IV Elektrisk strva Nadeikovs i V Elektrisk strva

IV Elektriskā strāva Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva

4. 1. Lādiņu pārnese un strāvas blīvums Elektriskā strāva ir orientēta lādiņu kustība. Vadītājā elektrisko strāvu nosaka caur tā šķērsgriezumu izplūstošo lādiņu daudzums laika vienībā. Strāvas mērvienība ir ampērs (A). Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 2

Strāvas stiprums ir 1 A, ja caur vada šķērsgriezumu vienā sekundē izplūst 1 C liels lādiņš. 1 A ir 6, 2∙ 1018 elektronu sekundē. Aplūkosim sekojošu modeli. Katrā tilpuma vienībā vidēji atrodas n daļiņas ar lādiņu q. Visas daļiņas kustas ar vienādu ātrumu v. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 3

Daļiņu plūsmas ceļā atrodas rāmītis ar laukumu s. Laikā Δt rāmīša plakni šķērsos tās daļiņas, kuras pašreiz atrodas slīpajā prizmā ar šķautni v∙Δt. Prizmas tilpumu s∙v∙Δt∙cosΘ var izteikt kā s∙v∙Δt. Vidējais daļiņu skaits prizmā n∙s∙v∙Δt. Strāva caur rāmīti Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 4

Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 5

Šķirojot lādiņus pēc to ātrumiem Strāvas blīvums Apskatīsim metāla vadītāju, kurā lādiņu nesēji ir elektroni. Sašķirosim elektronus pēc to ātrumiem. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 6

Noteksim elektronu skaitu katrā grupā un atradīsim reizinājumu nv. Saskaitot visu grupu reizinājumus un iegūto summu izdalot ar elektronu kopējo skaitu Ne, iegūsim elektronu vidējo vektoriālo ātrumu Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 7

Ja elektrona lādiņš q = -e, tad strāvas blīvums Izmantojot iegūto sakarību, var noteikt elektronu orientētas kustības vidējo ātrumu metālā. Pieņem, ka strāvas blīvums J = 10 A/mm 2 un brīvo elektronu Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 8

koncentrācija vienāda ar atomu koncentrāciju. Tad elektronu orientētās kustības vidējais ātrums ve 1 mm/s. Redzams, ka pat pie liela strāvas blīvuma, elektronu vidējais ātrums ir mazs. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 9

Ātrumam ve nav nekāda sakara ar strāvas izplatīšanās ātrumu. Elektrisko strāvu nosaka vadītājā esošais elektriskais lauks, un strāvas izplatīšanās ātrums ir šī lauka izplatīšanās ātrums (3∙ 108 m/s). Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 10

4. 2. Strāvu raksturojoši lielumi Vadītājā ar šķērsgriezuma laukumu S notiek lādiņu plūsma, t. i. plūst strāva I. Strāvu I un tās blīvumu saista integrālis pa vadītāja šķērsgriezuma laukumu Zem integrāļa ir divu vektoru skalārs reizinājums. I ir skalārs lielums. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 11

Ja S aptver tilpumu V, tad strāvas blīvuma vektora integrālis pa S dos lādiņu daudzuma izmaiņas ātrumu aptvertajā tilpumā. Ja strāva šķērso noslēgtu virsmu S, tad Dalot ar V un liekot tilpumam tiekties uz nulli: Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 12

iegūst, ka strāvas blīvuma vektora diverģence ir vienāda ar nulli: div J = 0. Vienādojums norāda uz strāvas blīvuma līniju nepārtrauktību. Strāvu var uzturēt tikai noslēgtā ķēdē. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 13

4. 3. Oma likums Lai vadītājā izraisītu lādiņu plūsmu, vadītājā jārada elektriskais lauks. To panāk, vadītāju pieslēdzot enerģijas avotam. Ja starp avota spailēm pastāv potenciālu starpība jeb spriegums U, tad vadā izveidosies elektriskais lauks. Vienkāršākajā gadījumā E = U/l, kur l ir vadītāja garums. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 14

Oma likums apgalvo, ka pa vadu plūstošās strāvas stiprums ir proporcionāls potenciālu starpībai uz vadu galiem jeb spriegumam. Lielumu R sauc par vada pretestību. Pretestība ir atkarīga no vada garuma l, Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 15

šķērsgriezuma laukuma S un materiāla īpatnējās pretestības ρ. Īpatnējās pretestības mērvienība ir oms∙metrs (Ω∙m). Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 16

Lai iegūtu lokālu strāvas blīvuma un elektriskā lauka intensitātes sakarību vadītājā, no tā izdala elementāru cilindrisku tilpumu dv = dl∙ds. Vektoru J un dl virzieni sakrīt. Elementārajā tilpumā di=J∙ds, du=E∙dl un R=dl/σds, kur σ – materiāla īpatnējā vadītspēja. Mērvienība simenss uz metru (S/m). Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 17

Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 18

No uzrakstītām sakarībām iegūst jeb J = σE. Pārējie virzieni ir līdzīgi. Vispārinot J = σE. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 19

4. 4. Vadītspējas mehānisms Apskata sistēmu, kurā ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu nesēju skaits N tilpuma vienībā. Pozitīvie nesēji ir joni ar masu M+ un lādiņu e, negatīvie – joni ar masu M- un lādiņu – e. Ja tā ir gāze, tad atomi un joni kustas haotiski ar ātrumiem, kas ir atkarīgi no temperatūras. Daļiņām Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 20

saduroties, izmainās to ātrumi un kustības virzieni. Sistēmai pieliek viendabīgu elektrisko lauku ar intensitāti E. Jau pēc pirmās sadursmes jons kustas patvaļīgā virzienā. Ātrumu pēc sadursmes apzīmē vc. Elektriskā lauka spēks e. E pakāpeniski palielina jona impulsu. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 21

Pēc laika t jona impulsa pieaugums būs e. Et, kas vektoriāli summēsies ar sākuma impulsu Mvc. Jona impulss būs Mvc + e. Et. Visu N pozitīvo jonu vidējais impulss t 1 sekundes pēc pēdējās sadursmes Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 22

Ātrumu vektori vcj ir haotiski izkliedēti visos virzienos, tāpēc to vidējais lielums ir nulle. Pozitīvā jona vidējais ātrums pastāvīgā elektriskā laukā E ir proporcionāls jonam pieliktajam spēkam: Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 23

Vide kustībai pretojas ar spēku proporcionālu vidējam ātrumam. Negatīvie joni kustas pretējā virzienā un tie nes negatīvu lādiņu. Strāvas blīvumu J veido divu tipu joni Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 24

Iegūtā izteiksme rāda, ka aplūkotā sistēma pakļaujas Oma likumam. Strāvas blīvums J ir proporcionāls elektriskā lauka intensitātei E. Konstante pilda vadītspējas σ lomu. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 25

Tā ir proporcionāla lādiņu nesēju skaitam un videi raksturīgam laikam – vidējam laikam starp daļiņu sadursmēm. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 26

4. 5. Kad Oma likums nav spēkā Ja elektriskā lauka intensitāte E ir tik liela, ka joni laikā starp sadursmēm iegūst ātrumu, kas pēc lieluma salīdzināms ar termokustības ātrumu, tad vidējie laiki starp daļiņu sadursmēm nav konstanti un līdz ar to Oma likums vairs neizpildās. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 27

Vēl radikālākas izmaiņas notiek ļoti stiprā elektriskā laukā. Izraisās lavīnveida jonizācija, un Oma likums tiek katastrofāli pārkāpts. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 28

4. 6. Metālu vadītspējas klasiskā elektronu teorija Brīvie elektroni elektriskā lauka iespaidā kustas ar paātrinājumu: Ja laiku starp divām sadursmēm apzīmē ar τ , tad vidējais ātrums Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 29

Ja N ir elektronu skaits tilpuma vienībā, tad strāvas blīvums Tātad metālu vadītspēja Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 30

Elektronu brīvās kustības laiku τ var izteikt kā brīvās kustības attāluma λ dalījumu ar vidējo aritmētisko termiskās kustības ātrumu vt : Elektrona enerģija laikā no vienas sadursmes līdz otrai elektriskā laukā palielinās par Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 31

Sadursmes laikā orientētas kustības ātrums samazinās vidēji līdz nullei. Elektronu virzes kustības enerģija pāriet kristālrežģa jonu haotiskās termiskās kustības enerģijā. Ja viena elektrona vidējais sadursmju skaits laika vienībā ir Z, tad izdalītais siltuma Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 32

tilpuma vienībā (Džoula-Lenca likums diferenciālā formā) Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 33

4. 7. Elektriskās ķēdes un to elementi Katru elektrisku ierīci var raksturot ar sprieguma U un strāvas I attiecību, kurai ir pretestības dimensija omi. Šīs pretestības lielums dod iespēju reālo ietaisi aizvietot ar tai ekvivalentu rezistoru un ieviest ķēdes elementa jēdzienu. Rezistīva ķēdes elementa simbols ir Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 34

Aizvietojot katru ķēdes ierīci ar attiecīgu ekvivalentu elementu un savienojot tos ar vadiem, iegūst reālai ķēdei ekvivalentu shēmu, kuru izmanto procesu un režīmu analīzei. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 35

4. 8. Elektriskās strāvas darbs un jauda Elektriskā strāva katrā ķēdes posmā padara darbu, kas ir vienāds ar lādiņu enerģijas maiņu. Ja lādiņš q pārvietojas laukā starp punktiem ar potenciālu starpību U, tad padarītais darbs A=q. U. Tā kā q=It, tad A=UIt. Tas līdzinās lādiņa pārvietošanas enerģijai, ko apzīmē ar W un mēra vatsekundēs (Ws). Lielāka vienība ir KWh. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 36

Enerģijas daudzums laika vienībā ir jauda. Džoula-Lenca likums diferenciālā formā apgalvo, ka katrā tilpuma vienībā laikā t izdalās siltuma daudzums σE 2 t. Ja ņem l garu vadu ar šķērsgriezumu S, tad tā tilpums ir l. S un ņemot vērā U=l. E, Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 37

iegūst siltuma daudzumu Q/t ir jauda, kura laikā t pārvēršas siltumā Q/t = I 2 R. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 38

4. 9. Elektrodzinējspēks Lai noslēgtā vadītāja kontūrā plūstu strāva, nepieciešams elektriskās enerģijas avots, kurš nodrošinātu lādiņnesēju nepārtrauktu plūsmu. Lai lādiņnesējus pārvietotu, jāpastrādā darbs. Šo darbu veic ārējs spēks. Ārēja spēka darbu, kurš nepieciešams pozitīva vienības lādiņa pārvietošanai Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 39

pa vadītāja kontūru starp elektroenerģijas avota poliem, sauc par avota elektrodzinējspēku. Darbojoties EDS, uz elektroenerģijas avota poliem nepārtraukti notiek pozitīvo un negatīvo lādiņu atdalīšana un starp poliem pastāv potenciālu starpība–spriegums. Pastāvot spriegumam, pa vadītāja kontūru, kas savieno polus, plūst strāva I. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 40

Kontūru, kas savieno avota polus, sauc par ārējo ķēdi. Ārējā ķēdē strāva plūst virzienā no pozitīvā pola uz negatīvo, avotā – otrādi, virzienā no negatīvā pola uz pozitīvo. Shēmās EDS avotus attēlo ar apli ar bultu iekšpusē E un virknē slēgtu pretestību R 0. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 41

EDS E un strāvu I saista sakarība, kuru sauc par Oma likumu pilnai ķēdei I =E/(R 0+Rār). Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 42

4. 10. Kondensatora izlāde caur rezistoru Kondensators ar kapacitāti C uzlādēts līdz spriegumam U 0. Laika momentā t=0 ieslēdzi S 1. Sāk plūst strāva i, kondensatora lādiņš q pakāpeniski samazināsies, pazemināsies spriegums uc un strāva i. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 43

Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 44

i. R + uc = 0, i=dq/dt = Cduc/dt, RCduc/dt +uc = 0, RCp+1 = 0, p = -1/RC, τ = RC. uc = Ae-t/τ. uc(0) = U 0 = A, uc = Uo e-t/τ. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 45

i = (Uo/R)e-t/τ. Slēdža ieslēgšanas momentā strāva i ar lēcienu pieaug līdz vērtībai U 0/R un tad eksponenciāli samazinās. Procesa raksturīgo laiku (laika konstanti τ) nosaka R un C izvēle. Ņ. Nadežņikovs i. V Elektriskā strāva 46