Imigranti Latvij Iekauans iespjas un nosacjumi Baltic Institute
Imigranti Latvijā: Iekļaušanās iespējas un nosacījumi Baltic Institute of Social Sciences Par šī dokumenta saturu pilnībā atbild nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.
Kas ir trešās valstspiederīgais? Brīvprātīgs Nebrīvprātīgs Dokumentēts (legāls) Nedokumentēts (nelegāls) ES pilsoņi Trešās valstspiederīgais Migrantu tipi ES tiesību normu ietvaros Nav ES, EEZ un Šveices konfederācijas valstspiederīgie
Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības Valstiskais statuss Skaits % 1 860 297 82, 26 Latvijas nepilsonis 351 435 15, 54 Krievijas pilsonis 30 718 1, 36 Citas valsts piederīgais 19153 0, 84 2261603 100 Latvijas pilsonis Kopā: Ārvalstnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA): 36 249 Ārvalstnieki ar termiņa uzturēšanās atļauju (TUA): 13 785 Trešo valstu valstspiederīgie ar termiņa uzturēšanās atļauju (TUA): 8474 (1. 01. 2009. )
PMLP dati
Derīgas TUA trešo valstu valstspiederīgajiem: Avots: PMLP nepublicēti dati
Ierašanās Latvijā iemesli. 2003. un 2008. gads. % Avots: PMLP nepublicēti dati
Valstiskā piederība. 2002. - 2008. gads Izcelsmes valsts 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Kopā 4631 5102 5177 5333 6028 7737 8268 Krievija 2286 2416 2364 2480 2752 3140 3299 Ukraina 742 882 861 924 944 1312 1653 Baltkrievija 380 444 505 525 652 750 852 ASV 151 230 222 202 239 257 234 Armēnija 135 132 127 120 108 168 137 Izraēla 93 128 163 173 197 241 251 Azerbaidžāna 80 81 73 69 74 95 117 Indija 74 103 92 103 111 121 Gruzija 42 43 44 53 46 118 143 Moldova 36 39 39 42 140 421 292 Turcija 19 22 31 36 51 121 106 Uzbekistāna 11 28 38 44 90 251 171 582 554 618 562 632 752 892 Citas Avots: PMLP nepublicēti dati
Integrācijas šķēršļi þ Termiņuzturēšanās atļaujas statuss nedrošs STATUSA DROŠĪBA SOCIĀLĀ DROŠĪBA NAV PĀREJAS periods, lai ārvalstnieks atrisinātu savu situāciju Ierobežota šādu pakalpojumu pieejamība: þ Veselības aprūpes pakalpojumi þ Sociālie pakalpojumi un palīdzība þ Juridiskā palīdzība þ Daļai atbalsts bezdarba gadījumā KAVĒ integrāciju
Darba tirgus pieejamība LAULĀTIE þ Relatīvi brīva pieeja darba tirgum, darba atļauja dod tiesības strādāt pie jebkura darba devēja NODARBINĀTIE þ Ierobežota pieeja darba tirgum, darba atļauja dod tiesības strādāt pie viena darba devēja, nevar kļūt par darba meklētāju Praksē darbu atrast grūti Šķēršļi nepietiekamās valodas zināšanas Darba meklēšana (1) individuāli, (2) draugu, paziņu starpniecība, (3) rekrutāciju firmu pakalpojumi STUDENTI þ Salīdzinoši brīva pieeja darba tirgum, darba atļauja dod tiesības strādāt pie jebkura darba devēja, 20 stundu darba nedēļa Praksē darbu atrast grūti Šķēršļi nepietiekamās valodas zināšanas, nepietiekama pieredze
Sarunvalodas izplatība un lietošana ārvalstnieku vidū
Latviešu valodas apguves pieredze ārvalstnieku vidū
Vēlme apgūt latviešu valodu turpmāk
Latviešu valodas apguve (1) þ Vēlas apgūt latviešu valodu § „Nē, protams, ir jāmācās latviešu valoda. Tā ir DIVI ĀRVALSTNIEKU TIPI valsts valoda un valsts likumi ir jāciena. Man pašai tas ir ļoti interesanti. ” (nodarbinātā un laulātā, Austrumeiropa) þ Nevēlas apgūt latviešu valodu § „Ja es gribēšu mācīties, tad es izvēlēšos krievu valodu, jo vairāk cilvēku tajā runā. ” (nodarbinātais, Austrumāzija) KURSU PIEEJAMĪBA þ Latviešu valodas kursu nepietiekams piedāvājums § „Es biju izbrīnīts, ka es nevaru mācīties latviešu valodu, jo nevar atrast kursus. Internetā meklējos, visur saka, lai gaida, kamēr nokomplektēs grupu. ” (nodarbinātais, Austrumeiropa)
Latviešu valodas apguve (2) þ Samaksa par kursiem þ Valsts līdzdalība valodas kursu organizēšanā un nodrošināšanā § “Viņi varētu to organizēt par maksu, bet galvenais, KURSU PIEEJAMĪBA lai būtu viena laba vieta, kur mācīties, varbūt pat grupā, jo patiesībā dažreiz ir interesantāk mācīties kopā ar citiem. ” (nodarbinātais, Ziemeļamerika) § “Es domāju, protams, pievilcīgāk, neteikšu, ka daudz jāmaksā, bet simboliski ir jāmaksā. ” (students, Tuvie austrumi)
Diskriminācija NETIEŠĀ DISKRIMINĀCIJA þ Ārvalstniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju mazāks tiesību kopums þ Netiešā diskriminācija darba vietā þ Mutiski rasistiski aizskārumi NAIDA UZBRUKUMI § „Ir daudzi gadījumi autobusos, kad cilvēki tevi apsaukā sliktiem vārdiem. Man ir bijuši daudzi tādi gadījumi, bet es tos vienkārši ignorēju. “ (students, Āfrika) þ Fiziski rasistiski aizskārumi § „Vienreiz bija problēma, kad es staigāju pa Čaka ielu, un tad sanāk, ka ir kādas problēmas. Nē, nu ir tā, kad tad sākas tādi mazi uzbrukumi. Es saku, tas ir vienīgais, kas ārzemniekam nepatīk Latvijā – gribu justies drošāk. ” (laulātais, Tuvie austrumi)
Vai Latvijā esat saskāries ar diskrimināciju vai netaisnīgu attieksmi etniskās vai reliģiskās piederības dēļ?
Cik ilgi Jūs šobrīd plānojat vēl palikt Latvijā?
Faktori, kas būtiski ietekmē varbūtību, ka ārvalstnieks plāno palikt Latvijā pavisam (vienādos pārējos apstākļos) Pozitīvi þ Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas izcelsme þ Uzturas Latvijā vismaz 3 gadus þ Ir vietējais laulātais draugs vai kopdzīves partneris Negatīvi þ Nav draugu vietējo vidū þ Diskriminācijas vai netaisnīgas/aizvainojošas attieksmes pieredze þ Jaunība (tieksme palikt Latvijā nemitīgi pieaug ar vecumu) Nav nozīmīgas ietekmes Dzimumam, izglītībai un nodarbinātībai
Paldies! Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tel: 67541528 Fakss: 67217560 www. biss. soc. lv
- Slides: 19