Latvijas Universittes Bioloijas fakultte LU Bioloijas fakultte LU
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte LU Bioloģijas fakultāte
LU Bioloģijas fakultāte ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegūt visu līmeņu augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā, kā arī iepazīt visas bioloģijas apakšnozares LU Bioloģijas fakultāte
Bioloģijas doktora studijas Bioloģijas maģistra studijas Bioloģijas bakalaura studijas LU Bioloģijas fakultāte Profesionālās studijas
Bioloģijas bakalaura studiju programma (3 akadēmiskie gadi, 124 kredītpunkti*) Studēt programmā tiesīgas ir personas ar vidējo izglītību, kurām vidusskolas atestātā ir atzīmes bioloģijā un ķīmijā Mērķis: sniegt vispusīgas zināšanas bioloģijā un dabas zinātņu pamatos, lai uzsāktu specializēties izvēlētajā bioloģijas zinātņu apakšnozarē un iegūtu bakalaura akadēmisko grādu Pašlaik Bioloģijas bakalaura studiju programmā par valsts dotāciju studē 172 studenti un par maksu - 49 studenti * Kredītpunkts - studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam, kurā līdz 50 % stundu paredzēts kontaktstundām LU Bioloģijas fakultāte
Bioloģijas maģistra studiju programma (2 akadēmiskie gadi, 80 kredītpunkti) Mērķis: dot iespējas iegūt maģistra akadēmisko grādu, mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no bioloģijas apakšnozarēm un plašu priekšstatu par bioloģijas zinātnes kopējām attīstības tendencēm Pašlaik Bioloģijas maģistra studiju programmā par valsts dotāciju studē 64 studenti un par maksu - 2 studenti LU Bioloģijas fakultāte
Fakultātes struktūra Katedras: • Augu fizioloģijas katedra (vad. prof. Ģ. Ieviņš) • Botānikas un ekoloģijas katedra (vad. prof. V. Balodis) • Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra (vad. prof. J. Aivars) • Mikrobioloģijas un biotehnoloģija katedra (vad. prof. I. Muižnieks) • Molekulārās bioloģijas (bioķīmijas) katedra (vad. prof. V. Baumanis) • Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra (vad. asoc. prof. J. Priednieks) LU Bioloģijas fakultāte
BF Zinātniskās laboratorijas: • • Augu un mikroorganismu ģenētikas laboratorija Gēnu ekspresijas laboratorija Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu laboratorija Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcija Latvijas Universitātes institūti un laboratorijas • • • Augu audu kultūru laboratorija Bioloģijas institūts Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs Botāniskais dārzs Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu laboratorija Hidroekoloģijas institūts Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” Sistemātiskās zooloģijas muzejs
Augu fizioloģijas katedra
Augu selekcija
Botānikas un ekoloģijas katedra
Arnolda raflēzija
Mūžzaļā sekvoja Sequoia
Eucalyptus Sequoia Tropu lietus meži
Pasaules vecākais iemītnieks akotu priede Pinus aristata ~ 4700 gadu.
Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra
Melnā mušķērāja mazuļu barības sastāvs Normālos apstākļos 3% 6% Priežu pūcītes savairošanās vietā 33% 50% 52% 41% 15%
Pētījums Norvēģijā “Vistveidīgo putnu populāciju lieluma prognozēšana pēc melnā mušķērāja ligzdošanas rādītājiem” (P. G. Thingstad) • daudzi biotiskie un abiotiskie faktori (barības daudzums, plēsonība, klimats…), kas ietekmē melnā mušķērāja vairošanās sekmes, ietekmē arī meža vistveidīgo putnu vairošanās sekmes
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra
GAISA MIKROFLORĀ SASTOPAMI DAUDZVEIDĪGI ORGANISMI DOMA ĒRĢEĻU MIKROFLORA MIKRORGANISMI UN BIOKOROZIJA Paraugs ņemts ar nokasījumu no stabules apakšas 5. reģistrā. Iesala agara barotne, audzēts 72 h istabas temperatūrā.
BIOINŽENIERIJA Fermentatori (bioreaktori) medicīnisko preparātu un lopbarības piedevu ražošanai
MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA Melnā nāve, viduslaiku mēra epidēmijas attēlojums
MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA Ebolas vīrusa infekcijas uzliesmojums 1996. gadā Kikvitā, Zairā. Jaunas un atkal parādījušās infekcijas apdraud cilvēku veselību.
MIKROORGANISMI - AUGU SLIMĪBU IZRAISĪTĀJI Slimību dēļ ik gadus tiek zaudēti 20 - 30 % no iespējamās ražas Agrobacterium izraisīts audzējs Pseudomonas izraisīta puve
Molekulārās bioloģijas katedra
Kas ir himērs objekts? Mākslīgās vīrusveidīgās daļiņas: 1. Nav infektīvas 2. Viņām var piešķirt vēlamas īpašības - vienas īpašības atņemot, bet citas piešķirot. Tas nozīmē izveidot himēru daļiņu 3. Tās var tikt izmanotas daudzvērtīgas vakcīnas izgatavošanai 4. Viņās var “ iepakot” dažādus gēnu terāpijai
Baktēriju vīruss Qb elektronmikroskopā
Gēnu terāpijas shēma, kad lieto vīrusveidīgā daļiņā iepakotu gēnu Gēnu terāpijas gaita
LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
Galvenie BMC pētījumu virzieni 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. Vīrusu proteīnu inženērija Molekulārā epidemioloģija Rekombinantu biotehnoloģija Apoptoze Cilvēka genoms Molekulārā onkoloģija Molekulārā imunoloģija BMC nenodarbojas ar: 1. 2. 3. 4. Eikariotu biotehnoloģiju un gēnu inženēriju Transgēniem dzīvniekiem Neiroķīmiju Dzīvnieku vīrusu kultivēšanau
Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra
VAZOMOCIJA Vardes asinsvadu dinamikas izpēte izmantojot intravitālo videomikroskopiju
Artērijas un arteriolas, kā arī vēnulas bieži izrāda spontānas, zemas frekvences asinsvada diametra svārstības, t. s. , vazomocijas. Vairāki pētnieki uzskata, ka vazomocija var sekmēt asinsplūsmas lokālu regulāciju. Tā pat, vazomocija spēlē svarīgu lomu šūnstarpu šķidruma un barības vielu apmaiņā caur kapilāra sienu. Ņemot vērā augstāk minēto ir svarīgi izpētīt vazomocijas parametrus (periods un amplitūda) un dažādu faktoru un vielu ietekmi uz vazomociju, jo tā ir potenciāls medikamentu mērķis, ārstējot asinsvadu slimības.
Vardes ādas asinsvadi Narkotizētai vardei tiek pētīti ādas un mezentērija arteriolas: izmantojot mikroskopu ar integrētu videokameru un datoru asinsvadu aina tiek ierakstīta videofailā. Mērogs 20: 1
Vardes mezentērija asinsvadi Mērogs 20: 1
Vardes ādas asinsvadi Mērogs 80: 1
Konkrētajā gadījumā mēs konstatējam divas periodikas: T 1=27 s, h 1=1. 95+0. 53 mkm un T 2=6 s, h 2=1. 82+0. 71 mkm
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte LU Bioloģijas fakultāte
- Slides: 43