Kas ir Eiropas Savienba ES 28 dalbvalstis vairk
Kas ir Eiropas Savienība (ES)? • 28 dalībvalstis • vairāk nekā 500 miljoni iedzīvotāju • pašreizējās ES kandidātvalstis: Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Turcija
Kādi ir ES pamatprincipi? • Kopīgas vērtības: cilvēka cieņas respektēšana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, cilvēktiesības, plurālisms, nediskriminēšana, iecietība, taisnīgums, solidaritāte (LES 2. pants) • Mērķis: veicināt mieru, stiprināt Savienības vērtības un sekmēt tās tautu labklājību (LES 3. pants) • 4 brīvības: brīva personu pārvietošanās, brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite
Galvenie ES vēstures posmi
20. gs. 50. gadi – pirmsākums Pēckara atjaunotne • 1950: Robēra Šūmana deklarācija 9. maijā • 1951: Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšana 6 dalībvalstis: Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija • 1957: Romas līgumi – Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) un Euratom izveide
20. gs. 60. gadi – pamatu likšana • 1960: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) izveide • 1962: kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešana • 1968: muitas nodevu atcelšana
20. gs. 70. gadi • 1973: pirmā paplašināšanās – Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija Eiropā tagad ir 9 dalībvalstis • 1979: pirmās tiešās un vispārējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
20. gs. 80. gadi – konsolidācija • Paplašināšanās Eiropas dienvidu virzienā: pievienojas Grieķija (1981), Spānija un Portugāle (1986) Eiropā tagad ir 12 dalībvalstis • 1986: parakstīts Vienotais Eiropas akts, ar ko groza Romas līgumu • 1990: līdz ar Vācijas apvienošanu par EEK daļu kļūst arī bijusī Austrumvācija
20. gs. 90. gadi • 1993: spēkā stājas Eiropas vienotais tirgus (Māstrihtas līgums) • 1995: jauna paplašināšanās kārta – pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija Eiropā tagad ir 15 dalībvalstis
21. gs. pirmā desmitgade Lielākā paplašināšanās • 2002. g. 1. janvāris: 12 valstīs ievieš eiro • 2004: paplašināšanās Centrāleiropas un Austrumeiropas virzienā – pievienojas 10 jaunas dalībvalstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija Eiropā tagad ir 25 dalībvalstis • 2007: pievienojas Bulgārija un Rumānija Eiropā tagad ir 27 dalībvalstis • 2013: pievienojas Horvātija Eiropā tagad ir 28 dalībvalstis
21. gs. pirmā desmitgade • Nepieciešamība pēc institucionālām reformām • 2005: Francijā un Nīderlandē noraida Eiropas Konstitūciju • 2007: tiek noslēgts Lisabonas līgums, kas stājas spēkā 2009. gada 1. decembrī
ES tagad un tuvākajos gados (1) Avots: Eiropas Komisija • Eiropa tās iedzīvotājiem ir brīvības un stabilitātes telpa pasaulē, kas joprojām ir pilna nesaskaņu un šķelšanās. • No pasaulē vismiermīlīgākajām 25 valstīm 15 ir ES dalībvalstis (avots: Eiropas Komisija, Baltā grāmata par Eiropas nākotni).
ES tagad un tuvākajos gados (2) Eiropas valstīs ir pasaulē visvienlīdzīgākā sabiedrība Diagrammā parādīts ienākumu sadalījums starp indivīdiem, izmantojot Džini koeficientu, kurā 0 nozīmē absolūtu vienlīdzību Avots: ESAO, jaunākie pieejamie dati • Eiropā ir pasaulē visprogresīvākās labklājības valsts sistēmas • Eiropa ir līdere dabas resursu efektīvas izmantošanas jomā un globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām • Eiropas uzņēmumiem pieder 40 % pasaules patentu attiecībā uz atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām
ES tagad un tuvākajos gados (3) ES ir lielākā attīstības un humānās palīdzības sniedzēja (% no kopējā palīdzības apjoma miljardos USD) Avots: ESAO, 2015, ES = ES un tās dalībvalstis • Eiropā ir pasaulē lielākais vienotais tirgus un otra visvairāk lietotā valūta • Eiropa ir vadošā tirdzniecības lielvara un attīstības un humānās palīdzības līdzekļu devēja • Tā atrodas inovācijas avangardā
ES tagad un tuvākajos gados (4) Eiropas iedzīvotāju skaita proporcija pasaulē samazinās Avots: ANO Statistikas nodaļa un Eurostat, ES 27 • Eiropa ir daudziem pievilcīga partnere. Tomēr Eiropas loma pasaulē sarūk, kamēr citu pasaules daļu loma pieaug.
ES tagad un tuvākajos gados (5) Eiropas daļa no pasaules IKP sarūk Avots: Eurostat un ANO Statistikas nodaļa • Eiropas daļa no pasaules IKP samazinās. • Tiek prognozēts, ka zudīs arī Eiropas relatīvā ekonomiskā vara, kas 2030. gadā būs daudz mazāka par 20 % no pasaules IKP. • Jaunietekmes valstu straujais ietekmes pieaugums palielina nepieciešamību Eiropai paust vienotu nostāju un rīkoties, izmantojot savu atsevišķo daļu kolektīvo ietekmi.
Ko par ES domā paši eiropieši? Avots: Eirobarometrs, 2016. gada oktobris un novembris, ES 28 • Eiropas projektam vēl joprojām ir spēcīgs atbalsts, taču iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Savienībai ir mazinājusies. • Iemesls daļēji ir tas, ka ES nav viegli saprotama, jo tajā apvienots gan Eiropas līmenis, gan dalībvalstis. • Nav pienācīgi izskaidrots, kurš ko dara, un ES pozitīvā loma ikdienas dzīvē nav redzama, ja par to nestāsta vietējā līmenī. • Eiropai un tās dalībvalstīm ir jāveido mijiedarbība ar iedzīvotājiem, kā arī labāk un ātrāk jāīsteno kopīgi nolemtais.
Ko Eiropas Savienība dod iedzīvotājiem? (1) • Pateicoties Eiropas valstu integrācijai, karš to starpā ir neiedomājams • Mums visiem ir iespēja izvēlēties, kurā no dalībvalstīm dzīvot, mācīties un strādāt • Kopējais tirgus mums ļauj pirkt preces no citām dalībvalstīm, nemaksājot muitas nodokļus • 19 ES valstis izmanto vienotu valūtu, tādējādi atvieglojot tirdzniecību un tūrismu: šobrīd eiro ir nozīmīgākā valūta pasaulē līdzās ASV dolāram
Ko Eiropas Savienība dod iedzīvotājiem? (2) • vides tiesību akti, ar ko nodrošināt tīru gaisu mūsu pilsētās • vides tiesību akti, ar ko apkarot globālo sasilšanu • patērētāju tiesības • personas datu aizsardzība • lētāki lidojumi, pateicoties Eiropas vienotajai gaisa telpai • vienlīdzīgas iespējas un cīņa pret diskrimināciju • lētāka viesabonēšana
Ko Eiropas Savienība dod jauniešiem? Erasmus+ studijas kādā citā Eiropas valstī apmaiņas programmas jauno uzņēmēju apmācībai stažēšanās un prakses vietas augstskolu studentiem māceklība studentiem, kas apgūst profesionālo izglītību jauniešu apmaiņa: dažādu valstu jaunieši strādā pie kopīga projekta • tīklu veidošana un apmācība kādā citā Eiropas valstī jauno darba ņēmēju profesionālajai attīstībai • • •
Ko Eiropas Savienība dod jauniešiem? • Eiropas Brīvprātīgo dienests (EVS): ja esi vismaz 18 gadus vecs, vari strādāt bezpeļņas organizācijās Eiropā, Āfrikā, Āzijā vai Dienvidamerikā • Eiropas Solidaritātes korpuss: ja esi vismaz 17 gadus vecs, vari palīdzēt atjaunošanas darbā pēc dabas katastrofām, palīdzēt cilvēkiem ar sociālām problēmām utt. kādā citā Eiropas valstī • līdzfinansējums jauniešiem paredzētiem arodmācību kursiem, ko rīko jūsu reģions vai pilsēta
Eiropas iestādes
Eiropas Parlaments • kopā ar Padomi īsteno likumdošanas pilnvaras (pieņem tiesību aktus) • kontrolē ES budžetu (kopā ar Padomi) un uzrauga ES iestāžu politiku • tajā ir 751 deputāts, ko ievēlē vispārējās vēlēšanās • vēlēšanas notiek ik pēc 5 gadiem (nākamās – 2019. gadā) • priekšsēdētājs: Antonio Tajani
Eiropadome • nosaka ES politisko virzību, formulē politiskos mērķus un prioritātes • tajā ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs • priekšsēdētājs: Donald Tusk
Eiropas Savienības Padome • kopā ar Eiropas Parlamentu darbojas kā likumdevēja (groza, pieņem vai noraida Komisijas iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus) • atkarībā no Padomes darba kārtības tajā tiekas attiecīgie 28 dalībvalstu ministri • rotācijas kārtībā ik pēc pusgada mainās Padomes prezidentvalsts: 2018. gada 1. janvāris – 30. jūnijs: Bulgārija 2018. gada 1. jūlijs – 31. decembris: Austrija
Eiropas Komisija • ierosina un īsteno tiesību aktus (iniciatīvas tiesības, Līgumu “sargātāja”) • 28 komisāri (pa vienam no katras dalībvalsts), t. sk. priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker un vairāki viņa vietnieki (tostarp Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos)
Pārējās ES iestādes un struktūras Eiropas Savienības Tiesa Eiropas Centrālā banka Eiropas Revīzijas palāta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) • Eiropas Reģionu komiteja • •
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Kas ir EESK? • Ar Romas līgumu (1957) izveidota padomdevēja struktūra • Pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienības Padome Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Kas ir organizēta pilsoniskā sabiedrība? • Cilvēki “uz vietas” – viņus pārstāv organizācijas, ko veido Darba devēji Darba ņēmēji Dažādu interešu grupa (lauksaimnieki, patērētāji, NVO, arodapvienības. . . ) • kuras aizstāv viņu intereses un pārliecību (cilvēktiesības, bērna tiesības, vides aizsardzība, cīņa pret nabadzību, rasismu un diskrimināciju utt. )
Kāda ir EESK loma? • Konsultējot Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju, EESK pilda trīs galvenos uzdevumus: • gādāt, lai ES politikas jomas atspoguļotu patieso ekonomisko, sociālo un pilsonisko ainu, • veidot vairāk uz līdzdalību vērstu ES, kas būtu tuvāka iedzīvotājiem, • visā pasaulē darīt zināmas ES vērtības un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
Tilts starp Eiropas Savienību un organizētu pilsonisko sabiedrību • izvirza priekšplānā pilsoniskās sabiedrības intereses • dod iespēju dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām paust savu viedokli Eiropas līmenī
Kāda ir EESK uzbūve? • Tā ir asambleja, kurā darbojas 350 locekļi (viņus ieceļ uz 5 gadiem) no visām 28 ES dalībvalstīm. • EESK ir 1 priekšsēdētājs un 2 priekšsēdētāja vietnieki, ko ievēlē ik pa divarpus gadiem. • EESK pārstāv ekonomikas un sociālo interešu grupas: darba devējus, darba ņēmējus, dažādas intereses (NVO, lauksaimniekus, jauniešus, patērētāju aizsardzības organizācijas utt. ). • Tajā ir 6 specializētās nodaļas un Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI). • Tās atzinumus apspriež un ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem plenārsesijās (+/- 9 reizes gadā).
Kā darbojas EESK? • Ar Komiteju var konsultēties gan Eiropas Parlaments, gan ES Padome, gan Eiropas Komisija. Komitejas atzinumi var būt obligāti, pašiniciatīvas atzinumi vai izpētes atzinumi • Atzinumu sagatavošanai specializētās nodaļas parasti izveido izpētes grupas, un katrai no tām ir ziņotājs • Lai panāktu vienprātību, sanāksmēs notiek konstruktīvas debates • Notiek balsošana: vispirms specializētajā nodaļā, tad plenārsesijā • Galīgo atzinumu nosūta ES iestādēm un publicē ES Oficiālajā Vēstnesī
Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!
Eiropas Kultūras mantojuma gads 2018 • 2018. gads ir Eiropas Kultūras mantojuma gads • Eiropas Kultūras mantojuma gada mērķi: 1. mudināt cilvēkus iepazīt Eiropas bagāto un daudzveidīgo kultūras mantojumu 2. cildināt, izprast un aizsargāt tā unikālo vērtību 3. rosināt pārdomas, kādu vietu kultūras mantojums ieņem visu mūsu dzīvē • Gada norisēs piedalās visas ES iestādes un dalībvalstis; atzīmēšana notiks visā Eiropā, plānoti 10 lieli pasākumi • https: //ec. europa. eu/culture/european-year-cultural-heritage-2018
JEJL 2018 temats: Vienoti daudzveidībā: jaunieši Eiropas kultūras nākotnei • Kāds ir tavs iecienītais kultūras veids? (pieminekļi, mūzika, kino, teātris, deja, gleznošana utt. ) • Kāda ir kultūras nozīme tavā dzīvē? • Vai esi lepns par savas valsts devumu pasaules kultūrā? • Vai izjūti un lepojies ar Eiropas kultūru kā vienotu veselumu? • Vai tava turpmākā karjera varētu būt saistīta ar kultūras jomu?
Jautājumi, ko varētu izvirzīt JEJL 2018 laikā • • • Kas ir Eiropas kultūra: vai tā ir tikai dažādu nacionālo tradīciju summa, vai arī pastāv kopīgas vērtības, kas mūs visus padara par eiropiešiem? Vai demokrātija un miers ir daļa no Eiropas kultūras? Kas būtu jādara, lai saglabātu un popularizētu kultūras mantojumu? Kuram tas būtu jādara? (ES, valstu valdībām, iedzīvotājiem) Ko kultūras mantojums var dot jauniešiem? (piemēram, jaunas darbvietas)
Darba metodes • Darbs notiks grupās. Pavisam būs 10 grupas. • Katra grupa izstrādās ieteikumu Eiropas Savienībai. • Savu priekšlikumu katra grupa izklāstīs JEJL noslēguma plenārsesijā. • Tavā un citu dalībnieku balsojumā tiks izraudzīti trīs labākie ieteikumi. • Visus ieteikumus publicēs un nosūtīs Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem. • Trīs uzvarējušos ieteikumus nosūtīs arī Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam.
Kontaktinformācija • Sīkāka informācija: • pa e-pastu: youreurope@eesc. europa. eu • tīmekļa vietnē: www. eesc. europa. eu/YEYS 2018 • Your Europe, Your Say • @youreurope • youreurope #YEYS 2018
Uz drīzu tikšanos Briselē!
- Slides: 41