Kredtriska prvaldanas problmas Latvijas komercbanks Dr oec asoc

Kredītriska pārvaldīšanas problēmas Latvijas komercbankās Dr. oec. , asoc. profesors Uģis Zālītis

Latvijas komercbanku skaits

LATVIJAS KOMERCBANKU PASĪVU STRUKTŪRA uz 2009. gada 31. decembri tūkst. Ls % • • • Saistības pret Latvijas Banku Saistības pret MFI Noguldījumi Tranzītfondi Emitētie parāda vērtspapīri Atvasinātie finanšu līgumi Pārējās saistības Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi Uzkrājumi parādiem un saistībām Pakārtotās saistības (subordinētais kapitāls) Kapitāls un rezerves Pasīvi kopā 140449 7773664 9549675 2981 153485 60683 193118 0, 65 35, 9 44, 1 0, 01 0, 71 0, 28 0, 89 151905 0, 70 1536796 7, 09 519582 1595994 21678331 2, 40 7, 36 100, 0

• Spēkā no 06. 01. 2010. • Normatīvie noteikumi Nr. 194 • (prot. Nr. 50 2. p. ) • Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi • Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma • 50. 8 panta sesto daļu, 50. 9 panta astoto daļu un 52. pantu

kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret banku; kredīts šo noteikumu izpratnē ir jebkuras līgumiskas attiecības, kuras līdzējam veido saistības vai iespējamas saistības pret otru pusi;

Latvijas komercbanku aktīvi LVL mln Bank assets

Latvijas komercbanku aktīvu struktūra 2009. gadā Structure of bank Assets 2009

KREDĪTRISKA CĒLOŅI • nelabvēlīga ekonomiskā situācija, • kļūdas tirgus konjunktūras novērtēšanā, • liberāla kredītpolitika, • nepietiekams kredīta nodrošinājums, • kredītu koncentrācija, • nestabila politiskā situācija, • uzņēmuma vadības nekompetence, • kredītņēmēja negodīgums.

Latvijas komercbanku kredītportfelis Kredīti kopā Centrālajām un vietējām valdībām 31. 12. 2008 31. 12. 2009 tūkst. Ls % 16588865 100, 0 15429209 100, 0 170619 1, 02 158887 1, 03 1054265 6, 36 747749 4, 85 381186 2, 30 396445 2, 57 Privātajām nefinanšu sabiedrībām 8393013 50, 59 7891043 51, 14 Mājsaimniecībām 6565660 39, 58 6209617 40, 25 23631 0, 14 25152 0, 16 489 0, 001 316 0, 001 Finanšu iestādēm Valsts nefinanšu sabiedr. Mājsaimn. apkalpojošām bezpeļņas institūcijām Tranzītkredīti

Nebankām izsniegto kredītu kvalitāte - procentos 31. 12. 2004. Standarta kredīti 31. 12. 2005. 31. 12. 2006. 31, 12. 2007. 31. 12. 2008. 98, 0 98, 8 99, 3 99, 2 94, 8 Uzraugāmie kredīti 0, 9 0, 5 0, 2 0, 4 3, 0 Ieņēmumus nenesošie kredīti: zemstandarta 1, 1 0, 7 0, 4 2, 2 0, 5 0, 3 0, 2 1, 6 šaubīgie 0, 3 0, 2 0, 1 0, 4 zaudētie 0, 3 0, 2 0, 1 0, 2

Nebankām izsniegto kredītu kvalitāte - procentos 31. 12. 2009. Bez kavējuma (standarta kredīti) Ar kavējumu līdz 30 dienām (uzraugāmie kredīti) 74, 5 5, 2 Ieņēmumus nenesošie kredīti: Ar kavējumu no 31 -90 dienām (zemstandarta) 3, 9 Ar kavējumu no 91 -180 dienām (šaubīgie) 3, 3 Ar kavējumu virs 180 dienām (zaudētie) 10, 6 31. 12. 2010. 31. 12. 2011. 31, 12. 2012. 31. 12. 2013.

Kredītu termiņstruktūra 31. 12. 2008 tūkst. Ls Pieprasījuma Īstermiņa līdz 1 gadam Vidēja termiņa 1 -5 gadiem Ilgtermiņa virs 5 gadiem % 31. 12. 2009 tūkst. Ls % 791564 4, 8 1154232 7, 5 1483023 8, 9 1087223 7, 0 4511890 27, 2 3897280 25, 3 9801899 59, 1 9290158 60, 2

• Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasības bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams likvīdu aktīvu apjoms. • Likviditātes riska objekti ir ienākošās un izejošās bankas maksājumu plūsmas, sadalītas pēc tās norēķināšanas termiņiem.

Kredītu sadalījums pa kredītu veidiem 31. 12. 2008 tūkst. Ls 31. 12. 2009 % tūkst. Ls % Kredīts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai - komerckredīts 3330654 20, 3 2675414 17, 5 Industriālais kredīts 2167755 13, 5 2213826 14, 5 29678 0, 2 16274 0, 1 1961 0, 01 688 0, 01 47872 0, 3 35082 0, 2 Kredītkaršu kredīts 246790 1, 5 218339 1, 4 Kredīts patēriņa preču iegādei 668949 4, 1 481884 3, 2 8818415 53, 7 8416084 55, 1 20470 0, 1 14738 0, 1 1085211 6, 6 1197677 7, 8 Reverse repo darījumi Vekseļi Finanšu līzings Hipotekārais kredīts Kredīts pret klientu prasījuma tiesībām - faktorings Pārējie

Kredīti valūtu dalījumā 31. 12. 2008 31. 12. 2009 tūkst. Ls Rezidentiem % tūkst. Ls % 14737427 88, 8 13662960 88, 55 LVL 1710763 USD 354603 EUR 12568163 Pārējās valūtas 103898 Nerezidentiem 1851437 LVL 37117 USD 836874 EUR 938417 Pārējās valūtas 39029 10, 3 1077560 6, 98 2, 1 289554 1, 88 75, 8 12198052 79, 06 0, 6 97794 0, 63 11, 2 1766249 11, 45 0, 2 35459 0, 23 5, 1 705219 4, 57 5, 7 999267 6, 48 0, 2 26304 0, 17

VALŪTAS RISKS • Valūtas risks ir zaudējumu rašanās varbūtība nelabvēlīgu valūtas kursu svārstības rezultātā. • Valūtas risks ir minimāls, ja atklātā pozīcija nepārsniedz 5% no samērojamā kapitāla, bet kopējā pozīcija – 20%. (starptautiskā prakse)

Procentu risks - risks, ka procentu likmju izmaiņas negatīvi varētu ietekmēt bankas peļņu. Procentu riska iemesli: • • nekvalitatīva procentu politikas stratēģija, nepareiza procentu likmju veida izvēle, procentu likmes lieluma nepareiza noteikšana, nenovērtētas iespējamās procentu likmju izmaiņas finansu tirgū, • Centrālās bankas procentu politikas izmaiņas

Banka kredītriska pārraudzībai nosaka šim nolūkam izmantojamo rādītāju kopu, kas var ietvert šādus rādītājus: 1. kavēto kredītu kopsummas attiecība pret kredītu kopsummu; 2. kavētajiem kredītiem izveidoto uzkrājumu kopsummas attiecība pret kavēto kredītu kopsummu; 3. maksimālais papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar aprēķināto kapitāla pārpalikumu, kurš pārsniedz minimālo regulējošo kapitāla prasību kopsummu;

4. maksimālais papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar pārskata perioda peļņu, nesamazinot kapitālu; 5. kredītu sadalījums saskaņā ar piešķirtajiem iekšējiem reitingiem; 6. iekšējo reitingu migrācijas matrica.

Veicot kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, banka piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes. Izmantojamo metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses dokumentē un regulāri pārskata. Banka nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kādu analītisko metodi, vērtējot kredītrisku, jo kvantitatīvā kredītriska mērīšana vienmēr jāpapildina ar eksperta kvalitatīvo novērtējumu.

Banka izskata iespēju kredītam, kura kvalitāte būtiski pasliktinājusies, veikt pārstrukturēšanu vai izstrādāt kredīta atgūšanas programmu, kas paredz, piemēram, ķīlas tiesību un galvojuma tiesību izmantošanu vai maksātnespējas ierosināšanu.

Lai novērtētu kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu un identificētu iespējamās kritiskās situācijas (piemēram, tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru, kuras banka kreditē, lejupslīde, kredītņēmēju saistību nepildīšanas apmēra pieaugums, kas pārsniedz prognozēto līmeni, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska un tirgus risku, būtiska korelācija), banka veic kredītriska stresa testēšanu ne retāk kā reizi pusgadā. Banka izstrādā stresa testēšanas metodoloģiju, scenārijus un parametrus un pēc to apstiprināšanas valdē veic kredītriska stresa testus, analizē stresa testu rezultātus un izmanto tos kredītriska pārvaldīšanā, kā arī sagatavo pārskatus bankas padomei un valdei.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu kredītriska stresa testēšanu, banka izstrādā tādus stresa scenārijus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem. Kredītriska apmēru ietekmē valstu makroekonomisko rādītāju izmaiņas, atsevišķu tautsaimniecības nozaru nelabvēlīgas attīstības tendences vai ārkārtas notikumi, kas iespaido finansējamo projektu realizāciju.

Stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ar pietiekami būtisku ietekmi uz banku, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no bankas kredītu kopējā apmēra un dažādības, kā arī no bankas lieluma. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos banka paredz vismaz divus stresa notikumu periodus – viena gada laikā un divu gadu laikā paredzētās izmaiņas.

Banka izstrādā un veic kredītriska stresa testēšanu vismaz saskaņā ar diviem scenārijiem: pamatscenāriju, kas balstās uz ekonomikas attīstības prognozēm, kuras paredz samērā nebūtiskas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos (iekšzemes kopprodukta apmērs, bezdarba un inflācijas rādītāji, cenu izmaiņas), un pesimistisko scenāriju, kas balstās uz būtiskām nelabvēlīgām ekonomikas attīstības prognozēm.