Iedzvotju migrcija Olga ukovska 11 b Pdjs desmitgads

Iedzīvotāju migrācija. Olga Žukovska 11 b

Pēdējās desmitgadēs gan Eiropā, gan visā pasaulē par ļoti intensīvu parādību kļuvusi iedzīvotāju migrācija. Migrāciju nav iespējams apskatīt kā viennozīmīgu faktoru, tam nenoliedzami, ir trūkumi, taču ir arī savas priekšrocības. Galvenās tendences migrācijā saistītas ar darbaspēka migrāciju un patvēruma meklēšanu. Turklāt, lai spētu uzturēt ekonomisko līdzsvaru, jebkurai valstij ir svarīgi nodrošināt zināmu līdzsvaru starp imigrāciju un emigrāciju. Nenoliedzami, katrai valstij šis optimālais līdzsvars var būt atšķirīgs, ko nosaka tās ekonomiskā un sociālā situācija.

n Migrācija - Cilvēkiem migrēšana ir pārvietošanās, pārcelšanās no vienas vietas uz citu; cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tās (ārējā migrācija), pārvietošanās pa valsts iekšieni (iekšējā migrācija). n Emigrācija ir piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts. n Imigrācija ir kādas valsts pilsoņu ieceļošana citā valstī ekonomisku, militāru, politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ.

Migrācijas veidi Pēc teritorijas Iekšzemes migrācija, kad iedzīvotāji , migrē savas valsts robežās. • Starptautiska migrācija, kas savukārt pēc virziena iedalās: • Emigrācija, kas ir valsts iedzīvotāju izceļšona no dzimtenes • Imigrācija, kas ir ārvalstnieku ieceļošana valstī. • Pēc ilguma Svārstmigrācij a kad cilvēki ik dienu atstāj savu dzīvesvietu, dodoties uz attālām darba vai mācību vietām. • Sezonas migrācija, kurā iesaistās lauksaimniecība s u. c. Sezonas darbu strādnieki • Pastāvīga migrācija, kas saistās ar migrantu dzīvesvietas maiņu. • Pēc rakstura Brīvprātīga, kad migrācija notiek pēc pašu migrantu lēmuma. • Piespiedu migrācija, kuru veic vai izraisa vardarbīgā kārtā ( vergu pārvietošana, deportācija, izsūtīšana no valsts, bēgļi, patvēruma meklētāji ) • Pēc motīva Darba vai lielākas izpeļņasmeklēju mi • Studijas, pētniciski darbi • Labāku dzīves apstakļu meklējumi • Laulības, ģimenes apvionošana • Politoska patvēruma meklējumi • Jaunu teritoriju kolonizēšana, apguve • Pēc politiskā statusa Legāla, kad imigranti pieņēmējvalstī ierodas atbilstoši ieceļošanas noteikumiem • Nelegāla, kad imigranti valstī ierodas un uzturas, pārkāpjot ieceļšanas un uzturēšanās noteikumus. •

2005 gads

n 2005. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās uz dzīvi 1886 cilvēki (par 13, 3 % vairāk, nekā gadu iepriekš), bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 2450 cilvēki (samazinājums, salīdzinot ar 2004. gadu, veido 10, 7 %). n 2005. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 60, 4 %, bet pārējo valstu - 39, 6 %. Savukārt, no Latvijas emigrējušajiem 41, 7 % devās uz kādu no ES valstīm, bet pārējie - uz citām valstīm. No emigrējušajiem 31, 2 % par savu nākamās dzīvesvietas valsti izvēlējās Krievijas Federāciju, 10, 7 % - Vāciju, 7, 7 % - Lielbritāniju, 6, 8 % - ASV, 5, 8 % - Ukrainu, 4, 6% Baltkrieviju, 4, 2 % - Lietuvu, 3, 4 % - Īriju un 3 % - Igauniju. n No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 32, 7 %, Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 1, 2 %. Emigrantu vidū Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu īpatsvars bija lielāks, attiecīgi, 40, 4 % un 10 %.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija 2005. gadā pa mēnešiem

n Analizējot datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, var secināt, ka imigrantu vidū lielākais ir neprecējušos īpatsvars: vīrieši 53, 6 %, sievietes - 52, 8 % no kopskaita. Starp emigrantiem neprecējušos un ģimenes cilvēku īpatsvars ir diezgan līdzīgs, attiecīgi, 42, 2 % un 41, 6 %. n Bērnu līdz 14 gadu vecumam īpatsvars starp imigrantiem bija 26, 6 %, turpretī starp emigrantiem - tikai 11, 1 %. Jauna iezīme, kas saistīta ar pēdējos gados plašumā gājušo darbaspēka mobilitāti, ir 2005. gadā dzimušo bērnu visai ievērojamais skaits imigrantu vidū. Aizvadītajā gadā starpvalstu ilgtermiņa imigrantu vidū bija 161 jaundzimušais ( salīdzinājumam 2000. gadā - tikai 7). Viņu vidū pērn Apvienotajā Karalistē dzimušo skaits bija 39 un Īrijā - 35 bērni. n Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2005. gadā bija tikai Jūrmalā (359 cilvēki), Jelgavā (103), Rēzeknē (78) un Liepājā (57), kā arī Rīgas (3807), Ogres (386), Jelgavas (152) un Tukuma (47) rajonā.

2006. gads

Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002. gada. 2006. gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki. Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2006. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 52, 9%, bet emigrācijas - 38, 7%.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija 2000. - 2006. gadā (cilvēku skaits) Kā redzams diagrammā, 2006. gadā migrācijas saldo ar mīnus zīmi bija 2, 2 reizes lielāks nekā 2004. gadā un 4, 3 reizes lielāks nekā 2005. gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, 2006. gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes.

Starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2006. gadā pa vecuma grupām 2006. gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 695 cilvēkiem, krievu - par 1282, ukraiņu - par 287, baltkrievu - par 198 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 79, igauņu - par 45, vāciešu - par 115, zviedru - par 31, dāņu par - 37.

2007 gads

2007. gadā uz ārzemēm strādāt izbraukušo sadalījums pēc profesijas grupām, kurās viņi strādāja Latvijā

n Visvairāk cilvēku - katrs ceturtais (24, 5%) devās strādāt uz ārzemēm no Latgales reģiona (jāatzīmē, ka šajā reģionā ir visaugstākais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā - 8, 0% 2007. gadā), nedaudz mazāk (23, 5%) no Rīgas, sestdaļa (15, 7%) no Kurzemes, katrs astotais (12, 7%) dzīvoja Vidzemē, nedaudz mazāk (12, 4%) dzīvoja Pierīgā, katrs devītais (11, 2%) no tiem, kas devās strādāt uz ārzemēm, dzīvoja Zemgalē. n No visiem ārzemēs nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem gandrīz divas piektdaļas (39, 1%) bija izvēlējušies Lielbritāniju, katrs trešais (31, 9%) - Īriju, katrs divdesmitais (4, 9%) bija nodarbināts Vācijā, nedaudz mazāk (4, 5%) - Norvēģijā, 3% strādāja Krievijā, 2, 5% - ASV, 2, 3% - Itālijā.

Bērnu līdz 5 gadu vecumam starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2003. - 2007. gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 63, 7% no visiem imigrantiem, bet emigrantu vairākums bija sievietes 55, 4% no kopējā skaita.

Imigrantu un emigrantu galvenās vecuma grupas 2007. gadā (Procentos no kopskaita) Vecuma grupa Imigrācija Emigrācija Līdz darbspējas vecumam (0 -14 gadi) Darbspējas vecumā 29. 9 10. 5 63. 9 71. 8 Virs darbspējas vecuma 6. 2 17. 7

n Kā var secināt no tabulas datiem, bērnu īpatsvars imigrācijā ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā emigrācijā. Turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu ir par 7, 9 procentpunktiem vairāk nekā imigrantu. Arī pensijas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar imigrantu īpatsvaru. n 2007. gadā notikušās iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 342 cilvēkiem, krievu - par 1292, baltkrievu - par 192, ukraiņu - par 166 cilvēkiem. Turpretī bulgāru skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 278, vāciešu - par 157, lietuviešu - par 145 cilvēkiem. n Analizējot 2007. gada datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 58, 8% un 42, 3%. Precēto personu imigrantu vidū bija 31, 5%, bet emigrantu vidū - 39, 0%.

2008 gads

n 2008. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3465 cilvēki (par 2, 2% mazāk, salīdzinot ar 2007. g. ) no 73 valstīm, bet uz pastāvīgu dzīvi 90 pasaules valstīs devās 6007 cilvēki (par 43, 6% vairāk nekā 2007. g. ). Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrāciju 2000. - 2008. gadā attēlo diagramma. n Statistikas dati liecina, ka 2008. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 66, 3% (2007. gadā - 73, 2%), bet emigrācijas - 57, 0% (41, 2%). Nākamajā tabulā parādītas valstis, ar kurām Latvijai 2008. gadā bija lielākās migrācijas plūsmas.

Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2000. - 2008. gadā (cilvēku skaits)

n Aizvadītajā 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija uz Īriju pieaugusi 6, 5 reizes, uz Lielbritāniju 1, 7 reizes, uz Vāciju - 1, 4 reizes, uz Ukrainu - 1, 2 reizes. Lielais emigrantu skaita pieaugums uz ES valstīm, it sevišķi - uz Īriju, galvenokārt izskaidrojams ar to, ka personas, kas izceļojušas no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi, daļēji - arī vairākos iepriekšējos gados, tikai 2008. gadā sniegušas šo informāciju dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm. n No 2008. gada starpvalstu emigrantiem Latvijas pilsonība bija 59, 2% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 19, 2%, citu ES valstu pilsonība - 3, 7%, pārējo valstu - 17, 9%. n 2008. gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 60, 4% no visiem imigrantiem, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 56, 3%.

2009 gads

n Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem. n 2009. gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22, 4% mazāk, salīdzinot ar 2008. gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23, 0% vairāk nekā 2008. gadā). Statistikas dati liecina, ka 2009. gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 54, 9% (2008. gadā 66, 3%), bet emigrācijas plūsmā - 55, 7% (2008. gadā - 57, 0%).

Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija 2000. - 2009. gadā (cilvēku skaits)

n salīdzinājumā ar 2008. gadu, mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies - 2, 0 reizes, uz Krieviju - 1, 3 reizes, uz Vāciju - 1, 2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2, 1 reizi. n No 2009. gada starptautiskiem emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53, 0% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 13, 5%, citu ES valstu valstiskā piederība - 10, 6%, pārējo valstu 22, 9% (no tiem Krievijas pilsonība - 48, 6%). No imigrantiem Latvijas pilsonība bija 19, 4% iebraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 0, 2%, citu ES valstu valstiskā piederība - 40, 4%, pārējo valstu - 40, 0% (no tiem Krievijas 66, 0%) iebraucēju. n 2009. gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 54, 6%, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 51, 1%.

2010 gads

n Iedzīvotāju skaits gada laikā dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) samazināsies par apmēram 11 tūkstošiem un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 8 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps pēdējos gados bija kļuvis lēnāks, taču saskaņā ar prognozēm 2010. gadā šis rādītājs pieaugs – 0, 8 % salīdzinājumā ar 0, 6 % 2009. gadā. n Mirstības rādītāji pēdējos gados ir mainījušies salīdzinoši maz. Statistikas dati liecina, ka mirstība šajā gadā būs aptuveni pagājušā gada līmenī - 29 tūkstoši cilvēku. n Pēdējos 3 gados strauji saruka laulību skaits: 2009. gadā tika reģistrētas 9, 9 tūkstoši laulību jeb par 3 tūkstošiem mazāk nekā 2008. gadā, taču 2010. gadā laulību skaita samazinājums nav tik liels: desmit mēnešos noslēgts 8, 2 tūkstoši laulību, kas ir par 0, 7 tūkstošiem mazāk nekā 2009. gada attiecīgajā periodā.

Noslēgto laulību un jaundzimušo skaits 2008. , 2009. un 2010. gadā pa mēnešiem

n Iedzīvotāju skaita samazinājumu ietekmē arī starpvalstu migrācija. Analizējot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, jāsecina, ka emigrācijas apjoms arī šogad palielinās. 2010. gada desmit mēnešos aizbraukušo personu skaits (8, 8 tūkstoši) jau pārsniedz emigrantu skaitu visā 2009. gadā (7, 4 tūkstoši) un gada beigās varētu sasniegt 10 tūkstošus. Imigrantu skaits turpretī šogad būs par aptuveni 0, 8 tūkstošiem mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu.

Paldies par uzmanību!