IZGLTBAS JAUNKS TENDENCES Rzekne 25 08 14 Dr

IZGLĪTĪBAS JAUNĀKĀS TENDENCES Rēzekne, 25. 08. 14. Dr. oec. , T. Volkova

INOVĀCIJAS IZGLĪTĪBĀ 1. 2. 3. Skolu jaunā loma Galvenās tendences izglītībā Jaunākie atklājumi par smadzeņu darbību

1. SKOLU JAUNĀ LOMA Skolas vairs nav nepieciešamas lai piekļūtu informācijai; Skolas nepieciešamas, lai attīstītu kritisko domāšanu, sadarbību attālināti; Skola ir un paliks vieta, kur bērni sanāk kopā, lai mācītos;

«Pētījumi pierādījuši, ka vienkārša gudrību stāstīšana, stāvot klases priekšā, nav efektīva»

Koncentrējas uz to kā mēs mācāmies, nevis ko mēs mācamies HTTP: //WWW. TEACHTHOUGHT. COM/LEARNING/INVISIBLE-LEARNING-AN-ARCHETYPEFOR-A-NEW-ECOLOGY-OF-EDUCATION/

JAUNĀ SKOLU LOMA Skolas arī kā “domātavas”, kas palīdz risināt vietējās un globālās problēmas; Skolas kā mūžizglītības centri;

SKOLA IR VIETA, KUR skolēni mācās ne tikai no skolotāja, bet arī viens no otra; skolotājs mācās no skolēniem,

SKOLU REFORMAS Skolu reformas ir aktuālas visā pasaulē; Galvenais arguments sasniegt labākus rādītājus pasaules līmeņa testos; Jautājums nav tikai par to, lai bērni uzrādītu labākus rezultātus testos, bet gan, lai iegūtu tās prasmes, kas nepieciešamai dzīvei strauji mainīgā vidē;

IZGLĪTĪBAS JAUNĀ NOZĪME Jāpārtrauc uzskatīt izglītību, kā kaut ko iepriekš noteiktu; Izglītība nav tikai esošās zināšanas ko apgūstam, bet gan kā kompetences, ko mēs paši radām, izmantojot pieejamo informāciju un apgūstot jaunu pieredzi; Izglītībai jākļūst aizraujošai, jārada interese;

DISKUSIJA IR PAR TO KĀ SASNIEGT “ATŠĶIRĪGUS REZULTĀTUS” DZĪVEI MAINĪGAJĀ NĀKOTNĒ Dzīvi Ierobežotu resursu vidē nomaina Iespēju laikmets; 2020. gadā 5 mljrd planētas iedzīvotājiem būs pieeja internetam; Patlaban ir pieejamas 600 000 mobilo tālruņu aplikācijas; 1 triljons mājaslapas; 8 gadu garumā skatāmi video tiek ielādēti Youtube katru dienu; pieejmai 4 mlj Wikipēdijas raksti, utt. avots: W. Richardson “ Why school”

2. GALVENĀS TENDENCES IZGLĪTĪBĀ 1. 2. 3. Mācīšanās sadarbībā; (arī izmantojot sociālos tīklus); Tehnoloģiju iespēju izmantošana (empowered); Tehnoloģiju izmantošana, apvienojot tās ar tradicionālo mācīšanos;

MĀCĪŠANĀS SADARBĪBĀ

TEHNOLOĢIJU IESPĒJU IZMANTOŠANA

KHAN ACADEMY BRĪVI PIEJAMI 6 000 VIDEO PAR VISDAŽĀDĀKAJĀM IZGLĪTOJOŠĀM TĒMĀM

MĀCĪŠANĀS INOVĀCIJAS Jaunās tehnoloģijas rada jaunas mācīšanās iespējas un maina tradicionālo mācīšanās veidu; Pieeja internetam globāli ar katru gadu paplašinās; Mobilās ierīces kļūst lētākas; Informācijas klāsts par brīvu; Saturs kļūst labāks;

TRADICIONĀLĀ MĀCĪŠANĀS SAVIENOJUMĀ AR TEHNOLOĢIJĀM

MĀCĪŠANĀS FORMU DAŽĀDĪBA “ Neredzamā” (invisible) mācīšanās; Uz jautājumiem balstīta mācīšanās; Atvērto resursu mācīšanās (open resource learning); Uz dialogu balstīta mācīšanās, izmantojot digitālos mēdijus; Mobilā mācīšanās (mobile learning) izmantojot, piem. , Skype tehnoloģijas; Mācīšanās simulācijas;

MĀCĪŠANĀS INOVĀCIJAS Spēlēs balstīta mācīšanās (game based education); Mobilās aplikācijas papildinās grāmatu tekstus; Digitālā izglītotība izglītības centrā; Izglītības saturu arvien papildinās koncentrēšanās uz spējām sadarboties, paškontroli, spējām mācīties, vērtībām, utt. Datu vizualizācija, analīze nomainīs skaitļu rindas; “Mākoņos balstīta” (cloud based) izglītība;

KĀ TAS IETEKMĒ SKOLU DZĪVI? Skolotāju loma mainās no informācijas nesēja uz virzītāju/ padomdevēju… Vielas apguves veidu dažādība, elastība… Dažādas pieejas izmantotas tās pašas vielas mācīšanā; Skolēniem un skolotājiem iespēja iegūt globālu perspektīvu

INTERNETA VIETNES SKOLOTĀJIEM Classroom 2. 0 Teacher Tube; PBS teachers; Edmodo; Edutopia;

3. JAUNĀKIE ATKLĀJUMI PAR SMADZEŅU UZBŪVI Smadzenēs ir 10 mljrd neironu, kas veido 1 000 triljonu savienojumu; Bagātinoša vide var paaugstināt neironu savienojumus līdz pat 25 %; Mācīšanās rezultātu lielā mērā ietekmē apkārtējā vide – ģimene, draugi, sabiedrības vērtības un normas, pieeja informācijai, utt. Skolēni mācās visu laiku un ne tikai skolā;

VIDEI IR NOZĪME GENOMA IZMAIŅĀS Cilvēka genoms sastāv no trīs miljardiem bāzu pāru, apmēram 23 tūkstošiem gēnu, kā arī lēruma sekvenču, kuru nozīme vēl nav izpētīta; Tas kopumā veido 2 m garu dezoksiribonukleīnskābes (DNS) pavedienu, kas var ietilpt sešas milimetra tūkstošdaļas lielā šūnas kodolā. Šī milzu molekula šodien tiek uzskatīta par cilvēka organisma struktūras projektu http: //www. tvnet. lv/tehnologijas/atklajumi/3 29544 -epigenetika_kas_veido_cilveku

MĒS SPĒJAM KONTROLĒT SAVU DNS Gēni nenosaka mūsu likteņus; Signāli no ārpuses ieslēdz vai izslēdz gēnus; Signāli var būt ķīmiski vai elektromagnētiski, ko rada pats cilvēks vai signāli no ārējās vides; DNS ir atkarīga no mūsu emocijām, uzskatiem un pārdzīvojumiem, utt. vai to ietekmē vide ārpus organisma; D. Čērčs “Ģeniālie gēni”

GĒNUS VAR KLASIFICĒT PĒC STIMULIEM, KAS TOS AKTIVĒ VAI DEZAKTIVĒ Brīdī, kad mēs piedzīvojam kaut ko jaunu (mācāmies, kaut ko apgūstam…) tiek aktivēti gēni, kurus ietekmē mūsu pieredze vai darbošanās; Šie gēni stimulē proteīnu sintēzi un ģenerē ķīmiskos ziņnešus, kas liek cilmes šūnām pārveidoties jebkādā šūnā, kas nepieciešama organisma funkcionēšanā;

. http: //www. tunedbody. com/scientists-finally-show-thoughts-can-cause -specific-molecular-changes-genes/# Pārmaiņas cilvēka apziņā var radīt fiziskas pārmaiņas tā organismā; Mūsu uzskati, domas, nodomi, utt. korelē daudz spēcīgāk ar veselību, laimi, dzīves ilgumu nekā gēni;

REDZĒJUMS - BRĪVI PIEEJAMA PASAULES KLASES IZGLĪTĪBA 39 miljoni lietotāju un 3, 5 mlj jauni lietotāji mēnesī; (2011); 1 o mlj skolēni/ studenti mēnesī (2013. ); Lietotāji 120 valstīs; lekcijas pieejamas 29 valodās; Kļūt pašiem atbildīgiem par savu mācīšanās progresu; Citas tiešsaistesplatformas : Coursera; ed. X;

DIRK VAN DAMME 21. gs prasmju lokā ir arī spēja sadarboties, strādāt komandā, radoši domāt, kā arī būt atvērtam inovācijām. Izglītības jomas pārstāvjiem ir jābūt pārliecinātiem, ka skolas spēj saviem audzēkņiem sniegt gadsimtam atbilstošas zināšanas un prasmes. http: //apollo. tvnet. lv/zinas/oecd-petnieks-kritize-latvijas-novecojusomacibu-planu-un-pedagogu-darba-stilu/663087

IZGLĪTOTAS SABIEDRĪBAS EKOSISTĒMA Valsts vērtības un ilgtermiņa mērķi; Politiķu attieksme un konsekventa rīcība; Izglītības politika; Veselības politika; Pašvaldību un valsts atbalsts; Ģimenes vērtības; Uzņēmēju atbalsts; Sabiedrības un NVO attieksme; Masu mediju attieksme;