KAZKOPBA Autors Lina Apine ZS Medruvas1 Kazu dienas

KAZKOPĪBA Autors : Liāna Apine ZS Meždruvas-1 «Kazu dienas 2017» Dzīvnieku dabaspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšana

FAKTI UN DATI PAR KAZĀM Kazas ir pirmie savvaļas dzīvnieki, kurus cilvēks pieradināja un sāka iegūt no viņām pienu, Pasaulē vislielākais kazu skaits ir Indijā un Ķīnā Pasaulē ir reģistrētas ap 320 dažādas kazu šķirnes, no kurām 80 % pēc izmantošanas klasificē kā piena kazas.

No kazas vidēji gadā var izslaukt 500 – 800 kg piena, 20 – 25 kg piena taukus, 15 – 18 kg olbaltumvielas. ES valstīs kazas sierus visvairāk ražo Francijā, Grieķijā, Itālijā Pasaulē ir reģistrēti vairāk kā 1000 dažādi kazu sieru šķirnes ( Francijā vairāk kā 400) Francijas baltais zelts – kazas siers !

SAVVAĻAS KAZAS Ir spēcīga, plata ķermeņa uzbūve, kas balstās uz resnām, ne visām augstām kājām; Drukns kakls, samērā īsu galvu, platu pieri; Asti parasti nes paceltu, ir trīsšķautņaina un apakša kaila; Acis ir lielas un dzīvas, bez asaru bedrītēm; Ausis stāvas, šauri smailas un ļoti kustīgas; Āžiem ragi stiprāk attīstīti nekā kazām; Apmatojuma sega divkārša, smalko pavilnu klāj rupjš akots, apmatojums ir zemes vai klinšu krāsā, brūna vai pelēka

SAVVAĻAS KAZAS Tās apdzīvo Eiropu, Vidus un Rietumāziju, Āfriku, Uzturās baros, ir kustīgas, nemierīgas un gudras, veiklas kalnā kāpelētājas, tās ir spēcīgas un pieticīgas, Maņu orgāni kazām ir ļoti attīstīti, labi redz, dzird, spēj izšķirt dažādas smaržas pat ļoti lielos attālumos, Kazām parasti dzimst 1 – 2 kazlēni, kas jau dažas minūtes pēc dzimšanas spēj sekot savām mātēm, Pēc ragu formām izšķir 3 apakšgrupas Turi Akmens vai kalnu kazas izplatītas Sibīrijas kalnu kaza, alpu kalna kazas, Nubijas kalnu kaza Īstās kazas - Bezorkazas

MĀJAS KAZU IZCELŠANĀS Par mājas kazu priekštečiem tiek uzskatītas 2 kazu šķirnes - Bezoarkazas, Skrūvjragu kazas, Par Capra pricsa -zinātnieki vēl strīdas, Bezoarkazas - priekšteces lielākai daļai mājas kazu, kas izplatījušās pa visu Eiropu, Rietumāziju, Āfriku, To uzskata par ciltsformu visām tām mājas kazu šķirnēm, kurām ir taisni, plakani, nedaudz uz sāniem izejoši zobenveida ragi; Skrūvjragu jeb Markhoras kazas – izplatījušās no Buhāras līdz Himalaju rietumu daļai, sastopamas Tibetā, Afganistānā, Pamirā. Īpatnēji ir ragi, āžiem tie var sasniegt 1 m garumu, Ausis – lielas, nokārušās uz leju, No šīm kazām veidojušās garspalvainās mājas kazas, Kašmiras, Malajas.

MĀJAS KAZU ŠĶIRŅU KLASIFIKĀCIJA Kazkopības speciālists M. F. Levi ieteiktā kazu šķirņu klasifikācija: Piena kazas. Dūnvilnas kazas. Vilnas kazas. Piena – dūnvilnas – gaļas kazas. Gaļas – ādiņu kazas Kazkopības speciālists V. I. Boikovs visas kazas iedala 5 grupas, izteikti uzsverot gaļas ieguvi no kazām: Piena kazas, Gaļas – piena – dūnvilnas kazas. Gaļas – vilnas kazas. Gaļas kazas

PAR GALVENAJIEM KAZKOPĪBAS PRODUKTIEM UZSKATĀMI: Piens Gaļa vilna Dūnvilna Ādas

POPULĀRĀKĀS PIENA KAZU ŠĶIRNES ZĀNES KAZA Šīs šķirnes kazas izveidotas Šveicē, šķirne izkopta Zānentāles ielejas apvidū Bernes Kentonas alpu novadā, Šķirne ir ātraudzīga, vienas no lielākām pienu kazām pasaulē, Ķermenis garš, dziļš, pietiekami plats, Piena dziedzeri labi attīstīti, Tesmenis ieapaļš vai bumbierveidīgs ar labi attīstītiem pupiem, Uz ausīm un tesmeņa ir pigmentācija Apmatojums īss, balts, Pieaugušu dzīvnieku rādītāji: Kazu mātes dzīvsvars 50 – 70 kg, augums skaustā 77 – 85 cm, Laktācijas periods 10 – 11 mēneši, izslaukums 650 kg piena, piena tauki 3, 50 %, olbaltumvielas 2, 80 %, Vaislas āžu dzīvsvars 70 – 85 kg, augums skaustā 82 – 95 cm.

VĀCU BALTĀ DIŽCILTĪGĀ KAZA Šķirne izveidota Vācijā 18 gadsimta beigās 19 gadsimta sākumā no Šveices ievedot Zānes šķirnes kazas un krustojot ar Vācijas vietējām kazām 1928. gadā Vācijā reģistrēta kā jauna šķirne Kazām ir spēcīga konstitūcija, staltākas par Zānes kazām Apmatojums īss, balts, āžiem vaigus klāj kupla bārda, sniedzas līdz ausīm, piere tiem ir sprogaina, Pieaugušu dzīvnieku rādītāji: Kazu mātēm dzīvsvars 55 – 75 kg, augums skaustā 70 – 80 cm, piena produktivitāte – laktācijas periods 10 mēneši, 600 – 700 kg piena, piena tauki 3, 5 – 4, 00 %, olbaltumvielas 2, 90 – 3, 10 % Vaislas āžu dzīvsvars 70 – 100 kg, augums skaustā 80 – 90 cm

TĪRINGAS KAZA Izveidotas krustojot Togenburgas kazas ar vietējām Vācijas šķirnes kazām, Biežāk sastopamā apmatojuma krāsa ir no brūnas līdz melnai Kājas līdz ceļiem baltas ar melnu svītru no nagiem līdz ceļa locītavām, vēders balts, Pa kaza galvu no deguna gar acīm līdz ausīm stiepjas divas baltas svītras, balta ir ausu iekšpuse, Pārsvarā dzīvnieki ir toli, Tesmens apaļš, nolaidens, ar spēcīgiem konusveida pupiem, Kazu mātes dzīvsvars 45 – 50 kg, augums skaustā 70 - 75 cm. Piena produktivitāte – laktācijas periods 10 -11 mēneši, izslaukums 600 kg piena, piena tauki 4, 00 %, olbaltumvielas 2, 80 – 3, 00 %; Vaislas āžu dzīvsvars 50 – 60 kg, augums skaustā 80 – 85 cm

TOGENBURGAS KAZAS Šķirne izplatīta daudzās pasaules valstīs, Šķirnes kazu eksterjers norāda uz piederību piena virzienam, Apmatojuma krāsa – sarkana līdz tumši brūna ( šokolādes brūnā krāsā ), sastopamas arī stirnu brūnā krāsā, Ausis un purns gaiši, galvai abās pusēs baltas, gaišas svītras, kājas baltas, vēders tumšā krāsā, apmatojums uz tesmeņa spoguļa gaišā krāsā, kazu mātes dzīvsvars 50 – 60 kg, augums skaustā 65 – 75 cm, Piena produktivitāte – laktācijas periods 10 mēneši, 600 – 650 kg piena, piena tauki 3, 50 - 3, 80 %, olbaltumvielas 2, 80 – 3, 10 % Vaislas āžu dzīvsvars 65 – 75 kg, augums skaustā 75 – 85 cm

ALPU KAZAS Izplatītas visā pasaulē, bet visvairāk sastopamas Francijā, Amērikā, Vācijā, dzīvnieki parasti ir brūnā krāsā, bet ir arī sastopamas arī melnas un raibas, Dzīvnieki veidoti samērīgi, Tesmenis ieapaļš, raksturīgs ir bumbierveidīgs tesmenis, labi attīstīti vidēji lieli pupi, Kazu mātes dzīvsvars 50 – 70 kg, augums skaustā 80 – 75 – 85 cm, Piena produktivitāte – laktācijas periods 9 – 10 mēneši, izslaukums 650 – 700 kg laktācijā, piena tauki 4, 00 %, olbaltumvielas 3, 10 %, Vaislas āžu dzīvsvars 75 – 90 kg, augums skaustā 80 – 90 cm.

LATVIJAS VIETĒJĀ KAZA Šķirne izveidota 19 gs. beigās 20 gs. Sākumā, Vietējās kazas krustojot ar Bezoarkazām, Krievijas vietējās kazas, Megrelas kuras ieveda no Krievijas un Vitebskas apgabala, 19 gs sākumā Latvijā no Vācijas importēja Togenburgas, Tīringas un Zānes kazas, no Francijas Alpu kazas, Apmatojuma krāsa – balta, melna, raiba, rupjš, garš 15 – 20 cm, ar izteikti attīstītu dūnvilnu Kazu mātes dzīvsvars 35 – 50 kg, augums skaustā 60 – 65 cm, Piena produktivitāte – laktācijas periods 8 – 10 mēneši, izslaukums 450 – 550 kg, piena tauki 3, 80 – 4, 00%, olbaltumvielas 2, 80 – 3, 00 %, Vaislas āžu dzīvsvars 60 – 80, augums skaustā 65 – 75 cm.

ANGLO NUBIJAS Šķirne izveidota krustojot Anglijas vietējās kazas ar Āfrikas un Indijas kazu šķirnēm, Pēc kazu klasifikācijas ir piena – gaļas kazu grupā iedalāmas, Dzīvnieki ir izteikti lieli ar spēcīgu muskalatūru, Ragi pamatā nav, Apmatojums īss, spīdīgs krāsas kombinējas, var būt raibas dažādas krāsas ar baltiem plankumiem, Kazu mātes dzīvsvars 65 - 70 kg, augums skaustā 70 cm, piena produktivitāte – laktācijas periods 8 – 10 mēneši, piena produktivitāte 700 – 750 kg piena laktācijā, piena tauki 4, 20 – 4, 50%, olbaltumvielas 3, 00 – 3, 50 %, Vaislas āžu dzīvsvars 85 – 90 kg, augums skaustā 90 cm

GAĻAS ŠĶIRNES KAZAS BŪRU KAZAS Kazu šķirne izveidota Āfrikā, Šķirne pieder pie gaļas virziena, Kazlēnu dzīvsvara pieaugums diennaktī ir 180 - 230 gr, Kazu mātes dzīvsvars 65 – 75 kg, augstums skaustā 65 – 75 cm, Vaislas āžu dzīvsvars 90 – 100 kg, augums skaustā 75 – 90 cm

VILNAS ŠĶIRNES KAZAS ANGORAS KAZAS Šķirne izveidota Ankāras apgabalā Turcijā, Dzīvnieki pieder pie vilnas grupas kazām, No dzīvniekiem iegūst 3 – 6 kg smalkvilnu, vilnas garums ir 12 – 15 cm Jaunākiem dzīvniekiem vilna ir smalkāka 21 – 30 mikronas, 3 gadus veciem dzīvniekiem vilna ir 31 – 35 mikronas, dzīvniekiem paliek vecākiem vilnas smalkums paliek rupjāks par 35 mikronām, Kazu mātes dzīvsvars 30 – 40 kg, augums skaustā 45 – 60 cm, vaislas āžu dzīvsvars 45 – 55 kg, agums skaustā 50 – 70 cm.

KAŠMIRAS VILNAS KAZAS Šķirne veidojusies Himalaju un Pamiras kalnos, ļoti daudz šo dzīvnieku ir Mongolijā, Apmatojuma krāsa ir pamatā pelēka, baltas, melnā, brūnā, Dzīvnieku vilna ir ļoti smalka, Gadā no dzīvnieka iegūst 110 – 170 gr vilnas, 10 - 20 mikrona smalkuma