prezumpciju (CL 994. 1. d. ), bet manifestē vispārīgo principu, ka ieinteresētās personas ir tiesīgas apstrīdēt īstenībai neatbilstošu zemesgrāmatu ierakstu. 36

Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums Maija Paļčikovska, 21. 11. 2000 Jurista Vārds 36 (189) • Tomēr attiecībās ar trešajām personām šeit jāizšķir oficiāli noformēts kopīpašums, kas reģistrēts publiskajos reģistros un tā saucamais slēptais kopīpašums, kas trešajām personām nav zināms. Pirmajā gadījumā, lai rīkotos ar šādu laulāto kopmantu, abiem laulātajiem ir oficiāli jāvienojas. Otrajā gadījumā, ja pat ar šo mantu rīkojas viens laulātais bez otra piekrišanas, šāda rīcība ir saistoša pirmajam laulātajam, jo trešās personas ir atzīstamas par labticīgām un to tiesības nevar apstrīdēt. Šī prezumpcija likumā nav tieši norādīta pie laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, bet izriet no citām Civillikuma daļām - lietu un saistību tiesībām, kur tieši norādīts uz labticīgo ieguvēju tiesību neaizskaramību. Tomēr attiecībās ar trešajām personām šeit jāizšķir oficiāli noformēts kopīpašums, kas reģistrēts publiskajos reģistros un tā saucamais slēptais kopīpašums, kas trešajām personām nav zināms. Pirmajā gadījumā, lai rīkotos ar šādu laulāto kopmantu, abiem laulātajiem ir oficiāli jāvienojas. Otrajā gadījumā, ja pat ar šo mantu rīkojas viens laulātais bez otra piekrišanas, šāda rīcība ir saistoša pirmajam laulātajam, jo trešās personas ir atzīstamas par labticīgām un to tiesības nevar apstrīdēt. Šī prezumpcija likumā nav tieši norādīta pie laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, bet izriet no citām Civillikuma daļām - lietu un saistību tiesībām, kur tieši norādīts uz labticīgo ieguvēju tiesību neaizskaramību. 37

KOPMANTAS PREZUMPCIJA SKC-226/2000 • Tā kā saskaņā ar Civillikuma 89. , 90. , 94. pantu nekustamā īpašuma atsavināšanai nepieciešama otra laulātā piekrišana, atzīts, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 3. punktam, lūgumam jāpievieno apliecinājums par trešās personas piekrišanu nostiprinājumam. 38

SKC-226/2000 • Šādi secinājumi izdarīti, neņemot vērā Augstākās tiesas plēnuma 1996. gada 10. jūnija lēmuma “Par likuma piemērošanu, izskatot lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām” izskaidrojumu, kas saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 49. pantu ir saistošs tiesām. Saskaņā ar šo izskaidrojumu likums neprasa Jānim Kroičam darījumos ar savu nekustamo īpašumu pievienot notariāli apliecinātu laulātā piekrišanu un tāpēc nepamatots ir tiesas secinājums, ka nostiprinājuma lūgums neatbilst Zemesgrāmatu likuma 61. panta 3. punkta prasībām. 39

SKC-226/2000 • Nav pamatots blakus sūdzības motīvs, ka tiesa Zemesgrāmatu likuma 8. pantu tulkojusi nepareizi, neievērojot pantā noteikto, ka Zemesgrāmatu likuma noteikumi piemērojami tikai tiktāl, ciktāl sevišķos likumos nav paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, jo tas pamatots uz secinājuma, ka Augstākās tiesas plēnuma skaidrojums uzskatāms par sevišķā likumā paredzētu izņēmumu no vispārējās kārtības. Augstākās tiesas plēnums dod izskaidrojumus par likumu piemērošanu, kuri ir saistoši tiesām, izskatot konkrētu kategoriju lietas. Šiem izskaidrojumiem nav likuma spēks un tie nevar grozīt Zemesgrāmatu likumā noteikto tiesību nostiprināšanas kārtību. 40

KOPMANTAS PREZUMPCIJA SKC-184/2003 • pretēji Zemesgrāmatu likuma 61. panta 3. punkta prasībām nostiprinājuma lūgumam nav pievienota Antona Borovska laulātās piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai un to, ka Antons Borovskis nav iesniedzis pierādījumus, ka strīdus zemes gabals ir viņam piederoša atsevišķa manta. 41

SKC-184/2003 • Senāts nepiekrīt blakus sūdzībā paustajam viedoklim par tiesas secinājumu neatbilstību Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka nekustamais īpašums pieder tikai tam, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās, jo uzskata, ka minētā norma nav piemērojama atrauti no šā likuma normām, kas regulē laulāto likumiskās mantiskās attiecības (91. panta otrā daļa), saistībā ar Zemesgrāmatu likuma 16. panta “a” apakšpunktu. Un proti, Zemesgrāmatu likuma 16. panta 1. punkta “a” apakšpunktā ar atsauci uz Civillikuma 91. pantu noteikts, ka zemesgrāmatas nodalījumu pirmajā ailē norāda “nekustamā īpašuma īpašnieku, bet, ja viņš atrodas laulībā, tad, ievērojot laulāto mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulāto atsevišķa manta, vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī laulātajiem ir visas mantas šķirtība. 42

KOPMANTAS PREZUMPCIJA PAC-53/2001 • Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 90. panta otro daļu, 94. pantu, atzinusi, ka, atsa-vinot mājīpašumu (. . ) Aivaram V. , bija nepieciešama Māras V. piekrišana. Tiesa sa-skaņā ar Civillikuma 2005. pantu un 2006. pantu atzinusi, ka starp Aivaru V. un Tāli B. noslēgtais pirkuma-pārdevuma līgums ir pretējs spēkā esošajai likumdošanai un, noslēdzot šādu līgumu bez otra laulātā - Māras V. piekrišanas, aizskartas viņas intereses. 43

PAC-53/2001 • 1987. gada 16. janvarī starp V. S. un Aivaru V. noslēgts pirkuma-pārdevuma līgums, saskaņā ar kuru Aivars V. nopircis mājīpašumu 44

PAC-53/2001 • Civillietu tiesu palāta uzskata, ka nav pamata apmierināt prasību par īpašuma tiesību atzīšanu prasītājai uz ½ domājamo daļu zemesgabala. Kā redzams no lietas materiāliem, Aivaram V. , pamatojoties uz Cēsu rajona Drabešu pagasta zemes komisijas 1996. gada 28. februāra lēmumu, Latvijas Hipotēku un zemes bankas 1996. gada 4. aprīļa līguma par zemes izpirkšanu, īpašuma tiesības nostiprinātas uz strīdus zemes gabalu 1, 6 ha platībā, pirkuma līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku nav apstrīdēts. Kā jau iepriekš norādīts, laulāto attiecības starp pusēm pārtrauktas jau 1992. gadā 45

KOPMANTAS PREZUMPCIJA PAC-89/2004 • Atsavinot 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Vijai C. un Ingaram C. bez Voldemāra C. piekrišanas, Gaida C. ir rīkojusies prettiesiski, tas ir, pārkāpusi Civillikuma 90. panta otro daļu un 94. panta trešo daļu. Līdz ar to 1995. gada 10. oktobrī noslēgtais dāvinājuma līgums daļā, ar kuru 1/4 domājamā daļā no nekustamā īpašuma (. . ) uzdāvināta Vijai C. un domājamā daļa Ingaram C. , atzīstams par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža. 46

PAC-89/2004 • Lietā nav iegūti pierādījumi, ka Vija C. un Ingars C. būtu strīdus īpašuma daļas labticīgi ieguvēji, jo Vija C. , būdama prasītāju vedekla, bet Ingars C. mazdēls, nevarēja nezināt, ka strīdus īpašums ir laulāto kopīga manta un saskaņā ar likumu (kura nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības) Gaida C. Voldemāram C. piekrītošo daļu nevarēja atsavināt bez viņa piekrišanas. 47

Kopmantas prezumpcija SKC – 543/2005 • juridisko faktu tiesa pareizi saistījusi ar Civillikuma 89. panta otrās daļas hipotēzi, kura nosaka: , , Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem, vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. ” 48

SKC – 543/2005 • Kasatoru norāde uz Civillikuma 994. panta pirmo daļu par to, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, likuma , , Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” 3. pantu, kas nosaka, ka privatizācijas subjekts ir dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedrs, kurš pilnīgi vai daļēji nomaksājis paju par viņam lietošanā nodoto dzīvokli, kā arī uz likuma , , Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanas laiku un kārtību” 24. pantu par to, ka gadījumos, kad Civillikumā paredzēta lietu tiesību ierakstīšana zemes grāmatās, piemērojami spēkā esošie noteikumi par nekustamā īpašuma reģistrāciju, jo A. Dāvids nekustamo īpašumu pēc privatizācijas bija reģistrējis Valsts tehniskās inventarizācijas birojā un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas birojā, nedod pamatu atcelt spriedumu lietā. 49

SKC – 543/2005 • Pamatoti saskaņā ar Civillikuma 89. panta otro daļu, atzīstot strīdus dzīvokli par laulāto kopīgo mantu, kā tas norādīts iepriekš, dzīvokļa reģistrācija tikai uz A. Dāvida vārda nepadara to par viņa atsevišķu mantu un ir pretrunā Civillikuma 93. pantam: , , Ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašuma nodevis viņa pārvaldībā”, ko kasācijas sūdzības iesniedzēji nav ņēmuši vērā. 50

SKC – 543/2005 • Civillikuma 94. panta trešā daļa paredz: , , Lai laulātais ar viņā pārvaldībā esošajām otra laulātā mantiskajām vērtībām varētu rīkoties tā, ka viņa rīcība pārsniegtu parastās pārvaldības robežas, viņam jāizprasa otra laulātā piekrišana. ” 51

SKC – 543/2005 • Konstatējot, ka A. Dāvids strīdus īpašumu atsavināja bez Z. Dāvidas piekrišanas labticīgam ieguvējam I. Devjatarovam, kasācijas sūdzībās netiek apstrīdēts, apelācijas instances tiesa pamatoti piedzina no A. Dāvida par labu Z. Dāvidai naudas kompensāciju viņas daļas apmērā no laulāto kopīgās mantas, kas atbilst Civillikuma 1046. panta pirmajai daļai un 1047. pantam, jo norādītās tiesību normas nosaka, ka gadījumā, kas, nevaldīdams atprasāmo lietu, tomēr formāli atbild uz prasību, pret to var taisīt spriedumu it kā pret īsto valdītāju. Norādītā gadījumā atbildētājam var nospriest samaksāt atprasāmās lietas vērtību. Norādījums, ka tiesa nevarēja prasības kārtībā izlemt, ka dzīvoklis ir laulāto kopīgais īpašums, jo tas konstatējams kā juridisks fakts, neatbilst Civilprocesa likuma 258. pantam, kas paredz, ka strīda gadījumā, kā tas ir šajā lietā, strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā. 52

PIEDERĪBAS PREZUMPCIJA (Krauze) SKC-5/2002 • Pirkums ir darījums, ko regulē Civillikuma saistību tiesību daļas 13. nodaļas pirmā apakšnodaļa. Neskatoties uz to, ka pārdevēja sastāv laulībā, otrs laulātais, kas nav darījuma dalībnieks, prasījumu par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu nevar pamatot ar Civillikuma pirmās daļas 1. nodaļas 4. apakšnodaļas tiesību normām, kas regulē laulāto mantiskās attiecības. Materiālo tiesību normas, kas regulē laulāto mantiskās attiecības, piemērojamas, izšķirot mantisku strīdu starp laulātajiem. Šī iemesla dēļ visas atsauces kasācijas sūdzībā uz Civillikuma 127. , 89. un 91. pantu nav pamats sprieduma atcelšanai, ar kuru ir noraidīta prasība par pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu 53

SKC-5/2002 • Saskaņā ar Civillikuma 2006. panta noteikumiem nevar atzīt par spēkā neesošu pirkuma līgumu, ja pircējam nav bijis zināms, ka pārdevējam nebija atļauts namīpašumu atsavināt. Ja pārdevēja Ļubova Baltaviča, pārdodot savu namīpašuma daļu, pārdevusi arī viņas laulātā daļu, tad atbildību par to nes pārdevēja Ļubova Baltaviča attiecībā pret laulāto Kazimiru Baltaviču. Kazimira Baltaviča mantiskās tiesības ir aizskārusi viņa laulātā Ļubova Baltaviča laulības pastāvēšanas laikā, tāpēc Kazimirs Baltavičs pretenzijas par sekām, kas no tā radušās, var vērst pret Ļubovu Baltaviču. 54

SKC-5/2002 • Pircēja Juliana Cvetkova savas īpašuma tiesības ir nostiprinājusi zemesgrāmatā. Saskaņā ar Civillikuma 1480. panta nosacījumiem koroborācijas sekas ir lietu tiesības piešķiršana ieguvējam, tā ka minētā koroborācija šajā ziņā pilnīgi nodrošina dalībniekus, kaut arī tā būtu notikusi nepareizi. Laulāto mantisko tiesību atspoguļojums zemesgrāmatu akta ierakstā nav uzskatāms par pirkuma līguma iekšējo trūkumu, uz ko norādīts minētajā 1480. pantā. Koroborācijas akta ieraksts uz pirkuma līguma pamata ir saistāms tikai ar pašu pirkuma līgumu. 55

Piederības prezumpcija SKC – 75/2005 • Saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļiem atzīstamas par svarīgākām (asoc. prof. Dr. iur. K. Balodis, Jurista vārds, 2002. gada 3. dec. embris, ar. 24). 56

SKC – 75/2005 • Tiesa konstatēja, ka nekustamais īpašums zemesgrāmatā 1999. gada 2. februārī nostiprināts tikai uz J. Freidenfelda vārda, kurš 2001. gada 11. decembrī noslēgtajā pirkuma līguma 6. punktā deklarēja, ka tā nav laulāto kopmanta. Bez tam tiesa konstatēja, ka daļēji strīdus nekustamo īpašumu J. Freidenfelds ieguvis mantojuma ceļā, bet zemes gabalu 5, 48 ha platībā 1996. gada 20. maijā nopircis par privatizācijas sertifikātiem, kura iegādē nav izlietoti Ē. Freidenfeldes privatizācijas sertifikāti. Pie tam prasītāja Ē. Freidenfelde Vānes pagasta , , Kalnēnos" dzīvojusi līdz 1985. gadam, bet no 1985. gada janvāra - Zemītes pagasta , , Birzītēs. " Tikai 2003. gada 29. jūlijā, pastāvot konflikta situācijai sakarā ar J. Freidenfelda 2003. gada 2. janvārī celto prasību, zemesgrāmatā tika veikts ieraksts, ka īpašums ietilpst laulāto mantas kopībā. 57

SKC – 75/2005 • Iepriekšējā rīcība pie līguma noslēgšanas bija tāda, kurai A. Žieds pamatoti drīkstēja uzticēties, kā to norādījusi tiesa, kas izslēdz Ē. Freidenfeldes un J. Freidenfelda kā laulāto saskaņā ar Civillikuma 89. panta otrās daļas subjektīvo tiesību īstenošanas iespēju, nonākot J. Freidenfeldam pretrunā ar savu iepriekšējo rīcību. Tiesas spriedums, atzīstot strīdus īpašumu par J. Freidenfelda atsevišķu mantu un par prasības noraidīšanu uz tā pamata, ka strīdus īpašums ir laulāto kopīga manta, kura pārdota bez Ē. Freidenfeldes piekrišanas, atbilst Civillikuma 1. pantam, Civillikuma 91. panta pirmās daļas 3. punktam. 58

SKC – 75/2005 • Ē. Freidenfeldes arguments par ieguldījuma apmēru , , Kalnēnu" īpašuma nedod pamatu atcelt spriedumu lietā, jo par to nav celta prasība bet pēc pirkuma līguma noslēgšanas zemesgrāmatā ierakstītā mantas kopība nevar saistīt atbildētāju lietā, zaudējot iegūtās tiesības. 59

SKC – 75/2005 • Līdz ar to kasācijas sūdzības argumenti, kas attiecās uz iepriekš norādīto prasības pamatu, nedod pamatu atcelt spriedumu lietā, jo J. Freidenfelds atsavināja viņam piederošo īpašumu, bet ne laulāto kopīgo mantu. 60

Māja un zeme SKC – 32 09. 01. 2002. tiek sekmēta un realizēta ēku un zemes, uz kuras tās atrodas, apvienošana vienā nekustamā īpašumā atbilstoši Civillikuma 968. pantam un Egīla Kauča 1996. gada 5. novembrī noslēgtais dāvinājuma līgums ar Oskaru Gilneru atbilst objekta vienotības principam. 61

SKC – 278 05. 2005. • Kasācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka tiesa pārkāpusi materiālo tiesību normas, jo atbildētāja izpirkuši zemi un izveidojies atbilstoši Civillikuma 968. pantam vienots nekustamais īpašums. Taču tiesa patvarīgi sagrāvusi nekustamā īpašuma nedalāmības principu — uz zemes uzcelta un cieši ar to saistīta ēka atzīstama par tās daļu. • Vienlaicīgi tiesa nav ievērojusi arī Civillikuma 968. pantu par to, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. 62

SKC – 278 05. 2005. • Pastāvot ēkas un zemes vienotībai, tiesa pretēji Civillikuma 968. pantam, izlemjot jautājumu par neatņemamās daļas izdošanu, atzina Ludmilai Minailovai īpašuma tiesības uz namīpašuma 1/16 domājamo daļu, neņemot vērā šo objektu vienotību, jo namīpašums nav patstāvīgs īpašuma objekts. 63

SPC – 23 09. 08. 2006 • Pēc protesta autora ieskata, tiesa, taisot spriedumu, pārkāpusi Civillikuma 968. pantu, likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. pantu, Civilprocesa likuma 253. , 190. pantu. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka strīdus ēka atrodas uz L. S. piederošā zemes gabala. 64

forma • dokumentus izskata tādā kārtībā, kā tie saņemti Zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 72. pants), 65

forma • Ieraksti zemesgrāmatā tiek veikti, pamatojoties uz nostiprinājuma lūgumiem. Šo dokumentu sagatavo notārs un tam ir noteikta forma. Ministru Kabineta 1999. gada 01. septembra noteikumi nr. 192 nosaka desmit nostiprinājuma lūgumu formas, kuras jāievēro, ierakstot ziņas par nekustamu īpašumu zemesgrāmatā. 66

Zemesgrāmatu likuma 60. pants: • „Privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinātiem. ” Apliecinot parakstu, pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu. 67

forma: • Privātpersonu parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinājums, ja nekustamā īpašuma īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots: 68

un lūgums pamatots: • • 1) uz tiesas nolēmumu; 2) uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu; 3) uz administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu; 4) uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu. ” (60. p. ) 1) uz tiesas nolēmumu; • 2) uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu; • 3) uz administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu; • 4) uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu. ” 69

Forma • ja darījums slēgts notariālā akta kārtībā, nav nepieciešams papildus sastādīt nostiprinājuma lūgumu. 70

izmaksas • MK 27. 06. 2006. noteikumi nr. 534 „Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm”. 71

72