Gada staipeka Lycopodium annotinum augana dadu faktoru ietekm

Gada staipekņa Lycopodium annotinum augšana dažādu faktoru ietekmē. Darba autore: Dace Vainauska Darba vadītāja: Vija Znotiņa RĪGA 2005

Kas ir gada staipeknis? mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar gulošu, ložņājošu stumbru uz kura attīstās vertikālie zari.

Kas ir gada staipeknis? Sānu un vertikālos zarus veido gadu segmenti, kuru robežas ir labi saskatāmas. Gada staipekņa koloniju veido vairāki sānu zari.

* ar svītriņām atzīmētas gadu segmentu robežas

Hipotēzes: • Gada staipeknis saistīts ar dabisko mežu biotopiem un izplatīts sausieņu mežos silā un mētrājā, kā arī susinātos mežos – šaurlapju kūdrenī. • Gada staipekņa augšanu ietekmē apgaismojuma izmaiņas, kā arī dabiski un antropogēni traucējumi, uz ko norāda celmu un kritalu klātbūtne. • Gada staipekņa augšana dažādos gados atspoguļo vides apstākļu ietekmi, līdzīgi kā koku gadskārtas.

Darba mērķis: Novērtēt dažādu vides faktoru ietekmi uz gada staipekņa augšanu un izplatību. Darba uzdevumi: Apsekot dažādu augšanas apstākļu tipu mežus, tai skaitā dabisko mežu biotopu teritorijas. Aprakstīt veģetāciju teritorijās, kurās konstatēts gada staipeknis. Veģetācijas parauglaukumos aprakstīt arī augsni, celmu un kritalu skaitu, kā arī koku vainagu un nobiru projektīvo segumu. Analizēt gada staipekņa sānu zaru segmentu garumu un vertikālo zaru skaitu pēdējos trijos – 2002. , 2003. un 2004. gados.

Metodes Pētījumi tika veikti Aizkraukles rajonā, Kokneses, Daudzevas un Jaunjelgavas mežniecību teritorijās. Tika izveidotas piecas parauglaukumu grupas A, B, C, D un E. Parauglaukumos: – Aprakstīja veģetāciju pēc Brauna – Blankē metodes; – Noteica koku vainagu segumu, nobiru segumu, kā arī celmu un kritalu skaitu – Katrā aprakstu vietā tika veikti 3 – 4 augsnes bedru pierakumi un vidēja dziļuma rakumi.

Metodes Tika skaitītas un numurētas visas gada staipekņa kolonijas. Katrai kolonijai tika izvēlēti vairāki zari , kuriem veica papildus izpēti. Zari tika numurēti un tiem mērīja pēdējo triju gadu (2004. , 2003. , 2002. ) segmentus un noteica vertikālo zaru skaitu uz segmenta. Tika aprakstīts koloniju novietojums attiecībā pret celmiem un kritalām, kā arī zaru bojājumi – nolauztu zaru vietas.

Rezultāti Kopumā tika apsekoti 66 mežu nogabali. Kokneses un Jaunjelgavas mežniecībās arī 20 dabisko mežu biotopu (DMB) teritorijas. Pētītajās teritorijās konstatēja 34 kolonijas dažādos mežu augšanas apstākļu tipos.

Rezultāti Gada staipekņa kolonijas tika konstatētas vienlaidus meža teritorijās, uz meža stigām, ceļiem vai robežjoslās.

Rezultāti Vienas gada staipekņa kolonijas ietvaros varēja novērot līdzīgu sānu zaru augšanas tendenci.

Rezultāti E un D grupu teritorijās novēroja līdzīgu sānu zaru augšanas tendenci visas grupas ietvaros. Iespējamie iemesli: šeit bija visstabilākie biotopi, vienlaidus meža teritorijas, kur nebija raksturīgi neseni traucējumi - ne stigas, ne meža ceļi.

Rezultāti A un C grupu teritorijās līdzīgu sānu zaru augšanas tendenci grupas ietvaros nenovēroja. Iespējamie iemesli: nesenāki traucējumi (jauna stiga, meža ceļš), kas rada nehomogēnu vidi.

Rezultāti Gada staipeknis labi ataug pēc zaru mehānisku bojājumu izdarīšanas.

Rezultāti Celmu un kritalu skaitam, tāpat kā vainagu un nobiru segumam nav saistības ar gada staipekņa projektīvo segumu.

Secinājumi Pētītajās teritorijās gada staipeknis visbiežāk sastopams apsaimniekotos slapjos un susinātos mežos. Lielākā daļa (62 %) gada staipekņa koloniju tika konstatētas traucētās vietās – uz stigām, ceļiem, robežjoslās. Visās parauglaukumu grupās lielākā daļa staipekņu labāk auguši 2004. gadā, kas, iespējams, atspoguļo klimata ietekmi uz gada staipekņa augšanu.

Secinājumi Netika konstatēta saistība starp gada staipekņa augšanu un celmu un kritalu skaita, nobiru un koku vainagu projektīvā seguma izmaiņām. Dažādi traucējumi ir būtisks faktors, kas labvēlīgi ietekmē gada staipekņa augšanu un izplatību.

Paldies!