Indriis Muinieks VISPRG BIOLOIJA ORGANISMU DAUDZVEIDBA PROKARIOTU VALSTS

Indriķis Muižnieks VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA

PROKARIOTU VALSTS MIKROBIOLOĢIJAS PAMATI INFEKCIJAS UN IMUNITĀTE Organisma aizsardzība pret infekcijām

INFEKCIJA Izraisītāja organisma kontakts, iekļūšana, nostiprināšanās un vairošanās saimnieka organismā, kas izraisa slimīgu (nenormālu, patoloģisku) saimnieka organisma reakciju.

INFEKCIJU KLASIFIKĀCIJA: pēc izraisītāja: ārējas (eksogēnas) / iekšējas (endogēnas) baktēriju/vīrusu/sēņu/ protistu/u. c. ar / bez pārnesēja pēc lokalizācijas: lokālas/specifiskas/ sistēmiskas pēc izplatības: endēmijas/ epidēmijas / pandēmijas

INFEKCIJAS GAITA: patogēna kontakts ar saimniekorganismu; nokļūšana saimniekorganismā; migrācija uz infekcijas primārās lokalizācijas vietu; nostiprināšanās (prodroms); pilna apjoma izpausme (simptomi); rezultāts: izveseļošanās/nāve/pāreja hroniskā / persistentā stāvoklī, u. c.

Ārēja (eksogēna) infekcija Svešas mikrofloras izraisīts patoloģisks stāvoklis

Ārēja (eksogēna) infekcija Infekcijas izplatīšanās ceļi Ieelpojot Baktērijas: difterija, garais klepus, legionelloze

Ārēja (eksogēna) infekcija Infekcijas izplatīšanās ceļi Ieēdot Baktērijas: salmonelloze, jersinoze, listerioze

Ārēja (eksogēna) infekcija Infekcijas izplatīšanās ceļi Ievadot asinīs Baktērijas: tetanuss, gangrēna

Ārēja (eksogēna) infekcija Infekcijas izplatīšanās ceļi Dzimumsakaros Baktērijas: sifiliss, gonoreja

Ārēja (eksogēna) infekcija Infekcijas izplatīšanās ceļi Ievadot ar pārnesēja starpniecību Baktērijas: Laima slimība, mēris

Koha postulāti infekcijas slimības izraisītāja identificēšanai 1. Iespējamais izraisītājs vienmēr ir atrodams slimajā organismā. 2. Iespējamo izraisītāju jāizdala no organisma un jāiegūst tā tīrkultūra. 3. Jāpierāda, ka izdalītā, aizdomās turētā organisma tīrkultūra spēj atkārtoti izraisīt infekciju. 4. No eksperimentāli inficētā organisma atkārtoti jāizdala aizdomās turētā izraisītāja tīrkultūra.

Iekšēja (endogēna) infekcija Normālās mikrofloras izraisīts patoloģisks stāvoklis

ENDOGĒNĀS INFEKCIJAS SEKMĒ Dabiskās imunitātes pavājināšanās –Vecums –Trauma –Operācija –Citostatisku preparātu lietošana piem. herpesvīrusa – citomegalovīrusa infekcijas

ENDOGĒNĀS INFEKCIJAS SEKMĒ Normālās mikrofloras nokļūšana nepiemērotā organisma vietā – Cistīts: E. coli – urīnpūslī; – Holecistīts: enetrokoki – žultspūslī; – Vidusauss iekaisums: stafilokoki no mutes vidusausī

Infekcijas lokalizācija Sistēmiskas un lokālas Sepse (septicēmija, asins saindēšanās) – lokāla infekcija pārrauj organisma aizsardzības barjeras. Bakteriēmija, virēmija – īslaicīga attiecīgo organismu atrašanās asinīs vai citos organisma šķidrumos.

INFEKCIJU TIPI

INFEKCIJAS RAŠANOS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

PATOGĒNA VIRULENCE Patogenitāte Slimību izraisošā raksturojums potenciāla vispārīgs Virulence Raksturo patogenitātes pakāpi (bīstamību) Komponenti: invazivitātes infekciozitātes, toksiskuma,

PATOGĒNA VIRULENCE Augsta virulence: nedaudz patogēna izraisa smagu infekciju (mēris, masalas, cūciņas) Zema virulence: infekcijas izraisīšanai vajag lielu skaitu patogēnā organisma (enterīti, tuberkuloze) Virulence atkarīga no saimniekorganisma aizsardzības spējām.

Infekcijas izplatības pamatskaitlis R 0 Basic reproduction number (rate, ratio) R 0 http: //1. bp. blogspot. com/-uh. Soc. Yma. EQ 0/Th 5 jq. E 6 s 2 v. I/AAAABq. I/T 3 g. FBeyt. MVY/s 1600/contagionposter. jpg http: //www. blogcdn. com/blog. moviefone. com/media/2010/02/gwynethcontagious. jpg http: //images 1. wikia. nocookie. net/__cb 20111015020838/fanon/images/4/40/12947_gwyneth-paltrow-jude-law-contagion-trailer. jpg

Veselības ekonomikas centra un Latvijas Infektoloģijas centra dati

Akūtās respiratoro infekciju statistika Latvijā Veselības ekonomikas centra un Latvijas Infektoloģijas centra dati

ORGANISMA AIZSARDZĪBA Specifiskās rezistences mehānismi Nespecifiskās rezistences mehānismi

Specifiskās rezistences mehānismi Humorālā imunitāte Šūnu imunitāte

IMUNOLOĢIJAS PAMATLICĒJI Paul Ehrich (1854. -1915. ) Илья Мечников (1845. -1916. ) Humorālā un šūnu imunitāte, imunoloģijas sākums NP - 1908. g.

Humorālā imunitāte Antigēna un antivielas mijiedarbība šķīdumā ANTIGĒNS Organismam sveša makromolekula, visbiežāk proteīns.

Humorālā imunitāte ANTIVIELAS Imunoglobulīnu struktūra

Humorālā imunitāte ANTIVIELAS Organisma izstrādāti proteīni - imunoglobulīni, kas selektīvi saista noteiktus antigēnus. Katram antigēnam – sava antiviela.

ANTIVIELAS Humorālā imunitāte Imunoglobulīnu tipi http: //textbookofbacteriology. net/adaptive_5. html

Humorālā imunitāte: klonālās selekcijas teorija Katrs limfocīts nes vienu unikālu receptoru: antivielas priekšteci, kas radies imunoglobulīnu gēnu rekombinācijas un splaisinga rezultātā. Iespējamas pavisam 7500 (150 V gēni x 5 J gēni un ap 10 variantu kā savienot V un J) imunoglobulīnu vieglās ķēdes variantu; 2, 4 miljonu (80 V gēni x 50 D gēni x 6 J gēni un ap 100 savienošanas versiju) smagās ķēdes variantu. Antivielu iespējamā daudzveidība: 7500 x 2 400 000 ~ 18 miljardi variantu

Humorālā imunitāte: klonālās selekcijas teorija

Humorālā imunitāte: antigēna prezentācija

Humorālā imunitāte ANTIGĒNA PREZENTĀCIJAI PALĪDZ MHC II struktūra

Humorālā imunitāte: T palīgšūnu (helperu) stimulētas B šūnas ražo asinīs cirkulējošas antivielas

Humorālās imunitātes veidošanās

Antivielu veidotos imūnos kompleksus jāiznīcina Komplements: ap 20 asins plazmas proteīnu komplekss (5% asins plazmas proteīnu masas), kas aktivētā veidā izraisa dažādu šūnu lizēšanu Komplementa aktivācijas klasiskais ceļš: kompleksa proteīni izveido kanālus ar imunoglobulīniem (antivielām) iezīmētu šūnu apvalkos / membrānās. Šūnas iet bojā.

Šūnu imunitāte: antigēna prezentācija

Šūnu imunitāte ANTIGĒNA PREZENTĀCIJAI PALĪDZ MHC I struktūra

Šūnu imunitāte: T palīgšūnu (helperu) stimulētas T citotoksiskās šūnas iznīcina organismā inficētās šūnas

Nespecifiskās rezistences mehānismi

Nespecifiskās rezistences mehānismi Fiziskās barjeras Atgrūšana un izskalošana Āda un gļotādas

Nespecifiskās rezistences mehānismi Bioķīmiskās barjeras p. H Lizocīms un citi fermenti Interferons

Interferons Vīrusu inficētie leikocīti izstrādā speciālu nelielu (~17 k. D) olbaltumvielu - interferonu maisījumu, kas padara citas šūnas neuzņēmīgas pret vīrusu uzbrukumu

Nespecifiskās rezistences mehānismi Bioloģiskās barjeras Iedzimta neuzņēmība Normālā mikroflora Nespecifiskās imūnās reakcijas, piem. : komplementa aktivācijas alternatīvais ceļš; iekaisuma (akūtās fāzes) reakcija; fagocitoze.

www. uic. edu/. . . /bios 100/lecturesf 04 am/lect 23. htm

Iekaisuma (akūtās fāzes) reakcija Šūnu bojājumi, arī komplementa aktivēšanas rezultātā, atbrīvo hemotakses signālus, izraisa leikocītu migrēšanu uz infekcijas vietu, oksidācijas reakcijas katalizējošu enzīmu izdalīšanos (šūnām ejot bojā veidojas strutas), specifisku proteīnu parādīšanos asins serumā, organisma temperatūras paaugstināšanos.

Fagocitoze Opsonizācija: baktēriju un citu šūnu fagocitozes atvieglošana, pīesaistot to virsmai asins seruma proteīnus vai citas makromolekulas, piem. : polisaharīdus

Organisma imunitāte (spēja atšķirt savējo no sveša, svešo iznīcināt) Nespecifiskā imunitāte Specifiskā imunitāte Komplements, Fagocitoze iekaisums: Šūnu imunitāte akūtās fāzes Humorālā (seruma) imunitāte reakcijas