Kas ir Eiropas Savienba ES 28 dalbvalstis vairk
Kas ir Eiropas Savienība (ES)? • 28 dalībvalstis • vairāk nekā 500 miljoni iedzīvotāju • pašreizējās ES kandidātvalstis: Albānija, Melnkalne, Serbija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija
Kādi ir ES pamatprincipi? • Kopīgas vērtības: cilvēka cieņas respektēšana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, cilvēktiesības, plurālisms, nediskriminēšana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte (LES 2. pants) • Mērķis: veicināt mieru, stiprināt Savienības vērtības un sekmēt tās tautu labklājību (LES 3. pants) • 4 brīvības: brīva personu pārvietošanās, brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite
Galvenie ES vēstures posmi
20. gs. 50. gadi – pirmsākums. Pēckara atjaunotne • 1950: Robēra Šūmana deklarācija (9. maijā) • 1951: Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšana 6 dalībvalstis: Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija • 1957: Romas līgumi – Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) un Euratom izveide
20. gs. 60. gadi – pamatu likšana • 1960: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) izveide • 1962: kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešana • 1968: muitas nodevu atcelšana
20. gs. 70. gadi • 1973: pirmā paplašināšanās – Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija Eiropā tagad ir 9 dalībvalstis • 1979: pirmās tiešās un vispārējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
20. gs. 80. gadi - konsolidācija • Paplašināšanās Eiropas dienvidu virzienā: pievienojas Grieķija (1981), Spānija un Portugāle (1986) Eiropā tagad ir 12 dalībvalstis • 1986: parakstīts Vienotais Eiropas akts, ar ko groza Romas līgumu • 1990: līdz ar Vācijas apvienošanu par EEK daļu kļūst arī bijusī Austrumvācija
20. gs. 90. gadi • 1993: spēkā stājas Eiropas vienotais tirgus (Māstrihtas līgums) • 1995: jauna paplašināšanās kārta – pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija Eiropā tagad ir 15 dalībvalstis
21. gs. pirmā desmitgade lielākā paplašināšanās • 2002. g. 1. janvāris: 12 valstīs ievieš eiro • 2004: paplašināšanās Centrāleiropas un Austrumeiropas virzienā – pievienojas 10 jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija Eiropā tagad ir 25 dalībvalstis • 2007: pievienojas Bulgārija un Rumānija Eiropā tagad ir 27 dalībvalstis • 2013: pievienojas Horvātija Eiropā tagad ir 28 dalībvalstis
21. gs. pirmā desmitgade • rodas nepieciešamība pēc institucionālām reformām • 2005: Francijā un Nīderlandē noraida Eiropas Konstitūciju • 2007: tiek noslēgts Lisabonas līgums, kas stājas spēkā 2009. gada 1. decembrī
Ko tev dod Eiropas Savienība? Daži piemēri: • iespēja dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā no dalībvalstīm • apmaiņas programmas jauniešiem: Comenius, Leonardo Da Vinci, Erasmus • vienota valūta 19 valstīs • vides tiesību akti, ar ko apkarot globālo sasilšanu • vienlīdzīgas iespējas • lētāka viesabonēšana • un vēl daudz kas cits. . .
Eiropas iestādes
Eiropas Parlaments • kopā ar Padomi ir īsteno likumdošanas pilnvaras (pieņem tiesību aktus) • kontrolē ES budžetu (kopā ar Padomi) un uzrauga ES iestāžu politiku • tajā ir 751 deputāts, ko ievēlē vispārējās vēlēšanās • vēlēšanas notiek ik pēc 5 gadiem • priekšsēdētājs: Martins Šulcs (Martin Schulz)
Eiropadome • nosaka ES politisko virzību, formulē politiskos mērķus un prioritātes • Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs • priekšsēdētājs – Donalds Tusks (Donald Tusk)
Eiropas Savienības Padome • kopā ar Eiropas Parlamentu darbojas kā likumdevēja (groza, pieņem vai noraida Komisijas iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus) • atkarībā no Padomes darba kārtības tajā tiekas attiecīgie 28 dalībvalstu ministri • rotācijas kārtībā ik pēc pusgada mainās Padomes prezidentvalsts: 2016. gada 1. janvāris – 30. jūnijs: Nīderlande 2016. gada 1. jūlijs – 31. decembris: Slovākija
Eiropas Komisija • ierosina un īsteno tiesību aktus (iniciatīvas tiesības, Līgumu “sargātāja”) • 28 komisāri (pa vienam no katras dalībvalsts), tajā skaitā priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean. Claude Juncker) un vairāki priekšsēdētāja vietnieki (tostarp Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos)
Pārējās ES iestādes un struktūras Eiropas Savienības Tiesa Eiropas Centrālā banka Eiropas Revīzijas palāta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) • Reģionu komiteja • •
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Kas ir EESK? • Ar Romas līgumu (1957) izveidota padomdevēja struktūra • Pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienības Padome Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Kas ir organizēta pilsoniskā sabiedrība? Visas grupas un organizācijas, ko iedzīvotāji izveido savu interešu pārstāvēšanai, kāda mērķa sasniegšanai vai sadarbībai ar domubiedriem.
Kāda ir EESK loma? • Konsultējot Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju, EESK pilda trīs galvenos uzdevumus: • gādāt, lai ES politikas jomas atspoguļotu patieso ekonomisko, sociālo un pilsonisko ainu, • veidot vairāk uz līdzdalību vērstu ES, kas būtu tuvāka iedzīvotājiem, • visā pasaulē darīt zināmas ES vērtības un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
Tilts starp Eiropas Savienību un organizētu pilsonisko sabiedrību • izvirza priekšplānā pilsoniskās sabiedrības intereses • dod iespēju dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām paust savu viedokli Eiropas līmenī
Kāda ir EESK uzbūve? • Tā ir asambleja, kurā darbojas 350 locekļi (viņus ieceļ uz 5 gadiem) no visām 28 ES dalībvalstīm. • EESK ir 1 priekšsēdētājs un 2 priekšsēdētāja vietnieki, ko ievēlē ik pa divarpus gadiem. • EESK pārstāv ekonomikas un sociālo interešu grupas: darba devējus, darba ņēmējus, dažādas intereses (NVO, lauksaimniekus, jauniešus, patērētāju aizsardzību utt. ). • Tajā ir 6 specializētās nodaļas un Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI). • Atzinumus apspriež un ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem plenārsesijās (+/- 9 plenārsesijas gadā).
Kā darbojas EESK? Atzinuma izstrāde: Pilnsapulce II GRUPA Darba ņēmēji I GRUPA Darba devēji SP. NODAĻA 6 specializētās nodaļas III GRUPA Dažādas intereses Izpētes grupa: Locekļi un eksperti SP. NODAĻA
Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!
Jūsu kopīgi veicamo darbu temati: • • • priekšlikumi par pasākumiem, ar kuriem uzlabot imigrantu integrāciju uzņemošajās valstīs praktiskie darbi, kas būtu darāmi uz vietas – skolās, klubos utt. –, lai jaunajiem imigrantiem palīdzētu efektīvāk integrēties praktiski ierosinājumi – no jauniešu perspektīvas –, kā risināt migrācijas un bēgļu krīzi
Jūsu kopīgi veicamo darbu temati: • praktisks priekšlikums, kā palielināt izpratni par labas integrācijas nozīmi it īpaši gados jauniem bēgļiem • līdzdalība aktīva pilsoniskuma izpausmēs, starpkultūru dialogā un apmācībā par nediskriminēšanu
Informācija par bēgļu krīzi • Kopš Sīrijas kara sākuma valsti ir pametuši vairāk nekā 4 miljoni iedzīvotāju. Puse no viņiem ir bērni. • Gandrīz 1, 2 miljoni Sīrijas bēgļu ir apmetušies kaimiņvalstī Libānā, kur, tāpat kā Jordānijā, ir pasaulē lielākais bēgļu skaits uz vienu iedzīvotāju. • Vairāk nekā 1, 9 miljoni Sīrijas bēgļu ir raduši patvērumu Turcijā – valstī ar vislielāko bēgļu skaitu pasaulē.
Informācija par bēgļu krīzi • Zviedrija un Vācija ir tās ES valstis, kas uzņēmušas vislielāko daļu bēgļu. Vācijā patlaban atrodas vairāk nekā 161 000 Sīrijas bēgļu. • Dažas citas Eiropas valstis ir atteikušās bēgļus uzņemt un slēgušas savas robežas. • Bēgļu gaitās cilvēki dodas ne tikai no Sīrijas. Pēdējos piecos gados daudzi konflikti izcēlušies arī citos pasaules reģionos, tostarp Irākā, Dienvidsudānā un Ukrainā.
Informācija par bēgļu krīzi • UNHCR dati liecina, ka šobrīd pasaulē katrs 122. cilvēks ir bēglis, iekšzemē pārvietota persona vai patvēruma meklētājs. • Kopumā 43% no visiem pasaules bēgļiem ir bērni. • Cilvēki bēg no savas mājas un valsts tāpēc, ka viņiem nav citas izejas.
Kas ir bēglis? • Konvencijā par bēgļa statusu (1951. g. ) teikts, ka bēglis ir cilvēks, kas, pamatoti baidīdamies no vajāšanas savas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.
Gados jauni bēgļi • Viņi ir zaudējuši ne tikai savu bērnību vai jaunību – viņiem ir arī liels risks pieredzēt savu tiesību aizskārumu vai ignorēšanu. • Gados jauniem bēgļiem viņu vecuma dēļ ir īpašas vajadzības; viņu vidū var būt arī nepavadīti nepilngadīgie bēgļi, kuri ir nošķirti no saviem vecākiem vai aizbildņiem. • Tik bīstamā un postošā situācijā var ciest jauniešu kulturālā, intelektuālā, fiziskā, psiholoģiskā un sociālā attīstība. • Bērniem un jauniešiem nav iespēju ne mācīties, ne nodoties vaļaspriekiem.
EESK nostāja Eiropas Savienībai vajag jaunu imigrācijas un patvēruma politiku, kas būtu balstīta uz lielāku kopīgo atbildību. Ir vajadzīgs Imigrācijas kodekss, kas aptvertu visus tiesību aktus. Lai risinātu problēmas, kas izraisa migrāciju, ārkārtīgi svarīgi ir sadarboties ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kuras atrodas ārpus ES. ES politikā jāizmanto humanitāra pieeja, kas dotu pretsparu nereti ksenofobiskajām valstu nostādnēm, kurās tiek izmantoti “nelikumīgo migrantu” it kā radītie draudi.
Komitejas pamatnostāja ir tāda, ka migranti ir cilvēki ar tieši tādām pašām pamattiesībām kā ES pilsoņiem un ka šīs tiesības ir jāievēro un jānodrošina neatkarīgi no personas juridiskā statusa. Komiteja ar bažām vēro Eiropā pieaugošo neiecietību, rasismu un ksenofobiju pret imigrantiem.
Briselē: ziņojums un debates • Jūs darbosieties grupās. • Dažu darba grupu galvenie secinājumi tiks paziņoti “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” noslēguma plenārsēdē, un tos iekļaus dienas dokumentācijā. • Cerēsim, ka šajā pasākumā spertajiem pirmajiem soļiem būs turpinājums visā Eiropā un tie mudinās citus jauniešus uz atbildīgu līdzdalību!
Kontaktinformācija • Ja vēlaties saņemt sīkāku informāciju vai palīdzību, sazinieties ar mums: • pa E-pastu youreurope@eesc. europa. eu • tīmekļa vietnē www. eesc. europa. eu • Your Europe, Your Say • @youreurope
- Slides: 38