Horvtijas pieredze Projekts Aktvs metodes kas uzlabo motivciju

Horvātijas pieredze Projekts: “Aktīvās metodes, kas uzlabo motivāciju un kvalitāti mācību vidē” Ulla Salomäki, EBC, Erasmus+ IST Kurss “Action Methods Improving Motivation and Quality in the Learning Situations” Cavtat, Horvātija 4. -10. 2015 Izgl. mag. Linda Bērce piedalījās šajā seminārā un vēlās dalīties ar iegūto materiālu, kuru ir apkopojusi un pati tulkojusi.

Aktīvo mācību metožu pielietošanas projekts Helsinkos, Somijā Attīstība Ieviešana • 1993. -1997. veikti projekti, lai vāktu un pārbaudītu aktīvās mācīšanās metodes, lai iemācītu dzīvošanas prasmes, sabiedriskās prasmes, kā arī uzlabotu skolu klimatu • Ieviešana 8 Somijas skolās • Katrā skolā 2 dienas veltītas aktīvām mācībām gan skolēniem, gan skolotājiem • Tiek sagatavoti asistenti • Pētījumu finansē Veselības aizsardzības un sociālo lietu ministrija • 3 skolās tiek veikts pastāvīgi Šis pētījums • Tā mācās 596 skolēni, darbojas 47 skolotāji un 36 asistenti Ulla Salomaki/EBC

European Bridges Consulting (EBC) Kursi “Grupu dinamika un sociālās prasmes klasē” Tiekšanās pēc pilnības mācot, mācoties un apgūstot Somija, Kipra, Portugāle, Itālija Spānija Aktīvās metodes, kas uzlabo Motivāciju un kvalitāti mācību vidē Malta, Itālija, Kipra, Somija, Portugāle Stresa kontrole skolās “Stress Management in Schools” Attiecības un seksuālā izglītība skolās Kipra Skolotāja-iesācēja motivēšana un uzraudzīšana (Motivating and Mentoring the Beginning teacher) Malta Francija, Turcija Ulla Salomaki/EBC Vietējie kursi Somija, Kipra, Malta, Rumānija, Spānija Doktora studijas Helsinku universitātē, Skolotāju mācību nodaļā Eiropas veiksmes stāsts 2008.

Kipra 25. 9. -1. 10. 2016. • JAUNS KURSS DRAMA IN PREVENTION Of VIOLENCE DRĀMAS PIELIETOŠANA VARDARBĪBAS NOVĒRŠANĀ Ulla Salomaki/EBC

Aktīvā mācīšanās Visaptverošs jēdziens: ¡ Mācīšanās jautājot ¡ Projekta darbs ¡ Studentcentrētas mācības ¡ Mācīšanās ar atklājumiem ¡ Problēmu risināšana ¡ Nelielu grupu darbs ¡ Kooperatīvā mācīšanās ¡ Mācīšanās no pieredzes ¡ Mācīšanās ar datora palīdzību Ulla Salomaki / EBC

Konkrētu materiālu izmantošana un tieša pieredze Vēlēšanās risināt atklātas, reālas problēmas Aktīvā mācīšanās praksē Uz skolēnu vērsta mācīšanās Fokuss ir uz mācīšanās procesu Ulla Salomaki / EBC

Kā lai es mācu? Skola un apkārtne Daba Auto, iela, bārs Mājas Grāmatas ”Kāds ir labākais mācīšanās veids un kur tam notikt? ” Ulla Salomaki / EBC

Atšķirības starp tradicionālā stundu saraksta pieeju un mācīšanās pieeju ”Stundu saraksts” • Skolotājcentrēta • Fokuss uz mācīšanu • Stundu saraksts (matemātika, vēsture, bioloģija…) • Informācijas nodošana • Controlling, closed questions ”Mācīšanās vide” • Kopīga • Fokuss uz mācīšanos • Balstīta uz problēmām, īstā dzīve ir sākumpunkts • Zināšanu konstruēšana • Atklāti jautājumi, kas prasa zināšanu pielietošanu Ulla Salomaki / EBC

Emocionāla mācīšanās vide Emocijas ietekmē visu mācīšanās procesu un akadēmisko iznākumu: Uzmanību Uztveri Darbīgo atmiņu un problēmu risināšanu Spriešanu un vērtēšanu Ulla Salomaki / EBC

Metodes izmanto. . . *lai mācīšanās notikti arī citos līmeņos, ne tikai vārdiskajā un saprāta līmenī *atkārtoti, lai labās sajūtas grupā pieaugtu pēc katra uzdevuma izpildes *lai radītu grupas, kurām cilvēki vēlas piederēt *lai dotu grupai uzlabojošu pieredzi *lai uzturētu darba gaisotni pozitīvi emocionālā noskaņā Ulla Salomaki / EBC

Kāpēc izmantot aktīvās metodes? • Mācību metožu dažādība skolēnu intereses • Lai stiprinātu komandas garu • Attīstītu dažādu mērķu mācīšanas aspektus (zināšanas, sabiedriskumu, emociju izpausmi, utt. ) • Motivētu “vājos” skolēnus darīt labāko, kas ir viņu spēkos • Skola nav vieta, kur nodot tikai gatavas zināšanas skolēni konstruē zināšanas ar aktīvas mācīšanās palīdzību • Piedāvā izklaidi un atpūtu

Aktīvās metodes palīdz arī skolotājiem! • Klasē ir labāka gaisotne Æ Skolēni ir “atvērtāki” pieņemt zināšanas no tiem skolotājiem, kuri viņiem patīk • Pastāvīga meklēšana & iztēle “atdzīvina” un padara dzīvīgākus skolotājus • Nav slikti, ja var izklaidēties darba laikā!

Motivācija un emocijas Ulla Salomäki, EBC, Erasmus+ IST Kurss “Action Methods Improving Motivation and Quality in the Learning Situations” Cavtat, Horvātija 4. -10. 2015 Ulla Salomaki /EBC

Motivācija Mūžmācīšanās programma (Lifelong Learning Programme (LLP)) 2007. gadā - vēlas attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pilnveidotu komandas mācībspēkus (mācīšanu komandā), kā arī citas sadarbības metodes - vēlas attīstīt darba praktiskās mācības, kas veidotas, lai veicinātu skolēnu motivāciju, īpaši skolēniem, kam nav priekšrocību socioekonomiskajā ziņā Ulla Salomaki /EBC

Motivācija - ANIMĀCIJA • Veids, kā iedrošināt, motivēt, pilnvarot un iesaistīt īstus cilvēkus. • Vārds cēlies no latīņu “anima”, kas nozīmē “dzīve” vai “dvēsele”, tādēļ burtiski nozīmē darbību, kurā kādam vai kaut kam tiek dota dzīvība vai atdots gars (dzīvesspars), vai arī tas ir stāvoklis, kurā esam dzīvi. Ulla Salomaki /EBC

Pamatvajadzības, kas ir pašmotivācijas un personīgās pielietošanas pamatā: 1) Kompetenču vajadzības 2) Vajadzība pēc saistības (radniecīgas sajūtas) 3) Vajadzība pēc autonomijas Ulla Salomaki /EBC

Ko es varu darīt, lai mani skolēni būtu motivēti mācīties? Triki un receptes vien nelīdzēs! TĀ VIETĀ vajadzīga plaša sapratne par motivāciju, emocijām un izziņu Ulla Salomaki /EBC

Uzdevums nr. 1. Pēteris (audzēknis) nāk pie jums (skolotāja) un saka: ”Man nav laika pildīt mājasdarbu. ” Ko jūs nodomājat, to izdzirdot? Kā jūs palīdzēsiet Pēterim? Ulla Salomaki /EBC

Patiesībā Pētera problēma ir… ” Pēterim prātā ir radušās grūtības mācīties neseno notikumu dēļ grupu darbā. Viņš nav sapratis uzdevumu, un viņa klasesbiedri nosaukuši viņu par muļķi, un viņi nevēlas būt kopā ar viņu vienā grupā. ” Ulla Salomaki /EBC

Mūsu mērķim jābūt palīdzēt otram Vispirms mums jāklausās: ”Pēteri, saki, lūdzu, kas noticis? ” * Jāpievērš uzmanība emocionālajai dinamikai. * Jānostiprina uzticības pilnas attiecības * Jāizvairās no interpretācijām ” Es saprotu, kā tu jūties” ”Es saprotu, ko tu pārdzīvo. ” Ulla Salomaki /EBC

Emocijas • Visas emocijas ir ok (pieņemamas) • Visa veida uzvedība ir ok • Domāšana ietekmē emocijas un emocijas ietekmē domas Ulla Salomaki /EBC

Uzdevumi 1. Emociju saraksts 2. Emocionāls stāsts 3. Sajūtu metamkauliņi 4. Sajūtu lomas Ulla Salomaki /EBC

Emocionālo kompetenču ieviešana mācību procesā (Chabot D. un Chabot M. ) Kontrolēt emocijas, kas ir kaitīgas mācību procesā Stimulēt emocijas, kas ir labvēlīgas mācību procesam Patiešām just, ka klases temats tiek apgūts Ulla Salomaki /EBC Justies labi mācību norises laikā Personīgie attēlojumi

4. galvenās domas, kas jāapgūst bērniem un jauniešiem: • Sajūtas ir svarīgi signāli – Tie var rasties iekšēji mūsu ķermenī vai tie var izpausties arēji kā signāls no kāda cita; tie nodrošina ļoti svarīgu informāciju – Visas jūtas ir pieņemamas – tieši uzvedība var būt pieņemama vai nepieņemama • Lai atdalītu jūtas no uzvedības, jāzina – Kāda veida uzvedība ir pieņemama un nepieņemama – Jūtas ir tikai daļa no mums – tās rodas, un mums tām jāpievērš uzmanība

• Jūs nevarat domāt, kamēr neesat mierīgs – Bērnam jānomierinās vispirms, lai skaidri redzētu, kas notiek; tikai tad jāskatās, ko darīt lietas labā – Kādai jābūt rīcībai saistībā ar emocijām? • Samazināt emociju intensitāti (spēcīgumu) • Izturies pret citiem tā, kā vēlies, lai izturētos pret tevi – Dot iespēju iejusties citu ādā Mark s Grīnbergs Daniela Golemana “Destructive Emotions and How We Can Overcome Them. ” 2003: 263 -265 Ulla Salomaki /EBC

Kas samazina motivāciju? Mācību vide, kas vērsta uz kontroli Ilgs stress un spriedze Pārāk izaicinoši uzdevumi Pārāk viegli uzdevumi Pazemināšana, apkaunošana un netaisnīga izturēšanās • Pastāvīgas sacensības • • • Ulla Salomaki /EBC

Kā palielināt motivāciju? • Palielināt skolēnu autonomiju • Dot iespēju piedalīties skolas dzīvē • Radīt informālu mācību visi un aizraujošus apstākļus Create informal • Pievērš uzmanību tam, par ko skolēni dabiski interesējas, kā arī viņu dabiskajām kompetencēm • Sniegt pozitīvas atsauksmes, kad skolēni tiek patiesīgi motivēti Ulla Salomaki /EBC

Uzdevumu izvērtēšana

Piedzīvojumu uzdevumus izmanto VIENMĒR AR PROFESIONĀĻIEM UN LABAS KVALITĀTES APRĪKOJUMU Piedzīvojumu izglītībā pamata un vidusskolās Skolas nometnēs, vasaras nometnēs, utt. Galvenokārt komandu veidošanas apstākļos Ulla Salomaki /EBC

Jāatceras Nedrīkst uzspiest piedalīšanos Tā vietā dot iespēju piedalīties Lieliska palīdzība cilvēkiem, kas cieš no fobijām, kas ir kautrīgi vai hiperaktīvi Ulla Salomaki /EBC

5 iemesli, kādēļ jāspēlējas pieaugušajiem 1) Spēlēšanās ir jautra, arī fiziski iedarbīga, sadarbības spēles un iztēles izmantošana stiprina saprātu, sociālās prasmes un radošumu, kas ievirza pieaugušo harmoniskā p l ū Ulla Salomaki /EBC s m ā

2. Cilvēkam ir dabiska vajadzība iegrimt šķietami nevajadzīgās darbībās Bērni, kas apguvuši, kā izmantot savu iztēli. . . Kā pieaugušie ir daudz radošāki, un daudzi no viņiem joprojām izmanto iztēli raisošas rotaļas mākslas vai zinātniskajā darbā Ulla Salomaki /EBC

3. Spontānums, iespēja blēņoties un aizrauties ir saistīta ar prāta labklājību Rotaļas ir saprātīga darbošanās! Ulla Salomaki /EBC

4. Spēlēšanās ir pievilcīga Attiecību veidošanā rotaļīgas sievietes tiek uzskatītas par jaunām un veselīgām Savukārt vīrieši ir mazāk agresīvi un draudīgi Ulla Salomaki /EBC

5. Spēlēties nav pretdabiski Arī lieli cilvēki spēlējas ar lellēm, leļļu mājām un mīkstajām rotaļlietām. . . Ulla Salomaki /EBC

Veselības un Drošības spēļu ietekme Veselības un drošības spēles • • • • Ir jautras Palīdz vienam otru iepazīt Izkliedē spriedzi Gaisotne kļūst atbrīvota Tiek izkliedēta agresija Tiek attīstītas pozitīvas īpašības Attīstīti jutekļi Atsvaidzina un piešķir dažādību Dod iespējas piedalīties un nodrošina netiešu saskarsmi Tmāca jaunas lietas, paplašina zināšanas un prasmes Palīdz atrast sevī jaunas prasmes un talantus Dod pārliecību par sevi Dod ieskatu Ir aizraujošas un dod prieku Nekad nepazemo Ulla Salomaki /EBC

SVARĪGI! Rotaļāšanās palielina radošumu bērnu, jauniešu, pieaugušo un vecāku cilvēku vidū Ulla Salomaki /EBC

Erasmus+ IST kurss Cavtat, Horvātija 4. -10. 2015 • Grupu veidošana Ulla Salomaki/EBC

OLAS Ulla Salomaki/EBC

LOMAS LOMA - PRETĒJA Runātīgs ~ Kluss Piedalās ~ Vēro Vadītājs ~ Sekotājs, utt. Lomas var būt: * neizteiktas, parasti izteiktas un pārāk iztektas * gandrīz vai pilnīgi atšķirīgas no personības * pretējas naidīgām darbībām Ulla Salomaki/EBC

Mācīšanas dinamika Skolotājs ar grupu darbojas visu laiku – vai nu kā grupas loceklis (personāla pārstāvis), Vai nu kā vadītājs (kad kaut kas jāparāda vai jāpastāsta), vai Tīmekļos (sadarbība mājmācībā, rpivātstundās) -> vienmēr ir klāt emocijas Ulla Salomaki/EBC

Uzdevumu mērķi • Izklaidēties kopā un celt komandas garu • Labāk iepazīt vienam otru • Atbrīvoties, lai citus ieraudzītu no dažādām pusēm • Palielināt piederības sajūtu • Atklāt lomas • Nodrošināt netiešu saskarsmi (indirect touch) • Sajust /atklāt emocijas • Apzināties ierobežojumus un robežas Ulla Salomaki/EBC

Jāatceras Pirms tam noslēpumaina gaisotne Secret atmosphere beforehand Ne tikai individuālām personām, bet gan visai grupai jāatrisina problēma, lai tiktu galā ar uzdevumu Pēc nodarbības vienmēr refleksija Ulla Salomaki/EBC

”Izsalkums pēc mīlestības pilna m e i k ē v l i c r a a t k a kont s k ā g ī c ē p s i n t e i r k t var bū par izsalkumu pēc ēdiena” Ulla Salomaki/EBC Drošības vingrinājumi: ATBILSTOŠA SASKARŠANĀS

PIESKĀRIENS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ Ulla Salomaki/EBC

FAKTI PAR PIESKĀRIENA SVARĪGUMU Pieskāriens atvieglina, stimulē, relaksē, saista un rada pieķeršanos Kultūrās, kurās vairāk tika izrādīts fizisks maigums maziem bērniem, bija zemāks to gadījumu rādītājs, kuros iesaistīta vardarbība Ja tajā smadzeņu daļā, kas atbild par pieskārienu, ir kāds defekts, ārēji tas nereti izpaužas kā vardarbība pret citiem, īpašumu un sevi. Ulla Salomaki/EBC

PEDAGOĢISKĀ PERSPEKTĪVA Skolotājs, kurš strādā ar bērniem jebkurā vecumā, var izmantot pieskārienu kā pedagoģisko stratēģiju klases savstarpējās attiecībās, nevis izmantot pavēles Ulla Salomaki/EBC

Drošība grupā palielinās. . . v. Kad cilvēki iepazīst sevi un savas reakcijas v. Kad cilvēki iepazīst viens otru un apkārtējo reakcijas v. Kad cilvēki sāk atpazīt savu vietu un telpu grupā v. Kad cilvēki uzticas viens otram un paši ir uzticami Ulla Salomaki/EBC

Drošība grupā palielinās. . . • • Ja grupā valda atklātība Kad cilvēki savstarpēji gūst labu pieredzi Kad cilvēki rūpējas viens par otru Kad cilvēki jūt – viņus mīl un pieņem tādus, kādi viņi ir Ulla Salomaki/EBC

Drošības uzdevumu izmantošana Izmantojot drošības uzdevumus: • Esiet pacietīgi, nedariet tos steigā • Jābūt mierpilnai videi • Nekad nedrīkst veikt tos vienatnē, vajadzīgi asistenti • Lai ko jūs arī darītu, vispirms jums tie jāpieredz pašiem Ulla Salomaki/EBC

Liels paldies par uzmanību!

Atsauces Goffin, S. G & Tull, C. Q. 1985. Problem solving encouraging active learning. Young Children 40 (3) Gray, P. & Chanoff, D. 1986. Democratic schooling? What happens to young people who have charge of their own education? American Journal of Education 94 (2) Harwood, D. 1989. The nature of teacher-pupil interaction in the active tutorial work approach using interaction analysis to evaluate studentcentred approaches. British Educational Research Journal 15 (2) Hämäläinen S, Häkkinen K. 1995, Teachers and Students as Active Learners. University of Jyväskylä Department of Teacher Education, Research 58. Kyriacou, C. , Marshall, S. 1989. The nature of active learning in secondary schools. Evaluation and Research in Education 3 Manninen, Jyri, 2007, Environments that Support Learning, National Board of Education Publishing, www. bookplus. fi Ulla Salomaki / EBC

Atsauces (II) • Chabot, D and Chabot M (2004) Emotional Pedagogy, To feel in order to learn, Trafford Publishing, Canada • Deci, E. L, and Ryan, R. M (2000) Self-Determination Theory and the Facilitation of Intrinsic Motivation, Social Development and Well-Being, American Psychologist, VOL. 55. No 1 • Sansone, C & Harakiewicz, J. M, eds. (2000) Intrinsic and Extrinsic Motivation. The Search for Optimal Motivation and Performance, Academic Press • Page, M. 1990. Active learning: historical and contemporary perspectives. Doctoral paper. University of Massachusetts • • Chabot D, Chabot M, 2006, Emotional Pedagogy, To Feel in Order to Learn, Trafford Publishing, www. trafford. com/robots/04 -2026. htm • Panagiotis J. Stamatis: Nonverbal communicatioin classroom interactions: A pedagogical perspective of touch. (Education & Psychology I+D+i) Ulla Salomaki /EBC