Eiropas Socil fonda projekts Inovatva un praks balstta
Eiropas Sociālā fonda projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Vienošanās Nr. 2010/0096/1 DP/1. 2. 3. /09/IPIA/VIAA/001 Mūžizglītība un starpkultūru kompetence Jolanta Lankovska
Mūžizglītība – izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām.
Eiropā jautājums par mūžizglītību aktualizējies 2000. gada 30. oktobrī, kad Briselē tika parakstīts Eiropas Padomes izstrādātais "Mūžizglītības memorands", kas iezīmēja šo jauno pieeju izglītībai un apmācībām.
2006. gada beiga s Padome un Eiropas Parlaments pieņ e ma Eiropas struktū ras mu žizgli ti bas galvena s pamatprasmes (Eiropean Framework for key Competences), kas pirmo reizi Eiropas līmenī define galvena s prasmes, kuras pilsoņ iem ir nepieciešamas vin u personiskajai izaugsmei, socia lajai iekl aušanai, pilsoniskajai aktivita tei un nodarbina ti bai zina šanu sabiedri ba.
Pamatprasmes 1) saziņa dzimtajā valodā 2) saziņa svešvalodās; 3) matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; 4) digitālās prasmes; 5) mācīšanās mācīties; 6) sociālās un pilsoniskās prasmes; 7) pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; 8) kultūras izpratne un izpausme.
1. Saziņa dzimtajā valodā Zināšanas Prasmes Attieksme Komunika cijas prasmes izriet no dzimta s valodas zina šana m, kas ir saisti tas ar indivi da izzin as spe ju atti sti bu interprete t pasauli un saisti t sevi ar citiem Indivi diem ja prot sazina ties gan mutiski, gan rakstiski daža da s situa cija s, ka ari pa rvaldi t un pieme rot savu sazin u situa cijas prasi ba m. Poziti va attieksme pret komunika ciju dzimta valoda ietver kritiska un konstrukti va dialoga pielietošanu, este tisko ve rti bu nove rte jumu un ve lmi tiekties pe c ta m, ka ari interesi mijiedarbotues ar citiem. Tas nozi me izpratni par valodas ietekmi uz citiem un nepieciešami bu saprast un lietot valodu poziti va un socia li atbildi ga veida.
2. Komunika cija svešvaloda s Zināšanas Prasmes Kompetence svešvaloda s pieprasa va rdu kra jumu, gramatikas apgu šanu un valodas funkciju zina šanas, izpratni par galvenajiem verba la s mijiedarbi bas un intona cijas veidiem. Svari gas ir socia la s zina šanas, kultu ras aspekti, ka ari valodas lietojuma zina šanas. Nepieciešama ka s prasmes komunika cijai svešvaloda ir spe jas saprast ve sti jumu, uzsa kt, uzture t un beigt sarunu, lasi t, saprast un veidot tekstus atbilstoši indivi da vajadzi ba m. Indivi diem ir ja ma k izmantot atbilstošus pali gli dzekl us, un valoda ja ma ca s ari neforma la veida ka dal a no mu žizgli ti bas programmas. Attieksme Poziti va attieksme ietver kultu ras daudzveidi bas nove rte šanu, interesi un zina tka ri par valoda m un starpkultu ru sazin u.
3. Matemātiskās prasmes un pamatprasmesdabaszinībās un tehnoloģijās Zināšanas Prasmes Attieksme Zina tnes un tehnolog ijas joma ir svari gi zina t dabas pasaules pamatprincipus, fundamenta las zina tniska s pamatkoncepcijas, principus un metodes, tehnolog iskus produktus un procesus, ka ari svari gi saprast zina tnes un tehnolog ijas ietekmi uz pasauli. Ta s ietver spe jas lietot un vadi t tehnolog ijas li dzekl us un ieri ces, ka ari izmantot zina tniskus datus, lai sasniegtu vai piera di tu me rk i un izdari tu uz piera di jumiem balsti tus secina jumus. Indivi diem ari bu tu ja spe j atpazi t zina tnisko pe ti jumu bu tiska kos raksturlielumus un ja bu t spe jai diskute t par secina jumiem un pamatojumu, kas l a va izdari t secina jumus. Pamatzina šanas ietver sevi kritiska ve rte juma un zina tka res attieksmi, ieinterese ti bu par e tikas jauta jumiem un cien u pret droši bu un ilgtspe ji gu atti sti bu, jo i paši saisti ba ar zina tnes un tehnolog iju progresu, kas attiecas ari uz personisko dzi vi, g imeni, sabiedri bu un globa lajiem jauta jumiem.
4. Digita la s prasmes Zināšanas Prasmes Attieksmes Digita la kompetence pieprasa plašu izpratni un zina šanas par dabu, IST lomu un iespe ja m ikdiena : gan personiskaja un sabiedriskaja dzi ve , gan darba. Tas ietver galveno datora programmu pielietošanu, pieme ram, teksta apstra di, elektroniska s tabulas, datu ba zes, informa cijas uzglaba šanu un vadi bu, ka ari izpratni par interneta pieda va taja m iespe ja m un potencia lo risku Ir nepieciešamas prasmes mekle t, apkopot, apstra da t un kritiski un sistema tiski pielietot informa ciju, nove rte jot ta s nozi mi un atšk irot rea lo no virtua la s, taja paša laika apzinoties to saikni. Indivi diem ja prot izmantot ri ki, lai veidotu, pasniegtu un saprastu sarežg i tu informa ciju, IST izmantošanai nepieciešama kritiska un pa rdoma ta attieksme pret pieejamo informa ciju un atbildi ga interakti vo plašsazin as li dzekl u lietošana.
5. Mācīšanās mācīties Zināšanas Prasmes Attieksme Ja ma ci bas ir ve rstas uz konkre tu darbu vai karjeras me rk i, indivi diem ir ja bu t zina šana m par kompetence m, par vin a prasme m, zina šana m, ieman a m un kvalifika ciju, kas nepieciešama. Visos gadi jumos ma ci šana s ma ci ties prasa, lai indivi ds zina tu un izprastu vin a/vin as izve le ta s ma ci šana s strate g ijas, vin a prasmju un kvalifika ciju stipra s un va ja s puses. Ma ci šana s ma ci ties, pirmka rt, prasa fundamenta lu pamatieman u apgu šanu, ta du ka lasi t un raksti t prasme, ka ari re k ina šanas un IKT prasmes, kas nepieciešamas turpma ka m ma ci ba m. Pamatojoties uz ši m prasme m, indivi dam ja bu t spe ji gam piekl u t, iegu t, apstra da t un uzn emt jaunas zina šanas un prasmes. Poziti va attieksme iekl auj motiva ciju un pa rlieci bu veikt un ar pana kumiem ma ci ties visas dzi ves laika. Uz proble mu risina šanu ve rsta attieksme atbalsta gan ma ci šana s procesu, gan individua lu prasmi pa rvare t šk e ršl us un pa rmain as.
6. Sociālās un pilsoniskās prasmes Zināšanas Prasmes Attieksme Veiksmi gai starppersonu un socia lai li dzdali bai ir bu tiski izprast uzvedi bas un vispa rpien emtos izture šana s kodeksus daža da s sabiedri ba s un vide s (pieme ram, darba ). Ir vienli dz svari gi apzina ties pamatje dzienus, kas saisti tas ar indivi diem, grupa m, darba organiza cija m, dzimumu li dztiesi bu, sabiedri bu un kultu ru. Galvena s prasmes ietver spe ju lietišk i komunice t daža da s vide s, bu t iecieti giem, izteikt un saprast atšk iri gus viedokl us, saruna joties radi t uztici bu, un just empa tiju. Indivi diem vajadze tu bu t spe ji giem lietišk i pa rvare t stresu un frustra ciju un ari atšk irt personisko no profesiona la s sfe ras. Prasmes ir balsti tas uz sadarbi bas, pašpa rlieci bas un integrita tes attieksmi. Indivi diem ja bu t interesei par socia li ekonomisko atti sti bu un starpkultu ru sazin u, ja nove rte daža di ba un ja respekte citi, ka ari tiem ja bu t gataviem pa rvare t aizspriedumus un rast kompromisu.
7. Pašiniciati va un uzn e me jdarbi ba Zināšanas Nepieciešama s zina šanas ietver spe ju apzina ties pieejama s iespe jas personiskai, profesiona lai un/vai biznesa darbi bai, ietverot "plaša kas ainas" jauta jumus, kas nodrošina kontekstu, kura cilve ki dzi vo un stra da , pieme ram, plaša ka izpratne par ekonomikas darbi bas principiem un iespe ja m vai izaicina jumiem, ar kuriem sastopas darba deve js vai organiza cija. Prasmes ir saisti tas ar proakti vu projektu vadi bu (ietverot, pieme ram, prasmi pla not, organize t, vadi t, uzn emties li dera lomu un deleg e t, analize t, sazina ties, iegu t informa ciju, nove rte t un uzskaiti t), efekti vu pa rsta ve šanu un sarunu veikšanu, ka ari spe ju stra da gan individua li, gan darbojoties komanda. Attieksme Uzn e me jdarbi bas attieksmi raksturo iniciati va, proaktivita te, neatkari ba un inova cijas gan personiskaja un sabiedriskaja dzi ve , gan ari darba. Ta ietver ari motiva ciju un apn e mi bu sasniegt me rk us - vai tie bu tu personiski nolu ki vai me rk i, vai kopi gi ar citiem, tostarp ari darba.
8. Kultūras izpratne un izpausme Zināšanas Prasmes Kultu ras zina šanas ietver izpratni par viete ja , valsts un Eiropas kultu ras mantojuma nozi mi un to vietu pasaule. Ta aptver pamatzina šanas par liela kajiem kultu ras darbiem, tostarp popula ro mu sdienu kultu ru. Prasmes saisti tas gan ar nove rte jumu, gan izpausmi: indivi da iedzimto spe ju pašizpausmi daža dos plašsazin as li dzekl os un ma kslas darbu un skatuves ma kslas nove rte jumu un baudi jumu. Prasmes ietver ari spe ju saisti t savus radošos un izpausmes uzskatus ar citu atzinumiem, noteikt un realize t socia la s un ekonomiska s iespe jas kultu ras pasa kumos. Attieksme : Savas kultu ras izpratne un identita tes izju ta var bu t pamats atkla tai attieksmei un cien ai pret kultu ras izpausmju daudzveidi bu. Poziti va attieksme ietver ari radošumu un ve lmi atti sti t este tiska s spe jas caur ma ksliniecisku pašizteiksmi un li dzdarbi bu kultu ras dzi ve.
Latvijā par mūžizglītību tiek runāts salīdzinoši nesen – 2007. gadā izstrādātas mūžizglītības politikas pamatnostādnes un to īstenošanas programma un reģionālie rīcības plāni, kas vērsti uz mūžizglītības pieejamības un kvalitatīva piedāvājuma nodrošināšanu reģionu iedzīvotājiem.
Migrācija: situācijas raksturojums
2010. gadā Eiropā 7% jeb 37 miljoni iedzīvotāju bija migranti: • ap 4% jeb 20, 2 miljoni imigrantu ir no valstīm ārpus ES bloka; • ap 2% jeb 12, 3 miljoni ir citas ES dalībvalsts pilsoņi; • ap 1% jeb 4, 5 miljoni ir nelegālie imigranti • Patvēruma meklētāju skaits gadā ~ 200 tūkstoši
Galvenās saņēmējvalstis (dzīvo > 75% visu ES migrantu): Vācija, Spānija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Francija. Galvenās izcelsmes valstis ES: Rumānija, Polija, Itālija Galvenās izcelsmes valstis ārpus ES: Turcija Maroka, Albānija Lielākā daļa patvēruma meklētāju ir ieradušies no Irākas, Krievijas, Pakistānas, Serbijas, Somālijas, Afganistānas, Turcijas, Irānas un Ķīnas
Migrācijas iemesli Ekonomiskie faktori: zems darba ražīgums, bezdarbs, ierobežotas iespējas attīstīties, zemi ieņēmumi, slikti darba apstākļi, nabadzība, . pārtikas trūkums, darba tirgus struktūra, dabas resursu trūkums, labāka darba meklējumi, labākas dzīves meklējumi, . . . Demogrāfiskie faktori: dzimstības/ mirstības rādītāji, laulība. . . Politiskie faktori: drošības meklējumi, politikā situācija, vārda un pulcēšanās brīvības ierobežošana, karš, spīdzināšana, vajāšana. . . Klimata faktori: zemestrīces, plūdi, cikloni, sausums. . . Kultūras un reliģiskie faktori: vīriešu – sieviešu lomu dalījums, ģimenes loma, mantošanas tiesības, kultūras pieejamība. . .
Latvijas sabiedrība Kopējais iedzīvotāju skaits – 2 067 887 (Tautas skaitīšanas dati) No tiem: Latvijas pilsoņi - 83, 8% (1 732 880) Latvijas nepilsoņi - 14, 1% (290 660) Ārvalstnieki – 2, 1 % (44 347), no tiem: ES valstu piederīgie – 0, 3% (5 730); Citu valstu piederīgie – 1, 9% (38 617).
Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs (> 170 tautības, Tautas skaitīšanas dati): 62, 1% latvieši 26, 9% krievi 3, 3% baltkrievi 2, 2 % ukraiņi 2, 2 % poļi 1, 2% lietuvieši 0, 3% čigāni 0, 3% ebreji 0, 1% vācieši 0, 1% igauņi 1, 3% cita tautība
Latvijas iedzīvotāji pēc dzimuma: 45, 8% vīrieši; 54, 2% sievietes. Latvijas iedzīvotāji pēc invaliditātes: - ap 6% Latvijas iedzīvotāju ir ar invaliditāti (tajā skaitā ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem)
Latvijas iedzīvotāji pēc vecuma: 14, 1% bērni un jaunieši līdz darbaspējas vecumam (līdz 15 gadiem) 64, 1% iedzīvotāju darbaspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadiem) 21, 8% iedzīvotāju pēc darbaspējas vecuma (no 62 gadiem)
Latvijā reģistrētas 34 konfesiju reliģiskās organizācijas, t. sk. katoļu, luterāņu un pareizticīgo konfesiju baznīcas, ebreju, vecticībnieku, baptistu, budistu, musulmaņu, hinduistu u. c. draudzes Nav precīzi zināms iedzīvotāju skaits, kas varētu būt ar citu seksuālo orientāciju
2011. gadā izbrauca no Latvijas - 17 709 2010. gadā izbrauca – 10 702 cilvēki uz 86 valstīm, t. sk. 66% uz ES valstīm (Latvijas pilsoņi 7 245; citu ES valstu pilsoņi 932; Krievijas pilsoņi 1589; ASV pilsoņi 532; Ukrainas pilsoņi 369; Baltkrievijas pilsoņi 175; Izraēlas pilsoņi 133) Emigrantu dzimuma struktūra: 54% sievietes; 46% vīrieši.
2011. gadā iebrauca Latvijā – 5 589 2010. gadā – 2 790 cilvēki no 68 valstīm: 49% no ES valstīm (t. sk, 677 Latvijas pilsoņi, 9 nepilsoņi, Vācijas 176, Lietuvas 137, Zviedrijas 63, Francijas 63, Lielbritānijas 60, Igaunijas 48, Polijas 43, Itālijas 40, Spānijas 41, Somijas 39); 51% ārpus ES (t. sk, Krievijas 825, Ukrainas 138; Baltkrievijas 113; ASV 65; Kazahstānas 28; Uzbekistānas 23; Turcijas 20; Moldovas 14).
Imigrantu dzimuma struktūra: 52, 8% vīrieši; 47, 2% sievietes. Imigrantu vecuma struktūra: 29, 1% bērni un jaunieši no 0 -19 gadiem; 55, 7% vecumā no 20 -60 gadiem; 15, 2% vecumā virs 60 gadiem.
Ārzemnieku skaits, kas valstī uzturas ar derīgām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām – 42 054 (2011. gada 1. janvāris) Pirmreizēji izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju skaits – 6 123 (2011. gada 1. janvāris)
Ārzemnieku skaits, kas valstī uzturas ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām – 13 557 (2011. gada 1. janvāris) Pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits – 2 495 (2011. gada 1. janvāris) Galvenie imigrācijas iemesli trešo valstu valstspiederīgo vidū: ģimenes saites, darbs, studijas.
Patvēruma meklētāju skaits – 335 (2010 – 61) Galvenās valstis no kurām ieradušies patvēruma meklētāji – Gruzija (176), Kongo (39), Krievija (18), Irāna (16), Sīrija (16), Kamerūna (10), Libāna (10) Personu skaits, kurām piešķirts bēgļu statuss – 9 Personu skaits, kurām piešķirts alternatīvais statuss 18
Imigrantu integrācijas četras pakāpes Akulturācija vai socializācija – apgūst zināšanas un kultūrorientācijas prasmes; Pozicionēšanās – ieņem savu vietu; Saskarsme – sociālo attiecību un tīklu veidošana; Identificēšanās ar sabiedrību.
Kultūras šoka piecas stadijas “Medus mēnesis” – spilgti iespaidi, interese un aizrautība; Kultūras atšķirību apzināšanās – izolācija un apjukums; Agresija – atgrūdoša attieksme pret jauno kultūru; Vienojošo un atšķirīgo elementu apzināšanās – atvērtība jaunai kultūrai un sociālajai situācijai; Integrācija – ideālā variantā bikulturālā identitāte.
Jauniebraucēju bērni Latvijas skolās 2010. /2011. m. g. Latvijas vispārējās izglītības iestādēs mācījās 190 trešo valstu valstspiederīgo skolēni no 16 valstīm. Lielākā daļa skolēnu bija no: Krievijas – 94; Baltkrievijas – 26; Ukrainas – 23; ASV – 10; Taizemes – 9; Azerbaidžānas – 8.
Trešo valstu valstspiederīgie Rīgas skolās (2010. /2011. m. g. ) 145 skolēni no 14 valstīm: ASV – 9 Austrālija – 2 Azerbaidžāna – 8 Baltkrievija – 26 Gruzija – 2 Izraēla – 3 Kanāda – 2 Kazahstāna - 2 Korejas Republika – 3 Krievija – 67 Taizeme - 1 Turcija - 1 Ukraina - 18 Uzbekistāna - 1
Nepilngadīgo patvēruma meklētāju skaits Latvijas izglītības iestādēs 2008. 2012. gads 2008 – 4 (mācību valoda - latviešu); 2009 – 8 (mācību valoda - latviešu un bilingvāli); 2010 – 6 (mācību valoda - bilingvāli); 2011 – 7 (mācību valoda - bilingvāli); 2012 – 8 (mācību valoda - bilingvāli).
Saskaņā ar MK noteikumiem: 2. Patvēruma meklētājam nodrošina sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma, iespēju iegūt pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību. 7. Ministrija organizē izglītības programmām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi un izdošanu latviešu valodas apguvei, lai nodrošinātu vispārējās izglītības ieguves iespējas patvēruma meklētājam. 8. 9. Izdevumus par pedagogu atalgojumu un mācību līdzekļu iegādi sedz IZM. MK noteikumi Nr. 174 «Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas»
Galvenie šķēršļi piekļuvei izglītībai • Valodas barjera; • Pielāgotu mācību programmu un vadlīniju trūkums; • Piemērotu mācību līdzekļu trūkums; • Pedagogu prasmju trūkums strādāt ar mērķa grupas bērniem; • Atbalsta principu un personāla trūkums; • Vispārējās integrācijas politikas trūkums; • Finanšu trūkums – mērķa grupai un skolai.
Latviešu valodas aģentūra izstrādājusi: - Metodiskos materiālus trešo valstu valstspiederīgo bērniem 6 -12 gadi un viņu skolotājiem (darba lapas skolēniem, skolēnu portfolio «Mana Latvijas dienasgrāmata» , komiksu grāmata un vadlīnijas skolotājiem) (2010); - Mācību programma un materiāli 13 -18 gadus veciem bērniem «Atvērsim vārtus» (mācību līdzeklis, kartīšu komplekts, e-materiāli, metodiskie ieteikumi skolotājiem) (2011) - Materiāls «Skolotājs starpkultūru telpā» (2010)
Starpkultūru izglītība
Starpkultūru izglītība - sistematizēta individuālo zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process, kas ir saistīts ar dažādu kultūru mijiedarbību. Ietver: -mijiedarbību; -apmaiņu; -barjeru nojaukšanu; - sadarbību
Starpkultūru izglītības galvenie mērķi: -pacelties pāri aizspriedumiem un etniskajiem stereotipiem; -dot priekšroku pozitīvai atšķirības un dažādības novērtēšanai; -meklēt un izcelt kopīgo; -veidot pozitīvu attieksmipret cilvēkiem no citām kultūrām; -pacelties pāri aizspriedumiem un etniskajiem stereotipiem; -dot priekšroku pozitīvai atšķirības un dažādības novērtēšanai, meklēt un izcelt kopīgo; -veidot pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem no citām kultūrām;
Starpkultūru izglītības aspekti 1. Uzticība un cieņa 2. Identitāte 3. Relatīvā realitāte 4. Dialogs ar citādo 5. Nepārtrauktu pārmaiņu process 6. Visaptveroša līdzdalība
Starpkultūru izglītības posmi -iedomāties sevi no ārpuses; -saprast pasauli, kurā mēs dzīvojam; -būt pazīstamam ar citām realitātēm; -saskatīt atšķirību pozitīvi; -dot priekšroku pozitīvām attieksmēm, vērtībām, uzvedībai
Aktivitāte , , Solis uz priekšu” 1. Katrs dalībnieks neskatoties izvelk sev lomu kartīti. Savu kartīti patur pie sevis un nerāda citam. 2. Dalībnieks izlasa savu lomu un iejūtas tajā. 3. Dalībnieki nostājas viens otram blakus kā , , uz starta”. 4. Dzirdot situācijas aprakstu, uz kuru atbilde ir , , jā”, jāsper viens solis uz priekšu.
, , Cilvēki nav tikai viņi paši; viņi ir arī reģions, kurā viņi piedzimuši, pilsētas dzīvoklis vai lauku māja, kur viņi mācījās staigāt, spēles, kuras spēlēja kā bērni, stāsti, kurus viņi nejauši dzirdēja, ēdiens, ko viņi ēda, skolas, kurās viņi gāja, sporta veidi, ar kuriem viņi nodarbojās, dzejnieki, kuru darbus viņi lasīja, kā arī Dievs, kuram viņi ticēja. ” W. Somerset Maugham
Paldies par uzmanību!
- Slides: 48