Kreditoru prasjumu izv rtana makstnespjas proces Problemtika un
Kreditoru prasījumu izvē rtēšana maksātnespējas procesā. Problemātika un aktuālā tiesu prakse. Ivanda Avotiņa – sertif. maksātnespējas procesa administratore, Mg. iur. , Mg. oec. 14. 01. 2016.
Tēmas: 1. Kreditoru prasījumi, kas nodrošināti ar trešajai personai piederošu mantu. 2. Trešajai personai piederošas mantas pārdošana. 3. Maksātnespējas administrācijas kompetence lēmumu pieņemšanā. 4. Galvojumi. Nosacījuma iestāšanās. 5. Ķīlas spēkā esamība, ja galvenajam parādniekam dzēstas saistības/izbeigts mn proc. 6. Ķīlas spēkā esamība, ja kreditora prasījums nav iesniegts termiņā.
Tēmas (turpinājums): 7. Strīdi par balsstiesībām. 8. Izmaiņu veikšana kreditoru prasījumu reģistrā, galvenais prasījums, blakus prasījums. 9. Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu. 10. Kreditora prasījuma iesniegšanas un precizēšanas termiņš. 11. Kreditora statuss, ja nauda no ķīlas realizācijas nav saņemta.
KREDITORU PRASĪJUMI, KAS NODROŠINĀTI AR TREŠAJAI PERSONAI PIEDEROŠU MANTU MN likuma 7. panta pirmās daļas redakcija, kas stājās spēkā no 2015. gada 1. marta: "Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. " Pretrunīga tiesu prakse jautājumā par kreditora statusu –nodrošināts vai nenodrošināts. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 02. 10. 2015. lēmums lietā Nr. C 29615215. Lietas būtība –banka iesniegusi sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu, jo pastāv strīds par kreditora statusu. Administrators uzskata, ka banka ir nodrošinātais kreditors, jo tās prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu.
Tiesas atziņas (kam lektore nepievienojas): 1. Ja kreditora prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, tad šis kreditors ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru. To paredz Mn. L 7. panta pirmā daļa. 2. Iepriekšējai tiesu praksei nav nozīmes, jo Mn. L 7. panta redakcija no 01. 03. 2015. ir mainīta. Trešās personas iepriekš piemērotajā tiesu praksē nebija cēlušas iebildumus par mantas pārdošanu. 3. Administrators nedrīkstēja noraidīt kreditora prasījumu, ja strīds bija par kreditora statusu.
Trešajai personai piederošas mantas pārdošana Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 04. 12. 2015. lēmums lietā Nr. C 30642215 (pievienots pielikumā). Lietas būtība: trešā persona vērsusies Aģentūrā ar sūdzību, ka tiek pārdota tai piederošā manta. Aģentūra aizliedz administratoram pārdot trešajai personai piederošu mantu. Administrators pārsūdz Aģentūras lēmumu tiesā. Banka atzīst sevi par nodrošināto kreditoru. Parādnieka mantas pārdošanas plānā ir iekļauta trešajai personai piederošas mantas pārdošana.
Tiesas atziņas: 1. Tikai tiesai ir tiesības pārbaudīt administratora pieņemtā lēmuma par trešajai personai piederošās mantas pārdošanu un lēmuma par trešās personas iebildumiem atbilstību normatīvo aktu prasībām. Aģentūrai šādas tiesības nepiemīt. Trešajai personai bija jāvēršas tiesā. 2. Aģentūra ir pārkāpusi savu kompetenci, jo tajā neietilpst jautājuma izlemšana par izsoles atcelšanu, administratora lēmuma par kreditora prasījuma atzīšanu vai administratora lēmuma par mantas pārdošanas plāna izvērtēšanu. 3. Ar 01. 03. 2015. grozījumiem Mn. L-ā nav mainīta 7. panta interpretācija. Papildinot pantu ar "vai trešo personu", ir paplašināta nodrošinātā kreditora definīcija, savukārt nodrošinātās mantas piederība nav norādīta.
Tiesas atziņas (turpinājums): 4. Administratoram ir ne tikai tiesības, bet pienākums pārdot maksātnespējas procesā nodrošinātā kreditora ķīlu. Tas izriet no Mn. L principiem –tiesību saglabāšanas principa, kreditoru vienlīdzības principa un saistību izpildes principa. 5. Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ķīlas ņemšana bankai garantēja iespēju no ķīlas priekšmeta realizācijas apmierināt savus prasījumus prioritāri pār citiem kreditoriem un būtu tikai loģiski, ja šādas tiesības tiktu ievērotas arī aizņēmējas maksātnespējas procesā, jo pretējā gadījumā ķīlas institūts kā tāds zaudētu jēgu. 6. No Aģentūras par labu administratoram piedzenami tiesas izdevumi –valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Ja kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, tiek atzīts par nenodrošinātā kreditora prasījumu, vai administrators drīkst pārdot trešajai personai piederošu mantu, kas kalpo par nodrošinājumu?
Kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu ar otro hipotēku. Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai administrators drīkstētu pārdot trešajai personai piederošu mantu, kas kalpo par nodrošinājumu?
Maksātnespējas administrācijas kompetence lēmumu pieņemšanā Administratora lēmums vai rīcība? ! Sūdzību izskatīšana:
Tiesību normu analīze: Mn. L 174. panta pirmā daļa: "Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību, Maksātnespējas administrācija kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. " Mn. L 176. panta pirmā daļa: "Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas administrācijai sūdzību par administratora rīcību. "
CPL 363. 14 pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas: desmitā daļa: "Tiesa izskata sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. "
CPL 363. 17 pants. Sūdzības par administratora lēmumu juridiskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā: pirmā daļa: "Tiesa izskata kreditora, parādnieka pārstāvja vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par administratora lēmumu vai izsoles aprēķinu juridiskās personas maksātnespējas procesā Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos. " otrā daļa: "Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums vai izsoles aprēķins neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu. "
CPL 363. 28 pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas septītā daļa: "Tiesa izskata sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. "
CPL 363. 32 pants. Sūdzības par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā pirmā daļa: "Tiesa izskata kreditora, parādnieka vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā. otrā daļa: "Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu. "
CPL 341. 9 panta pirmā daļa: "Tiesa izskata kreditora, parādnieka pārstāvja, administratora vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. " Mn. L 176. panta trešā daļa: "Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām. "
Secinājumi: 1. Visi administratora lēmumi maksātnespējas procesos ir pārsūdzami tiesā! 2. Aģentūra (Maksātnesp. administrāc. ) drīkst izskatīt sūdzības tikai par administratora rīcību! 3. Tiesa, atceļot administratora lēmumu, var uzdot administratoram novērst pieļauto pārkāpumu un/vai uzlikt administratoram tiesisko pienākumu! 4. Ne tiesai, ne Aģentūrai nav tiesības pieņemt lēmumus administratora vietā, atceļot administratora lēmumu. Savas kompetences robežās lēmumus pieņem tikai administrators pats! 5. Aģentūra, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, pārkāpj savas kompetences robežas un, uzliekot administratoram pienākumu novērst konstatēto pārkāpumu, faktiski pieņem lēmumu administratora vietā.
Tiesu prakse: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 04. 12. 2015. lēmums lietā Nr. C 30642215 (pievienots pielikumā). "Tikai tiesai ir tiesības pārbaudīt administratora pieņemtā lēmuma atbilstību normatīvo aktu prasībām". "Maksātnespējas administrācija ir pārkāpusi savu kompetenci, jo administrācijas kompetencē neietilpst jautājuma izlemšana par izsoles atcelšanu, administratora lēmuma par kreditora prasījuma atzīšanu vai administratora lēmuma par mantas pārdošanas plānu izvērtēšana. " "L. M. kā trešajai personai maksātnespējīgās T. Z. procesā savu aizskarto tiesību aizstāvībai bija jāgriežas tiesā, nevis Maksātnespējas administrācijā. "
Tiesu prakse (turpinājums): Rīgas rajona tiesas 16. 09. 2014. lēmums lietā Nr. C 33402814. "Tiesa secina, ka Maksātnespējas administrācija ir vērtējusi administratores lēmuma atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, kas neatbilst Maksātnespējas administrācijas kompetencei, jo atbilstoši Maksātnespējas likuma 174. panta otrās daļas 7. punktam Maksātnespējas administrācija ir tiesīga maksātnespējas procesa uzraudzības nodrošināšanai uzlikt administratoram tiesisku pienākumu un vērtēt tikai administratora rīcības atbilstību likuma prasībām. "
Tiesu prakse (turpinājums): "CPL 363. 32 pantā ir noteikts, ka sūdzības par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskata tiesa un, ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu, nevis pieņemot lēmumu administratora vietā. " "Maksātnespējas administrācijai, konstatējot, ka administratorei ir jāpieņem lēmums, bija tiesības uzlikt tiesisku pienākumu administratorei izvērtēt parādnieces norādītos apstākļus un pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Likumdevējs nav piešķīris Maksātnespējas administrācijai kompetenci izlemt jautājumus, kuri ir administratora kompetencē. " "Maksātnespējas administrācijas kompetencē neietilpst jautājuma izlemšana par izsoles atcelšanu un administratora lēmuma par mantas pārdošanas plānu izvērtēšana. "
Tiesu prakse (turpinājums): Ogres rajona tiesas 19. 09. 2014. lēmums lietā Nr. C 24158814. "Lai arī administratore savu lēmumu neatzīt kreditora prasījumu nav noformējusi atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām, tas nemaina faktu, ka starp kreditoru un maksātnespējīgo parādnieku pastāvēja strīds par tiesībām. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 176. panta trešo daļu Maksātnespējas administrācija neziskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām. Fakts, ka Maksātnespējas administrācija ne savas kompetences ietvaros izskatījusi sūdzību par administratores lēmumu, kura pamatā ir strīds par tiesībām, ir pietiekošs pamats administratores sūdzības apmierināšanai un Maksātnespējas administrācijas lēmuma atcelšanai, nevērtējot citus Maksātnespējas administrācijas lēmumā norādītos apstākļus. "
Galvojumi. Nosacījuma iestāšanās. Galvojuma spēkā esamība, ja galvenais parāds dzēsts fiziskās personas maksātnespējas procesā. LR AT Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 30. 10. 2015. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C 33498511 (sk. pielikumā): "Apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka attiecībā uz lietā konstatētajiem apstākļiem Civillikuma 1710. un 1712. pants nav piemērojams. "
Galvojuma spēkā esamība, ja galvenais parāds dzēsts fiziskās personas maksātnespējas procesā. (turpinājums): Galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, jo šāds pienākums izriet nepastarpināti no galvojuma līguma –galvojot parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Tas nozīmē, ka galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kas nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām, tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi. "
Vai kreditora prasījums par galvojumu ir nodrošinātais vai nenodrošinātais? Ja galvenais parādnieks turpina maksāt, vai galvinieka maksātnespējas procesā administrators drīkst pārdot trešajai personai piederošu mantu, kas kalpo par nodrošinājumu? Vai administrators drīkst pārdot trešajai personai piederošu mantu, kas kalpo par nodrošinājumu, galvinieka maksātnespējas procesā, ja galvenais parādnieks nemaksā?
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 09. 10. 2014. lēmums lietā Nr. C 33365714. Lietas būtība: galvinieka maksātnespējas procesā administratore pārdevusi trešajai personai piederošu mantu, kas kalpo par nodrošinājumu galvenajam parādam. Banka atzina sevi par nodrošināto kreditoru. Galvenais parādnieks nemaksā. Pirmās instances tiesa izsoles aktu neapstprināja, jo uzskatīja, ka administrators drīkst pārdot tikai parādnieka mantu. Apgabaltiesas atziņas: 1. Pirmās instances tiesas tiesnese ir vērtējusi iespējamo parādnieces mantas sastāvu, nonākot pie maldīga secinājuma, ka maksātnespējas procesā administrators ir tiesīgs pārdot tikai parādniekam piederošu mantu. Ieķīlātais īpašums ir galvenā parādnieka īpašums un nodrošina galvenā parādnieka saistības, saskaņā ar aizdevuma līgumu, kur ar maksātnespējīgo parādnieci ir noslēgts galvojuma līgums.
Apgabaltiesas atziņas (turpinājums): 2. Mantas pārdošanas plānā trešajai personai piederošais nekustamais īpašums ir iekļauts, plāns nosūtīts kreditoriem, parādniecei un trešajai personai. Iebildumi netika saņemti, kas deva piekrišanu plāna īstenošanai pārdodot īpašumu izsolē. Administratorei nebija tiesiska pamata nepildīt plānu. 3. Ja jau kreditors ir uzskatāms par nodrošināto kreditoru, no tā izriet administratora pienākums apmierināt kreditora prasījumu. Šāda rīcība atbilst kreditoru un parādnieka interesēm, veicina iespējami ātru līdzekļu atgūšanu un sava prasījuma apmierināšanu, kas atbilst maksātnespējas procesa principiem.
Apgabaltiesas atziņas (turpinājums): 4. Maksātnespējas likuma 7. panta pirmās daļas tiesiskais sastāvs atbilst tiesiskajai situācijai, kad kreditora prasījuma tiesības nodrošinātas ar maksātnespējīgajam parādniekam piederošu mantu, kā arī tiesiskajai situācijai, kad kreditora prasījuma tiesības nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu. 5. Civillietu tiesu kolēģija vērš pirmās instances tiesas uzmanību uz LR Civilprocesa likuma 617. panta ceturto daļu, kas nosaka, ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.
Ja galvenais parādnieks turpina maksāt, vai ir iesniedzams kreditora prasījums galvinieka maksātnespējas procesā? Nosacījuma iestāšanās.
Rīgas rajona tiesas 30. 06. 2015. lēmums lietā Nr. C 33319915 (sk. pielikumā). Lietas būtība: banka nosūtījusi administratorei galvinieka maksātnespējas procesā nenodrošinātā kreditora prasījumu, norādot, ka bankas prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, jo bankas prasījuma tiesības var iestāties nākotnē. Administratore lūgusi banku novērst trūkumus kreditora prasījumā, t. i. pievienot pierādījumus, kas apliecina, ka galvenais parādnieks ir pārkāpis saistību izpildi pret banku vai arī kļuvis maksātnespējīgs. Banka sniedza atbildi, ka galvenais parādnieks maksājumus nav kavējis. Administratore bankas kreditora prasījumu noraidījusi, jo bankai uz kreditora prasījuma sagatavošanas dienu nebija iestājušās prasījuma tiesības, parādniecei nav saistību pret kreditoru. Administratore uzskata, ka nosacījuma iestāšanās ir tikai tad, ja kreditoram ir prasījuma tiesības attiecībā uz ieķīlāto n/ī. Banka iesniegusi sūdzību tiesā par administratores lēmumu.
Tiesas atziņas: 1. Tiesa pievienojas administratores norādei, ka banka nevar tikt atzīta par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, jo Maksātnespējas likuma 118. 1 pants paredz kreditoru prasījumu segšanas kārtību, ja pieteikts tāda nodrošinātā kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās. Banka nav nodrošinātais kreditors. 2. Tiesa nepiekrīt administratores secinājumam, ka parādnieces saistība iestātos tikai tad, kad aizņēmējs pārkāps saistību izpildi pret banku vai arī kļūs maksātnespējīgs.
Tiesas atziņas (turpinājums): 3. Maksātnespējas likuma 134. panta trešā daļa noteic, ka parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. 4. Lai arī aizņēmējs pilda savas saistības, tiesa uzskata, ka ievērojot Maksātnespējas likuma 134. panta noteikumus, parādnieces kā galvinieces saistības ir uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.
Tiesas atziņas (turpinājums): 5. Atbilstoši Maksātnespējas likumam, kreditoram, kuram ir prasījuma tiesības pret parādnieku, ir jāiesniedz kreditora prasījums pat, ja šīs tiesības pretendēt uz prasījumu iestāsies tikai nākotnē, jo pretējā gadījumā kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības pret parādnieku. 6. Piemērojami Maksātnespējas likuma 6. panta 1. un 2. punktā noteiktie maksātnespējas procesa vispārējie principi –tiesību saglabāšanas princips un kreditoru vienlīdzības princips. 7. Administratores lēmums nav pamatots un neatbilst normatīvo aktu prasībām. Administratorei atkārtoti jāvērtē kreditora prasījums.
Ķīlas spēkā esamība, ja galvenajam parādniekam dzēstas saistības/izbeigts maksātnespējas process LR AT Civillietu departamenta 19. 12. 2014. lēmums lietā Nr. C 27148414. "Ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts krediors (Civillikuma 1286. pants). Jāņem vērā nodrošinātā kreditora tiesību saglabāšanas princips, proti, maksātnespējas procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās nodrošinātā kreditora tiesības.
Ķīlas spēkā esamība, ja kreditora prasījums nav iesniegts termiņā LR AT Civillietu departamenta 01. 07. 2015. spriedums lietā Nr. C 11077811. "Saskaņā ar Civillikuma 1280. pantu katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild. Atbilstoši Civillikuma 1283. panta pirmajam teikumam ķīlas tiesība kā blakus tiesība sava spēka ziņā ir atkarīga no prasījuma spēka. Tas nozīmē, ka ķīlas tiesības spēks ir pilnībā atkarīgs no galvenās saistības –prasījuma, ja prasījums izbeidzas ar noteiktu termiņu vai nosacījumu, izbeidzas arī ķīlas tiesība. Izbeidzoties prasījumam, ķīlas tiesība izbeidzas neatkarīgi no tā, kāds bijis saistības izbeigšanās pamats: prasījuma dzēšana ar samaksu vai ieskaitu, atcēlējlīgums vai noilgums. "
(turpinājums): Lai noteiktu, vai ir pamats hipotēkas un ar to saistītās aizlieguma atzīmes saglabāšanai, jānoskaidro, vai spēkā ir prasījums, par ko hipotēka atbild. Ja kreditors nokavējis Maksātnespējas likumā noteikto kreditora prasījuma pieteikšanas termiņu, tad pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. No parādnieka n/ī atsavināšanas iegūtos naudas līdzekļus administrators drīkst izmaksāt personai, kuras kreditora prasījums atzīts un iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā. Administrators nevar izmaksāt iegūtos naudas līdzekļus personai, kurai nav kreditora statusa, jo Maksātnespējas likums to nepieļauj. Šādā gadījumā tiktu pārkāpts arī kreditoru vienlīdzības princips.
(turpinājums): Ar Civillikuma 1910. pantā doto formulējumu ir uzsvērts, ka noilgums ne tikai izslēdz iespēju saņemt tiesas aizsardzību, bet rada saistības izbeigšanos vispār. " Secinājums: hipotēka un aizlieguma atzīme zemesgrāmatā ir dzēšama, ja kreditors nav iesniedzis kreditora prasījumu termiņā (6 mēn. ).
Strīdi par balsstiesībām Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 09. 2015. lēmums lietā Nr. C 30499215. Lietas būtība: administrators pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts, ka kreditors atzīstams par ieinteresēto personu maksātnespējas procesā, kurai nav balsstiesību kreditoru sapulcēs. Kreditors iesniedzis sūdzību rajona tiesā, lai šajā daļā administratora lēmumu atceltu. Rajona tiesa kreditora sūdzību atstāj bez izskatīšanas, jo neesot ievērota attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība, sūdzība piekrītot izskatīšanai Aģentūrā. Arī administrators tam piekrīt. Kreditors uzskata, ka tas ir administratora lēmums, nevis rīcība.
Tiesas atziņas: 1. Pieņemot lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, administrators lemj arī par kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē. Līdz ar to atzīstams, ka lēmums par kreditora prasījuma atzīšanu nevar pastāvēt neatkarīgi no lēmuma par balsstiesībām, jo šīs tiesības ir tikai personai, kura atzīta par kreditoru. 2. Atzīstot kreditoru par ieinteresēto personu, administrators ierobežojis arī tās tiesības piedalīties kreditoru sapulces lēmumu pieņemšanā. Administratora lēmums daļā, ar kuru kreditors atzīts par ieinteresēto personu maksātnespējas procesā, kurai nav balsstiesību kreditoru sapulcēs, ir cieši saistīts ar kreditora prasījuma atzīšanu, kreditora tiesībām un to izlietošanu. 3. Kreditora sūdzība par šo administratora lēmumu izskatīšana ir pakļauta tiesai.
Daugavpils tiesas 11. 08. 2015. lēmums lietā Nr. C 12218815. Pastāv strīds starp kreditoru un parādnieku, tiesa noteikusi termiņu prasības celšanai. Ja pastāv strīds par tiesībām, tad līdz brīdim, kad ar attiecīgu tiesas nolēmumu attiecīgais kreditora prasījums ir atzīts, tas iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir. Administratoram, saņemot šādu tiesas lēmumu, bija jāizdara kreditoru prasījumu reģistrā attiecīgi papildinājumi par kreditora balsu skaitu, piešķiršanu vai nepiešķiršanu.
(turpinājums): Administrators uzskatījis, ka balsu skaits nosakāms tikai kreditoru sapulces brīdī, kam tiesa nepiekrīt, jo kreditoru prasījumu reģistram jābūt aktuālam un atbilstošam esošajai situācijai, ne tikai uz kreditoru sapulces sasaukšanas brīdi, lai kreditori varētu iegūt aktuālo informāciju un īstenot savas likumīgās tiesības. Administrators lēmumu par kreditora balsstiesību nepiešķiršanu pieņēmis 2 mēnešus pēc tam, kad administratora rīcībā nonāca tiesas lēmums, ar kuru noteikts termiņš prasības celšanai. Vēl pirms administrators pieņēmis lēmumu par balsstiesību nepiešķiršanu, administrators ir rīkojis kreditoru sapulci. Šādu administratora rīcību tiesa nevar atzīt par tiesisku. Tiesa nevērtē administratora argumentus par to, ka iesniegtais prasības pieteikums tiesā tika atstāts bez virzības un vēlāk, nenovēršot trūkumus, tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots prasītājai, jo administratoram izmaiņas kreditoru prasījumu reģistrā bija jāveic vēl pirms šāds tiesas lēmums tika pieņemts (pieteikums tika uzskatīts par neiesniegtu).
Izmaiņu veikšana kreditoru prasījumu reģistrā, galvenais prasījums, blakus prasījums (izmantots Aģentūras 26. 11. 2015. skaidrojums) 1. Kreditora prasījums netika atzīts, jo pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru. Tiesa noteica termiņu prasības celšanai. Ar tiesas spriedumu apmierināta kreditora prasība. Vai administratoram ir jāgaida no kreditora jauns prasījuma pieteikums?
Atbilde: Nē. Ja kreditors savu kreditora prasījumu jau ir iesniedzis termiņā, atzīstams, ka viņš ir izteicis vēlmi realizēt savas prasījuma tiesības pret maksātnespējīgo subjektu. Kreditoram nav atkārtoti jāpierāda, ka tas vēlas izmantot savas kreditora tiesības. Administratoram kā otrai tiesvedības pusei ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama, lai reaģētu uz tiesas nolēmumu un grozītu vai atceltu savu lēmumu par kreditora prasījumu. Šajā gadījumā administrators nepieņems lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, bet gan grozīs vai atcels savu iepriekš pieņemto lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu, atzīstot tās summas, kas kreditoram pienākas saskaņā ar tiesas nolēmumu. Vienlaikus administratoram jāveic attiecīgi grozījumi kreditoru prasījumu reģistrā un tas jānosūta visiem kreditoriem, t. sk. arī šim kreditoram.
2. Vai šajā tiesas spriedumā norādītie tiesas izdevumi ir uzskatāmi par blakus prasījumu vai par maksātnespējas procesa izdevumiem (jo ir radušies laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas)? Atbilde: Tas ir blakus prasījums. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies kādam no kreditoriem, nav uzskatāmi par maksātnespējas procesa izmaksām. Maksātnespējas procesa izmaksas ir izmaksas, kas ir visu kreditoru kopuma interesēs, jo nodrošina procesu, kas padara iespējamu kreditoru prasījumu segšanu. Pielīdzinot tiesāšanās izdevumus, kas radušies vienam no kreditoriem, maksātnespējas procesa izmaksām, tiktu pārkāpts kreditoru vienlīdzības princips. Blakus prasījumi ir no pamatsaistības izrietoša vai likumā paredzēta tiesība, kuras uzdevums ir nodrošināt saistības izpildi. Blakus prasījumi – tiesāšanās izdevumi, līgumsods, procenti.
Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 11. 12. 2015. lēmums lietā Nr. C 30654015. Lietas būtība: kreditora prasījums noraidīts pilnā apmērā, jo administrators atzinis, ka pastāv strīds par tiesībām, kreditors nenovēršot trūkumus kreditora prasījumā, nav devis skaidrojumu administratoram kādu apstākļu dēļ strīds nepastāv. Kreditors iesniedzis sūdzību par administratora lēmumu.
Tiesas atziņas: 1. Administratora lēmums neatbilst Maksātnespējas likuma 75. panta pirmās daļas prasībām, jo administrators nav devis lēmumā argumentāciju kādu apsvērumu dēļ uzskata, ka pastāv strīds par tiesībām, vien norāda to, ka kreditors nav izskaidrojis kādēļ uzskata, ka strīda nav. 2. Administrators, lai izlemtu jautājumu par prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu, bija nepieciešams vien kreditora viedoklis, bet ne papildus dokumenti, kas pamato kreditora prasījumu. Tiesas ieskatā, tas apstāklis, ka kreditors nav sniedzis savu viedokli, nedrīkst būt šķērslis administratoram, izvērtējot administratora rīcībā esošos dokumentus, sniegt pamatotu lēmumu, savu argumentāciju norādot lēmumā.
Tiesas atziņas (turpinājums): 3. Pamatots lēmums ir argumentēts lēmums, lai strīda gadījumā to pārsūdzot, tiesai būtu iespējams izvērtēt lēmumā pausto argumentāciju, sūdzības pamatotību, lai konstatētu, ka pastāv vai nepastāv strīds, vai lemtu jautājumu par nepieciešamību strīda priekšmetā apturētās tiesvedības atjaunošanu un strīds tiktu izšķirts jau esošā tiesvedībā. 4. No Maksātnespējas likuma 74. panta otrās daļas secināms, ka administrators sūta kreditoram pieprasījumu kreditora prasījuma precizēšanai pa pastu tikai gadījumā, ja administratora rīcībā nav kreditora elektroniskā pasta adrese. Tiesas ieskatā, maksātnespējas procesā nebūtu nodalāma elektroniskā pasta izmantošana saziņai pieprasot informāciju vai informējot kreditoru par juridiskās personas maksātnespējas procesa gaitu. Vienlaikus tiesa atzīst, ka tas apstāklis, ka administrators pieprasījumu trūkumu novēršanai nosūtījis pa pastu, konkrētajā gadījumā nav pamats administratora lēmuma atzīšanai par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām. 5. Atzīt administratora lēmumu par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām un uzdot administratoram atkārtoti izvērtēt kreditora prasījumu.
Ogres rajona tiesas 22. 12. 2015. lēmums lietā Nr. C 24187415. Lietas būtība: Banka iesniedza administratorei nodrošinātā kreditora prasījumu galvinieka maksātnespējas procesā, jo prasījums nodrošināts ar trešajai personai piederošu mantu. Kreditora prasījums atzīts, mantas pārdošanas plānā iekļauta trešajai personai piederoša manta, kura kalpo par nodrošinājumu, administratore mutiski bija saņēmusi bankas piekrišanu šī n/ī pārdošanai. Administratore veikusi trešajai pers. piederošās mantas novērtēšanu par saviem līdzekļiem. Kreditors izteicis iebildumus par trešajai personai piederošās mantas iekļaušanu parādnieka mantas pārdošanas plānā. Kreditors uzdevis tiesu izpildītājam pārdot šo trešajai pers. piederošo n/ī.
(turpinājums): Administratore to uzzinot noraidījusi bankas kreditora prasījumu pilnā apjomā, jo banka neesot savā kreditora prasījumā norādījusi, ar ko prasījums nodrošināts un nav norādīta parādnieka mantas vērtība, kā arī banka neesot iesniegusi visus dokumentus, lai pilnībā izvērtētu iesniegto kreditora prasījumu. Kreditors pārsūdz tiesā administratores lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu, uzskata sevi jau par nenodrošināto kreditoru, uzskata, ka administratore varēja daļēji noraidīt kreditora prasījumu, jo bankai bija tiesas spriedums par piedziņu.
Tiesas atziņas: 1. Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administratoram nekavējoties jānosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. 2. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu 10 dienu laikā no trūkuma novēršanai dotā termiņā beigām. 3. Administratore iepriekš minēto nav darījusi. Administratorei nebija tiesību noraidīt kreditora prasījumu. Administratores lēmums ir neatbilstošs normatīvo aktu prasībām.
ADMIN. RĪCĪBA, JA KREDITORS PIESAKA NEATBILSTOŠU KREDITORA PRASĪJUMA VEIDU
ADMINISTRATORA RĪCĪBA 1) Administratoram jālūdz kreditoru precizēt kreditora prasījumu –atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 74. panta otro daļu –„ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tad administrators nosūta kreditoram lūgumu 5 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus”, proti, precizēt kreditora prasījuma veidu; 2) Ja kreditors neprecizē kreditora prasījuma veidu – administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu, atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 75. panta pirmo daļu.
ADMINISTRATORA RĪCĪBA Aģentūras 2012. gada 17. jūlija viedoklis: „Nepamatota kreditora prasījuma veida norādīšana arī ir pieskaitāma pieteikuma neatbilstības normatīvo aktu prasībām, tas ir, trūkumu esamības. Līdz ar to administratoram, konstatējot trūkumu pamatu kreditora prasījuma veidā, ir jānosūta kreditoram lūgums novērst konstatētos trūkumus. Gadījumā, ja kreditors trūkumus nenovērš (uzskata, ka prasījuma veids ir norādīts atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem), administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām, konkrēti, par prasījuma veida pamatu. ”
ADMINISTRATORA RĪCĪBA (turpinājums) „Maksātnespējas likuma 75. panta otrā daļa noteic, ka kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji. Minētā norma noteic gadījumu, kad administrators drīkst neatzīt vai atzīt daļēji kreditora prasījumu, kurš nodibināts ar tiesas nolēmumu, bet šī norma neliedz piemērot Maksātnespējas likuma 74. panta otro daļu, jo nepastāv trūkumi ar tiesas nolēmumu atzītajā prasījuma pamatā, bet pastāv trūkumi par norādīto kreditora prasījuma veidu.
ADMINISTRATORA RĪCĪBA (turpinājums) Nepareiza kreditora prasījuma veida norādīšana atzīstama par trūkuma esamību, kā rezultātā, ja trūkumi netiek novērsti, administrators pieņem lēmumu par prasījuma neatzīšanu, ko kreditors atbilstoši Maksātnespējas likuma 80. panta pirmajai daļai ir tiesīgs pārsūdzēt, ņemot vērā, ka starp kreditoru un administratoru pastāv strīds par prasījuma veida pamatu. ”
ADMINISTRATORA RĪCĪBA Administrators nedrīkst: daļēji noraidīt kreditora prasījumu; nepieprasot kreditoram novērst trūkumus (precizēt kreditora prasījuma veidu), neatzīt kreditora prasījumu; vienpersoniski veikt izmaiņas kreditora prasījuma veidā.
Kreditora prasījuma iesniegšanas un precizēšanas termiņš Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 13. 05. 2015. lēmums lietā Nr. C 28259715. Lietas būtība: VID iesniedzis sūdzību tiesā par administratores lēmumu, ar kuru VID nenodrošinātā kreditora prasījums nav atzīts. VID gandrīz pēc gada no mn procesa pasludināšanas iesniedza administratorei kreditora prasījumu, jo VID bija veicis audita pārbaudi, tika pieņemts lēmums par summu nomaksu budžetā, administratore lēmumu apstrīdēja, VID lēmums tika atstāts spēkā negrozīts, tad VID iesniedza kreditora prasījumu, pamatojot, ka tikai pēc VID lēmuma stāšanās spēkā šāds prasījums VID radies, proti, VID ieskatā bija pamats pieteikt prasījumu ar dienu, kad kļuva maksājamas VID audita pārbaudes rezultātā papildus noteiktās summas. Likums "Par nodokļiem un nodevām" VID ieskatā veido pretrunu ar Maksātnespējas likumu.
Tiesas atziņas: 1. VID nav ievērojis Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu un zaudējis savas prasījuma tiesības pret parādnieku, savukārt prasījuma tiesību izbeigšanās ir patstāvīgs pamats iesniegta kreditora prasījuma noraidīšanai. Maksātnespējas likums ir speciālā tiesību norma un prevalē pār likuma "Par nodokļiem un nodevām" tiesību normām. 2. VID nav izmantojusi savas tiesības sākotnēji iesniegt kreditora prasījumu Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un pēc nodokļu parāda kopējās summas precizēšanas lūgt administratoru precizēt iesniegto kreditora prasījumu, kā to paredz Maksātnespējas likuma 75. panta astotā daļa.
Kreditora statuss, ja nauda no ķīlas realizācijas nav saņemta Ogres rajona tiesas 27. 11. 2015. lēmums lietā Nr. C 24192215. Lietas būtība: banka iesniegusi sūdzību par administratora lēmumu, ar kuru administrators banku iekļāvis nenodrošināto kreditoru prasījumu grupā, jo parādnieka n/ī, kas ieķīlāts par labu bankai, vēl pirms mn pasludināšanas ir ticis pārdots izsolē, hipotēka dzēsta. Bankai pienākošies naudas līdzekļi atrodas tiesu izpildītāja kontā. Banka uzskata, ka ir nodrošinātais kreditors, jo naudas līdzekļus vēl nav saņēmusi no ZTI. Banka uzskata, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi līdz ir pilnībā apmierināts kreditors. Par nenodrošināto kreditoru banka kļūšot brīdī, kad būs saņemta naudas summa no ZTI. Banka uztraucas, ja būs nenodrošinātais kreditors, tad nevarēs saņemt naudu no ZTI, jo tikai nodrošinātais kreditors drīkst saņemt naudas līdzekļus no ķīlas pārdošanas.
(turpinājums): Administrators norāda, ja būtu iekļāvis kreditoru nodrošināto kreditoru prasījumu grupā, tad būtu ignorējis Maksātnespējas likuma 7. panta pirmās daļas prasības, jo likumdevējs minētajā pantā ir norādījis izsmeļošas nodrošinātā kreditora kvalificējošas pazīmes –šajā gadījumā zemesgrāmatā reģistrēta hiptotēka. Norāda, ka Maksātnespējas likums paredz nodrošinātajam kreditoram noteiktas tiesības, tostarp prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu.
Tiesas atziņas: 1. Administrators pamatoti pieņēmis lēmumu iekļaut kreditoru nenodrošināto kreditoru prasījumu grupā, jo n/ī vēl pirms mn pasludināšanas ir ticis pārdots un hipotēka zemesgrāmatā dzēsta. 2. Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 6. pantā noteiktos tiesību saglabāšanas un kreditoru vienlīdzības principus, kā arī Civillikuma 1286. pantā noteikto, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts kreditors, sūdzības iesniedzējas pirmstiesības uz hipotēkas realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem nekādā veidā nevar tikt ierobežotas.
Jautājumi? Paldies par uzmanību!
- Slides: 62