Imigrantu integrcija Kas vii ir un k vius

Imigrantu integrācija Kas viņi ir un kā viņus uzņem Norvēģijā? Kristian Rose Tronstad Norvēģijas Pilsētvides un reģionālo pētījumu institūta vecākais pētnieks

Migrācija un integrācija Norvēģijā • Mainījies migrācijas modelis – Norvēģija no nosūtošās valsts ir kļuvusi par uzņemošo valsti • Integrācijas politika – No brīvprātīgas integrācijas uz obligātu • Norvēģijas konteksts – Sekmīga labklājības valsts ar labi regulētu darba tirgu. Augstās produktivitātes dēļ ir augstas cenas un lielas algas. – Izaicinājums imigrantiem.

Neto migrācija 2003. – 2007. g. Pirms finanšu krīzes • Latvija un pārējās Baltijas valstis – neto izceļošana • Augsti imigrācijas rādītāji uz Norvēģiju, bet vēl augstāki uz Spāniju, Islandi, Īriju un Itāliju Avots: Eurostat

Neto migrācija 2008. – 2011. g. Pēc finanšu krīzes • Latvija un pārējās Baltijas valstis – neto izceļošana • Imigrācija uz Norvēģiju – augstākā Eiropā, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita. • Neto migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug par 1%. Avots: Eurostat

Kāpēc cilvēki migrē uz Norvēģiju? Ikgadējā imigrācija, sadalījums kategorijās pēc ierašanās iemesla, 1990. – 2014. g. 30000 25000 20000 Work Family 15000 Humanitarian Education Nordic 10000 5000 0 1990199119921993199419951996199719981999200020012002200320042005200620072008200920102011201220132014 Avots: SSB

Integrācijas politika • 20. gs. 70. gadu sākums – brīvprātīga integrācija – Netika sagaidīts, lai imigranti apmestos Norvēģijā. • 20. gs. 90. gadi – “Multikulturālisms” – No minoritātēm tika sagaidīta līdzdalība. • No 2003. g. – “Tiesības un pienākumi” – Norvēģijai ir savas vērtības un tradīcijas, un mēs sagaidām, lai imigranti tās cienītu.

Integrācijas politika 2004. – 2015. g. • Pasākumi, kas veicina līdzdalību darba tirgū, izglītībā, pilsoniskajā sabiedrībā un politikā. – Pasākumi diskriminācijas novēršanai. Likums pret diskrimināciju un tiesībsargs. • Ievadprogrammu likums un ievadprogrammas. – Minimālie standarti attiecībā uz valodas apmācību un programmas aktīvai dalībai darba tirgū pašvaldībās. • Pilsonības iegūšanas eksāmens un uzņemšana pilsonībā. – Sniedz tiesības, bet lielāks uzsvars uz pienākumiem

Bēgļu integrācija Analītiskais modelis Indivīds Organizācija Iznākums: pāreja uz darba tirgu vai izglītību viena gada laikā pēc ievadprogrammas pabeigšanas. Indivīdu raksturojums: dzimums, vecums imigrācijas brīdī, bērnu skaits vecumā līdz 5 gadiem, izcelsmes valsts, izglītība, kohorta. Konteksts Iznākums Konteksts: vietējais bezdarba līmenis, pilsētu un lauku reģionu salīdzinājums, imigrantu īpatsvars pašvaldībā. Organizācija: pilna laika, konsultantu skaits utt.

Rezultāti Indivīdu raksturojums • • Vīriešiem ir krietni lielākas izredzes nekā sievietēm pēc ievadprogrammas atrast darbu vai turpināt izglītību. Izglītība ir no svara. Bēgļiem ar profesionālo vai augstāko izglītību ir labāki rezultāti nekā programmas dalībniekiem ar zemu izglītības līmeni vai bez izglītības. Lielas atšķirības starp dažādām tautībām, pat neatkarīgi no izglītības līmeņa, bērnu aprūpes vajadzībām utt. Jo lielāks vecums imigrācijas brīdī, jo mazāk izredžu piekļūt darba tirgum/izglītībai. Vecums imigrācijas brīdī un pārejot uz darba tirgu/izglītību

Atšķirības starp tautībām Izredzes piekļūt darba tirgum/izglītībai viena gada laikā pēc ievadprogrammas pabeigšanas 1, 00 0, 90 0, 80 0, 70 0, 60 0, 50 0, 40 0, 30 0, 20 0, 10 Sievietes Vīrieši Et io pi ja a ej itr Er na Irā pa ro Ei a ān ist Af ga n Āf rik a a nm ja M is va as zij sĀ Ci ta Zie m eļ am er ika /L at īņ a Kr m ie er lst ika vij a ka Irā ija āl m So Pa le s tīn a -

Vietējais konteksts un organizācija • Jo augstāks vietējais bezdarba līmenis, jo mazāk izredžu atrast darbu pēc ievadprogrammas pabeigšanas. • Starp pilsētām un laukiem nav atšķirību. • Tam, vai pašvaldībā dzīvo vairāk vai mazāk imigrantu nekā iepriekš, nav ietekmes uz rezultātiem.

Attieksme pret imigrantiem Cik daudzus imigrantus no nabadzīgām valstīm ārpus Eiropas vajadzētu uzņemt? Latvija 49% Igaunija 33% Lietuva 20% Norvēģija 5% 0% 10% 20% 30% Nevienu 40% Dažus 50% Vairākus 60% 70% 80% Daudzus Avots: Eiropas sociālais pārskats 2002. – 2012. 90% 100%

Vai imigrācija bagātina valsts kultūras dzīvi vai arī nāk tai par sliktu? Bagātina Nāk par sliktu Avots: Eiropas sociālais pārskats • Vecākiem cilvēkiem ir visskeptiskākā attieksme pret imigrāciju. • Norvēģijā cilvēki pret imigrāciju drīzāk izturas pozitīvi, nevis negatīvi (līdz pensijas vecumam). • Latvijā vairākumam ir negatīvs viedoklis par imigrācijas ietekmi uz valsts kultūru.

No 2015. g. Norvēģija • Augsti imigrācijas rādītāji, kas varētu saglabāties arī turpmāk. – Humanitārā krīze • Jauna valdība no 2013. g. Paredzams, ka tā noteiks stingrākus ierobežojumus migrācijai, taču ievēros elastīgāku pieeju darba tirgus jautājumos. • Demogrāfiskās prognozes par Norvēģiju nav tik pesimistiskas kā par citām Eiropas valstīm, bet: – Vai šāds labklājības līmenis saglabāsies arī turpmāk pie augstiem imigrācijas rādītājiem? – Vai mazināsies līdztiesība? Prognozes Iedzīvotāju skaita pieaugums, 2015. – 2050. Norway Switzerland Belgium Sweden Iceland United Kingdom Cyprus Austria Denmark Finland France Italy Malta Ireland Czech Republic EU (28 countries) Netherlands Slovenia Spain Hungary Germany Poland Romania Croatia Slovakia Estonia Portugal Greece Bulgaria Latvia Lithuania -40 -20 Avots: Eurostat 0 20 40 60