K ATPAZT SIRDS SLIMBU RISKU UN KO DART
KĀ ATPAZĪT SIRDS SLIMĪBU RISKU UN KO DARĪT Projekts: “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Gulbenes novadā” Projektu īsteno: Gulbenes novada dome Projekta numurs: 9. 2. 4. 2/16/I/004 Projekta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem Gulbenes novada iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam.
Sirds un asinsvadu slimības Saslimšanas, kas skar sirdi, artērijas, vēnas vai kapilārus Viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. 2016. gadā Latvijā sirds un asinsvadu slimības bija nāves iemesls 56, 3 % gadījumu, no tām apmēram puse - koronāra sirds slimība. https: //www. spkc. gov. lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupesstatistika 1/get/nid/14
Sirds un asinsvadu slimību izpausmes • 1. Koronārā sirds slimība Koronārās artērijas piegādā asinis sirds muskulis Artēriju sieniņu sabiezējums vai trombs neļauj asinīm nokļūt sirds muskulī Izpausmes- stenokardija (sāpes sirds apvidū), infarkts, pēkšņa nāve. Kardioloģija prof. Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 55. lpp.
Sirds un asinsvadu slimību izpausmes • 2. Smadzeņu asinsrites traucējumi Var izsaukt kāda smadzeņu rajona nāvi- insultu Pēkšņs pilnīgs vai daļējs smadzeņu funkciju zudums Galvenais iemesls- paaugstināts asinsspiediens Kardioloģija prof. Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 55. lpp.
Sirds un asinsvadu slimību izpausmes • 3. Kāju asinsvadu ateroskleroze Apasiņošanas traucējumi var kļūt par iemeslu: gangrēnai (audu nāve asinsapgādes traucējumu dēļ) mijklibošanai (sāpes ikros staigājot vai miera stāvoklī). Kardioloģija prof. Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 55. lpp.
Ateroskleroze Hroniska asinsvadu slimība Izraisa taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, uzkrāšanās asinsvadu sieniņās, kas ar laiku noved pie asinsvadu sašaurināšanās vai pat pilnīgas slēgšanās. Tā var sākties jau 30– 40 gadu vecumā bez manāmām pazīmēm, bet parasti rada traucējumus 50– 60 gadu vecumā. Kardioloģija prof. Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 51. lpp.
Riska faktori Neietekmējamie Ietekmējamie Vecums: vīriešiem>45 g, sievietēm>55 gadi Arteriālā hipertensija Agrīnas sirds asinsvadu slimības ģimenē (vīriešiem < 45 g, sievietēm < 55 gadi) Glikozes vielmaiņas traucējumi Smēķēšana Aptaukošanās (vēdera apkārtmērs vīriešiem> 94 cm, sievietēm >80 cm) Mainīts lipīdu līmenis asinīs Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 52. lpp.
Arteriālais asinsspiediens Hidrodinamiskais spiediens, kuru uz asinsvadu sieniņām rada asiņu cirkulācija organismā Ietekmē sirds izsviestais asins apjoms, perifērā pretestība un asinsvadu elastība, kā arī emocionālais stāvoklis, fiziskā aktivitāte Sistoliskais asinsspiediens- sirds saraušanās laikā, diastoliskais – sirds atslābšanas laikā
Arteriāla hipertensija Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicina aterosklerozi, līdz ar to negatīvi ietekmē svarīgu orgānu funkcijas. Asinsspiediena norma nav atkarīga no vecuma vai dzimuma (izņemot bērnu vecumā) Arī cilvēkiem gados veselīgs asinsspiediens ir 120/80 mm. Hg! ESH un ESC Arteriālās hipertensijas vadlīnijas 2013. g 17 -18. lpp
Hipertensijas veidi Primāra jeb esenciāla hipertensija, ja to izraisa izmaiņas asinsvadu tonusā (>95%) Sekundāra – ja to izraisa citas slimības, piemēram, nieru bojājums, endokrīnas slimības, miega apnoja Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 14. lpp.
Asinspiediena mērīšana Apsēdieties ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Nekrustojiet kājas vai rokas. Atbalstiet kājas uz grīdas un rokas turiet uz cietas virsmas (piemēram, uz galda), turot augšdelmu sirds līmenī. Pasēdiet 4 - 5 minūtes, iepriekš sagatavojieties mērījumu pierakstīšanai. Veic 2 mērījumus ar 1 -2 minūšu starplaiku Mērīšanu veiciet vienā un tajā pašā laikā katru dienu no rīta un vakarā. Pierakstiet rezultātus, lai varētu parādīt to savam ārstam. Klīniskā medicīna prof. Aivara Lejnieka redakcijā, 1. grāmata, 71. lpp. , 2010. g.
Asinsspiediena mērīšana Aparātu, kas asinsspiedienu fiksē plaukstas līmenī, mērījumu kļūdas iespējamība ir lielāka nekā aparātiem, kas asinsspiedienu fiksē augšdelma līmenī. Mērot asinsspiedienu, ļoti būtiski ir, lai manšete atbilstu rokas augšdelma izmēriem. Manšetes gumijotajai daļai jāaptver apmēram 80% no augšdelma. Ja manšete aptver tikai 50%, tad tiek iegūts paaugstināts asinsspiediens, kas nav patiess. Klīniskā medicīna prof. Aivara Lejnieka redakcijā, 1. grāmata, 71. lpp. , 2010. g.
Asinsspiediena mērīšana Cilvēki, kuri mēra asinsspiedienu vairākas reizes dienā, lieki uztraucas par katru izmaiņu. Nav būtiskas nozīmes tam, ja dažādās mērīšanas reizēs asinsspiediens izmainās par 10– 15 mm. Hg. Spiediens var svārstīties tāpat kā pulss. Hipertensijas slimniekiem asinsspiediens ir jāmēra obligāti vienreiz vai divreiz nedēļā. Taču, ja ārsts ir izmainījis ārstēšanu, asinsspiediens jāmēra no rīta un vakarā. Tāpat asinsspiedienu mājās izmērīt atkārtoti ir vērts, ja jūtat, ka pie ārsta ļoti uztraucaties.
Pulss Norma miera stāvoklī 55 -80 reizes minūtē Lai samazinātu sirdsdarbības frekvenci un tādējādi pagarinātu dzīves ilgumu, ieteicamas regulāras fiziskas aktivitātes jeb kardiotreniņš Cilvēkiem, kuriem jau bijis infarkts vai ir augsts asinsspiediens, ieteicams mazināt šo riska faktoru ar fiziskām aktivitātēm un medikamentu palīdzību.
Holesterīns Taukiem līdzīga viela, kas atrodas gandrīz visos organisma audos. Organismā nodrošina šūnu izturību, un membrānu caurlaidību. No holesterīna sintezē svarīgus hormonus, dzimumhormonus No holesterīna aknās veidojas žults skābes, neliels tā daudzums vajadzīgs D vitamīna sintēzei. Organismā esošais holesterīns pārsvarā veidojas aknās, taču daļa holesterīna organismā nonāk ar uzturu: treknu gaļu, olas dzeltenumu, margarīnu, modificētiem augu taukiem, sviestu, aknām, nierēm un citiem produktiem. Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 53 -59. . lpp.
Holesterīns Labais holesterīns (ABLP) -neļauj sliktajam holesterīnam izgulsnēties asinsvados. Sliktais holesterīns (ZBLP, TG)- nogulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina asinsvadus, var veidot pangas (sabiezējumi) un trombus, kas savukārt var izraisīt miokarda infarktu vai insultu Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 53 -59. . lpp.
Holesterīns Paaugstināts holesterīns ir īpaši bīstams smēķētājiem, cukura diabēta pacientiem, kā arī vīriešiem virs 40 gadu vecuma un sievietēm virs 50 gadu vecuma. Ja sirds-asinsvadu slimība jau ir attīstījusies, mainiet uztura paradumus, samaziniet lieko svaru, nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm un, ja nepieciešams, lietojiet ārsta nozīmētos medikamentus! Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 53 -59. . lpp.
Metabolais sindroms Apvieno vairākus savstarpēji saistītus vielmaiņas traucējumus, kas būtiski palielina sirds asinsvadu slimību un diabēta risku.
Metabolais sindroms 1. Abdominālā aptaukošanās ar vidukļa apkārtmēru vīriešiem >94 cm, sievietēm >80 cm 2. Hipertrigliceridēmija (HTG) ≥ 1, 7 mmol/L. 3. Pazemināts ABLH – tā sauktais labais holesterīns: vīriešiem <1, 03 mmol/L, sievietēm <1, 29 mmol/L, 4. Paaugstināts asinsspiediens virs 130/85 mm. Hg 5. Glikoze tukšā dūšā ir virs 5, 6 mmol/L vai jau iepriekš bijis atklāts 2. tipa cukura diabēts. Jābūt 3 no 5 kritērijiem Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 52. lpp.
SCORE indekss Lieto, lai aprēķinātu fatāla kardiovaskulāra notikuma iespējamību nākamo 10 gadu laikā
SCORE indekss
Rīcība sirds un asinsvadu veselībai Nesmēķēt! Ēst sabalansēti un veselīgi! Uzturēt atbilstošu ķermeņa svaru! Samazināt sāls daudzumu uzturā! REGULĀRAS fiziskās aktivitātes! Kontrolēt holesterīna līmeni! Sekot līdzi savam asinsspiedienam! Kardioloģija Andreja Kalveļa redakcijā 2014. g. , 31. lpp.
Uzturs Paaugstinātam asinsspiedienam ir tiešs sakars ar aptaukošanos. Cilvēkiem ar lieko svaru asinsspiediens parasti ir augstāks. Samazinot ķermeņa masu cilvēkiem, kam ir abdomināla aptaukošanās, vienmēr samazinās arī asinsspiediens. Hipertensija veicina aterosklerozes attīstību, tāpēc hipertensijas slimniekiem ir vēlams tāds pats uzturs kā aterosklerozes slimniekiem, galveno uzmanību pievēršot stingrai vārāmā sāls ierobežošanai un ķermeņa masas normalizēšanai. Sirds un virtuve I. Mintāles un A. Ērgļa redakcijā 2010. g
Vārāmā sāls Galvenais nātrija avots cilvēka uzturā. Pārmērīga sāls lietošana var ierosināt asinsspiediena paaugstināšanos un papildus slodzi nieru darbībai. Cilvēkiem pēc 60 gadiem, dienā vēlams uzņemt ne vairāk kā 3 gramus (2/3 tējkarotes) sāls. Ja nelieto produktus, kuros ir daudz sāls, un gatavo ēdienu, tam nepieliekot sāli, tad vidēji dienā tiek uzņemti 5 – 6 g. Vidēji Latvijā 9 g Sirds un virtuve I. Mintāles un A. Ērgļa redakcijā 2010. g
Vārāmā sāls Lietojot mazāk sāls, labāk jūt ēdiena dabisko garšu Lai garšas kārpiņas adaptētos, nepieciešamas 2 nedēļas Mēģiniet uzlabot ēdiena garšu ar garšaugiem, ķiplokiem, sīpoliem, dzērveņu, cidoniju vai citronu sulu https: //www. spkc. gov. lv/lv/tavai-veselibai/veseligs-uzturs/sals-lietosana-uztura
Idejas, kā samazināt sāls daudzumu gaļa, kas marinēta ķiploku eļļā, etiķī, vīnā; mikserī gatavotas pastas no ķiplokiem, sīpoliem, tomātiem, garšaugu lapām un garšvielām; salāti ar ķiploku, lazdu riekstu, valriekstu vai olīveļļas piedevu, rīvēti mārrutki, kaņepes, sīpoli; pilngraudu produkti, kuriem pašiem par sevi ir stipra garša;
Vārāmā sāls Sāls daudzuma samazinājums pats pazemina asinsspiedienu, kā arī pastiprina hipotensīvo medikamentu darbību
Daži gatavošanas padomi Cepšana- nepārcept, īpaši dārzeņus, jo tie zaudē vitamīnus Vārīšana- vārīt nelielā ūdens daudzumā, neilgi, lai dārzeņi paliek nedaudz kraukšķīgi, buljonu var izmantot citu ēdienu gatavošanai Tvaicēšana- labāka kā vārīšana Mikroviļņu krāsns- tikai uzsildīšanai Cepšana krāsnī- bez taukvielām, labāk folijā vai cepampapīrā Grilēšana- ļauj gatavot bez taukiem, nesadedzināt Fritēšana- nav ieteicama SIRDS UN VIRTUVE Andreja Ērgļa un Ivetas Mintāles redakcijā 2010. , kardiologija. lv
Gatavošanas padomi Pannas ar speciālu pārklājumu, lai mazāk taukvielu! Daudz sezonas dārzeņu un augļu! Nesaldēt produktus vairākkārt! Labāk extra virgine cold press olīveļļu, saulespuķu, zemesriekstu vai kukurūzas eļļu! Mazāk dzīvnieku taukus: sviestu, speķi, olas dzeltenumu, treknos sierus, treknu gaļu, dzīvnieku iekšas. Vairāk šķiedrvielām bagātos produktus: dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, zaļumus. Vairāk pilngraudu produktus: rupja maluma miltus, makaronus, neapstrādātus graudaugus, auzu pārslas SIRDS UN VIRTUVE Andreja Ērgļa un Ivetas Mintāles redakcijā, kardiologija. lv
Labie produkti - Svaigi un vārīti dārzeņi - Svaigi augļi - Treknās jūras zivis – sardīnes, lasis, tuncis, siļķe, vēžveidīgie - Gaļa – labāk baltā – tītars, vista, trusis, teļš, arī medījums - Piena produkti – piens, siers ar samazinātu tauku saturu, skābpiena produkti - Eļļas – olīvu, kukurūzas, zemesriekstu, sezama, saulespuķu - Pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas, soja - Graudaugi – auzas, griķi, rīsi, kus - Saldumi – mājās gatavoti, lai var kontrolēt tauku un cukura saturu!
Dārzeņi ar augstu antioksidantu saturu - Ķiploki - Spināti - Brokoļi - Briseles kāposti - Sarkanā paprika - Avokado - Baklažāni - Saldie kartupeļi
Nav ieteicams - Visādu veidu desas! - Cepti produkti - Gaļas konservi, pastētes, speķis - Trekna gaļa – cūka, jērs, pīle, zoss, fazāns - Pilnpiens, sviests, salds krējums, trekns siers - Cietais margarīns - Dzīvnieku subprodukti - Majonēze (veikalā pirkta) - Piesātinātās eļļas –palmu - Buljona kubiņi -Šokolāde (piena, baltā) -Konditorejas izstrādājumi (cepumi, smalkmaizītes, kūkas) -Saldinātās sulas, saldie gāzētie dzērieni SIRDS UN VIRTUVE Andreja Ērgļa un Ivetas Mintāles redakcijā, kardiologija. lv
Kafija Atkarībā no gatavošanas veida tasē (150 ml) kafijas vai melnas tējas ir 50 – 135 mg kofeīna. Kofeīns asinsspiedienu paaugstina nedaudz (aptuveni 10 mm Hg) un reizē īslaicīgi (1 – 3 stundas). Ja hipertensijas slimnieks vēlas dzert kafiju vai tēju, tad viņš to var darīt, nebaidoties no slimības gaitas pasliktināšanās. Izņēmumi ir slimnieki, kuriem ir ļoti augsts asinsspiediens.
Nepiesātinātās taukskābes Omega-3 ir polinepiesātinātās taukskābes, kas dabā visvairāk sastopamas treknās jūras zivīs. Samazina kardiovaskulāro risku, antiaritmiska un antitrombotiska iedarbība, pazemina triglicerīdu līmeni un uzlabo endotēlija funkciju, viegla asinsspiedienu pazeminoša iedarbība. Ieteicamā dienas deva ir vismaz 1000 mg dienā Linsēklu eļļa – 1 tējkrote
Veģetārisms un hipertensija Veģetāriešiem vidēji populācijā ir zemāks asinsspiediens nekā visēdājiem Pētījumi liecina, ka asinsspiediena samazināšanās veģetāriešiem ir saistīta ar nelielo nātrija daudzumu uzturā, kā arī veģetārā uzturā ir vairāk balastvielu, vairāk kālija, kalcija un magnija, veģetārieši visumā ir tievāki nekā visēdāji. Sirds un virtuve I. Mintāles un A. Ērgļa redakcijā 2010. g
Ķermeņa masas samazināšanas pamatā ir diēta ar ierobežotu kaloriju daudzumu un paaugstinātu kaloriju izmantošanu (palielināta fiziskā slodze), ko iespējams ievērot ilgstoši. Tiek rekomendēta pakāpeniska svara samazināšana – 450 -500 g nedēļā. ĶMI = masa (kg) / cilvēka garums 2 (m 2) Normālas ķermeņa masas indekss ir no 20 -25 kg/m 2, 25 -30 kg/m 2 - palielināta ķermeņa masa, >30 kg/m 2 – aptaukošanās.
Smēķēšana Nikotīns liek sirdij sarauties ātrāk, veicina asinsvadu sašaurināšanos, asins sabiezēšanu, kas izraisa asinsrites traucējumus. Ilgstoši smēķējot: paaugstināts hipertensijas un infarkta risks; kāju gangrēna; plaušu emfizēma (pārmērīga gaisa uzkrāšanās plaušās); hronisks bronhīts; HOPS (hroniska ostruktīva plaušu slimība); astmas un astmas simptomu pastiprināšanās.
Pasīvā smēķēšana pats smēķētājs ieelpo 15% dūmu, pārējie 85% telpās saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam. Pat vislabākā ventilācija vai tvaika nosūcēji nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. cigarešu sastāvā ir ļoti sīkas putekļu daļiņas, kas atrodas ne tikai gaisā, bet arī lielā daudzumā mājas putekļos, uz virsmām un mēbelēs. Pētījumi rāda, ka viena gada laikā mājās smēķējošu vecāku bērni uzņem tik lielu nikotīna devu, kas būtu pielīdzināma 60 -150 izsmēķētām cigaretēm. Pēc smēķēšanas vēl 3 -8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt nesmēķētājam, kuri atrodas ar smēķētāju vienās telpās. http: //pasivasmekesana. lv/miti/ (SPKC un VM)
Alkohols un sirds slimības Regulāra vidēju un lielu daudzumu alkohola lietošana veicina hipertensiju. Ja alkoholisko dzērienu lietošanu samazina, asinsspiediens normalizējas neatkarīgi no nātrija un kālija daudzuma diētā. vīrieši, kam ir hipertensija, drīkst lietot ne vairāk par 30 g etilspirta dienā (viena alkohola vienība ir 150 ml vīna, 250 ml alus vai 50 ml spirtoto dzērienu), bet sievietes — ne vairāk par 20 g
Stress un sirds slimības Psihosociālie faktori var palielināt kardiovaskulāro saslimšanu risku. Nozīmīgākā ietekme ir sliktiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, sociālajai izolācijai, vientulībai, stresam, negatīvām emocijām, dusmām, trauksmei, depresijai. Psihoemocionālie faktori ietekmē citus RF, piemēram, ēdiena izvēli, smēķēšanu, fizisko aktivitāti. Var nelabvēlīgi ietekmēt asinsspiedienu, sirdsdarbības frekvenci, padarot sirds ritmu straujāku, veicināt trombocītu agregāciju, iekaisuma reakciju, vielmaiņas disfunkciju.
Fiziskas aktivitātes Regulāri fiziski vingrinājumi palīdz pazemināt asinsspiedienu. Regulāri= trīs līdz piecas reizes nedēļā pa 30 līdz 45 minūtēm. Piemērotu kardioloģisko slodzi nodrošina staigāšana un ātra soļošana, nūjošana, braukšana ar velosipēdu, dejošana un peldēšana. Pirms slodzes nevajadzētu ieturēt maltīti, pilnīgi pietiek ar banānu vai auzu pārslām ar pienu, taču vajag padzerties negāzētu ūdeni. Silvija Hansone «Piemērotākie sportošanas veidi un slodze, ja “jānodzen riepa”» , kardiologija. lv,
Fiziskās aktivitātes Maksimālais pulss slodzes laikā: 220 mīnus vecums gados, bet slodzes laikā ieteicamais pulsa ātrums ir 50 līdz 75% no šī skaitļa. Piemēram, 68 gadus vecam cilvēkam maksimālo pulsu aprēķina: 220 – 68 = 152, bet ieteicamo 50 vai 75% no 152, kas ir 76 vai 114 sitieni minūtē. Svarīgi, cik ātri pulss normalizējas pēc slodzes. Minūtes laikā tam vajadzētu samazināties par 20%, bet sešu minūšu laikā būt tādam, kā pirms slodzes. Silvija Hansone «Piemērotākie sportošanas veidi un slodze, ja “jānodzen riepa”» , kardiologija. lv,
Fiziskas aktivitātes Visiem pieejamais sportošanas veids ir pastaiga vai soļošana Sāk ar 20 minūšu garu pastaigu, šajā laikā noejot 1, 6 kilometrus (ātrums 4, 8 km/h). Slodzi palielina pakāpeniski – par 1 minūti katru nedēļu, pārejot uz strauju soļošanu ar ātrumu no 5 līdz 7, vai pēc dažiem mēnešiem uz ļoti strauju soļošanu – līdz 8, 8 km/h Soļojot jātur taisna mugura, rokas, saliektas elkonī, enerģiski kustas paralēli ķermenim, soļiem jābūt īsiem, tie jāsper no papēža. Izelpa pēc katriem diviem trim soļiem. Silvija Hansone «Piemērotākie sportošanas veidi un slodze, ja “jānodzen riepa”» , kardiologija. lv,
Fiziskās aktivitātes Tiem, kuri ārstē arteriālo hipertensiju, pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas jāveic veloergometrija, kuras laikā var izvērtēt arī asinsspiediena izmaiņas. Ja tas ievērojami paaugstinās, asinsspiediens ar medikamentiem nav pietiekami labi koriģēts un sportošana var beigties ar insultu Silvija Hansone «Piemērotākie sportošanas veidi un slodze, ja “jānodzen riepa”» , kardiologija. lv,
Profilaktiska apskate • Asinsspiediena kontrole • Sirds ritma un frekvences kontrole • Lipīdu līmeņa kontrole • Glikozes līmeņa asinīs kontrole • Ķermeņa masas izvērtēšana
Insults
Infarkts
Kāju artēriju slimības Vīriešiem trīsreiz biežāk Latvijā ik gadu ne mazāk kā sešsimt vīriešiem, visbiežāk smēķētājiem, šīs kaites izraisītas gangrēnas dēļ tiek amputēta kāja. Prof. Dainis Krieviņš «Neļaut artērijām aizsērēt. Kas izraisa aterosklerozi un kā to novērst? » , kardiologija. lv, 2017. g
Kāju artēriju slimības Sāpes ikru muskulatūrā staigājot, jo muskuļiem trūkst skābekļa. Cilvēks spēj mērot arvien īsāku attālumu un beigās bez minūtes atpūtas var pārvietoties vien pāris metru. Dažkārt smeldze nomoka arī naktīs Vājums, muskuļu atrofiju, apmatojuma mazināšanās, plānāka āda, salst pēdas. Traucētās asinsrites dēļ berzes vietās uz pirkstiem un starp tiem var rasties čūlas.
Kāju artēriju slimības Daudz staigāt – ik dienu mērot apmēram trīs kilometrus. Trīsreiz nedēļā pusstundu darīt to, līdz sāk sāpēt kājas. Tas veicina jaunu sīko asinsvadu veidošanos, kas nodrošinās pietiekamu asiņu plūsmu. Nesmēķēt! Katra cigarete aptuveni 12 stundas sašaurina perifēros asinsvadus. Sašaurinātu asinsvadu gadījumā ir ļoti svarīgi dienas laikā izdzert vismaz pusotru, divus litrus ūdens. Ja izveidojušās čūlas, valkāt ērtus apavus, kuri neberž kājas, jo caur bojāto ādu audos var iekļūt infekcija un attīstīties gangrēna. Ja izveidojušās čūlas un sāpes moka arī naktīs, būs vajadzīga operācija, lai atjaunotu asinsriti un nezaudētu kāju.
Paldies pa uzmanību!
- Slides: 54