IZGLTBA MKSL UN ZINTNS 10 tma 5 decembr

IZGLĪTĪBA MĀKSLĀ UN ZINĀTNĒS 10. tēma 5. decembrī, 2020

"Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. " Ps. 19: 2.

Mūsdienu izglītība kopumā balstās uz pieņēmumu, ka Dievs nepastāv vai nepiedalās dabiskajos procesos. Šis pieņēmums noraida jebkuru pārdabisku parādību, ideju par pagātni bez nāves vai to, ka visumu pēkšņi radīja Visvarenais Dievs. Tomēr kā kristiešiem mūsu izglītībā jāiekļauj šie jēdzieni. Tie palīdzēs mums iegūt labāko no mākslinieciskās un zinātniskās izglītības. Izglītības pamats: Dievs un izglītība zinātnēs Dievs un izglītība mākslā Izglītība mākslā un zinātnē: Izvairīšanās no kļūdām Meklēt vislabāko Konflikti starp ticību un zinātni.

“Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. ” (Ps. 139: 13 -14) Pētot, kā Dievs veidojis dzīvi ģenētikā un ieņemšanas procesā, mēs redzam Viņa laipnās mīlestības brīnumus. Piemēram, Viņš nolēma, ka auglis veidosies tuvu viņas sirdij un ka māte varēs sajust, kā bērns viņā aug un to nav iespējams ignorēt. Mīlošā Dieva laipnība redzama visā šajā radīšanas procesā. Jo vairāk mēs uzzinām par dabas likumiem, ko Dievs ir noteicis, jo vairāk mums jāslavē Viņa gudrība. Pāvils raksta, ka pētot dabu, cilvēkiem "nav ar ko aizbildināties", cenšoties noliegt Dieva esamību (Rom. 1: 20).

DIEVS UN IZGLĪTĪBA MĀKSLĀ “Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis”(Sal. māc. 3: 11) Grēks pasaulē ienāca pirms tūkstošiem gadu. Tomēr dabā mēs joprojām varam redzēt skaistumu. Pat mikroskopiskajā pasaulē varam būt pārsteigti par sniegpārslas simetriju un skaistumu. Dievs ir skaistuma Avots. Viņš mīl fizisko un garīgo skaistumu. Viņš augstu vērtē pārveidota rakstura skaistumu un vēlas lai Viņu "pielūgtu svētajā rotā. " (Ps. 96: 9) Neskatoties uz to, ne viss skaistais ir labs. Salamans mūs brīdināja no ļaunas sievas (vīra): "Neiekāro viņas skaistumu", jo viņš vai viņa jūs vilks grēkot (S. pam. 6: 25). Ieva to iemācījās par vēlu, ka ne viss, kas "acīm tīkams " un "iekārojams", ir labs (1. Moz. 3: 6).

E. G. W. (My Life Today, pg. 175) “Tas, Kurš ielika pērles okeānā un starp akmeņiem ametistu un hrizolītu, ir skaistuma Cienītājs. Debesīs uzlecošā saule ir Viņa radītā gaisma un dzīvība. Viss spožums un skaistums, kas rotā zemi un apgaismo debesis, runā par Dievu”

IZVAIRĪŠANĀS NO KĻŪDĀM “Tu, Timotej, paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām valodām un pretrunām, kas ceļas no nepareizas tā dēvētās atziņas. ” (1. Tim. 6: 20) Cilvēces iedzimtā grēka un ļaunuma dēļ zinātne un māksla bieži tiek izmantota ļauniem mērķiem. Zinātniskie sasniegumi, kas atvieglo mūsu dzīvi, tiek izlietoti arī kara mērķiem. Mākslas formas, piemēram, glezniecība, fotogrāfija vai kino ir sabojājušas cilvēku, veicinot skopumu, mīlestību pret naudu vai pašapmierināšanos. No otras puses, zinātnei ne vienmēr ir bijusi taisnība. Piemēram, eksperti uzskatīja, ka zeme pirms daudziem gadiem ir bijusi Visuma centrs. Šie cilvēki maldījās. Tā bija "nepareizā atziņa". Tāpēc Pāvils mudina neuzticēties zināšanām, bet "dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības". (1. Tim. 6: 11).

MEKLĒT VISLABĀKO “Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu. ” (1. Kor. 12: 31) Mākslas un zinātnes studenti izmanto savus talantus, lai iegūtu zināšanas un sasniegtu izcilību studijās. Pateicoties zināšanām un spējām, mēs varam būt spējīgi uz māksliniecisko spožumu un veikt zinātnisku sasniegumu. Patiesu izcilību var sasniegt gudri izmantojot visas šīs zināšanas. Bībele saka: "Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums” S. pam. 1: 7. Dievs mums caur Svēto Garu dod gudrību, zināšanas un mākslinieciskumu (2. Moz. 35: 31). Tādā veidā mēs varēsim atšķirt labo no ļaunā un pareizi pielietot savas zinātniskās un mākslinieciskās zināšanas.

Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!”(Ījaba 38: 4) Šodienas zinātniskie atklājumi ļauj mums saskatīt patieso dizainu šajā pasaulē. Tiem, kas to vēlas redzēt un pieņemt, ir dots nepārprotams Dieva radošā spēka paraugs. Pašreizējā zinātnieku uzspiestā filozofija pilnībā izslēdz Dieva eksistenci. Šī iemesla dēļ daudzi zinātnieki uzskata, ka skaistie dabas meistardarbi ir veikti nejauši. Šī filozofija mēģina veidot sienu starp ticību un zinātni. Kristieši tic, ka Dievs ir radījis visas lietas un tās arī uztur. Šī doma ir saderīga ar visiem zinātniskajiem atklājumiem, kas tiek interpretēti pareizi.

"Patiesā zinātnē nekas nevar būt pretrunā ar Dieva Vārda mācību, jo abām šīm lietām ir viens un tas pats Autors. Pareizi izprotot zinātni un Dieva Vārdu, vienmēr atklāsies to starpā valdošā saskaņa. Patiesība, dabā vai atklāsmēs, ir saskanīga visos savos izpausmes veidos. Bet Dieva Gara neapgaismots prāts vienmēr atradīsies tumsā, domājot par Dieva spēku. Šī iemesla dēļ cilvēcīgie uzskati zinātnē tik bieži runā pretī Dieva Vārda mācībām. " E. G. V. (Liecības draudzei 8, 258. lpp. )