Latvija starpkaru period 1918 1938 1918 GADS 17

  • Slides: 25
Download presentation
Latvija starpkaru periodā 1918 - 1938

Latvija starpkaru periodā 1918 - 1938

1918. GADS 17. Novembris - Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde. 18.

1918. GADS 17. Novembris - Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde. 18. Novembris - Latvija pasludināja neatkarību no Vācijas un Krievijas. Latvijas valsts proklamēšana Latvijas Nacionālajā teātrī.

1919. gads. Kultūra, sabiedriskie procesi. 21. Janvāris - Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo

1919. gads. Kultūra, sabiedriskie procesi. 21. Janvāris - Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis“. 29. Augusts - dibināta Latvijas Nacionālā bibliotēka. 11. novembris - Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no Bermonta karaspēka. 1. Decembris - Latvija tika pilnībā atbrīvota no bermontiešu karaspēka.

1920. gads � 30. janvāris — plkst. 3: 00 naktī starp Latviju un Krieviju

1920. gads � 30. janvāris — plkst. 3: 00 naktī starp Latviju un Krieviju tika parakstīts līgums par slepenu pamieru, kurā Krievija piekrita atstāt Latgales teritoriju. �Raiņa sagaidīšana Latvijā pēc atgriešanās no trimdas.

1921. gads. Sabiedriskie procesi. � 1 -23. janvāris Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics

1921. gads. Sabiedriskie procesi. � 1 -23. janvāris Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics uzturējās Londonā lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai. � 26. jabvāris - Sabiedroto Augstākā padome vienbalsīgi atzīst Latviju de iure � 18 marts - Rīgā noslēgts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju. � 17. Jūnijs – Satversmes sapulce apstiprina Zigfrīda Annas Meirovica sastādīto Ministru kabinetu.

1922. Gads � 27. jūlijs - Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meirovics uzdeva izstrādāt noteikumus

1922. Gads � 27. jūlijs - Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meirovics uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "Piemiņas staba" celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai. � Konkurss ilga no 1922. līdz 1930. gadam, kā rezultātā par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad plaši zināms kā Brīvības piemineklis. � 1. novembris - darbu uzsāka Latvijas Banka. � 14. novembris - Saeima ar 92 balsīm ievēl Jāni Čaksti par 1. Latvijas prezidentu.

1923. gads. Kultūra. � 30. decembrī - tika atklāts pirmais speciāli kino vajadzībām uzceltais

1923. gads. Kultūra. � 30. decembrī - tika atklāts pirmais speciāli kino vajadzībām uzceltais kinoteātris "Splendid Palace" �(1952. -2011. g. Kinoteātris "Rīga") �Latvijas Republikas 5 gadu pastāvēšanas svinības. �Latvijas armijas parāde, Valsts prezidents Jānis Čakste uzstājas ar runu.

1924. Gads � 25. 01. - 4. 02. Latvija debitē 1. Ziemas Olimpiskajās spēlēs

1924. Gads � 25. 01. - 4. 02. Latvija debitē 1. Ziemas Olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francija) 16 valstu skaitā. Latviju pārstāvēja divi sportisti — ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Labākais rezultāts — 7. vieta ātrslidošanā 500 metru distancē. � 2. Februāris – Izglītības Ministrijas Pieminekļu valde pieņem lēmumu par Brīvdabas muzeja izveidi Rīgā. � 23. Augusts - Pierīgā tiek atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā "Shell“.

1925. gads. � 1. novembris - sāka darboties Rīgas radiofonijas raidītājs. Pirmā pārraide bija

1925. gads. � 1. novembris - sāka darboties Rīgas radiofonijas raidītājs. Pirmā pārraide bija pieslēgšanās Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu "Madame Butterfly". � Sākotnēji kopējais raidlaika ilgums dienā nepārsniedz divas stundas. � 6. novembris - Saeima uz atkārtotu termiņu par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti.

1926. gads 18. - 21. jūnijs Rīgā notika VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kopkori

1926. gads 18. - 21. jūnijs Rīgā notika VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kopkori veidoja 6526 dziedātāji. Kā Latvijas Radiofona simfoniskais orķestris dibināts tagadējais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

1927. gads. � 17. februāris - pie Latvijas Universitātes dibināta latviešu studenšu korporācija "Selga".

1927. gads. � 17. februāris - pie Latvijas Universitātes dibināta latviešu studenšu korporācija "Selga". � 14. marts -mira pirmais Latvijas Valsts prezidents �Jānis Čakste � 8. aprīlis - par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja � Gustavu Zemgalu.

1928. gads 1. jūnijā tika novērota neparasta dabas parādība – Sniegputenis. 1928. gads: Notiek

1928. gads 1. jūnijā tika novērota neparasta dabas parādība – Sniegputenis. 1928. gads: Notiek vasaras un ziemas olimpiskās spēles, Latvijā vēlē Saeimu, dzimst MIKIPELE

1929. gads. �Latvijā - Rīgā notika pirmā hokeja spēle starp Latviju un Lietuvu, 3

1929. gads. �Latvijā - Rīgā notika pirmā hokeja spēle starp Latviju un Lietuvu, 3 -0 Latvijas labā 27. — 28. maijs — Valsts vizītē Zviedrijā viesojās valsts prezidents Gustavs Zemgals un ārlietu ministrs Antons Balodis. 29. jūnijs — ar atbildes vizīti Rīgā ieradās Zviedrijas karalis Gustavs V. 4. — 25. augusts — notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Agrārās reformas likuma papildinājums", kas paredzēja atcelt landes vēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Likumprojekts guva plašu vēlētāju atbalstu, tāpēc Saeima to pieņēma un tautas nobalsošana nenotika.

1930. gads � 9. aprīlis — Latvijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu ar

1930. gads � 9. aprīlis — Latvijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu ar 55 balsīm, 34 deputātiem balsojot pret, tika ievēlēts Alberts Kviesis. � 2. novembris — ekspluatācijā tika nodots Rīgas Centrāltirgus, kas bija lielākā celtne Rīgā pēc Pirmā pasaules kara.

1931. gads � 23. aprīlis- Daugavā sākas stipri pavasara pali, maksimumu sasniedzot 1. maijā.

1931. gads � 23. aprīlis- Daugavā sākas stipri pavasara pali, maksimumu sasniedzot 1. maijā. 20. -22. jūnijs - Notika VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki , kuros piedalījās 280 kori un 12 000 dalībnieki. Koncerti notika brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.

1932. gads. �Pirms 80 gadiem, 1932. gada 14. martā, lidotājs Herberts Cukurs Spilves pļavās

1932. gads. �Pirms 80 gadiem, 1932. gada 14. martā, lidotājs Herberts Cukurs Spilves pļavās izmēģināja pirmo Latvijā būvēto planieri jeb ”bezmotora lidaparātu. ”

1933. gads � 17. marts – Saeima pieņēma lēmumu par latviešu Tautas Apvienības «Ugunskrusts»

1933. gads � 17. marts – Saeima pieņēma lēmumu par latviešu Tautas Apvienības «Ugunskrusts» slēgšanu. 12. maijs – Rīgas apgabaltiesa kā politisku organizāciju reģistrēja latviešu tautas apvienību «Pērkonkrusts» .

1933. gads � 4. aprīlis – Latvijā notiek prezidenta vēlēšanas. Par prezidentu atkārtoti, jau

1933. gads � 4. aprīlis – Latvijā notiek prezidenta vēlēšanas. Par prezidentu atkārtoti, jau pirmajā balsojuma kārtā ar 52 balsīm, otram kandidātam Dr. P. Kalniņam saņemot tikai 25 balsis, tika ievēlēts Alberts Kviesis � 18. -19. jūnijs – notika VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Svētkos piedalījās vismaz 9400 dziedātāju, no tiem ap 1600 rīdzinieku.

1934. gads. Sabiedriskie procesi. „Jaunākās Ziņas” 1934. gada 28. aprīlī

1934. gads. Sabiedriskie procesi. „Jaunākās Ziņas” 1934. gada 28. aprīlī

1934. gads 15. Maijs – Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu

1934. gads 15. Maijs – Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu palīdzību, izbeidza Latvijas parlamentāro demokrātiju un izveidoja autoritāro Ulmaņa režīmu, tautā sauktu par Ulmaņlaikiem, kas pastāvēja līdz PSRS karaspēka ienākšanai 1940. gadā.

1935. gads 18. Novembris – atklāts Brīvības piemineklis. Tā autors K. Zāle.

1935. gads 18. Novembris – atklāts Brīvības piemineklis. Tā autors K. Zāle.

1936. gads � 11. aprīlis— Kārlis Ulmanis, sakarā ar Alberta Kvieša pilnvaru termiņa izbeigšanos,

1936. gads � 11. aprīlis— Kārlis Ulmanis, sakarā ar Alberta Kvieša pilnvaru termiņa izbeigšanos, pārņēma prezidenta pilnvaru pildīšanu.

1937. gads Senās naudas banknotes Latvijā.

1937. gads Senās naudas banknotes Latvijā.

1938. gads �Rīgā notiek devītie un visgrandiozākie neatkarīgās Latvijas dziesmu svētki pirms Otrā pasaules

1938. gads �Rīgā notiek devītie un visgrandiozākie neatkarīgās Latvijas dziesmu svētki pirms Otrā pasaules kara.

Paldies par uzmanību! 8. a klase

Paldies par uzmanību! 8. a klase