Informcijas kodana Informcijas mrvienbas 6 klase Informcijas kodana
Informācijas kodēšana. Informācijas mērvienības. 6. klase
Informācijas kodēšana � Lai dators varētu apstrādāt informāciju, to ir nepieciešams pārveidot (kodēt), jo dators ir elektroniska ierīce, kas elektroniski visvienkāršāk atšķir divu līmeņu spriegumus: mazu (tuvu nullei) un lielu. � Tā kā dators atšķir tikai šos divus sprieguma stāvokļus, tad visa datorā ienākošā informācija ir jāpārveido tam "saprotamā" formā. Šo procesu sauc par kodēšanu. Lai datorā esošo kodēto informāciju varētu izvadīt cilvēkam saprotamā formā, veic pretējo procesu, kuru sauc par dekodēšanu.
Informācijas kodēšana � Datora elektronisko ierīču abiem atšķiramajiem spriegumiem ir piešķirti nosacīti apzīmējumi - 0 (mazam spiegumam) un 1 (lielam). Tādā veidā dators spēj strādāt ar skaitļiem, kuri sastāv tikai no diviem cipariem - 0 un 1. Sadzīvē mēs lietojam decimālo skaitīšanas sistēmu, kas izmanto 10 ciparus (0; 1; 2; . . . ; 9). Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par bināro (binary) skaitīšanas sistēmu. Datora iekšienē lieto tikai bināro skaitīšanas sistēmu, un jebkura datorā esošā informācija tiek kodēta ar 0 un 1. � Elektronisko signālu 0 vai 1 sauc par bitu (binary digit - bit). Bits ir mazākā informācijas mērvienība. Datorā tehniski mazākais bitu apvienojums ir 8 pēc kārtas esoši biti. Šo astoņu bitu kopu sauc par baitu (byte). 1 baits B= 8 biti
Informācijas mērvienības E
Informācijas mērvienības 1 baits B= 8 biti 1 kilobaits KB= 1024 baiti jeb 210 baiti 1 megabaits MB= 1024 KB = 210 KB = 220 baitu 1 gigabaits GB= 1024 MB = 210 MB = 220 KB = 230 baitu 1 terabaits TB= 1024 GB = 210 GB = 220 MB =230 KB = 240 baitu �Piem. 1: 3 MB = ? 3072 KB =? 3072 1024 baiti? = 3072 1024 8 biti Piem. 2: 8192 biti = ? 8192 8 baiti =? 1024 baiti ? = 1 KB
Teksta kodēšana � Nospiežot uz klaviatūras kādu taustiņu, dators saņem kodu. Teksta kodēšanai izmanto speciālas kodu tabulas, kurās elektroniskā veidā ir norādīts, kāds binārais kods kurai rakstzīmei piešķirts. Binārais kods – bitu virkne, piem: 01001 0001. � Kodu tabulā ASCII katrs simbols ir kodēts ar 1 baitu (8 bitus) - tas atļauj izmantot 256 (28) dažādus simbolus. Tā piemēram, ja esat ierakstījis “dators”, tad tādas informācijas izvietošanai uz diska būs nepieciešami tikai 8 baiti- 6 burti un divi pēdiņu simboli. � Kodu tabulā Unicode katrs simbols ir kodēts ar 2 baitiem (16 bitiem) - tas atļauj izmantot 65536 (216) dažādus simbolus. Ar to pietiek, lai vienā tekstā izmantot gan vairāku dažādu valodu burtus, gan matemātiskus un citus speciālus simbolus.
Teksta kodēšan 16 biti = 2 baiti 0101 0011 0100 0001 32 biti = 4 baiti 0000 0101 0011 SA 0000 0100 0001
Teksta kodēšana Kodu tabulas Teksta kodēšanai izmanto speciālas kodu tabulas, kurās elektroniskā veidā ir norādīts, kāds binārais kods kurai rakstzīmei piešķirts Unicode ASCII Kodu tabulā ASCII katrs simbols ir kodēts ar 1 baitu (8 bitus) - tas atļauj izmantot 256 (28) dažādus simbolus. SA 0101 0011 0100 001 Kodu tabulā Unicode katrs simbols ir kodēts ar 2 baitiem (16 bitiem) - tas atļauj izmantot 65536 (216) dažādus simbolus. Binārais kods – bitu virkne
0100 0001 DATORS 0101 0100 1111 0101 0010 0101 0011
Attēlu kodēšana Krāsu skaits 16, 7 miljoni 256 16 24 biti 8 biti 4 biti Attēls
Skaņas kodēšana
- Slides: 11