Kaspars Balodis LU Juridisks fakulttes asocitais profesors KOMERCDARJUMA

Kaspars Balodis, LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors KOMERCDARĪJUMA JĒDZIENS v Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību (KCL 388. p. ). I. III. Tiesiskā darījuma jēdziens KCL 388. pantā Komersants kā darījuma subjekts Darījuma saistība ar komercdarbību 1. Pamatdarījumi, palīgdarījumi un blakusdarījumi 2. Komercdarījuma pieņēmums Divpusēji un vienpusēji komercdarījumi IV.

I. TIESISKĀ DARĪJUMA JĒDZIENS KCL 388. PANTĀ Ø KCL 388. pantā minētais jēdziens “tiesiskie darījumi” ir interpretējams paplašināti, ietverot ne vien tiesiskos darījumus CL 1403. panta izpratnē, bet arī cita veida tiesisku rīcību, kurai pamatā ir komersanta griba. Ø Līdz ar “tiesiskie darījumi” KCL 388. panta izpratnē ir ne vien komersanta noslēgtie daudzpusējie un vienpusējie tiesiskie darījumi, bet arī darījumam līdzīgas darbības, piemēram, atgādinājums nokavējušam parādniekam (CL 1653. p), komersanta paziņojums parādniekam par likumisko rokasķīlas tiesību priekšmeta pārdošanu (KCL 402. p. 2. d. ).

II. KOMERSANTS KĀ DARĪJUMA SUBJEKTS v Komercdarījums saskaņā ar KCL 388. pantu var būt tikai komersanta darījums; līdz ar to komercdarījumi ir definēti atbilstoši subjektīvajai sistēmai, kura ir pamatā arī Komerclikumam kopumā (sk. KCL 3. p. 3. d. ). § Turpretī saskaņā ar objektīvo sistēmu darījums ir komercdarījums, ja tam piemīt pazīmes, kādas objektīvi raksturīgas komerctiesiskajā apgrozībā noslēgtam darījumam. Ø KCL 388. pantā ietvertā norāde uz komersantu kā darījuma subjektu palīdz juridiski korekti izprast komerciālā pirkuma līguma jēdzienu, kas likumā neveiksmīgi definēts bez norādes uz komersantu kā darījuma dalībnieku (sk. KCL 407. p. 1. d. ).

III. DARĪJUMA SAISTĪBA AR KOMERCDARBĪBU v Atkarībā no tā, cik cieši komercdarbības ietvaros noslēgtais darījums ir saistīts ar komercdarbību, izšķir pamatdarījumus, palīgdarījumus un blakusdarījumus. è Pamatdarījumi ir komersanta veiktajai komercdarbībai tipiskie regulāri noslēdzamie komercdarījumi; piemēram, komersants, kam pieder sadzīves elektropreču veikals, iepērk elektropreces no piegādātājiem. è Palīgdarījumi ir komercdarījumi, kurus komersants noslēdz, lai uzsāktu, turpinātu vai izbeigtu komercdarbību, piemēram, veikala telpu noma, kases aparātu pirkums, veikala pārdošana citai personai. è Blakusdarījumi ir komercdarījumi, kuriem ir gadījuma raksturs un kuri ir tikai netieši saistīti ar komersanta veikto komercdarbību.

III. DARĪJUMA SAISTĪBA AR KOMERCDARBĪBU (TURPINĀJUMS) v Komercdarījuma pieņēmums: individuālā komersanta darījums šaubu gadījumā uzskatāms par komercdarījumu (KCL 390. p. 1. d. ) v Individuālā komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šā akta neizriet pretējais (KCL 390. p. 2. d. ).

IV. DIVPUSĒJI UN VIENPUSĒJI KOMERCDARĪJUMI Ø Divpusējā komercdarījumā abi darījuma dalībnieki ir komersanti un darījums ir saistīts ar viņu komercdarbību. Ø Vienpusējā komercdarījumā tikai viens no darījuma dalībniekiem ir komersants (KCL 389. p. ); šādā gadījumā KCL noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi. v Par divpusēju un vienpusēju komercdarījumu problemātiku, kā arī citiem ar komercdarījumiem saistītiem jautājumiem sk. : K. Balodis. Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana. Jurista Vārds, 26. 05. 2009. , Nr. 21.