Integrtai un bioloiskai audzanai piemrotu beu plmju un

Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaudes rezultāti Dārzkopības institūts E. Kaufmane Dārzkopju konference, Bulduri, 09. 02. 2018

Pētījumi veikti ZM/LAD finansēta projekta «Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde» ietvaros Uzdevumi: I. Izvērtēt jauno ābeļu šķirņu ziemcietību, augšanu un ražošanu zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas reģionos. II. Izdalīt piemērotākās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm piemērotākos vainagu veidošanas paņēmienus sešos izmēģinājumos Dobelē un Pūrē. III. Veikt dažādas izcelsmes plūmju potcelmu salīdzināšanu, šķirņu un potcelmu kombinācijām atbilstošu stādīšanas attālumu izvērtēšanu. IV. Veikt saldo ķiršu šķirņu un potcelmu piemērotības pārbaudi audzēšanai Latvijā. Veikt ābeļu, plūmju un ķiršu audzēšanas saimniecību apsekošanu dažādos Latvijas reģionos, apkopot rezultātus par redzēto.

Jauno ābeļu šķirņu ziemcietības, augšanas un ražošanas izvērtējums zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas reģionos 2015. - 2017. g. 10 jaunās DI un Pūres DPC ābeļu šķirnes vērtētas 12 saimniecībās Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Visās saimniecībās, kurās aug kraupja izturīgā ābeļu šķirne ‘Dace’, tā vērtēta pozitīvi – koks viegli veidojams, stabila ražošana, augsta augļu kvalitāte. Vairākās vietās plānota stādījumu paplašināšana (arī Igaunijā, Polli). No trūkumiem var minēt stiklošanos (2017. g. ), reizēm novērota augļu izskata maiņa, ne vienmēr labi krāsojas, vietām slimo ar puvi. Šķirne ‘Gita’ - vērtējums pretrunīgs. Ļoti labi aug un zarojas, ražīga, augļu kvalitāte tiek vērtēta kā laba. Taču ienākas reizē ar vispopulārāko šķirni ‘Auksis’. 2017. gadā labu ražu devusi Zemgalē, bet Vidzemē ražojusi sliktāk par ‘Daci’. Trūkumi: pārāk spēcīgs augums, jāatrod piemērota vainaga veidošana, lai panāktu labāku vainaga izgaismojumu, citādi noēnotie augļi zaļi, bezgaršīgi. Dace Gita

Kraupja izturīgās šķirnes: Šķirne ‘Edite’ samērā vēlu sāk ražot, Šķirne ‘Roberts’ Vidzemē nav pietiekami ziemcietīga. Ziemcietīga izrādās vasaras šķirne ‘Agra’, t. sk. Igaunijā. Skaisto augļu un agras ienākšanās dēļ iecienījuši pircēji. Labi izveidojot vainagu, būs laba raža un koši augļi. Augļi jau tiek tirgoti arī lielveikalos. Edite nepietiekami ziemcietīgs stumbrs (arī Zemgalē). Skaisto, ilgi glabājamo augļu dēļ būtu jāatrod piemērots vainagu veidošanas paņēmiens. Agra

Kraupja izturīgā vēlā ziemas šķirne ‘Monta’ – iestādīta vairākos dārzos, novērojumu vēl maz. Šķirnei ir tieksme uz kailu zaru posmu veidošanos. Iespējams, MM 106 būs piemērotāks potcelms nekā B 9, B 396. Šķirnes ar labu un vidēju kraupja izturību: ‘Daina’ - vietām novērota stipra kraupja infekcija. Augļi var būt pasīki, ražo periodiski. Monta ‘Laila’ – pārsvarā labi vērtēti gan augļi, gan koks. Bet 2017. gadā augļu kvalitāte nebija apmierinoša. Vēl jānovēro šķirnes ražība. Iedzēnu hibrīds ‘Andris’ (AMD-12 -15 -15) tiek augstu vērtēts z/s «Svitkas» . Izceļas ar ražību un labu deserta kvalitāti, bet var ciest no korķplankumainības. Kalcija smidzinājumi šo problēmu atrisina. Andris Laila

Jauno, pret kraupi izturīgu ābeļu šķirņu pārbaude uz maza auguma potcelmiem ‘Dace’, ‘Eksotika’, ‘Daina’, ‘Edīte’, ‘Saltanat’ uz potcelmiem B. 396 un M. 9, ar zaru šķeldu mulču pretstatā herbicīdu uzturētai apdobei bez apauguma. Dārza blīvums 1666 koku/ha. Stādīts 2011. gadā. 2016. gadā vislielākā raža iegūta šķirnei ‘Daina’ uz potcelma B. 396 un izmantojot šķeldu apdobju joslā. Ražība sasniedza 35 t/ha. Bet šai šķirnei ir tendence ražot periodiski. Tas pierādījās arī 2017. Daina gadā. 2016. g. 2017. gadā lielāka ražība šķirnēm ‘Dace’ un ‘Edīte’. Ražošanas periodiskums mazāks bijis šķirnei ‘Dace’ uz potcelma M. 9, šķirnei ‘Edīte’ kontrolē (bez šķeldas). Pirmās piecu gadu ražas vidēji visaugstākās iegūtas šķirnei ‘Dace’, savukārt apstākļos, kad netiek veicināta pārāk garu dzinumu veidošanās jeb augšana – kontrolē labāk ražojusi šķirne ‘Edīte’ uz potcelma M 9. Šķirnei ‘Daina’ konstatēta mulčas pozitīva ietekme uz iegūto kopražu. Šķirnei ‘Dace’ šķeldas pozitīvā ietekme uz kopražu konstatēta tikai uz potcelma B. 396.

Šķirnes ‘Baltais Dzidrais’ klonu pārbaude Uzdevums: Pārbaudīt 9 Latvijā izdalītus šķirnes ‘Baltais Dzidrais’ klonus, to atšķirības, izdalīt audzēšanai ieteicamos klonus. Izmēģinājums ierīkots Dobelē 2010. gadā 9 ‘Baltā Dzidrā’ kloniem uz potcelma B 9. 2016. gadā tika apkopoti un statistiski analizēti pirmo 4 ražas gadu dati: Konstatētās klonu atšķirības nozīmē, ka šķirnes ‘Baltais Dzidrais’ stādi jāpavairo un jātirgo, norādot konkrētu klonu. Labākie bija Skrīveru klons un Rogu klons 2017. gadā šķirnei raksturīgā ražošanas periodiskuma dēļ labi ziedēja un ražoja tikai atsevišķi koki. Vidējā raža visiem kloniem bija zema, līdz 1 kg. Laika apstākļu ietekmē visiem kloniem bija šķirnei netipisks izskats – augļi bija ar sārtumu, ribaini. Taču labākos rezultātus atkal uzrādīja Skrīveru un Rogu kloni. Pūrē testēti 20 `Balto Dzidro` kloni. Šobrīd kā perspektīvākie izdalīti ` Baltā Dzidrā Nr 12 Samohvaloviču klons`, `Daugmales Baltā Dzidrā` un `Aizāru Baltā Dzidrā` klons ar apmēram nedēļu vēlāku augļu ienākšanās laiku. Vēl jāprecizē dati, vai tie visi ir Baltā Dzidrā kloni (jāveic ģenētiskās analīzes). Nepieciešami ilgāki izmēģinājumi, lai iegūtu drošu secinājumus.

Jauno ābeļu šķirņu ražības, slimībizturības un ziemcietības vērtējums Pūres kolekcijas stādījumā 2017. gadā kopējais izvērtējamo paraugu skaits 3839 gb. , t. sk. jaunintroducētās šķirnes un DI Dobelē izdalītie elites hibrīdi – jaunšķirņu kandidāti Galvenie rezultāti: 2017. gada pārmitrās vasaras dēļ visām testētajām pret kraupi izturīgajām šķirnēm un vairumam DI selekcionēto kraupja imūno hibrīdu( izņemot 8 hibrīdus) pirmo reizi ir konstatēti nelieli kraupja bojājumi uz lapām. Potenciāli piemērotākās vīnam un sidram pēc cukuru un skābju balansa, kā arī aromātiem parastā tipa šķirņu grupā ir `Miķeļābols`, `Livonijas Vīnābols`, pēc aromāta un buķetes joprojām vislabākā krebu tipa šķirne ir `Kerr`, bet pēc ražības un sulas iznākuma izceļas krebs `Balsgard`. Kā perspektīvas atzītas šķirnes `Geneva`, `Merilin`, `Red Shadow`, kas dārzā ir pilnīgi imūnas pret kraupi, ātrražīgas, ražīgas un ar intensīvi sarkanas krāsas mīkstumu.

Baltkrievijas kraupja izturīgo šķirņu sākotnējais vērtējums 3 izmēģinājumos, kas ierīkoti uz potcelmiem B 9 un B 396 2013. 2015. g. , ātrražīgākajām šķirnēm iegūta 3. raža. SĀKOTNĒJIE SECINĀJUMI: Plašākai pārbaudei no Baltkrievijas šķirnēm ieteicamas ‘Belorusskoje Sladkoje’, ‘Diyament’ un ‘Syabrina’ – ātrražīgas, ar labu vai ļoti labu (‘Diyament’) augļu kvalitāti. Šķirne ‘Pospekh’ ir ļoti vāja auguma, potcelms B 9 tai nav piemērots; jāpārbauda uz vidēja auguma potcelma. Vēlo ziemas šķirni ‘Imant’ nevar ieteikt plašākai audzēšanai, pirms tā nav pārbaudīta dažādos apstākļos, jo augļu kvalitāte ir ļoti svārstīga. Diyameņt Belorusskoje Sladkoje

Somijas potcelmu izmēģinājums Uzdevums: Pārbaudīt 3 Somijā izdalītus ābeļu potcelmus, to piemērotību divām ābeļu šķirnēm, tiem piemērotā audzēšanas tehnoloģijā (koku blīvums 1666 k. /ha un 800 k. /ha). Izmēģinājums ierīkots Dobelē 2011. gadā. Šķirnes ‘Auksis’ un ‘Gita’. Potcelmi grupēti pēc Somijas datiem: Maza auguma – MTT 1, MTT 4, kontrole – B 9 Vidēja auguma – MTT 5, kontrole – MM 106 REZULTĀTI: 2017. gadā vairumam koku bija iestājies ziedēšanas un ražošanas periodiskums, ko veicināja bagātīga ražošana un nepietiekama ražas normēšana 2016. gadā. Izteiktāks periodiskums novērots šķirnei ‘Auksis’. Labākās šķirnes-potcelma kombinācijas bija ‘Gita’ uz MTT 4 un MM 106. Tām bija arī mazāk izteikts ražošanas periodiskums, tomēr bagātīgas ražas gados augļu normēšana ir nepieciešama. ‘Gita’ uz MTT 4

Dažādas izcelsmes plūmju potcelmu salīdzināšana, šķirņu un potcelmu kombinācijām atbilstošu stādīšanas attālumu izvērtēšana. Pētījums iekārtots 6 plūmju šķirnēm (‘Jubileum’ ‘Viktorija’, ‘Sonora’, ‘Adele’, ‘Ance’, Lotte’) ar 3 – 5 potcelmu kombinācijām. Ziemcietības un veselības stāvokļa izvērtējumā, tika vērtēti bojā gājušo koku īpatsvars. Laika posmā no 2015. gada līdz 2017. gadam, šķirnes bez bojā gājušajiem kokiem ir: ‘Viktorija’ ar potcelmu M 633; ‘Jubileum’ uz potcelma P. cerasifera un S 766; ‘Adele’ uz potcelma Vangenheima cveče; ‘Ance’ uz potcelma P. cerasifera; ‘Lotte’ uz abiem potcelmiem. Pirmos augšanas gados spēcīgāk augošais potcelms ir P. cerasifera; koka augumu samazinošie potcelmi ir Weiwa un Vangenheima cveče. Sakņu atvases pastiprināti veidojas potcelmiem P. cerasifera, S 766 un M 633. Sakņu atvases maz veido potcelmi VVA-1 un Weiwa, izteikti maz – Vangenheima cveče.

Komercaudzēšanai ieteikto un jauno plūmju šķirņu augšana un ražošana uz maza auguma potcelma Vangenheima cveče. Potcelms: koka augumu samazinošs Vangenheima cveče; Šķirnes : ‘Ance’; ‘Jubileum’; ‘Kijevas Vēlā’; ‘Edinburgas Hercogs’; ‘Ave’; ‘Oda’; ‘Lāse’; ‘Stenlijs’; ‘Aļeinaja’; ‘Zarečnaja Raņņaja’ Stenlijs Piektajā augšanas gadā: ražīgākā šķirne ar augstāko kumulatīvo ražu ‘Stenlijs’ (12 kg/koka); ražīgākā šķirne ar augstākās kvalitātes augļiem ‘Jubileum’ (9, 5 kg/koka, augļu vid. masa - 50 g. ). Jubileum

Novērojumi plūmju stādījumos zemnieku saimniecībās 2017. gada vasarā Dārzkopības institūta zinātnieki pēc M. Skrīveles iniciatīvas, sadarbībā ar masu mēdijiem uzsāka kādreiz visizplatītākās plūmju šķirnes ‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’ ražīgo klonu meklējumus. Tika veikti 9 vietu apsekojumi dažādos dārzos Latvijā un 3 -Igaunijā. Augustā vairāki kloni tika uzacoti DI kokaudzētavā. Šis gads kopumā plūmēm bija nelabvēlīgs. Zemā temperatūra maija pirmajā nedēļā, kad atsevišķos dārzos jau ziedēja diploīdās plūmes un tuvu ziedēšanai bija mājas plūmes , būtiski ietekmēja ražu. Pumpuriem plaukstot, liela daļa ziedu bija bez drīksnām. Izteikti šādā ekstremālā gadā situāciju nosaka stādījumu un koku kopšanas komplekss, kas sasummējas pa gadiem. Ja koki ir novārdzināti no nepilnvērtīgas kopšanas vai pārmērīgas ražas, tie būtiski cieta pavasara salnās. Lielākajā daļā dārzu ražas nebija, vai bija zemas. Labi ražoja plūmes DI stādījumos Dobelē, Alūksnē labi ražojusi ‘Komēta’, Kuldīgā – DI šķirne ‘Sonora’. Alūksnes novada, Jaunalūksnes pagasta saimniecībā «Sprogas» ļoti atzinīgi novērtēta DI šķirne ‘Ance’- paplašināts esošais stādījums par 3 ha. Sonora Ance

VI. Potcelmu piemērotības pārbaude saldo ķiršu audzēšanai Dobelē un Pūrē Izmēģinājums ar Latvijā izplatītākajām un perspektīvākajām saldo ķiršu šķirnēm un hibrīdiem Izmēģinājums ierīkots 2015. gadā, tajā iekļauti - šķirnes un hibrīdi: ‘Paula’, ‘Doņeckij 42 -37’, ‘Brjanskas 3 -36’, ‘Radica’, ‘Techlovan’ un ‘Artis’; - potcelmi: smaržīgais ķirsis (Prunus mahaleb L. ), P 7 un skābais ķirsis ‘Latvijas Zemais’. Galvenās atziņas 2017. gadā: Potcelma ‘Latvijas Zemais’ ietekme uz uzacotajām šķirnēm: Samazināta veģetatīvā augšana (novērota 5 šķirnēm no 6) Ātrražība - sāk ražot jau 3 gadus veci koki (novērota 5 šķirnēm no 6) Nedaudz vairāk slimo ar kauleņkoku lapbiri (novērots 3 šķirnēm no 6) Potcelma P 7 ietekme uz uzacotajām šķirnēm Pagaidām turpinās spēcīga veģetatīvā augšana (novērota 4 šķirnēm no 6) ‘Artis’

Izmēģinājums ar Lietuvā izdalītajām perspektīvajām saldo ķiršu šķirnēm Izmēģinājums ierīkots 2014. gadā, tajā iekļautas – - šķirnes: ‘Mindauge’ un ‘Spanische Kirsche’ - potcelmi: Gisela 5, Gisela 12, Gisela 13, Gisela 17, un smaržīgais ķirsis (P. mahaleb). Galvenās atziņas 2017. gadā Šķirnei ‘Mindauge’ lielāks augums, mazāk slimo ar kauleņkoku lapbiri un labāk nobrieduši dzinumi rudenī nekā šķirnei ‘Spanische Kirsche’ Veģetatīvo augšanu visvairāk samazināja potcelms Gisela 5. ‘Mindauge’ / P. mahaleb

Izmēģinājums ar Igaunijā izdalītajām saldo ķiršu šķirnēm Izmēģinājums ierīkots 2014. gadā, tajā iekļautas – - šķirnes ‘Arthur’ un ‘Anu’, - potcelmi PHL-A, Piku 1, Gisela 6, Gisela 5, VSL-1, P. mahaleb. Galvenās atziņas 2017. gadā Labākā koku ziemcietība un veselības stāvoklis abām šķirnēm bija kokiem uz potcelmiem ‘Gisela 5’ un P. mahaleb. Sliktākais koku vispārīgais stāvoklis šķirnei ‘Arthur’ bija kokiem uz potcelma ‘Piku 1’, šķirnei ‘Anu’ uz potcelma ‘VSL 1’. Lielākais koku augstums šķirnēm ‘Arthyr’ un ‘Any’ bija kokiem uz potcelma P. mahaleb un ‘Gisela 5’, mazākais - kokiem uz potcelma ‘PHL-A’.

Novērojumi ķiršu stādījumos zemnieku saimniecībās Apsekotas 8 saimniecības. Šogad aktuālākās bija atsauksmes par ražas zudumiem salnu un augļu pūšanas dēļ. Atsauksmes par ķiršu veselību un ziemcietību dažādās Latvijas vietās ir nozīmīgas katru gadu. Galvenās atziņas 2017. gadā Šogad iegūtā raža bija apmēram 20 -70% no parastā apjoma. Ražības un ziemcietības ziņā šogad izcēlušās: - saldo ķiršu šķirnes ‘Paula’, ‘Ovstuženka’ un ‘Vytenu Juodaji’; - skābo ķiršu šķirnes ‘Tamaris’ un ‘Bulatņikovskaja’. Vairāk kā citas šķirnes cietušas: - saldie ķirši ‘Aleksandrs’ un skābie ķirši ‘Vytenu Žvaigžde’ – pavasara salnās, - saldie ķirši ‘Iputj’ un skābie ķirši ‘Latvijas Augstais’ – augļu pūšanas dēļ, - saldie ķirši ‘Brjanskaja Rozovaja’ – ķiršu mušas bojājumu dēļ, kaut arī ražība bijusi augsta ‘Paula’

Pieejami: http: //fruittechcentre. eu/lv/; https: //www. laas. lv/lv/noderigi/aktualitates/profesional a-darzkopiba-nr-4/; http: //www. bulduri. lv/index. php? lang=lv, u. c.

Paldies kolēģiem par pētījumiem, kuru rezultāti iekļauti šajā prezentācijā: Edgars Rubauskis, Laila Ikase, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Jānis Lepsis, Ilze Grāvīte, Dzintra Dēķena, Daina Feldmane, Edgars Cirša, Krista-Kristīne Lejniece, Ina Gocuļak, Inta Gintere 18. 08. 2017.

Paldies par uzmanību un bagātu ražu 2018. gadā!