Informatvais seminrs par projekta Nevalstisko organizciju stratiju izstrde

Informatīvais seminārs par projekta “Nevalstisko organizāciju stratēģiju izstrāde attīstības sadarbības projektu plānošanai un ieviešanai” rezultātiem I. Vaivare LAPAS direktore Projekts “Nevalstisko organizāciju stratēģiju izstrāde attīstības sadarbības projektu plānošanai un ieviešanai” 92, 07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Projekta līguma numurs: Nr. 1 DP/1. 5. 2. 2. 2. /12/APIA/SIF/048 Projektu līdzfinansē LR Ārlietu ministrija

Semināra struktūra 1. Kas ir attīstības sadarbība? -termini -paradigmu maiņa -Latvijas situācija un iespējas 2. Kādi ir attīstības sadarbības projekti? -projektu specifika -projektu iespējas 3. NVO izaicinājums – biedru kapacitātes stiprināšana: -prasmju paaugstināšana -iesaistes stratēģijas

• Kas ir attīstības sadarbība?

1. mērķis • Hungry planet • http: //world. time. com/2013/09/20/hungryplanet-what-the-world-eats/

Germany: 253, 29 EUR

Čada: 1, 23 USD

Polija: 151, 27 USD

Ēģipte: 68, 53 USD

Ekvadora: 31, 55 USD

Mongolija: 40 USD

Butāna: 5 USD

Indija: 39 USD

2. mērķis

3. mērķis

4. mērķis

5. mērķis • 1996. gadā Nepālā bija 539 mātes nāves gadījumi uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem. Pēc desmit gadiem šis rādītājs ir samazinājies uz pusi.

6. mērķis • 2005. gadā pasaulē dzīvoja apmēram 15, 2 miljoni bērnu, kuriem AIDS bija atņēmis vienu vai abus vecākus, ekonomiskais slogs

7. mērķis

8. mērķis • No banānu pārdošanas iegūto ienākumu sadale (pieņemot, ka 1 banāna cena ir 30 santīmi) Audzētājs – 3 santīmi Pretvēja salu banānu attīstības firma – 3 santīmi Vairumtirgotājs – 6 santīmi Kuģniecības, importa un iepakošanas firma – 9 santīmi Mazumtirgotājs(veikals) – 9 santīmi

Aktuālās problēmas: • Privātā sektora loma – NVO kritiski; • Projektu efektivitāte – Dienvidu partneru aptaujas, caurspīdīgums (IATI); • PCD

• Kādi attīstības jautājumi ir aktuāli manā jomā?

Paradigmu maiņa • Attiecības ar iedzīvotājiem un kustībām • Vietējās un globālās solidaritātes savienošana • Apvienību (alianšu) veidošana pilsoniskajā sabiedrībā • Ekonomiskās sistēmas maiņa

Attiecības ar iedzīvotājiem un kustībām: • Uzlabot labāku saikni ar grassroots līmeni pilsoniskajā sabiedrībā, uzlabot komunikāciju ar iezīvotājiem un sasaistīt ar patēriņa jautājumiem un vidi, kurā cilvēki dzīvo un ir personīgi iesaistīti

Lokālās un globālās solidaritātes sasaiste • Sadarboties un izmantot vietējo cilēku enerģiju globālos jautājumos. Kosmopolītiskās demokrātijas veidošana, kur līdzdalība nav sasaistīta ar nacionālajām robežām.

Alianšu veidošana pilsoniskajā sabiedrībā • Veidot spēcīgāku komunikācijas platformu un ietekmēt caur starpsektoru un vienotu aliansi sociālo taisnīgumu un cīņu ar nabadzību. Alianse iekļauj plašākas sabiedrības daļas kā vides, sociālās, izglītības un kultūras organizācijas.

Ekonomiskās sistēmas maiņa • Pārskatīt kā reāli un efektīvi var darboties attīstības joma, lai mainītu ekonomisko un finanšu sistēmu vairāk balstītai un taisnīgākai ekonomikas struktūrai starp attīstītajām un attīstības valstīm, bagātajiem un nabagajiem

Latvijas situācija

• Kādi ir attīstības sadarbības projekti?

Ieskats finanšu instrumentos

ES daudzgadu budžets 2014 -2020 960 miljardi Eiro jeb 1% no kopējā ES IKP Pirmo reizi ES vēsturē ir noticis budžeta samazinājums par 3, 5%, ja skatās uz kopējo ES IKP

MFF ārpolitika

Development Cooperation Instrument (DCI) Geographic programmes: q Latin America q Asia q Central Asia q Middle East q South Africa

DCI Tematiskās programmas Thematic programmes: q All countries on the OECD/DAC list for ODA recipients Global Public Goods & Challenges CSO LA

DCI: CSO LA programma Prioritāte 1: Uzsvars uz valsts līmeni 1) Organizācijām jākoncentrējas uz labu pārvaldību un attīstības procesiem: - Aktieri, kas darbojas ar labas pārvaldības un atskaitīšanās jautājumiem; - Partneri, kas veicina sociālo attīstību; - Steikholderi, kas veicina iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. 2) Veicināt vietējo varas iestāžu / pašvaldību pienesumu labai pārvaldībai un attīstības procesiem. 3) Test-pilot actions promoting local development through a territorial, multi-stakeholder approach.

DCI: CSO LA programma II Prioritāte 2: Pastiprināt reģionālo un globālo pilsonisko sabiedrību pārstāvošu organizāciju un vietējo autoritāšu tīklus, lai veicinātu dialogu par attīstības jautājumiem Prioritāte 3: Attīstīt un atbalstīt izglītības un izpratnes veidošanas iniciatīvas, veicinot pilsoņu izpratni par attīstības jautājumiem

DCI: CSO LA programma Description Proposed a llocations 2014 -2017 (ca 286 Mil €/yr. ) Allocation 2007 -2013 C 1: Focus on country level: Enhancing CSO‘s and LA‘s contribution to governance and development processes 70 -80 % (ca. 220 Mio €/yr. ) 70 -80 % C 2: Strengthening CSO and LA networks in 5 -10 % the field of development at regional, EU and global level 2 -10 % C 3: DEAR 10 -15 % 14 % Support measures 3 -5 % 2% Reserve 3 -5 % 0% 100 % = 2 bn € 100 %

DCI: Global Public Goods and Challenges q. Regions: all third countries q. Proposed budget: € 5 billion, not allocated to specific regions or themes Scope Budget Environment and climate change 27% Sustainable energy 12% Food Security and Agriculture 29 % Migration and Asylum Human Development (including Growth, Jobs and Private Sector Engagement) 7% 25 %

Attīstības sadarbības projektu specifika • Tehniskie aspekti: -reģistrācija PADOR; -atšķirīgas prasības dažādos konkursos; -specifiska terminoloģija; -Concept Note un full proposal • Saturiskie aspekti: -partneru loma; -līdzdalības process.

NVO izaicinājums – biedru kapacitātes stiprināšana

Kas ir LAPAS • • 30 NVO platforma Biedrs CONCORD Dibināta 2004. gadā Biedru skaits mainīgs, ar tendenci pieaugt

Stratēģiskie mērķi • Virziens – gatavošanās LR Prezidentūrai ES Padomē 2015. gadā: - organizācija, kas veido saturu; - organizācija ar pieredzi projektos; - organizācija, kas aizstāv intereses; - organizācija, kurai ir kapacitāte.

Kas ir tīkls? • Vienības ir neatkarīgas, ar savu kultūru un interesēm, pat iesaistītas ārējos tīklos, tomēr tām ir nepieciešamība sadarboties kopējam mērķim atsevišķā tīklā • Vienības tic, ka tīkla spēks ir lielāks nekā katras atsevišķas organizācijas spēks kopā

• Tīkls – ne tikai strādāšana kopā, bet arī sociālā sinerģija, ideju kopiena • Tīkls ir process nevis organizācijas forma. Tas ir racionālais ietvars organizācijām, kas cenšas veidot viena ar otru attiecības

Tīklu specifika • Līderība - starp vienlīdzīgām, ne-hierarhiskām un savstarpēji atkarīgām sadarbības struktūrām • Sadarbība un savstarpējā atkarība ir norma – ietekme un spēks ir “izplūduši” • Lēmumu pieņemšana tipiski ir haotiska un nestrukturēta • Vienības “aizņemas” vai “nodod” viena otrai resursus to īstenošanai

Tīkla ieguldījumi un rezultāti • Būtiskākais rezultāts - spēja sniegt tās biedriem vajadzīgos pakalpojumus • Būtiskākais ieguldījums – biedru savstarpējā uzticēšanās

Tīkla ilgtspēja • Sustainability = Resources, Relevance, Relationships • Dochas ilgtspējas politika

Tīkla efektivitātes kritēriji

Tīkla brieduma pakāpes

Tīkla vides

Resursu vadība • Visi ieguldījumi ikgadējā budžetā tiek pārvērsti naudā (piemēram, dalība sanāksmēs) • Rezervju politika • Biedru naudas – 9 -96% organizāciju ienākumi Lielbritānijā. Vidēji 20 -50%

Kapacitātes stiprināšanas process 1. Stratēģiskās plānošanas seminārs – situācijas novērtēšana, iepazīšanās, galvenie secinājumi. Aptuvenā izpilde – divi gadi nevis gads NB! Aktivitāšu intensitāte 2. Stratēģijas apspriešana – jauno biedru viedoklis 3. Stratēģijas apstiprināšana kopsapulcē

SIF kapacitātes projekts • ievadseminārs • 3 saturiskie semināri – ārvalstu pasniedzējs – globālās aktualitātes, vietējais – vietējās aktualitātes, finanšu iespējas; • 6 e-apmācības; • Biedru iesaistes stratēģiju izstrāde; • Biedru zināšanu datu bāze • Gala konference

Apmācības • Globālais saturs – inetreses raisīšana – spēja paskatīties plašāk; • Vietējais saturs – apzināties savas iespējas, novērtēt situāciju, izstrādāt priekšlikumus, kas ir politika un ko varu es; • Finanšu instrumenti – kādi rīki pastāv, ko darīt. E-apmācības – efektivitātei. Informācija www. lapas. lv

Biedru zināšanu datu bāze • Biedru profili biedru datu bāzē • Resursi zināšanu datu bāzē – informācijas mākonis.

Iesaistes stratēģijas • Vietējās un globālās konsultācijas • Globālās – par konkrētu perspektīvu • Vietējās – par katru organizāciju Intervijas struktūra: 1. Sajūtas par LAPAS 2. LAPAS sniegtie pakalpojumi (konkrēti) 3. Biedrs LAPAS – ko var sniegt 4. Vīzija – LAPAS un biedrs pēc 5 gadiem

Biedru aptaujas sākotnējie rezultāti: -ļoti dažādas organizācijas pēc spējām, lieluma, interesēm, iesaistes; -dažādas kompetences jomas, maz sinerģiju; -LAPAS ir maza daļa aktivitāšu, ir daudz citos tīklos; -lielākā daļa spēj nodefinēt savas intereses; -individuālā interese augsta, pasākumos līdzdalība zema, varētu taisīt retāk; -jaunajām organizācijām ir grūti saprast iesaistes iespējas, jomu, terminus (1 x gadā iesācējiem)

Izaicinājumi līdzdalībai • līdzšinējā līdzdalība pārsvarā caur projektiem un apmācībām/pasākumu apmeklēšanu; • nav finansējuma līdzdalības nodrošināšanai; • ir iespējas līdzdalībai CONCORD, arī resursi. Pieaugusi līdzdalība – Aid. Watch, MFF, PCD, Po. Fo, GA, CSO Effectiveness, DARE Forum, Gender (? ) • vide ir mainīga – jāseko līdzi pastāvīgi; • nav saturisko diskusiju ar Latvijas organizācijām

Izaicinājumi LAPAS • Lielas iespējas pašu organizāciju līdzdalībai globālā līmenī – izglītošanas nevis iespēju jautājums (zema projektu rakstīšana); • Sarežģīta/nesaprotama tēma – nav vēsturiskās iesaistes, daudz pieredzējušu organizāciju; • Organizācijas un indivīdi ārpus LAPAS mēdz būt aktīvākas par LAPAS biedriem Nākotnes perspektīva – no biedru organizācijas uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju, cik nodalīta darbība tikai globāli

Rezutāts • Individuālās iesaistes stratēģijas • Kopējā kartēšana

Noslēguma konference • Personisko stāstu prizma • Darba grupas par saturiskajām aktivitātēm: -cilvēkdrošība kopienās; -attīstības paradigmu maiņa; -projekti Centrālāzijā.

Ko var darīt? • Sekot sociālajos tīklos • Attīstīt sadarbību ar attīstības valstīm – projektu iespējas “ārpus rāmja” • Prezidentūras izaicinājums • Līdzdalība pasākumos – food security, attīstības izglītības pasākums • 2015. -Attīstības sadarbības gads