JAUNIEU KULTRA JAUNIEU SLENGS SLENGS vrdi un vrdu

JAUNIEŠU KULTŪRA

JAUNIEŠU SLENGS

SLENGS – vārdi un vārdu savienojumi, kuri neatbilst literārās valodas normai; tie var būt gan vispārpazīstami, gan tādi, kurus lieto tikai noteiktu profesionālo, sociālo aprindu vai vecumgrupu pārstāvji

Me ta fo ris pā kas rn es for um ma i s SLENGS izg a s a k si k e L (pēc cilmes) s a t ro id a k s s o e n m e N cil i m u v u Pašv alod as darin ājum i

SLENGISMU RAKSTUROJUMS PĒC EMOCIONĀLĀS EKSPRESIJAS negatīva vērtējuma ekspresija pozitīva vērtējuma ekspresija emocionāli neitrāli

POPULĀRĀKIE SLENGISMI JAUNIEŠU ŽURNĀLOS

ØDŽEKS ØČALIS ØČOMS ØVECIS ØBEIBE ØSVIESTS

ØTUSIŅŠ ØRIKTĪGS ØFORŠS ØTUSĒT ØRULLĒT ØČAU

variācijas

chau caw čava cawz čiv čaf čav čawas chauzz čiv riv čaw chawa čaviņa čiu-riu chawz čaviņas

SLENGU LIETOJUMS

§ tīša lietošana, lai izvairītos no vārdu atkārtošanās (Bērni nevar ēst to, ko klopsē lielie); § lai maksimāli precīzi izsacītu domu (Tur nevar braukt, tur ir ķieģelis ); § tiecoties uz asprātību (Stukačs pierakstīja - jau atkal kaut kādu rindu);

§ tiecoties panākt familiāru toni (Montana! Baigi vālē!); § vēlme radīt sarunvalodas toni (Šobrīd mums ir tā pašvakāk ar naudu ); § sadzīves leksika (bišķi, cemme, čutčut, haltūrēt, kačāt, skrobe)

§ lai piešķirtu izteikumam ironisku niansi (Mūsu čaļi galīgi nošālējušies pēc vakardienas rauta ); § pozitīva vērtējuma sniegšanai (No lielā kalna baigi forši laisties uz slēpēm. Kollīga juška ); § lai nebūtu garlaicīgi un, lai emocionāli bagātinātu sarunu (Aizpļaut uz šūli un pazīmēties. Tu šodien baigi davoļnā izskaties);

§ nevēlēšanās nosaukt lietas īstajos vārdos (Fāters galīgi flaks); § vēlme atvieglot komunikācijas procesu (Tur es arī dabūju pa kāju); § lai mazinātu nepatīkamo iespaidu par nododamo paziņojumu (Tad jau večuks nolicis karoti);

PADOMS PIEAUGUŠAJIEM

Nereti no pieaugušo mutes jauniešu slengs skan neveikli un smieklīgi, un pastāv risks jauniešu vidū sevi padarīt par muļķi. Tieši tādēļ jauniešu sarunvalodu apgūstiet tikai tik daudz, lai saprastu, ko runā pusaudži!!!

“Valoda nevar tikt atdalīta no savas sociālās vides, tāpat kā augs nevar tikt atdalīts no viņam raksturīgās dabiskās klimatiskās vides''. (P. Lafargs – franču valodnieks)

PALDIES!