EPIGRFS Ticu es pienks laiks Nelietbas un aunprtbas

EPIGRĀFS Ticu es, pienāks laiks, Nelietības un ļaunprātības spēku Labestības gars uzvarēs. B. Pasternaks Верю я, придет пора, Силу подлости и злобы Одолеет дух добра. Б. Пастернак.

Izvēlieties vienu izteicienu, kurš jums ir tuvs un saprotams

Cietsirdība Labāk mokas ciest – nekā tās nodarīt. Muļķība – cietsirdības māte. Cietsirdīgāks ir tas, kurš cietsirdību ir izjutis uz sevis. Cietsirdība – gļēvulības māsa. Jo cietsirdība gudrāka – jo bīstamāka. Cietsirdība – vājība. Nežēlīgi ļauni cilvēki. Labestība spēj pārvarēt cietsirdību.

Līdzjūtība Žēlums pazemo un atslābina. Līdzjūtība – atbalsta. Žēlums – mīlestības parodija. Cilvēks var nekad nevienu nežēlot, bet just līdzi viņam pienākas. Līdzcietība atšķiras no līdzjūtības ar to, ka cilvēks ne tikai līdzi jūt, bet, līdz dvēseles dziļumiem iegrimstot cita cilvēka bēdās, arī izjūt ciešanas. Līdzcietība atver cilvēka dvēseli. Dvēseli mierina labs vārds. Līdzcietība - cilvēka aizsardzības mehānisms.

Žēlsirdība – cilvēka gatavība palīdzēt vai piedot aiz līdzcietības un cilvēkmīlestības. Žēlsirdība – galvenā pasaules sargātāja. Žēlsirdība – par visiem tuvāka Dievam. Žēlsirdība nav muļķība, kura neredz cilvēku trūkumus, bet tā ir gudrība, kura tos nepamana. Žēlsirdība – ceļš uz nemirstību. Patiesu žēlsirdību izrāda bez pārdomām. Mīlestība – žēlsirdības māte. Labsirdība – dvēseles balzāms.

Labestība Īstā labestība nāk no mīlestības. Labestība – tikumības māsa. Patiesa labestība nevar būt izdevīga. Labestība – cilvēka pozitīvo īpašību pamats. Labestība – viena no galvenajām cilvēka rakstura īpašībām, bez kuras cilvēks nevar pilnveidoties kā personība, iegūt pienācīgu vietu sabiedrībā un būt cienījams. Labestība padara muļķību ciešamu. Nespēj labestība parādīties, ka nekaunība to padzen. Bērni dzimst labsirdīgi. Labestība ir pastāvīgs cilvēka stāvoklis, dusmas – ir atnākošas. Dodot labestību citiem, mēs saņemam lielāku prieku, nekā labestību saņemot.

MOBINGS: AIZIET PALIKT NEDRĪKST

MOBINGS Nāk no angļu valodas «to mob» nozīmē pūlis, bars, kā arī «mobbing» nomākt, uzbrukt.

Pārdomājiet un atbildiet uz jautājumiem: 1. Ko, pēc tavām domām, nozīmē pakļauties vardarbībai? 2. Kā tu domā, vai mūsdienās ir iespējama vardarbības izpausme pret cilvēku? 3. Kāda veida vardarbības pastāv reālajā dzīvē? 4. Vai tev nācies saskarties ar vardarbību? 5. Kā tu domā, vai ir iespējama vardarbības izpausme attiecībā pret tevi?

Mobings (no angļu val. mob — pūlis) — psiholoģiskās vardarbības veids, kas sākas ar konfliktu kolektīvā. Skolēni pazemo savus klases biedrus, izsmej tos, kuri neatbilstoši viņu stilam ģērbjas, pārāk labi mācās. Mobinga veidi: • • • boikots; piekasīšanās; apsmiešana; nepatieso ziņu sniegšana; nosūdzēšana; daudzveidīga pazemošana.

Bulings – sistemātiska fiziskā vardarbība, vārdiski apvainojumi un bērnu iebaidīšana no klasesbiedru puses.

Bulings

Runā, ka bulings ir konflikts viens pret vienu. Pēc vairāku pētnieku domām, bulings ietver sevī četrus galvenos komponentus: Tā ir agresīva un negatīva uzvedība; Tas regulāri izpaužas; Tas izpaužas attiecībās starp cilvēkiem, kuriem pieder nevienlīdzīga vara; Šī uzvedība ir tieša, ar iepriekšēju nodomu izdarīta.

Mobings internetā Mobings izpaužas un realizējas informatīvajos tīklos ar informācijas un komunikācijas starpniecību un tas saucas par KIBERMOBINGU. Kaitīgas informācijas izplatīšana ar elektroniskā pasta palīdzību, ātru īsziņu sūtīšanai sociālajos tīklos izmanto programmas (Instant Messenger, piem. ICQ), kā arī nepieklājīgo video sižetu ievietošana portālos (You. Tube, Vimeo), kā arī ar mobilā telefona starp niecību (sms sūtīšana, nepatīkamie zvani).

MOBINGA OBJEKTI un FORMAS bērnu kolektīvā mobinga objekts ir tas, kuru klasesbiedri neatzīst “par savējo”, un uzskata viņu par savādu vai “ne tādu kā visi” mobingam pakļaujas neglīti bērni ar sejas defektiem, redzes, dzirdes defektiem, ļoti gara vai maza auguma, bērni ar kustību defektiem izsmiekls, izolācija, noraidīšana, kaitināšana, grūstīšanās, stumdīšana mācību gada vidū bērna (pusaudža) pāriešana citā skolā, kur ir saliedēts kolektīvs

Cīņa ar mobingu Katrā klasē ir jābūt izstrādātiem katram skolēnam obligātie noteikumi, kurus ir jāievēro, kontaktējoties vienam ar otru Mobinga gadījumā ir jāveic saruna gan ar mobinga upuri, gan ar vainīgo, iesaistot vecākus un klasesbiedrus

Mobinga sekas Ø tas ir pastāvīgs stress, kurš noved pie psihiskām saslimšanām sindroma “burn-out” (pārpūles sindroma) parādīšanās, kad bērns izjūt fizisku un emocionālu izsīkumu, kas noved pie somatiskām saslimšanām Ø tie ir pastāvīgie pārdzīvojumi, kas noved pie negaidīta nervu sabrukuma Ø Ø mobings var novest pie saslimšanas uz nervu pamata, infarkta un pat pie pašnāvības

1. Valdas monologs -Bērni ir cietsirdīgi. Lielu daļu cietsirdības esmu izjutusi uz sevis. Mani sauc Valda, man ir 14 gadu. Es pārgāju uz jauno skolu. 1. septembrī biju mazliet uztraukusies, tomēr ar prieku es pārgāju uz jauno klasi. Diemžēl es saduros ar lielu nesaprašanās sienu. Mani nez kāpēc visi uzreiz neiemīlēja. Nezinu, kas bija tam par iemeslu. Es paliku par izstumto. Katru dienu es izjutu izsmieklu, dzēlīgus izteicienus, apsaukāšanos no jauno klasesbiedru puses. Mani neviens negribēja uzklausīt, neņēma vēra manu viedokli. Meitenes demonstratīvi izrādīja savu naidu pret mani. Vienreiz pie manis piegāja jaunā klasesbiedrene un kopā ar savām draudzenēm ķiķinot paziņoja man : ” Tu tenko par mani! Kas tu tāda esi! No kurienes parādījies? Es tikšu ar tevi galā!” Uz manu jautājumu “Par ko tu runā? ” man sarunāja tikšanos pēc skolas. Es atteicos, tomēr pie skolas izejas mani sagaidīja – negribu aprakstīt, kas notika, bet uz mājām es atnācu ar sasitumiem, skrāpējumiem un ievainojumiem. Vecākiem pateicu, ka nokritu no kāpnēm. Es nekad nežēlojos, cenšos ar visu tikt galā pati. Jau vairākus mēnešus situācija nemainās. Nē, mani jau nesagaida pie skolas izejas pa 10 cilvēkiem, bet ikdienas izsmiekli – tas ir neizturami. Iesakit, ko man darīt tālāk?

2. Ainas monologs Viņi sit mani… bieži… stipri…, dažreiz es nesaprotu, kāpēc. Mani sauc Aina, man ir 13 gadi. Man ir jaunākais brālis – Elvis, viņam ir tikai pusotrs gads, es negribu, lai viņš dzīvotu tāpat kā es. Kad pārnāku no skolas, es kārtoju māju, pieskatu Elvi. Gadījumā, ja viņi dzird brāļa smieklus vai raudāšanu, viņi pienāk pie manis klāt un sit pa seju, nekautrējoties jaunākā brāļa klātbūtni. Es cenšos izpatikt viņiem, dažās situācijās noklusēt, bet tik un tā es dabūju pa seju, pa ķermeni. Es vairāk nevarēju dzīvot ar viņiem. Tajā lietainajā vakarā es aizgāju uz mūsu mājas jumta. Stāvot pie paša jumta malas, es jutu stiprā lietus sitienus uz savas sejas. Tas nebija tik sāpīgi, kā vecāku sitieni, tomēr man bija liela vēlēšanās nokrist no jumta, sasisties un vairs nekad nevienu neredzēt, kaut gan man neviena arī nav: skolā ar mani neviens nedraudzējas, domāju, ka viņi baidās no maniem vecākiem. Sperot soli pretī nāvei, es izdzirdēju troksni – kāds uzkāpa uz jumta, tā bija jauniešu kompānija, droši vien vecāka par mani… Viņi iesāka sarunu ar mani un es izstāstīju visu, jo vairāk man nebija, kam izkratīt sirdi. No tās pašas dienas mēs sākām draudzēties un daudz laika pavadīt kopā. Viņi man parādīja veidu, kā var atslābināties – iedurt šļirci vēnā un viss, vairāk nekas tevi neuztrauc… tā es dzīvoju apmēram pusotra gada. Vecāki joprojām ir nežēlīgi pret mani, bet tas mani jau neuztrauc, es domāju vienīgi par narkotikām, bet es negribu tā dzīvot. Lūdzu, palīdziet man!

Vardarbība skolā Tā ir ļoti liela un nopietna problēma mūsdienu sabiedrībā. Bieži vardarbības upuri, kas pakļauti negatīvām darbībām no skolēnu puses, par to noklusē un cenšas patstāvīgi tikt galā ar šo problēmu (bieži vien tas neizdodas). Par iemeslu tam ir veselības traucējumi, kas radušies vardarbības ceļā. Piemēram, atteikšanās apmeklēt skolu, zūd interese par skolu, mācībām, kļūst slikta pašsajūta, depresīvs stāvoklis, tendence izolēties no sociāliem kontaktiem, aiziešana virtuālajā pasaulē. Vardarbība skolā bieži vien ir noklusēta. Ja par to nerunāt, neinformēt vecākus un skolotājus, nekas neizmainīsies. Vajag rīkoties. Nevajag baidīties no tā, ka pieaugušo un administrācijas iejaukšanās situāciju pasliktinās. Pārliecināšana, kukuļošana un centieni konfliktu atrisināt mierīgā ceļā nedod pozitīvu rezultātu.

Pētījums Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās LR Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta juriskonsulte Zanda Rūsiņa Rīga, 2009

Padomājiet! 1. 2. 3. 4. Vai tu esi saskāries skolā ar vardarbību? Kas skolēniem izraisa agresiju? Kas skolotājiem izraisa agresiju? Kurš ir stiprāks savā agresijā: skolotājs vai skolēns? 5. Ar kādiem agresijas veidiem Jūs sastopaties biežāk? 6. Kādi vārdi un izteicieni Jūs apvaino? 7. Kāda ir Jūsu reakcija uz dzirdēto?

MOBINGS: AIZIET NEDRĪKST PALIKT

Arī mājās ne vienmēr esi drošībā Pusaudžu meitenēm, kuras sāk aktīvi satikties, kontaktēties ar vienaudžiem, būt jauniešu kompānijās un gūt pirmo intīmo attiecību pieredzi, jābūt gatavām tam, ka viņus uztvers par diezgan pieaugušām, lai intīmās attiecības beigtu līdz ar nevainīgu skūpstu. Jāatceras, ka seksuālos uzbrukumus vairākumā nodara nevis nepazīstams noziedznieka izskata cilvēks, bet gan pazīstams cilvēks, draugs vai pat radinieks. Izvarošana galvenokārt notiek nevis tumšajās parku alejās vai kāpņu telpās, bet gan pie upura mājās vai ciemiņos. Ejot ciemos pie mazpazīstamā jaunieša vai uz ballīti, jāatceras sekojošais:

Uzvedības noteikumi: Ø Vairumā gadījumu meiteņu piekrišana iet uz restorānu tiek novērtēta kā piekrišana uz kaut ko vairāk. Turpmākā pretestība tiek uzskatīta par spēli. Ø Ja izjūtat diskomfortu, nevajag kautrēties par savu piesardzību. Ir nepieciešams aiziet vai stingri paziņot par savu attieksmi pret doto situāciju, labākajā gadījumā stingri pateikt “Nē!” Ø No paša sākuma skaidri jāpārrunā attiecību nopietnība, lai nerastos pārpratumi, lai partneris neatļautos uzmākties. Tas ir galvenais princips aizsardzībai pret izvarošanu. Ø Ja spiediens turpinās, nebaidies no trokšņa vai skandāla, piem. , ballītē – dažas minūtes apmulsuma ir labāks risks izvarošanai. Vispār uz ballītēm, kur ir lielas kompānijas, labāk iet ar uzticamiem draugiem, turēties kopā un aiziet kopā. Ø Atceries, ka iereibušam cilvēkam ir grūtāk orientēties un izvērtēt situāciju, kā arī novērst vardarbību attiecībā pret sevi. Ar mazpazīstamiem cilvēkiem arī ballītē jāpaliek skaidrā. Ø Turies kopā ar uzticamiem draugiem vai labām paziņām.

Izvērtē savu draugu, lai saprastu, vai jūsu attiecības nav pakļautas vardarbības riskam: ØVai ir zināms, ka tavs draugs ir vardarbīgi izturējies pret citiem cilvēkiem? ØVai viņš zaudē pacietību biežāk un ātrāk, nekā būtu nepieciešams dažādās situācijās? ØVai viņš bieži ir agresīvs pret priekšmetiem, dzīvniekiem? ØVai viņš lieto alkoholu un/vai narkotikas? ØVai viņš bez iemesla ir ļoti greizsirdīgs, ja jūs neesat kopā? ØVai viņš ir greizsirdīgs uz tev svarīgiem cilvēkiem? ØVai viņš sagaida, ka tu pavadīsi kopā ar viņu visu savu brīvo laiku vai arī darīsi viņam zināmu katru savu soli?

ØTu esi bijusi garīgi neuzticīga vai tev bijuši citi seksuālie sakari? ØTu nesaproti viņu vai pienācīgi nenovērtē viņu? ØVai vienmēr par visām jūsu savstarpējām problēmām viņš vaino tevi? ØVai tu esi tā, kurai vienmēr jāatvainojas? ØVai viņš nerēķinās ar tavu laiku, enerģiju, vajadzībām un sajūtām? ØVai viņam sagādā grūtības izrādīt tādas sajūtas kā bailes, satraukumu, kaunu, vilšanos un maigumu? ØVai viņam strauji mainās noskaņojums?

ØVai viņš ļoti saniknojas, ja tu neņem vērā viņa ieteikumus? ØVai viņš mēdz rīkoties pretrunīgi? ØVai tev ir bail, kad viņš uz tevi sadusmojas? Vai tev ir svarīgi viņu nesadusmot? ØVai tev, esot kopā ar viņu, ir sajūta, ka, lai ko tu arī darītu vai nedarītu, viss būs nepareizi? ØVai viņš tevi apvaino par to, ka: tu necieni viņu vai neuzticies viņam; tu esi pārāk emocionāla, jūtīga, „lecīga”; tu melo viņam?

Ø Vai kopīgajās problēmas viņš bieži vaino tevi? Ø Vai tev vienmēr vajag atvainoties un attaisnoties? Ø Vai viņš ņem vērā tavu viedokli, enerģiju, vajadzības un jūtas? Ø Vai viņam ir grūtības paust jūtas, bailes, trauksmi, kaunu, vilšanos? Ø Vai viņam ātri mainās garastāvoklis?

Ja atbildes uz vairākiem jautājumiem ir jā, tad Tev nopietni vajadzētu padomāt, vai turpināt attiecības ar šo cilvēku, jo nākotnē tu, iespējams, sevi pakļautu emocionālas, fiziskas un/vai seksuālas vardarbības riskam.

MOBINGS: AIZIET PALIKT NEDRĪKST

Mobings kolektīvā

Mobings darba kolektīvā Pirmos mobinga pētījumus kolektīvā ir veicis zinātnieks – etologs Konrāds Lorencs. Mobinga izpausmi darba kolektīvos pēta un analīzē 1980. gadu beigas. Mobings ir psiholoģisks kolektīvais terors, pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi no kolēģu, administrācijas puses, ar nolūku pierunāt viņu atstāt savu darba vietu.

Mobinga cēloņi Psiholoģiskā spiediena, vardarbības vai terora pamatā atrodas konflikts. Ir darbinieks ar savām interesēm, mērķiem un vēlmēm. Ir citi kolēģi ar citām vērtībām. Kad šīs vērtības saduras, rodas negatīvs spiediens.

Medicīna par mobingu Medicīnas pētījumi parādīja, ka mobings gan bērnu, gan pieaugušo kolektīvos noved pie stiprām fiziskām un psiholoģiskām traumām. Kā sociālais fenomens, mobings var ievērojami samazināt jebkura kolektīva darbības efektivitāti. Mobings kļūst par šķērsli uzņēmumiem. Samazinās darba spējas, kļūst neveselīgs klimats kolektīvā, kadru mainība, visticamāk nepareizi lēmumi ietekmē ekonomisko situāciju organizācijās.

Bieži dzirdu: “Tev ir labi, neesi priekšnieku pakļautībā, bet man darbā ir mobings. ” Tālāk seko stāsts par to, kas īsti nav kārtībā darbā. Atšķirība ir tikai dažās niansēs, bet būtība ir vienāda – cilvēkiem rada neizturamus darba apstākļus kolektīvā, kas beidzas vai nu ar brīvprātīgu aiziešanu no darba, vai nu ar nervu sabrukumu.

1. Monologs Uzreiz gribu brīdināt, ka es neesmu psihoterapeits vai biznestreneris un es nezinu universālu recepšu. Viss zemāk minētais – subjektīvs. Es nevienu nemudinu atkārtot manu pieredzi. Domāju ir arī citas izejas. Diemžēl daudzi kautrējas atzīt to, ka viņiem ir nopietnas problēmas kolektīvā, kautrējas lūgt palīdzību. Ar savām problēmām dalās draugu, ģimenes locekļu lokā, kuri labākajā gadījumā var tikai just līdzi vai ieteikt mainīt darba vietu. Kā lai maina darba vietu, ja bezdarbs arvien pieaug un pieaug, pretendentu skaits uz kvalificētām darba vietām ir pārāk augsts? Un, lūk, nabaga cilvēks paliek savā kolektīvā, mokās ar bezmiegu, naktis pavada raudot. Reizēm tādas situācijas beidzas ar nokļūšanu psihiatriskajā klīnikā. Ko lai dara? Kā cīnīties ar šo ļaunumu?

Uzreiz teikšu, ka es neesmu eksperts un varu runāt tikai no savas pieredzes. Iespējams, tas kādam noderēs. Laika periodā, kad strādāju algotu darbu, man “paveicās” saskarties ar visiem mobinga labumiem. Tajā laikā biju jauna darbiniece, darba pieredzes Vācijā man nebija. Valodu zināšanas bija nepietiekamas, kā arī pārliecības par sevi trūka. Vienīgais, par ko es biju pilnīgi pārliecināta – ja tu pats sev nepalīdzēsi, to neizdarīs neviens. Situācija veidojās pēc standarta shēmas. Man, bez pieredzes un uz to laiku visai jaunai meitenei, uzticēja veikt ļoti nopietnu projektu. Kompānija, kurā es strādāju, bija neliela, ar tradīcijām un attieksmi. Ārzemnieki tur nekad nestrādāja, un, par brīnumu, mani pieņēma, vēl uz nopietnu projektu! Kolēģi, kuri firmā strādāja vairāk par 10 gadiem, bija neapmierināti ar šādu situāciju. Par brīnumu klusēja. Ar mani mierīgi un diezgan laipni kontaktējās, nekādu problēmu neradās.

Nepatikšanas sākās tad, kad kompānija ieguva dažus nopietnus klientus, pateicoties projektam, kuru es, par brīnumu, izvilku bez darba pieredzes, augsta amata, tikai ar savas bezkaunības un lielās pārliecības palīdzību. Priekšnieks oficiāli mani apsveica un piedāvāja amata paaugstinājumu un pastāvīgu darba līgumu, gadījumā, ja projekts arī turpmāk būs veiksmīgs. Un te arī viss sākās… Mani vairs neievēroja. Visi ir šeit, bet manis nav. Visi taisās iet pusdienās, mani nesauc. Pīpētavā visas sarunas beidzas līdz ar manu ierašanos. Aiz muguras vien dzirdēju diezgan skaļus čukstus: “Labāk viņa valodu iemācītos. Dzirdēji, kāda viņai ir izruna? ” Vienā brīdī mani izslēdza no kopējā informācijas apmaiņas procesa, kuru organizēja mani kolēģi…

Uzreiz teikšu, ka es nebūt neesmu “super varonis” un, protams, mani visa šī situācija ļoti sāpināja. Man nepietika drosmes parunāt ar priekšnieku (it īpaši no ārpuses viss izskatījās pieņemami), es tikai vakaros klusējot cietu un nolādēju rītus, kad vajadzēja iet darbā! Man nebija priekšstata par to, kā uzvesties šajā situācijā. Es nezināju par speciālo organizāciju eksistēšanu, kuras nodarbojas ar mobinga upuru rehabilitāciju, par psiholoģiskām konsultācijām, par juridisko pusi šajā situācijā. Nezināju ne par ko. Tālāk tas tā turpināties nevarēja.

2. Monologs Vita vienmēr mīlēja savu darbu: šeit bija viņas īstā vieta, priekšnieks viņu it visā atbalstīja, bet kolektīvā visi kā viens bija domubiedri. Šī idille sabruka vienā momentā. Situācija izmainījās, kad vadībā atnāca divas jaunas meitenes: Ludmila un Liene. Abas kopā viņas nepieņēma draudzīgu atmosfēru kabinetā, gluži izvairījās no visiem aiz savas čukstēšanas un izsmieklu sienas. Ludmila katrā izdevīgā brīdī publiski izteica savu sašutumu par to, kāds idiots ir viņu priekšnieks, bet Liene bija augstprātīga attiecībā pret citiem, tāpēc arī saņēma iesauku “princese”. Par brīnumu, neskatoties uz agresīvo nostāju pret apkārtējiem kolēģiem, abas meitenes bija īstās profesionāles, tāpēc arī līdz konkrētam brīdim Vita izturējās iecietīgi pret meiteņu aizkulišu intrigām. Bet, kad šī agresija skāra personīgi viņu, Vita bija šokā. Izsmiekli gan sejā, gan aiz muguras. Kodīgi komentāri par Vitas telefonu pārrunām, viņas prasību ignorēšana – tas viss kļuva par neizturamu Vitas ikdienas realitāti. Vita pat aizdomājās par to, lai attiektos no savas karjeras dvēseles mierinājumam…

Rodas jautājums. Kāpēc vieni konkurē godīgi, bet citi ne? Atminējums – cilvēka pašvērtējums. Ja cilvēks ir pārliecināts par sevi, par savu profesionalitāti, par savu dzīves pozīciju un visas dzīves darbības sfēras(ģimene, darbs, hobijs utt. ) attīstās harmoniski, tad viņš izvēlēsies godīgu konkurenci. Bet, ja darbs ir vienīgais, kas viņam ir dzīvē un no tā ir atkarīgs pilnīgi viss, tad viņš ar visiem spēkiem un jebkādiem līdzekļiem cīnīsies par to. Tāds cilvēks nav realizējies nevienā no dzīves sfērām, vai nu viņš jūt trūkumu kādā no dzīves sfērām un grib to kompensēt tieši darbā.

Ø Tie cilvēki, kuri izmanto mobingu, nav pārliecināti, ka tikai ar savu profesionalitāti var sasniegt mērķi. Tādā veidā, viņi apdrošina savus sasniegumus, bet konkrēti “izstumjot” konkurentu no cīņas ar psiholoģiskā spiediena palīdzību. Ø Mobingam par pamatu ir iecietība, pieļaušana no priekšnieka puses, mobinga īstenotāja radnieciskās saites ar priekšnieku, kas bez bailēm provocē ķildas, tenkas un konfliktus. Ø Lielākā mērā mobinga īstenotājus vada savtīgums un vēlme ieņemt kāda cita amatu. Ø Par to, ka jūs esat mobinga īstenotāja redzeslokā, jums palīdzēs saprast sekojošie apstākļi: atteikums kontaktēties ar jums; jūsu profesionālo lūgumu ignorēšana; izsmiekli; katrā izdevīgā situācijā negatīva tēla veidošana priekšnieka acīs (paziņojumi par kavējumiem, prombūtni darba laikā, korespondences noklusēšana, kuru tu gaidi jau sen); negodīga klientu pārmānīšana, jūsu veiksmes piesavināšanās. Ø Raksturīgi ir tas, ka cīņa ar mobinga īstenotāju provocē viņu uz vēl stiprāku agresiju.

Lēmums atnāca spontāni. Atceros, bija kāda vienkārša sapulce. Darba dienas beigās visi darbinieki, ieskaitot priekšnieku, sapulcējās lielajā birojā, bija atvērts šampanietis un atmosfēra bija diezgan draudzīga. Visi smējās, jokoja, vienā vārdā sakot – izklaidējās. Es klusi stāvēju malā, periodiski sev papildināju glāzi ar šampanieti un ieklausījos sarunās. Vienā momentā priekšnieks, mazliet iereibis, painteresējās, vai kolektīvā ir kaut kas tāds, ko viņš nezina, bet par to vajadzētu būt lietas kursā. Pirms kāds paspēja ko atbildēt, es izgāju priekšā un paziņoju, ka viņa pārvaldītajā kolektīvā izpaužas īsts mobings. Pēc tam, iedzerot vēl šampanieti, (tagad domāju, ka viss notika šampanieša dēļ) es pagriezos pret saviem kolēģiem un pajautāju, vai kāds no viņiem nevēlas paskaidrot visu klātbūtnē, ar ko es viņiem neiztapu. Ja tas viss ir tikai skaudības pēc, tad tas daudzmaz ir saprotams. Ja ne, tad esmu gatava uzklausīt viņu argumentus.

Tauta stāvēja ar atvērtām mutēm un klusēja. Tas man arī deva vairāk drosmes. - Nu, ja neviens nevēlas atzīties, tad runāšu es. Pārtraukt mani nevajag, tā kā informācijas nav daudz. No vakardienas visas problēmas, kas saistītas ar mobingu un vērstas pret mani, ir nodotas manam advokātam. Viņam ir diktofona ieraksti, kas apliecina negatīvu attieksmi pret mani un citi pierādījumi. Ja tas ir saistīts ar manu izcelsmi un mēs spēsim pierādīt, ka runa iet par negatīvu attieksmi pret ārzemniekiem, tad risinājums būs negatīvs un pārsteidzošs. Mēs vērsīsimies tiesā un kā pieklājīgs cilvēks es negribētu, lai jums tas būtu pārsteigums. Uzreiz teikšu, ka tie bija īstie meli. Man nekad nebija nekāda advokāta. Nebija arī nekādu rakstisku vai citu pierādījumu. Pierādīt mobingu vispār ir ļoti sarežģīti. Ar jums nerunā? Bet kurš to var pārbaudīt? Jūs sit? Tas taču nav krimināls! Un vispār paši esat vainīgi. Bet man tajā momentā bija viens vienīgais mērķis – nobiedēt un sakratīt šo lapseņu midzeni. Savu mērķi es panācu.

- Nu, ko jūs frau…, pateica šefs, nevajag pieņemt steidzīgus lēmumus. Esmu pārliecināts, visu var atrisināt mierīgā ceļā. Es personīgi mēģināšu tikt skaidrībā ar šo situāciju un apsolu jums, ka tas vairs neatkārtosies. - Šaubos, atbildēju un, izdzerot glāzi līdz beigām, aizgāju uz pīpētavu. Istabā bija nāvīgs klusums. Es atgriezos pēc 10 minūtēm. Kolēģi izvairījās skatīties man acīs un ballīti ātri pabeidza. No rīta, atnākot darbā, es savā pastkastītē atradu vairākas atvainošanās vēstules. Vēl daži cilvēki personīgi piegāja klāt un, nolaižot acis, nomurmināja, ka gadījās pārpratums un tas vairs nekad neatkārtosies. Es tikai smaidīju un teicu, ka esmu priecīga, ka viss atrisinājās mierīgā ceļā.

No tā brīža man vairs nebija problēmu šajā kolektīvā, mani atkal pieņēma un kolēģi pēc kārtas piedāvāja kopā pēc darba aiziet uz kafejnīcu vai uz kādu citu vietu. Es mierīgi pildīju savus darba pienākumus un vairs nevienam nenāca prātā šaubīties par manu kompetenci valodas zināšanām. Turklāt mani sāka cienīt. Vai tā bija atklātā attieksme, mani tas tajā momentā neuztrauca. Svarīgi bija tas, ka mani šī situācija nesalauza, neizsita no sliedēm un daudz ko iemācīja. Drīz pēc tam es pabeidzu profesionālos kursus, atradu citu darbu – lielākajā firma ar labāku algu. Pēc dažiem gadiem vispār aizgāju un atvēru savu uzņēmumu. Negribu apgalvot to, ka mana uzvedība bija pareiza. Droši vien bija arī citi veidi, kā cīnīties ar mobingu. Es tos vienkārši nezināju. Man bija svarīgi tikt galā ar šo situāciju un būt uzvarētājai. Pats galvenais ir atcerēties, ka šo nekaunību nedrīkst tāpat vien atstāt un nekādā gadījumā nedrīkst padoties. Pret mobingu var cīnīties un vēl tādā veidā, ka mobieriem uz ilgu laiku zudīs vēlēšanās uzbrukt.

• Ko lai dara, ja nesanāk izvairīties no mobinga un jūs regulāri atrodaties zem stiprā emocionālā spiediena darba vietā? Nevajag krist panikā un atteikties no savas vietas zem saules birojā, steigā parakstot no darba aiziešanas iesniegumu. Savukārt, arī miera sarunas ar mobieri tikai saasinās situāciju. • Bet no sirds parunāt ar priekšniecību – cita lieta. Šī saruna var būt ne tikai par sūdzībām uz jūsu pāridarītāju. Tas izskatītos neprofesionāli. Mēs taču neesam smilšukastē. Tātad būs jārīkojas savādāk. Jūs jau sen gribējāt izmēģināt jaunu darba jomu jau labi pazīstamā biznesa ietvaros? Īsts laiks par to runāt ar šefu! Jums nav ko zaudēt. Šajā darba vietā konfrontācija ar mobieri tikai augs, kas radīs jums diskomforta sajūtu. Bet, izmantojot aprakstīto stratēģiju, jums būs reāla iespēja būt augstāk par pāridarītāju un pat iegūt labumu no šīs situācijas. • Vēl viens iespējamais risinājums, lai atbrīvotos no mobinga – rekomendējiet savai vadībai pāridarītāju pārcelt uz citu darba vienību. Galvenais, iepriekš pārdomājiet sava priekšlikuma pamatojumu. Būs lieliski, ja šim pamatojumam būs pozitīvs raksturs.

Tieši šo uzvedības stratēģiju izvēlējās mūsu varone Vita. Viņa pieteica vizīti pie šefa un rekomendēja savu kolēģi Lieni uz vairāk prestižu vakantu amatu blakus nodaļā. Tādējādi viņa izvairījās uzreiz no diviem mobieru. Liene bija divu stāvu attālumā no Vitas un pateicās par paaugstinājumu, jo viņa spēja realizēties jaunajā amatā. Otrs uzbrucējs – Ludmila, paliekot bez savas draudzenes, nomainīja savu uzvedību uz laipnāku un draudzīgāku.

Ieteikumi, lai izvairītos no mobinga § Esiet laipni pret visiem kolēģiem! Uz pievilcīgajiem mobings netiek vērsts. § Netenkojiet, bet, ja dzirdat tenkas, nenododiet tās tālāk! § Nevienu nepazemojiet! Otrādi, centieties lielīt cilvēku, cildināt savās un citu acīs! § Mēģiniet atrast vidusceļu, lai saglabātu savu prestižu un neizceltos kolektīvā! § Nepieļaujiet, lai jūs pazemo! Dažreiz ir jāparāda savs raksturs. § Ievērojiet kolektīva tradīcijas! Piedalieties kooperatīvajos pasākumos! § Ja kāds no kolektīva cenšas Jūs nokaitināt, nevajag uztraukties, mierīgi ar viņu parunājiet, uzziniet, ko viņš vēlas panākt. Centieties nereaģēt uz nepatīkamiem vārdiem! Atcerieties, sāpina tos, kuri ir viegli aizvainojami! § Neizrādiet tuvas, draudzīgas attiecības ar priekšnieku! Pat, ja jūs esat draugi, nevajag to afišēt, bet labāk – draudzējieties ārpus darba, organizācijas. § Apzinīgi veiciet savus pienākumus! Konflikta gadījumā priekšnieks būs jūsu pusē, jo viņš negribēs zaudēt vērtīgu darbinieku.

MOBINGS: AIZIET NEDRĪKST PALIKT

Ko tu vari darīt: Nedomā, ka tev vienatnē vajag pretoties citiem, tu vari saņemt atbalstu! Ja tu gribi ar kādu runāt par to, ka esi skolā pakļauts mobingam, tad pastāsti skolotājiem, draugiem, skolas sociālajiem darbiniekiem vai kādam, kam tu uzticies par savu situāciju un lūdz palīdzību!

“Ja kāds mūs sāpina, mēs to uzrakstām uz smiltīm, lai vējš to varētu izkaisīt. Bet, ja kāds dara ko labu, mums vajag to izkalt uz akmens, lai nekāds vējš to nespētu nodzēst. ” No Salamona līdzības “Divi draugi”

No mīnusa uz plusu • • • Mantkārīgs – taupīgs Agresīvs – aktīvs Viegli sakaitināms – temperamentīgs Liekulis – diplomātisks Uzmācīgs – sabiedrisks Augstprātīgs – lepns Bezrakstura – elastīgs Spītīgs – asprātīgs Stūrgalvīgs – neatlaidīgs Viltīgs – attapīgs Pedantisks – kārtīgs Bailīgs – asprātīgs

VEIKSIM KOPSAVILKUMU 1. Apskatiet anketas jautājumus, uz kuriem atbildējāt sākumā. Vai ir kaut kas mainījies? 2. Kā jūs, vecākie skolas skolēni, varētu palīdzēt jaunākajiem?

Labestība – ir tas, ko var sadzirdēt kurls un saredzēt akls. M. Tvens

Neaizmirsti par draugiem. . .