Eiropas socil fonda darbbas programmas Cilvkresursi un nodarbintba

Eiropas sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1. 2. 2. apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”. Vienošanās Nr. 2008/0001/1 DP/2. 1. 2. 2. /08/IPIA/VIAA/002 Viļņi vidē 10. klasei

No fizikas vēstures Galileo Galilejs, itāļu zinātnieks (1564 – 1642) Mēģina realizēt savu svārsta pulksteņa ideju (jānodrošina pulksteņiem vienmērīgs gājums); paspēja izgatavot tikai enkura mehānismu šādam pulkstenim (jo viņš jau zudusī redze un bija ļoti vājš). Kristiāns Heigenss, nīderlandiešu zinātnieks (1629 – 1695) Konstruējis svārsta pulksteni (1656) un izstrādājis tā darbības teoriju; izstrādājis gaismas viļņu teoriju; atklājis gaismas dubultlaušanu un polarizāciju. 2

Andre Ampērs, franču fiziķis (1775 – 1836) Ideja par elektromagnētisma izmantošanu signālu pārraidīšanā. Hanss Kristiāns Ersteds, dāņu fiziķis (1777 – 1851) Viens no pirmajiem izteica domu, ka gaisma ir elektromagnētiska parādība. Maikls Faradejs, angļu fiziķis (1791 – 1867) Radījis mācību par elektromagnētisko lauku. Viņš pierādīja, ka, laižot strāvu caur stiepli, kas uztīta uz dzelzs serdes, dzelzs pārvēršas par magnētu. 3

Džeims Maksvels, angļu fiziķis (1831 – 1879) Izveidoja teoriju, kura paredzēja elektromagnētisko viļņu izplatīšanos telpā bez vielas klātbūtnes. Bet pagāja vairāk nekā 20 gadu līdz brīdim, kad izdevās eksperimentāli pierādīt e-m viļņu pastāvēšanu. Heinrihs Hercs, vācu fiziķis (1857 – 1894) Ar meistarīgi realizētiem eksperimentiem 1888. g. Viņš “ieraudzīja” elektromagnētiskos viļņus – tie radās ap elektrisko dzirksteli un no attāluma spēja “iededzināt spuldzīti”. Herza eksperimenti bija radiotehnikas un radioelektronikas, mūsdienu sakaru tehnikas aizsākums. Hercs, frekvences vienība, ir nosaukta viņa vārdā. 4

Radio Aleksandrs Popovs, krievu zinātnieks (1859 – 1906) Pirmais realizēja radiosakarus. 7. maijā 1895. gada radījis ierīci, ar kuru bez vadiem lielā attālumā var uztvert elektriskos signālus. Giljelmo Markoni , itāļu fiziķis, zinātnieks (1859 – 1906) 1898. gada sekmīgi nodibināja sakarus starp Dienvidforlendas bāku netālu no Doveras un bākas kuģi East Goodwin, kas atradās Lamanša šaurumā. 1909. g- Nobela prēmija. Nikola Tesla, amerikāņu fiziķis, elektrotehnikas inženieris (1856 – 1943) Viņš – emigrējušais serbs. Izgudroja radio agrāk par Popovu un Markoni, ieguva trīsfāžu strāvu agrāk par Dobrovoļski. 5

Ķermeņu svārstības Par mehāniskām svārstībām sauc tādu kustību, kurā no stabila līdzsvara stāvokļa izvirzīts ķermenis periodiski atgriežas tajā. Ja nebūtu berzes un kustību netraucētu pretestības spēki, svārstības bez izmaiņām varētu turpināties neierobežoti ilgi. Šādas svārstības sauc par brīvām nerimstošām svārstībām. 6

Dažādu ķermeņu svārstības ir atšķirīgas, tomēr visām svārstībām piemīt kopējas īpašības un to raksturlielumi ir svārstību periods, frekvence, amplitūda un enerģija. Svārstību periods T ir laiks, kādā notiek viena svārstība. Ja laikā t ķermenis izdara N pilnas svārstības, tad tā svārstību periods: Svārstību frekvence ν ir svārstību skaits laika vienībā (sekundē). Ja ķermenis izdara N svārstības t sekundēs, tad frekvence: 7

Periods un frekvence ir apgriezti lielumi sava starpā: [T]=s (sekunde) – periods [ν]=Hz (hercs) – frekvence [t]=s (sekunde) – laika intervāls N – svārstības skaits Perioda T notiek viena pilna svārstība. 8

Uzdevums 1) Cik svārstību 5 minūtēs izdarīs šūpoles, ja svārstību periods ir 3 s? Cik liela svārstību frekvence? N= ν= 100 = 0, 33 Hz 9

Amplitūda Svārstību amplitūda A ir ķermeņa maksimālā novirze no līdzsvara stāvokļa. 10

Diega svārsts Diega svārsta (matemātiskā svārsta) svārstību periods ir atkarīgs tikai no svārsta garuma l un brīvās krišanas paātrinājuma g. Jo garāks svārsts, jo lielāks ir svārstību periods. Svārstību periodu aprēķina šādi: [T]=s (sekunde) – periods [l] = m – svārsta garums g = 9, 83~ 10 m/s 2 – brīvās krišanas paātrinājums π = 3, 14 11

Uzdevumi 2) Kā mainīsies diega svārstību periods un frekvence, ja diega garumu palielinās 2 reizes? Periods (T) palielinās reizes, tad frekvence samazinās reizes. 12

Atsperes svārsts Atsperes svārsta svārstību periods ir atkarīgs no atsvara masas m un atsperes vai auklas stinguma koeficienta k. Jo smagāks atsvars, jo lēnāk tas svārstās, un otrādi. Atsperes svārsta periodu aprēķina pēc formulas [T]=s (sekunde) – periods [m] = kg – atsvara masa [k] = N/m – stinguma koeficients π = 3, 14 13

Uzdevumi 3) Atsperē, kuras stinguma koeficients 15 N/m, iekārts 600 g smags atsvars. Aprēķināt atsperes svārstību periodu un frekvenci. 1, 26 s 0, 79 Hz 4) Cik reizes un kā mainīsies atsperes svārsta frekvence, ja svārstam piekārtā atsvara masu samazinās 2 reizes? Periods (T) samazinās reizes, tad frekvence palielinās reizes. 14

Svārstību veidi Svārstības, ko nosaka iekšējie spēki, sauc par brīvām svārstībām. Brīvas tādā ziņā, ka, reiz radītas kāda ārēja impulsa dēļ, tās vairāk neviens neierosina. Svārsts svārstās pats, kamēr norimst. Ķermeņa svārstības, kas norisinās periodiski mainīga ārējā spēka iedarbībā, sauc par uzspiestām svārstībām. Tehnikā bieži jāizmanto tādas svārstības, kas nerimst. Lai to panāktu, svārstības visu laiku jāuztur kādai pastāvīgai un ritmiskai ārējai iedarbībai – ārējam spēkam. Uzspiestās svārstības var būt arī nevēlamas. Tad jācenšas tās novērst. Uzspiestās svārstības bieži rodas mehānismos, kuros ir rotējošas detaļas. 15

Rezonanse ir parādība, ko novēro gadījumā, kad uzspiesto svārstību amplitūda sasniedz maksimālo vērtību, ja ārējā spēka frekvence tuvojas sistēmas pašsvārstību frekvencei 1940. gadā sabruka tilts par Takomas šaurumu ASV, iespējams, valdošo vēju rezonanses dēļ. (Fizika 10. klasei. E. Šilters u. c. , Lielvārds, 2004). Rezonanse var būt ļoti nevēlama parādība. Gadījumos, kad nelieli, bet ritmiski spēki (vēja brāzmas, cilvēku grupas ritmiska soļošana) iesvārsta tiltus, transportlīdzekļus, dažādas konstrukcijas, var rasties rezonanse un izraisīt šo objektu sagrūšanu. 16

Mehāniskie viļņi Vilnis ir vides daļiņu mehānisko svārstību izplatīšanās process kādā vidē. Viļņus var izraisīt un novērot, piemēram, iemetot akmeni ūdenī. Uz ūdens virsmas veidojas koncentriski viļņu gredzeni, kas pārvietojas pa ūdens virsmu. Ja ūdenī peld lapas vai citi nelieli priekšmeti, tad var redzēt, ka šie priekšmeti svārstās augšup un lejup, bet nepārvietojas kopā ar viļņiem. Tas rāda, ka ūdens virsmas slānis (šī ūdens slāņa daļiņas) svārstās augšup un lejup, bet nepārvietojas horizontālā virzienā. Šādas svārstības izplatās vidē viļņu veidā. Uz ūdens virsmas rodas koncentriski viļņu gredzeni, kas pārvietojas pa ūdens virsmu 17

Attālumu starp diviem viļņa pacēlumiem vai iegrimumiem, kas seko viens otram, sauc par viļņa garumu λ. Viļņa garumu, svārstību periodu un viļņu izplatīšanās ātrumu saista sakarība λ = υ·T (jeb λ = c·T) v= = λ ν [λ]=m – viļņa garums [T]=s (sekunde) – svārstību periods [ν]=Hz (hercs) – frekvence [υ]=m/s (metrs sekundē) – viļņu izplatīšanās ātrums (vakuumā υ =c = 3· 108 m/s) 18

Uzdevumi 5) Vilnis izplatās ar ātrumu 4 m/s. Aprēķināt viļņa garumu, ja svārstību periods 10– 1 s. λ = υ·T = 4· 0, 1 = 0, 4 m 6) Cik liela ir viļņa frekvence, ja viļņa garums ir 300 m? Aprēķināt viļņa periodu. λ = υ·T ν= T= = = 10– 6 s = 10 6 Hz 7) Raidstacija raida ar 105, 2 MHz frekvenci. Cik liels ir šo radioviļņu garums? λ= = 2, 85 m 19

Viļņu veidi 1. Šķērsviļņi Šķērsvilnī vides daļiņu svārstības notiek perpendikulāri viļņa izplatīšanās virzienam. (piemēram, strauji augšup vai lejup paraujot gumijas auklu aiz brīvā gala, pa to izplatās šķērsvilnis). 2. Garenviļņi Garenvilnī vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā. (piemēram, spirāle strauji pavelkot vai pagrūžot). Radot garenvilni, pie viļņa avota izveidojas pirmais vielas sablīvējums vai retinājums. Vides elastības dēļ avota radītā deformācija izplatās aizvien tālāk. 20

3. Stāvviļņi Stāvvilnis veidojas, ja vilnis savā ceļā sastop šķērsli un atstarojas no tā. (piemēram, viļņiem uz ūdens šāds šķērslis var izrādīties stāvs krasts vai mols. Un tad, stāvot krastā vai uz mola, novēro stāvviļņis, kas veidojas šķēršļa tuvumā). Stāvvilnis (melna) attēlots kā divu viļņu summa, kas (sarkana un zila), izplatīti pretējos virzienos. Jūras krastā radušies stāvviļņi izveido “dīvainus pacēlumus un ieplakas 21

Viļņu īpašības 1) Atstarošana – ja vilnis krīt uz šķērsli, tad uz robežvirsmas notiek atstarošana. α = β (atstarošanas leņķis β ir vienāds ar krišanas leņķi α) α β 22

2) Laušana – ja vilnis krīt uz robežvirsmas starp divām dažādām vidēm. α > γ, α α<γ γ 23

3) Interference – divu vairāku vienādas frekvences viļņu pārklāšanos, kuras rezultātā pārklāšanās apgabalā notiek amplitūdas pastiprināšanās. 24

4) Difrakcija – vilnis apliecas ap šķērsli un šķēršļa izmēri ir nelieli salīdzinājumā ar viļņa garumu. (latīņu valoda. “difraktus” – lauzts). Zīmējumā – viļņu uz jūras virsmas. Viļņi, kas skrien pie mums pa jūras virsmu, tiek aizklātas ar lielu akmeni (kreisajā pusē), bet mazākais akmens (labajā pusē) vairs nav šķērslis viļņiem: tie to viegli apliek. Viļņu novirzi no taisnvirziena izplatības, tas ir šķēršļu aplikšana, sauc par difrakcijas parādību. 25

Skaņas viļņi Par dzirdamo skaņu pieņemts saukt cilvēka ausij uztveramās svārstības, kas izraisa skaņas sajūtu. Šo svārstību frekvenču diapazons ir robežas no 16 -20 Hz līdz 16 -20 k. Hz. Skaņas skaļumu (intensitāti) mēra decibelos (d. B). Cilvēkam visu uztveramo skaņu (runas, mūzikas, trokšņu) diapazons mainās no 0 d. B (klusums) līdz 120 d. B (neizturama dārdoņa). 26

Skaņa čuksti saruna telefona zvans motorollera troksnis vilciens rokkoncerts tuvs pērkona grāviens sāpju slieksnis lidmašīnas pacelšanās Intensitāte, d. B 20 40 70 80 90 110 120 -130 170 27

Infraskaņa – svārstības, kuru frekvence ir mazāka par 16 -20 Hz. Infraskaņa rodas īsu brīdi pirms zemestrīces vai vulkāna izvirduma. Dzīvnieki to sajūt un pamet bīstamo apgabalu. Arī pērkona zemo rūkoņu pavada infraskaņa, un tā ir ļoti spēcīga. Infraskaņu rada daudzi vibrējoši motori. Zemo frekvenču svārstību iedarbībā cilvēks un daudzi dzīvnieki dažkārt sajūt neizprotamu nemieru. 28

Ultraskaņa – svārstības, kuru frekvence pārsniedz dzirdamo skaņu augšējo robežu (20 k. Hz). Ultraskaņu rada un dzird daudzi dzīvnieki (suņi, delfīni). Lai gan cilvēks ultraskaņu nedzird, tomēr tā tiek plaši izmantota gan tehnikā, gan medicīnā (iekšējo orgānu apskatei). Sikspārnis savu medījumu uztver ar ultraskaņas palīdzību. Jūras dziļumu mēra ar eholotu – ierīci, kas raida un uztver ultraskaņas viļņus. 29

Dzīvnieki Frekvence, Hz Kaķi Suņi Zirgs Zilonis Govs Sikspārnis Sienāzis Grauzējs Valis un delfīns Ronis un jūras lauva 100 – 32 000 40 – 46 000 31 – 40 000 16 – 12 000 16 – 40 000 1000 – 150 000 100 – 50 000 1000 – 100 000 70 – 150 000 200 – 55 000 30

Skaņas viļņu izplatīšanās ātrums dažādās vidēs ir atšķirīgs. Šķidrumos un cietvielās, kas ir maz saspiežami un daudz elastīgāki par gāzēm – skaņas ātrums vienmēr ir lielāks. Skaņas ātrums gāzēs nedaudz ir atkarīgs no temperatūras (palielinās, ja temperatūra pieaug). Piemēram, gaisā 20º C ātrums par 10 m/s lielāks nekā 0º C temperatūrā. 31

Viela Visums (vakuums) gumija gaiss 0º C gaiss 20º C hēlijs ūdens 20º C ledus ─4º C betons tērauds dzelzs Ātrums, m/s neizplatās 40 331 343 965 1 484 3 230 3 800 5 100 5 200 32

Skaņas veidi Vienkāršākā muzikālā skaņa ir tonis – svārstības, kas norisinās tikai ar vienu nemainīgu frekvenci. Šo frekvenci sauc par toņa augstumu. Toņkārta – do (frekvence ν = 264 Hz), re (ν =297 Hz), mi (ν = 330 Hz), fa (ν = 352 Hz), sol (ν = 396 Hz), la (ν = 440 Hz), si (ν = 495 Hz). Tembrs ir katra instrumenta skanējuma nokrāsa. Troksnis ir dažāda skaļuma un augstuma skaņu vienlaikus skanējums. 33

Viļņu izmantošana Nosaukums λ, m –viļņa garums ν, Hz - frekvence Rūpnieciskā maiņstrāva 108. . . 105 0. . . 3· 103 Radioviļņi 105. . . 10– 4 3· 103. . . 3· 1011 Infrasarkanie stari (IS) 10– 3. . . 10– 6 3· 1011. . . 3· 1014 Redzama gaisma 10– 6. . . 10– 7 3· 1014. . . 3· 1015 Ultrafioletie stari (UV) 10– 7. . . 10– 9 3· 1015. . . 3· 1017 Rentgenstari 10– 9. . . 10– 12 3· 1017. . . 3· 1020 Gamma- stari 10– 12. . . 10– 14 3· 1020. . . 3· 1022 Kosmosa stari < 10– 14 > 3· 1022 34

üMaiņstrāva ir zemas frekvences svārstības, kuras ražo ģeneratori. üRadioviļņu izmanto radio un TV pārraidēs. üMikroviļņus izmanto radiolokatoros un mikroviļņu krāsnīs. üMobilais telefons darbojas ar 900 MHz – 1800 MHz frekvencēm. üInfrasarkanos starus (IS) jeb siltumstarus izstaro jebkurš sakasēts ķermenis. üRedzamo gaismu izstaro Saule, spuldzes sveces u. c. üUltravioletos starus (UV) izstaro speciālas lampas un arī Saule. üRentgenstarus izmanto medicīnā un daudz kur citur. üGamma starus izstaro radioaktīvas vielas. 35