Klimata prmaias un ilgtspjga bvniecba Vija Gme Vides

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga būvniecība Vija Gēme Vides ministrijas Valsts sekretāra vietniece Investīciju departamenta direktore 03. 02. 2010.

Klimata pārmaiņu samazināšana § Klimata pārmaiņu samazināšanas politika ir globālās politikas dienaskārtības centrā un ir izaicinājums: § Zinātniekiem (izprast problēmas būtību un rast tehnoloģiskus risinājumus) § Politiķiem (nepieciešama saistoša vienošanās pēc 2012. gada) § Uzņēmējiem (investīcijas zemas oglekļa emisijas ekonomikā, kas samazina fosilās enerģētikas riskus) § Klimata pārmaiņu samazināšana ir ne tikai vides bet arī ekonomiska nepieciešamība

Ieguvumi pret izmaksām § Bijušā Pasaules Bankas vecākā ekonomista ziņojums Lielbritānijas valdībai 2006. gadā. § Novērtētās “izmaksas” ieguldot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā 1% no globālā kopprodukta (piezīme: runa ir par investīcijām) § Novērtētās izmaksas to nedarot var sastādīt 5 - 20% no globālā kopprodukta gadā, kas var novest pie daudzām katastrofām un gobālās depresijas (piezīme: runa ir par reālām izmaksām)

ES klimata un enerģētikas politikas mērķi § Integrētā pieeja klimata pārmaiņām un enerģētikai (ES klimata un enerģētikas pakete) § 2020. gads - 3 x 20% + 10 mērķis: § SEG emisiju samazinājums (beznosacījumu) (20%) § Atjaunojamo energoresursu īpatsvars (20% gala patēriņā, Latvijai 40%) § Energoefektivitātes uzlabošana (20%) § Atjaunojamo energoresursu īpatsvars autotransportā (10%)

Ieguvumi no ilgtermiņa politikas: § Būtisks ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām. § ES rādīs piemēru pārējai pasaulei. Tas var veicināt jauna globāla līguma par klimata aizsardzību noslēgšanu. § Drošāka energoapgāde. § Vēlākais 2020. gadā naftas un gāzes importa apjoms būs samazinājies par 50 miljardiem eiro gadā. § Vēlākais 2020. gadā Eiropas atjaunojamo energoresursu nozarē būs aptuveni miljons darbavietu (pašlaik to ir 300 000). § Konkurences priekšrocības, pateicoties būtiskām inovācijām Eiropas enerģētikas nozarē. § Vairāk darbavietu ar vides aizsardzību saistītās nozarēs. § Mazāks gaisa piesārņojums. Līdz ar to uzlabosies iedzīvotāju veselība, un būs jātērē mazāk naudas kontroles pasākumiem. 5

Klimats un būvniecība § Latvijā ēku sektors patērē 35% no enerģijas gala patēriņa § Potenciāls siltumenerģijas patēriņam ir 30 – 40% § Taču attīstot zemas enerģijas (vai pasīva standarta) ēku renovāciju vai jaunu būvniecību samazinājuma potenciāls būs lielāks § Pieredze Latvijas un Vācijas vides ministriju sadarbības pilotprojektā “Mājokļu sanācija siltumenerģijas taupīšanai” 2003. – 2006. g. , septiņi kompleksi renovācijas projekti – rezultāts vid. 60 kwh/m 2 § Oglekļa dioksīda ietaupījums ēku energoefektivitātes rezultātā Latvijā vidēji 264 g. CO 2/kwh § Taču ēku energoefektivitātes ietaupījums praktiski ir lielāks, ja ņem vērā būvmateriālu pilno dzīves ciklu. 6

Energoefektīvu tehnoloģiju attīstība būvniecībā § Augstas energoefektivitātes (low-energy buildings) – mazāk kā 50 k. Wh/m 2 gadā (parasti – 150 -200 kwh); § Pasīvās mājas (izmanto ģeogrāfisko novietojumu, augstas termiskās siltumnoturības materiālus, u. tml. ) – vismaz 15 kwh; § Īpaši energoefektīvas (zero-energy buildings) – izmanto tikai alternatīvos enerģijas resursus un tiek iedalītas šādi: § “Zero net” ēkas– gada laikā piegādā tīklā tikpat daudz enerģijas cik izmanto; § “Zero carbon” ēkas– neizmanto enerģiju, kuras rezultāta rodas CO 2 izmeši; § “Zero – stand alone” ēkas– nav nepieciešams pieslēgt tīklam, uzkrāj enerģiju naktīm un ziemai; § “Plus energy ēkas”– gada laikā saražo vairāk enerģijas nekā patērē Informācija no “Green homes”, UN 7

Klimata pārmaiņu finanšu instruments § Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma; § KPFI mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu; § KPFI finansē no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas noteiktā daudzuma vienību (NDV) pārdošanas Kioto protokola starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros § KPFI darbību reglamentē Latvijas noslēgto starptautisko līgumu prasības par NDV pārdošanu, kā arī apstiprinātie tiesību akti; 8

Klimata pārmaiņu finanšu instruments § Kopējais pārdošanai pieejamais Latvijas noteiktā daudzuma vienību skaits ir 40 milj. (aptuveni puse ir realizēta tirdzniecības darījumos) § 2009. /2010. gada ieņēmumi sastāda 128 milj. LVL. § Turpmākie budžeta ieņēmumi atkarīgi no tirgus situācijas 9

KPFI programmēšanas pamatprincipi § Projekta aktivitāšu papildināmība: § Likumdošanas (nedublēt ES un LV likumdošanā noteiktās prasības) § Finanšu (nedublēt pieejamos ES fondus vai citu publiskā sektora finansējumu) § Tehnoloģiskā (nedublēt tirgū konkurētspējīgus risinājumus) § Plaša sabiedrības līdzdalība, sociālo partneru iesaiste; § Orientācija uz zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību 10

Ilgtspējīgas būvniecības veicināšana § KPFI konkursi kompleksu risinājumu ieviešanai SEG samazināšanā valsts un privātajā sektorā; § valsts un pašvaldību konkursi, kur ar zaļo iepirkumu tiek iestrādāti papildus kritēriji ilgtspējīgas būvniecības veicināšanai; § pilotprojekti zemas siltumenerģijas ēku risinājumu demonstrēšanai; § citi atbalsta instrumenti , lai veicinātu ilgtspējīgu, klimatam draudzīgu un atbildīgu būvniecību 11

Atklātais konkurss “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” q Iesniegti 69 projekti, kvalificējušies 56, kopējā pieejamā finansējuma apjoms 26, 17 miljoni LVL. Piesaistītais finansējums, LVL 5, 786, 765 Pašvaldības KPFI 26, 099, 305 12

Konkursa rezultāti § 56 projekti aptver 222 ēkas Ēku sadalījums pēc funkcijas 18% Kultūras nami, administratīvās ēkas, sociālās ēkas 39% 43% Skolas Bērnudārzi 13

Citi plānotie projektu konkursi § Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai profesionālo izglītības iestāžu ēkās, konkurss 2010. gada maijā KPFI finansējums ap 10 milj. LVL § Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās (pašvaldību ēku II kārta) izstrādes stadijā, noteikumu projekts janvāra beigās, konkurss 2010. gada martā, KPFI finansējums ap 10, 7 milj. LVL § Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Konkurss 2010. gada jūnijs – jūlijs, KPFI finansējums ap 23 milj. LVL 14

PALDIES PAR UZMANĪBU! www. vidm. gov. lv