Filozofijas izmantoana zintnisk un reliisk pasaules uzskata apvienoanai

Filozofijas izmantošana zinātniskā un reliģiskā pasaules uzskata apvienošanai Aigars Atvars Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūts, 12. 02. 2010.

Plāns 1. Mērķis – noderīgs pasaulesredzējums 2. Reliģijas ierobežotība 3. Zinātnes ierobežotība 4. Filozofija kā aptverošs pasaulesredzējums 5. Filozofijas unikalitāte

Galvenais meklējumu objekts (mērķis): “Pamācības, kā dzīvot” “Galvenais pasaules redzējums, kurš izmantojams dzīvē”

Gaidīju, ka reliģija, baznīca šo pasaulesredzējumu dos! Ar tādām gaidām sāku nākt baznīcā 12 gadu vecumā! (baptistu baznīca)

Domāju: “Ja jau šeit baznīcā māca Dieva skatījumu uz lietām, tad šim skatījumam ir jābūt vispilnīgākajam un vislabākajam!”

Bet konstatēju, ka baznīcā mācības un darbības uzmanība ir ap: • Bībeles lasīšanu; • Pestīšanas mācības paušanu; • Cilvēku ētisku uzraudzību; • Aicinājumu “vairāk domāt par Dievu”. Te nav sabalansēta dzīves uzskata veidošana!

Nesabalansētības piemērs: • baznīcā uztraucas, pievērš uzmanību tam, ka kāds nedzied korī; • neuztraucas, nepievērš uzmanību, tam, ka kāds jaunietis ir bez darba. Šī attieksme pauž pieeju, ka “baznīcas cilvēku uzdevums • nav: mācīt cilvēkam strādāt, mācīt amatu, • ir: mācīt izprast Dievu un pestīšanu. ”

Cilvēka dzīves būtiska sastāvdaļa ir darbs. Ja kādā mācībā, pasaules redzējumā darba tēma nav aktuāla, tad šis ir nepilnīgs, dzīvi “kropļojošs” pasaules skatījums (ja šis pasaules uzskats ir uzlikts par galveno).

Saiešanas telts Vecajā Derībā Levīti – 1 cilts 11 ciltis

Saiešanas telts Vecajā Derībā Levīti – 1 cilts (A) 11 ciltis “Dieva māca par templi” “Dieva interese ir templis”

Saiešanas telts Vecajā Derībā Levīti – 1 cilts (B) 11 ciltis “Dieva māca par dzīvi” “Dieva interese ir dzīve”

Manuprāt pašreiz baznīcas uzmanībā ir “Templis”, nevis dzīve. Pasaules redzējums, kurš neaptver visu dzīvi, ir nepilnīgs! Tāpēc baznīcas parasti paustais pasaules redzējums ir nepilnīgs!

Zinātne pretendē uz universālumu un pamatotību. Zinātne ir racionāla. Tad sanāk, ka nepamatotais ir ne-zinātnisks! Tad sanāk, ka intuitīvais ir ne-zinātnisks! Zinātne Dzīve

Dzīvi tver “zinātniskais un intuitīvais” ceļš! Tādejādi “tikai zinātne” nav universāls pasaules redzējums!

Dzīvi aptverošs pasaules redzējums ir jāmeklē filozofijā. Filozofijā ir metodes, kuras ļauj konstruēt pilnīgu pasaules redzējumu (kas ietver visas dzīves jomas).

Kas spēj aprakstīt šos dzīves elementus? Reliģijai tas neinteresē! Zinātnei tas liekas haotisks! Filozofija šo tver!

Filozofija Loģika Zinātne Psiholoģija Reliģija

Filozofija kā • • instrumentu krātuve auduma krātuve krāsu krātuve plastilīna krātuve Šis materiāls ir jāizmanto, lai veidotu pasaules modeļus! Filozofija bez piesaistes dzīvei ir haotiska un nelietojama.

Reliģija virzās uz Filozofija Zinātne uzmanības fokusā: pamatotība! ir atšķirība! uzmanības fokusā: plašāka dzīves uztvere!

Zinātne virzās uz Reliģija Filozofija uzmanības fokusā: intuitīvais, lietotais! nav atšķirības!

“Filozofija ir doma par domu” (M. Kūle, R. Kūlis. Filozofija. R. : Burtnieks, 1996, 28. lpp. ) (A. A. : Filozofija analizē cilvēku izveidotos pasaules uztveres modeļus un veido jaunus modeļus un kopsakarības. )

Filozofijas virzieni: • • • Epistemoloģija – izziņas māksla, loģika, zinātnes filozofija, zinātnes metodoloģija. u. c.

“Reliģijas paradigma/pasaules redzējums” – “Dievs valda pār visu” “Zinātnes paradigma/ pasaules redzējums” – “Meklēt likumsakarības dzīvē” “Filozofijas paradigma/ pasaules redzējums” – “Dzīves izpratni cilvēks konstruē pats”

Unikālie jautājumi, ko spēj analizēt tikai filozofija • Kā dievticību lietot ikdienā? • Kā jāvada valsts? • Kas ir obligātā “zināšanu pakete”, ko mācīt bērniem? • Pēc kādiem principiem es dzīvē patiešām vados? • Kapitālisma analīze.

Kopsavilkums Kā iegūt pasaules redzējumu, kurā ietvertas visas dzīves jomas? Ir jālieto filozofijas metodika. Reliģijas pasaules redzējums neanalizē visas dzīves jomas. Zinātniskais pasaules redzējums neanalizē visas dzīves jomas. Filozofijas lietošana paredz izmantot paradigmu – dzīves izpratni cilvēks konstruē pats.

Reliģija Filozofija Zinātne