Kompetento iestu rcba un brna tiesiskais statuss Latvij
Kompetento iestāžu rīcība un bērna tiesiskais statuss Latvijā, ja konstatēta bērna atstāšana Glābējsilitē Juris Beikmanis projekta Baby Box Latvijā jurists Dr. iur. zvērināts advokāts 1
Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti –, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības (Latvijas Republikas Satversmes 110. pants) Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību (Bērnu tiesību aizsardzības likums 7. pants) Bērnu, kura vecāki nav zināmi, mēs saucam par atradeni. (Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums 29. panta 1. daļa) Pirmo reizi Glābējsilīte likumos pieminēta 2012. gada 29. novembrī 2
Ārstniecības iestāde 1) Veic atbilstošas medicīniskas manipulācijas bērna veselības stāvokļa noteikšanai, nepieciešamības gadījumā sniedzot medicīnisko palīdzību. ies 2) piekritīgajai Valsts policijas pārvaldei. (Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 29. panta 2. daļa); ka 3) dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai. (Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums 29. panta 4. daļa) 3
Ārstniecības iestāde 4) Sniedz attiecīgajai pašvaldības iestādei ziņas par bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu. (prasība izriet no Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 29. panta 3. daļas) 5) Saskaņā ar Baby Box projekta nosacījumiem, nekavējoties informē Projekta koordinatorus. ( tel. 29205454 vai 29433750 ) 6) Sagatavo un nosūta faktoloģisko ziņojumu ziņu aģentūrām, kas ietver sevī ziņas par Glābējsilītē bērna dzimumu, aptuveno vecumu, svaru, veselības stāvokli 4
5
Policija 1) Veic pasākumus, lai noskaidrotu: - vai bērns nav cietis no vardarbības un nav nodarīti miesas bojājumi (nav noticis noziedzīgs nodarījums pret bērnu); - vai policijā neatrodas personu iesniegums par bērna pazušanu; - vai bērns nav izsludināts meklēšanā; (likums „Par policiju”) 6
Policija 2) Policija var uzsākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi (likums „Par policiju” 14. 1 panta 1. daļas 3. punkts) Policijas resorisko pārbaudi pabeidz, ja sasniegts šīs pārbaudes mērķis vai zudis tās uzsākšanas pamats (likums „Par policiju” 14. 1 panta 5. daļa) 3) Izmeklēšanas iestāde, konstatējot iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uzsāk kriminālprocesu (sk. Kriminālprocesa likuma 30. nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana) 7
Policija 4) Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums vai izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. (Kriminālprocesa likuma 377. panta 1. daļas 1. un 2. punkti) Ja nav pamats kriminālprocesa uzsākšanai tiek pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt procesu. (Kriminālprocesa likuma 373. panta 1. daļa) 8
Policija 5) Ņemot vērā „Baby Box” sistēmu, jāņem vērā, ka bērna māti vai vecākus saukt pie kriminālatbildības par bērna atstāšanu slimnīcā nevar, jo viņu darbībā nav saskatāma Krimināllikumā paredzēto nodarījumu sastāva pazīmes: 119. pants. Jaundzimuša bērna slepkavība 141. pants. Atstāšana bez palīdzības 170. pants. Izvairīšanās no uzturēšanas 171. pants. Aizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana 174. pants. Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo 6) Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai. (prasība izriet no likuma „Par Policiju” 7. pantā noteiktās sadarbības) 9
Pašvaldība/Bāriņtiesa 1) 10
Pašvaldība/Bāriņtiesa 11
Adopcija 1) Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija. (Bērnu tiesību aizsardzības likums 31. pants) Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs. (Civillikums 162. pants) 2) Laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 354 „Audžuģimenes noteikumi” 56. punkts) 3) Labklājības ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem sniedz, tiklīdz kļūst zināms, ka adoptējamam bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 „Adopcijas kārtība” 30. punkts) 12
Adopcija 4) Ja adoptētājs vēlas ņemt adoptējamo bērnu pirmsadopcijas aprūpē, viņš 15 darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrēts norīkojums par personīgu iepazīšanos ar adoptējamo, par to informē Labklājības ministriju. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 „Adopcijas kārtība” 36. punkts) 5) Ja adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc norīkojumu par adoptētāja personīgu iepazīšanos ar adoptējamo bērnu saņemšanas neinformē Labklājības ministriju par vēlmi turpināt adopcijas procesu vai nav iesniedzis bāriņtiesā iesniegumu, Labklājības ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam. 13 (Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 „Adopcijas kārtība” 38. punkts)
Adopcija Bērnu msadopcijas u uz 6) nodod aprūpē sešiem mēnešiem. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 „Adopcijas kārtība” 43. punkts) 7) Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai. (Civillikuma 162. pants) 14
Adopcija 7) Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. (Civillikuma 162. pants) 8) Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, lietā atstājot to apliecinātas kopijas. 15 (Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 „Adopcijas kārtība” 50. punkts)
Adopcija 9) Bērna adopcijai ir nepieciešams lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. bāriņtiesas (Civillikuma 169. panta 5. daļa) 10) Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesā prasības pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 667 „Adopcijas kārtība” 51. punkts) 11) Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, - pēc adoptētāja dzīvesvietas. (Civilprocesa likuma 259. panta 1. daļa) 16
Adopcija 12) Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. (Civilprocesa likuma 171. panta 1. daļa) 13) Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. (Civillikuma 172. panta 1. daļa) 14) Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. (Civillikuma 173. panta 1. daļa) 17
Vai ir iespēja atgūt bērnu? 1) Bāriņtiesai ir pienākums izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību. (Bāriņtiesu likums 17. panta 2. daļa) 2) Bāriņtiesa noskaidros pieteikuma iesniedzēja radniecību ar bērnu (DNS). 3) Bāriņtiesai ir pienākums izvērtēt atteikšanās iemeslus, tostarp psiholoģisko un sociālos, un iespējas bērnam augt pie mātes vai tēva, vai abiem vecākiem prioritāri nodrošinot bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. (Bāriņtiesu likums 4. panta 2. daļa, u. c. ) 18
Vai ir iespēja atgūt bērnu? 4) Vecākiem ir iespējams atgūt bērnu līdz brīdim, kad bērns tiek adoptēts (tiesas apstiprinājums), jo ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. (Civillikuma 173 panta 2. daļa) 19
Bērna atgūšanas iespējas pēc adopcijas 1) Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. (Civillikums 171. panta 3. daļa) 2) Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. (Civillikums 175. pants) 3) Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. (Civillikums 175. pants) 20
Bērna atgūšanas iespējas pēc adopcijas 4) Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu. (Civillikums 175. pants) 5) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. (Civilprocesa likums 263. panta 1. daļa) 6) Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētā bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. (Civillikums 176. pants) 21
Juris Beikmanis projekta Baby Box Latvijā jurists Dr. iur. zvērināts advokāts E-pasts: jurisb@ml. lv www. babybox. lv 22
- Slides: 22