LBF starptautisk konference vardarbb cietuo brnu atveseoanai Rga

LBF starptautiskā konference vardarbībā cietušo bērnu atveseļošanai Rīga, 2016. gada 28. oktobris Pusaudžu riska un antisociāla uzvedība - funkcionālā analīze un intervence MA. psych. Inese Lapsiņa LU psiholoģijas nodaļas doktorante, krīzes centra "Skalbes" un Rīgas Bāriņtiesas psiholoģe

Riskantā un noteikumus pārkāpjošā uzvedība • Pusaudžu riskantā un noteikumus pārkāpjošā uzvedība nav pataloģiska atbilde uz iekšējām shēmām vai ārējiem stimuliem. • Pusaudža riska uzvedību veido trīs sistēmas: 1) personas sistēma - sevis uztvere, attieksme, cerības, un vērtības; 2) vides uztveres sistēma – pusaudža attiecības ar ģimeni, vienaudžiem un skolu; 3) uzvedības sistēma - uzskata gan riska uzvedību un parasto uzvedību. • Katra no šīm sistēmām var būt arī aizsargājošs faktors. (Silbereisen et al. , 1986; Jessor et al. , 2003; Ciairano et al. , 2009)

Nevēlama/graujoša uzvedība • Veidojas un ir novērojamas jau pirmajos dzīves gados. Tipiskas neatbilstošas uzvedības izpausmes, kuras novēro vecāki, ir bērna agresīva uzvedība pret vienaudžiem un vecākiem un bērna nepakļaušanās pieaugusšo prasībām (Wakschlag et al. , 2005) Graujošas uzvedības modelī ietverti trīs uzvedības domēni: • opozicionāra uzvedība – izaicinoša rīcība, pasīva nepakļaušanās, noteikumu pārkāpšana pieaugušo klātbūtnē, nepatīkama uzvedība; • agresīva uzvedība – verbāla agresija, agresija pret lietām, agresija pret cilvēkiem, spītēšanās; • slēpta negatīva uzvedība – melošana, zagšana, noteikumu pārkāpšana bez pieaugušā klātbūtnes.

Antisociāla uzvedība • Antisociāla uzvedība ir paterns jeb iezīme, kas ir apgūts, nostiprināta un uzturēta mijiedarbībā ar pieaugušajiem vai vienaudžiem. Tā nevar attīstīties pati no sevis, jo agresīva uzvedība visbiežāk ir saistīta ar iespaidošanu vai citu uzvedības paraugu (Reid & Patterson, 1989).

(1 -5) Četru posmu modelis (Patersons, 1998) Grūtā bērna temperaments Vājas audzināšanas prasmes Piespiestā uzvedība 1. Agra bērnība: pamatu apgūšana Stress Apdraudēta vecāku autoriāte Noteikumus pārkāpjoša uzvedība Piespiešanas uzvedība 2. Sākumskola: noraidījums Ierobežota akadēmisko prasmju attīstība Ierobežotas sociālās prasmes, noraidījums Vecāki zaudē varu Emocionālas grūtības

(1 -6) Četru posmu modelis (Patersons, 1998) 3. Jaunība: devianta grupa Piederība problemātiskai jauniešu grupai Uzvedības traucējumi, antisociāla uzvedība Vecāku noraidījums Antisociāla attieksme Vielu lietošana Depresija, zems pašvērtējums 4. Pieaugušā vecums Ierobežota sociālā integrācija

Aizsargājošie faktori • Kontrole - ģimenes kontrole (vecāku stingrība, ģimenes noteikumu ieviešana) • Vecāku un vienaudžu atbalsts – vecāku un draugu nepiekrišana vielu lietošanai. • Pietiekamas un augstas vecāku audzināšanas un prasmes – pusaudzim pieaugot delinkvence samazinās (Ciairano et al. , 2009, Abar et al. , 2014)

Uzvedības mērķi

Sociālās disciplīnas modelis SD (R. Dreikurs) modelis veidots pēc Ādlera sociālās teorijas principiem: • Cilvēki ir sociālas būtnes un to pamata motivācija ir piederēt, būt atzītam; • Katrai uzvedībai ir mērķis un funkcija; • Cilvēki ir lēmumu pieņemšanas organismi; • Cilvēki tikai uztvert realitāti, un šis pieņēmums var būt maldīgs un neobjektīvs.

Uzvedības mērķis - uzmanības pievēršana Bērna shēma “Es neesmu nozīmīgs/ izcils” – esmu nozīmīgs tikai tad, kad man pievērsta uzmanība Bērna reakcija – tiek uzturēta nepareizā uzvedība. Bērns uz brīdi apstajas un tad atkal turpina Bērna uzvedība – trokšņo, nemierīgs, pakalpīgs, pļāpīgs, ākstās, aktīvs, dara mazas palaidnības Pieaugušā reakcija 1 – reaģē impulsīvi (kliedz, aizrāda, soda u. c. ) Bērns mācās pieņemt lēmumus par savu rīcību, jūtas nozīmīgs. Pieaugušā jūtas – aizkaitinājums, dusmas, tieksme domāt par bērnu kā traucēkli, īgnums. Pieaugušā reakcija 2 – preventīvi pasākumi; Kārtības ieviešana

Uzvedības mērķis - cīņa par varu Bērna shēma “es neesmu mīlams” – esmu nozīmīgs tikai tad, kad man ir virsroka, vara Bērna reakcija – nereaģē, turpina iesākto, reaģē ar dusmām Bērna uzvedība – agresīvs, nepakļaujas autoritātēm, atsakās veikt darbu, melo, neklausa, sabožas, dusmojas, cenšas panākt savu Pieaugušā reakcija 1 – reaģē ar dusmām, Bezspecībā aiziet, raud, fiziski soda, draud Bērna reakcija – esmu atbildīgs par savu rīcību, problēmas ir risināmas, pieaugušais ir draugs ne sāncensis Pieaugušā jūtas – dusmas, niknums, jūtas izprovozēts, zaudējis “kaujā par labākā titulu”, vainīgs Pieaugušā reakcija 2 – vadīt situācju; iepriekšēji noteikumi; atrisina problēmu nevis to izbeidz

Uzvedības mērķis - norobežošanās Bērna shēma “Esmu bezspēcīgs”– esmu tik vājš, ka tāpat nekas nesanāks Bērna reakcija – pastiprinās bezspēcības, bezcerības izjūta Bērna uzvedība – neko nedara, izolējas, atkāpjas, lēnprātīgs, savrups Pieaugušā reakcija 1 – neko nedara, padodas Bērna reakcija– izjūt, ka var pārvarēt, meklē palīdzību, var nepieņemt palīdzību Pieaugušā jūtas – jūtas bezspēcīgs, izmisis. , apmulsis, mazvērtības izjūta Pieaugušā reakcija 2 – atbalsts, iedrošinājums, būt kopā

Uzvedības mērķis - vēlme atriebties Bērna shēma “Es neesmu mīlams” – esmu nozīmīgs tikai tad, ja likšu tev ciest tā kā ciešu es Bērna reakcija – turoina darīt to pašu, agresivitāte pastiprinās, uzbrukums, atriebe Bērna uzvedība – vardarbīgs, brutāls, īgns, vārdos/ darbībā aizvainojošs, autoagresīvs, bojā mantas Pieaugušā reakcija 1 – destruktīva; vardarbība; atriebība Bērna reakcija – jūtas pieņemts un saprasts, mazina neg. uzvedību Pieaugušā jūtas – sāpes, ciešanas, jūtas aizvainots, apvainots Pieaugušā reakcija 2 Bērna shēma – saprast bērna iekšejo pasauli, saglabā atbistību, pozitīva saskarsme ar bērnu, parāda spēku bez nosodījuma

Uzvedības mērķis - vajadzība pēc asām izjūtām Bērna shēma – dzīve ir īsa, man vajag izbaudīt asas izjūtas Bērna reakcija – pastiprinās riskantā uzvedība, izvairās no pieugušajiem Bērna uzvedība – iesaistās bīstamās darbībās, riskē, nepadomīga rīcība, kopē Pieaugušā reakcija 1 – reaģē impulsīvi, nosoda Bērna reakcija – mācās būt atbildīgs, plāno drošības/piesardzības pasākumus Pieaugušā jūtas – bailes, dusmas, bezspēcība, izmisums. Pieaugušā reakcija 2 – seko, lai būtu droši, organizē nometnes, atrakcijas, atbalsta, izglīto un pārrunā

Uzvedības funkcionālā analīze

(1 -11) Mācīšanās likumi 1. likums Uzvedība pieaug, ja tai seko kaut kas pozitīvs. Tas ir atlīdzības princips. Atlīdzība var būt kaut kā patīkama saņemšana (+S+) vai nepatīkamā atņemšana (-S-), vai kaut kas nepatīkams pat neienāk prātā (0 S-). 2. likums Uzvedība ar negatīvu iznākumu samazinās. Negatīvais iznākums var būt sods: kaut kas patīkams tiek atņemts (-S+) vai tiek piešķirts kaut kas nepatīkams (+S-). 3. likums Uzvedība, kurai neseko kaut kas pozitīvs, izbeidzas (0 S+).

1 -1 1. Kas ir problemātiska uzvedība? Kādu uzvedību es vēlos redzēt? Mērķu karte 2. Novērot : 5. Kā uzvedības problēmas attīstās? atkārtošanās Kāda uzvedība? Kas izraisa uzvedību? Sekas (+/-)? ABC Problemātiska uzvedība 4. Uzstādīt noteikumus: skaidra neatbalstoša reakcija ignorēšana Time-out sodīšana 3. Veicināt vēlamo uzvedību: • komplimenti • žetoni • kārtība un rituāli

Novērošana pēc ABC shēmas A (situācija – kas notika pirms tam, kas provocēja) B (uzvedība) C (rezultāts/sekas – ieguvums vai zaudējums)

Domu ietekme situācija/ kaut ko bērns izdara domas Uzvedība jūtas vai emocijas Sekas

Palīdzošas domas: kamera Notikums: Ko Jūs tajā redzat? Palīdzošas domas Uzvedība: Ko es varu darīt, lai sasniegtu savu mērķi. Jūtas/emocijas: Kā es gribētu justies? Mērķa iznākums: Ko es vēlos sasniegt

Audzināšanas piramīda (Webster-Stratton & Hancock, 1998) 21

Preventīvi pasākumi • • • Noteikumu ieviešana Skaidru robežu ieviešana Esiet konsekventi Problēmas pārrunājiet ar pusaudzi divatā Izmantojiet pozitīvu pastiprinājumu kā disciplinēšnas metodi Uzticiet kādus uzdevumus pašam skolēniem Iesaistiet skolēnus – viedoklis, lēmumi Ieviesiet pašnovērtējumu Apziniet problēmu un risiniet to konstruktīvi pa soļiem.

Kā runāt ar pusaudzi? • Uzdod atvērtus jautājumus un noskaidro viedokli – kā tu uz to raugies? Pastāsti man savu domu? Kā tas saskan ar tavām vērtībām, plāniem? Paskatīsimies kopā no cita redzespunkta? • Skaidra, uz risinājumu virzīta runa – es redzu, ka. . . , es vēlētos, ka. . Neesmu pārliecināts, . . Mani tas. . Man ir cita pieredze/redzējums. . .

Kā runāt ar pusaudzi? • Konstruktīva kritika – es jutos. . . , kad tu. . . ; Es labāk gribētu. Es apmulsu, kad tu man skaidroji, vai tu varētu vēlreiz man atgādināt/ izstāstīt. Man vajag laiku, lai apdomātu. • Nedirektīvi priekšlikumi - apsaktīsim visas iespējas, vai tev patiktu. . . , kā būtu, ja. . Mana pieredze šādās situācijās ir. . Vai tu būtu ar mieru kopīgi pārskatīt šo situāciju.

Audzināšanas rezultāts ir atkarīgs no tā, kā iemācīsim bērnu pārvarēt grūtības