Izmaias rcbspjas tiesiskaj reguljum Tieslietu ministrijas Civiltiesbu departamenta

Izmaiņas rīcībspējas tiesiskajā regulējumā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte Silvija Gutāne 2013. gada 18. janvārī 1

Tiesiskā regulējuma izmaiņu pamatojums 2

Izmaiņu pamatojums: 1) 2010. gada 27. decembra Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums Nr. 2010 -38 -01 par Civillikuma 358. panta un 364. panta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēkā neesamību no 2012. gada 1. janvāra; 2) Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām; 3

Izmaiņu pamatojums (turp. ): 3) ECT spriedums lietā Štukaturovs pret Krieviju: • nebija paredzēta robežsituācija; • rīcībnespējas apjoms netiek vērtēts atbilstoši konkrētajam gadījumam. 4) 1999. gada 23. februāra Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija Nr. R (99) 4 „Par principiem attiecībā uz rīcībnespējīgu personu tiesību aizsardzību”: • dažādas pakāpes rīcībspēja; • tiesības pieņemt personiskus lēmumus; • pienākums personu uzklausīt. 4

Pagaidu noregulējums 5

Pastāvēja likuma robs: - aizgādnības nodibināšanā; - rīcībspējas atjaunošanā; - nebija paredzēta lietu apturēšana, jo nevarēja izskatīt tās pēc būtības. Steidzamības kārtībā 02. 2012. Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību“. Grozījumi stājas spēkā 13. 02. 2012. 6

Pārejas noteikumi: • Ja nodibināta pagaidu aizgādnība un līdz 01. 02. 2013. nav iesniegts pieteikums par aizgādnības nodibināšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu. • Ja tiesa apturējusi tiesvedību, tā atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai aizgādņa pieteikuma. Pieteicējam tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu skaidro tiesa. 7

Jaunais tiesiskais regulējums 8

Saeimā 15. 11. 2011. iesniegti un 29. 11. 2012. pieņemti grozījumi: • Civillikumā (Saeimas reģ. Nr. 65/Lp 11, apvienots ar Nr. 53/Lp 11); • Civilprocesa likumā (Saeimas reģ. Nr. 66/Lp 11) ; • Bāriņtiesu likumā (Saeimas reģ. Nr. 67/Lp 11). Likumprojekti stājās spēkā 01. 2013. 9

Regulējums attiecas uz personām: • ar garīga rakstura traucējumiem (2334 uz 30. 08. 2011. ); • ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīves veidu (42 uz 30. 08. 2011. ) • ar veselības traucējumiem. Likumprojekti paredz būtisku principu maiņu rīcībspējas ierobežošanā plānprātības un gara slimības dēļ, kas nozīmē: - sabiedrības attieksmes maiņu; - sabiedrības izglītošanu. 10

Aizgādnību nodibina: - bez rīcībspējas ierobežojuma - pagaidu aizgādnība (uz 2 gadiem); - ar rīcībspējas ierobežojumu (jāpārskata reizi 7 gados). Ierobežojot rīcībspēju, tiesa vērtē: - konkrēto dzīves situāciju, kurā persona nerīkojas vai rīkojas pretēji savām interesēm; - vai tas ir vienīgais veids personas interešu aizsardzībai (vai nav nepieciešamajā apjomā nākotnes pilnvarojums, pagaidu aizgādnis); - kādā apjomā tā nespēj apzināties un vadīt savu rīcību. 11

Nav pilnīgā rīcībnespēja, bet ir daļējais rīcībspējas institūts – ierobežojums rīkoties ar mantu. Ierobežojot rīcībspēju - nosaka kopīga rīcību ar aizgādni un/ vai aizgādņa patstāvīgu rīcību personas vietā. Pagaidu aizgādnības gadījumā - aizgādnim tiesības pārstāvēt personu noteiktu lietu vešanā. Personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ ierobežo rīcībspēju atņemot pilnībā rīcību pār mantu, nosakot kopīgu rīcību ar aizgādni vai aizgādņa patstāvīgu rīcību personas vietā. Var rīkoties ar mantu, kas paliek pāri pēc ģimenes uzturēšanas 12 nodrošināšanas.

Personiskajās un LR Satversmē aizsargātajās tiesībās personu nevar ierobežot kā arī jautājumos, kas skar rīcībspējas (arī strīdus ar aizgādni) un brīvības ierobežojumus (CL 356. 1 pants, izņemot LR Satversmē 116. pantā minēto). Aizgādības un aprūpes tiesībās atņem neatkarīgi no tā, vai nodibināta aizgādnība. Bērna intereses primāras. Ja apdraud ar rīcību sevi vai citus, neatkarīgi, vai noteikts rīcībspējas ierobežojums - Ārstniecības likuma 68. pants par psihiatriskās palīdzības sniegšanu. 13

Vienmēr noskaidro aizgādnībā esošas personas viedokli un gribu (arī iepriekš pausto). Aizgādnībā esošais jāaicina piedalīties visu jautājumu izlemšanā. Noteikta tiesas lielāka iniciatīva objektīvākā lietas izskatīšanā. Bāriņtiesai pienākums sniegt tiesai informāciju (nodibinot aizgādnību, pārskatot ierobežojumu apjomu). Bāriņtiesa risina strīdus ar aizgādni un aizgādnībā esošo. Ekspertu atzinums nav obligāts un nav galvenais pierādījums lietā, bet vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem – liecinieku liecībām, vai iztaujājot personu pašu tiesas sēdē, ja tas ir iespējams. 14

Pārejas periods Tiek noteikts pārejas periods, kurā: -četrus gadus pēc grozījumu spēkā stāšanās noteikts pienākums aizgādnim pārskatīt rīcībnespējas statusu; -ja pēc minētā perioda nebūs pārskatīta rīcībnespēja, bāriņtiesa sniegs informāciju prokuratūrai, kura lūgs tiesai pārskatīt rīcībnespējīgo personu statusu. 15

Alternatīva rīcībspējas neierobežošanai – nākotnes pilnvarojums (grozījumi Notariāta likumā un Ārstniecības likumā par izziņas izsniegšanu no ārstniecības iestādēm). Turpinās diskusija par citiem atbalsta mehānismiem – kā atbalsta personām. 16

6 mēnešu laikā pēc likumprojektu spēkā stāšanās jāveic grozījumi (terminoloģiska rakstura vai pēc būtības) citos normatīvajos aktos (10. 04. 2012. Ministru kabineta prot. Nr. 19 39. §). Skatīt informatīvo ziņojumu „Par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos rīcības spējas tiesiskā regulējuma ieviešanai” Ja LR Satversme ļauj ierobežot tiesības– jānodrošina ierobežojuma tiesiska noteikšana, t. i. : • vai tas noteikts ar likumu vai uz likuma pamata; • vai tam ir leģitīms mērķis; • vai tas ir samērīgs. 17

Paldies par uzmanību! Vairāk informācijas likumprojektu anotācijās un plānotajā š. g. 15. februāra seminārā! Jautājumu un neskaidrību gadījumā: Silvija. Gutane@tm. gov. lv 18