Kataloizcijas teorija Maira Kreislere Bibliotkzintnes un informcijas nodaa

Kataloģizācijas teorija Maira Kreislere Bibliotēkzinātnes un informācijas nodaļa, Sociālo zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte Rīga, Latvija enia@tvnet. lv "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Kataloģizācijas teorijas pirmsākumi § 1841. gadā Antonija Panici izstrādātie noteikumi kataloga organizācijai Britu muzeja bibliotēkai. § 1850. gadā Antonio Panici (Antonio Panizzi) pirmoreiz noteica informācijas organizēšanas principus bibliotēku katalogos. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Čārlza Ami Katers (Charles Ammi Cutter) § Č. Katers izdevumā “Rules for a Dictionary Catalog” 4 (1904) definējis trīs galvenās katalogu funkcijas: § nodrošināt meklēšanu pēc kāda no zināmajiem elementiem – autora, nosaukuma, priekšmeta; § atspoguļot bibliotēkas krājumu pēc autoriem, priekšmetiem, literatūras veida; "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Čārlza Ami Katers (Charles Ammi Cutter) § palīdzēt lasītājam grāmatas izvēlē pēc: izdevuma veida (bibliogrāfiski), rakstura (daiļliteratūra vai nozaru literatūra). § Katram no definētajiem kataloga mērķiem un funkcijām Č. Katers uzrādīja elementus kataloga ierakstā, veidojot saites starp funkcijām un elementiem: autora ieraksts ar norādēm, nosaukuma ieraksts vai nosaukuma norādes, priekšmeta ieraksts, norādes, klasifikācijas tabulas, formas un valodas ieraksts, izdevuma ieraksts (ar nepieciešamajām piezīmēm), piezīmes. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Seimurs Lubeckis (Seymour Lubetzky) § 1953. gadā ietekmējoties no kataloģizācijas principu attīstības, Seimūrs Lubeckis veica kritisku analīzi kataloģizācijas noteikumiem un rekomendēja 1949. gadā pieņemto noteikumu pilnīgu pārskatīšanu, tam radot plānošanas komiteju. § Seimura Lubecka (ASV) darbos šie uzstādījumi ieguva nosaukumu „bibliogrāfiskie nosacījumi”, kas bija domāti, lai izstrādātu kataloģizācijas principus, tas ir, lai formulētu pamataprakstus un papildaprakstus. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Seimurs Lubeckis (Seymour Lubetzky) § Lubeckis ievadīja šo revolūciju kataloģizācijā ar būtiskiem jautājumiem „Kāpēc? ” un „Kam tas nepieciešams? ”. Vai šie noteikumi vispār ir nepieciešami un kādiem mērķiem tie ir jāsaglabā – tā bija Lubecka filozofijas sākuma pozīcija. § Lubeckis 1956. gadā sāka gatavot projektu jaunajiem Angļu-amerikāņu kataloģizācijas noteikumiem. § Pie Lubecka oriģinālajām idejām var pieskaitīt pieejas punktu noteikšanu bibliogrāfiskā apraksta sastādīšanā. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Seimurs Lubeckis (Seymour Lubetzky) § Bibliogrāfiskais apraksts tiek sastādīts fiziskam objektam (izdevumam), tā kā pieejas punkts tiek izvēlēts un formulēts pamatojoties uz darba analīzi. Tas prasīja skaidri nodalīt kataloģizācijas instrukcijas divās daļās, kas parādījās tikai pēc 35 gadiem (AACR 2). § Nākamais solis bija jauna pieeja autorības principiem kataloģizācijā. Lubeckis pamatoti parādīja, ka autorības princips nevar tikt saistīts ar alfabētiskā kataloga organizāciju, bet vispirms tas ir jāsaista ar darba raksturojumu. [3]. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Kataloģizācijas teorija un filozofijas maiņa no informācijas organizēšanas uz lietotāja vajadzībām. § 1961. gadā Parīzē notika starptautiska konference, kurā tika apspriesti vienotie kataloģizācijas principi, kurus izstrādāja pasaules vadošie speciālisti kataloģizācijas darbā. Kataloģizācijas attīstība veica lielu soli pretim sava senam sapnim – par vienotiem kataloģizācijas noteikumiem un starptautisko autoritatīvo datņu radīšanai. [5]. § Daudzi pētnieki to saista ar jaunas ēras iestāšanos kataloģizācijā, ko ievada Endrjū Osborna darbs „Krīze kataloģizācijā” un Seimūra Lubecka darbiem (viņš bija savā ziņā „gaišreģis”, kas paredzēja revolūciju kataloģizācijā). Šie abi teorētiķi aicināja sakārtot kataloģizācijas lietas, atgriežot tai bijušo skaidrību un pieturēšanos pie principiem. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Kataloģizācijas teorija un filozofijas maiņa no informācijas organizēšanas uz lietotāja vajadzībām. § Kataloģizācijas nākotne tiek joprojām saistīta ar vēl lielāku standartizāciju. Vēlāk, sakarā ar OCLC un citu apmaiņas dienestu izplatīšanos, kā arī ierakstu kopēšanu no kataloga uz katalogu, dažādu MARC formātu eksistēšana ir prasījusi dažādu ierakstu konvertoru radīšanu. § Var prognozēt, ka FRBR modeļa un RDA ieviešana ir kataloģizācijas teorijas un prakses nozīmīgākā pārmaiņa pēdējo simt gadu laikā. FRBR palīdz labāk raksturot saistību starp bibliogrāfisko raksturojumu un pašiem informācijas avotiem, kurus tas apraksta. Kataloģizācijas teorijas speciālisti uzskata, ka FRBR iezīmē pāreju no tradicionālās kataloģizācijas uz pilnīgi jauniem principiem, kas ir atbilstoši interneta videi un bibliotēku virtuālajiem katalogiem. [1]. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15

Izmantotie avoti 1. 2. 3. Mūze, Baiba. Informācijas kvalitatīva organizēšana bibliotēku elektroniskajos katalogos [tiešsaiste]. Pieejams: www 3. acadlib. lv/greydoc/Muze. B_disertacija/Muze_lat. doc Descriptive Cataloging: Theory and Practice Pre-20 th Century descriptive Cataloging [tiešsaiste]. Pieejams: ir. usc. edu: 8180/dspace/bitstream/10011/310/1/HBCh. For matd. doc From Card Catalogues to Web. PACS: Celebrating Cataloguing in the 20 th Century a talk given at the Library of Congress Bicentennial Conference on Bibliographic Control for the New Millennium Washington, D. C. , November 15 th 2000 Michael Gorman Dean of Library Services California State University, Fresno [tiešsaiste]. Pieejams: http: //www. loc. gov/catdir/bibcontrol/gorman_paper. ht ml "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009. 05. 15