EIROPAS SAVIENBA PROJEKTA BUDETA PLNOANA IZMAKSU ATTIECINMBA Aija

EIROPAS SAVIENĪBA PROJEKTA BUDŽETA PLĀNOŠANA, IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA Aija Sannikova 1 04. 11. 2010.

SEMINĀRS „PROJEKTA BUDŽETA PLĀNOŠANA, IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA” Ievads q Darba kārtība, sākotnējie jautājumi q 2

1. PROJEKTA BUDŽETA PLĀNOŠANA 3

1. 1. BUDŽETA SASTĀDĪŠANAS PAMATPRINCIPI Budžets ir projekta sastāvdaļa Tas ir : q reāls un ekonomisks, q sastādīts par kopējām projekta izmaksām, q sastādīts precīzi, q budžeta pozīciju un apakšpozīciju nosaukumi sakrīt ar attiecīgās apakšaktivitātes MK noteikumos norādīto attiecināmo izdevumu sarakstu, q parāda finansējuma sadalījumu pa gadiem, q visas izmaksas jānorāda ar 2 cipariem aiz komata. 4

1. 2. BUDŽETA UZDEVUMS Budžeta uzdevums ir: Ø Noteikt prasībām atbilstošu un pareizu līdzekļu izlietojumu attiecībā uz naudas devēju jeb donoru; Ø Pamatot projekta izveides būtību. 5

1. 3. BUDŽETA SASTĀDĪŠANA Kontroljautājumi sev: 1. Kādi resursi ir nepieciešami (cilvēku, materiālu, pakalpojumu u. c. )? Attiecināmo izmaksu pamatprincipi: Izmaksas ir nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai; Izmaksas ir paredzētas apstiprinātā projekta iesniegumā. Kontroljautājumi sev: 2. Vai visas plānotās izmaksas ir iekļautas projekta iesniegumā? 6

1. 4. KO VAJADZĒS RAKSTĪT PAR BUDŽETU Kopējās izmaksas (neaizmirst PVN !!! – vienalga, vai tā ir attiecināmā izmaksa vai nē); Ø Izdevumu sadalījums pa izdevumu pozīcijām (kodiem); Ø Izdevumu sadalījums uz laika skalas (kad būs jāmaksā); Ø Izdevumu sadalījums pa finansēšanas avotiem (kas finansē) Ø Projekta izmaksu priekšfinansēšanas avoti (ERAF un ESF atklātajiem konkursiem). Ø 7

1. 5. BUDŽETA VEIDOŠANA Budžets var tikt veidots: Ø , , No lejas uz augšu’’ Komplicēts, bet rūpīgs budžeta veidošanas ceļš: nosauc visas projekta aktivitātes, novērtē izmaksas, pievieno netiešās izmaksas; Ø No augšas uz leju” Riskants, bet ātrs budžeta veidošanas veids: pieņem, ka Jūsu projekts ir līdzīgs iepriekšējiem un izmaksas ir zināmas. 8

1. 6. KOPSAKARĪBAS PROJEKTĀ Budžetam: Jābūt saistītam ar aktivitātēm katrā fāzē; Jābalstās uz detalizētu novērtējumu: Ø plānotās līgumsaistības, Ø nodarbināto personu skaits, Ø nodarbināto personu paredzamais darba laiks, Ø komandējumi, Ø iekārtas u. c. ; Jāparedz projekta vadības un administratīvās izmaksas ; Izmaksu aprēķins ir jāveic visam projekta īstenošanas laikam; Jābūt kalkulētam latos. 9

1. 7. PROBLĒMASPEKTI Problēmaspekti budžeta veidošanā ir, jo: pat ES programmās ir atšķirīga budžeta struktūra; struktūrfondu gadījumā budžets atšķiras gan katrā no fondiem, gan katrā no grantu shēmām; Tādēļ ir svarīgi izlasīt vadlīnijās: kādu budžeta formu izmantot; kādi atbilstības kritēriji tiek piemēroti (piem. , kas ir attaisnojamie izdevumi un kas nav). 10

1. 8. (A) PROJEKTU GALVENĀS BUDŽETA POZĪCIJAS Kapitālizdevumi: Iekārtas; o Aprīkojums; o Celtniecības darbi. o Kārtējie izdevumi: Uzturēšanas izmaksas (elektroenerģija, gāze, telefons, internets); o Cilvēku resursi (atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas utt. ); o 11

1. 8. (B) PROJEKTU GALVENĀS BUDŽETA POZĪCIJAS o o o Eksperti, pasniedzēji; Konsultanti; Iekšzemes transports (transporta noma vai degviela un amortizācija); Komandējumi; Kancelejas preces, materiāli. 12

1. 8. (C) PROJEKTU GALVENĀS BUDŽETA POZĪCIJAS - Administratīvais personāls (projekta vadītājs, asistents, - grāmatvedis utt. ); Uzturēšanas izdevumi projekta vadībai (elektrība, ūdens, internets utt. ); Transporta izdevumi projekta vadībai (transporta noma vai degviela un amortizācija); Komandējumi ; Kancelejas preces, materiāli; Informācijas un publicitātes pasākumi; Finanšu audits 13

1. 8. (D) PROJEKTU GALVENĀS BUDŽETA POZĪCIJAS Materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma izmaksas: - Mazvērtīgais inventārs; - Telpu un materiāli tehnisko līdzekļu nomas izdevumi - (uzturēšanas izdevumi, amortizācijas izdevumi); Kapitālās iegādes. 14

1. 8. (E) PROJEKTU GALVENĀS BUDŽETA POZĪCIJAS Izvēlētās mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas - (tikai piesakoties ESF): Atalgojums labuma saņēmējam (t. sk. , valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); Stipendijas (ja apmāca vai pārkvalificē); Transporta izdevumi (līdz mācību vai prakses vietai); Uzturēšanās izdevumi apmācībai Latvijai un ārzemēs u. c. 15

1. 8. (E) PROJEKTU BUDŽETA POZĪCIJAS Neparedzētie izdevumi: Var tikt paredzēti tikai atsevišķos gadījumos (skatīt konkrētās vadlīnijas !); Piemēram, ERAF atklātajos konkursos – līdz 5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām Šos līdzekļus var tērēt tikai ar otrā līmeņa starpniekinstitūcijas apsaimniekotāja iepriekšēju rakstisku atļauju. 16

1. 9. (A) BIEŽĀK PIEĻAUTĀS KĻŪDAS BUDŽETA SAGATAVOŠANĀ Sareizinot vienības daudzumu ar vienības likmi, budžetā iekļauta noapaļota summa. Summas nav norādītas ar diviem cipariem aiz komata; Pielietojot aprēķina formulas, pārnesot summas uz projektu, pieļautas noapaļošanas kļūdas vai summas netiek iekļautas. 17

1. 9. (B) BIEŽĀK PIEĻAUTĀS KĻŪDAS BUDŽETA SAGATAVOŠANĀ Tehniskas kļūdas. Nav ievērots apakšaktivitātes MK noteikumos atsevišķām pozīcijām noteiktais pieļaujamais % apmērs no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām. Budžeta pozīciju un apakšpozīciju nosaukumi nesakrīt ar apakšaktivitātes MK noteikumos norādīto. Projekta iesnieguma dažādās sadaļās iekļautās kopējās izmaksas un kopējās attiecināmās izmaksas savstarpēji nesakrīt. 18

Aktivitāšu ieviešanai nepieciešamie finanšu līdzekļi Plānotās aktivitātes Gads/ Kalendārais mēnesis Budžets Aktivitāte/ apakšaktivitāte Finansēšanas plāns Atbilstošās aktivitātes Nr. 11 1 Projekta īstenošanas laika grafiks (ceturkšņos) 1. 2009 2. 3. 4. 1. 2010 2. 3. 4. 1. 2011 2. 3. 4. 1. 2012 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. x x 1. 1. 1. 2. 1. 3. 2 x x x 19

2. PROJEKTA IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA 20

2. 1. IZMAKSU IEDALĪJUMS Attiecināmās izmaksas, t. sk. : q visas konkrētajās vadlīnijās noteiktās; q PVN, ja projekta pieteicējs nav PVN maksātājs. q Neattiecināmās izmaksas (projekts nefinansē, bet tās var būt iekļautas projekta budžetā), t. sk. : q PVN, ja projekta pieteicējs ir PVN maksātājs; q Projekta pieteikuma sagatavošanas izdevumi, izņemot atsevišķus gadījumus. 21

2. 2. (A) ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS Attiecināmās izmaksas: tiešās izmaksas jeb projekta īstenošanas izmaksas; netiešās izmaksas projekta vadības īstenošanai; *- neatgūstamie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumi ir attiecināmās izmaksas. 22

2. 2. (B) ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS Patiesi nepieciešamas projekta īstenošanai, norādītas vadlīnijās un līguma, par projekta ieviešanu, pielikumā; Jābūt veiktām, sākot no līguma par projekta uzsākšanu noslēgšanas dienas līdz dienai, kas noteikta šajā līgumā kā projekta beigu datums; Reāli (auditējami) izdevumi, kurus pamato projekta īstenotāja grāmatvedības dokumenti, kuri ir pārbaudāmi (attaisnojošie dokumenti); Izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta pieteikumā paredzētās izmaksas, nav attiecināmas. 23

2. 3. TIEŠĀS IZMAKSAS ES fonda projekta tiešās izmaksas ir izmaksas, kas tieši nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai. 24

2. 4. (A) NETIEŠĀS IZMAKSAS ES fonda projekta netiešās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros īstenojamām aktivitātēm: q projekta administrēšanas izmaksas, q obligāto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas (ES fondu vizuālās identitātes prasības), q kā arī neparedzētie izdevumi. 25

2. 4. (B) NEPAREDZĒTĀS IZMAKSAS Neparedzētās izmaksas pieļaujamas 5% apjomā no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Projekta īstenošanas laikā līdzekļu izlietojums iepriekš saskaņojams ar vadošo iestādi. 26

2. 4. (C) NEPAREDZĒTĀS IZMAKSAS Ja projekta pieteicējs plāno finansējumu neparedzēto izdevumu segšanai, jāņem vērā, ka: šo finansējumu var izmantot tikai attiecināmo izdevumu segšanai; šo finansējumu var izmantot tikai ar rakstisku atļauju; par neparedzētiem var atzīt tikai tādus gadījumus, kas objektīvi nav paredzami*. * Nav neparedzēti gadījumi, ja projekta pieteicējs nav paredzējis izdevumus savas kļūdas vai neprecīzas plānošanas dēļ. projekta pieteikuma kopējais finansējums, ieskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, nedrīkst pārsniegt noteikto robežu. 27

2. 5. NEATTIECINĀMĀS IZMAKSAS Izdevumu pozīcijas, kas minētas Vadlīnijās kā neattiecināmās izmaksas, var tikt iekļautas projekta budžetā, taču to segšanai netiek piešķirts finansējums: q personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas; q maksa par finanšu transakcijām; q valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi; q valūtas maiņas komisijas maksājumi; q kredīta procentu un kredīta atmaksa; q finanšu līzings un finanšu līzinga procentu maksājumi; q bankas komisijas maksas; q soda naudas un tiesas prāvu izmaksas. c. 28

2. 6. (A) PIEMĒRS-1 ERAF AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA MK 04. 08. 2008. NOTEIKUMI NR. 615 1. Attiecināmās izmaksas Tiešās izmaksas Projekta sagatavošanas izmaksas (izņemot veidlapas aizpildīšanas izmaksas); nepārsniedz 10 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām; Būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas , Piekļuves, satiksmes pārvadu, ielu, vides piesārņojuma mazināšana un teritorijas labiekārtošanas izmaksas, Energoefektivitātes pasākumu izmaksas, Ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un notekūdeņu infrastruktūras atjaunošanas vai ierīkošanas izmaksas, elektrības, gāzes un telekomunikāciju pieslēgumu nodrošināšanas izmaksas, 29

2. 6. (B) PIEMĒRS-1 ERAF AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA 1. Attiecināmās Tiešās izmaksas Projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtu) iegāde projektā paredzēto pakalpojumu sniegšanai un darbību īstenošanai, kas nepārsniedz 30% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tieši saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību Netiešās izmaksas Ar projekta darbībām saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, Neparedzētie izdevumi ne vairāk kā 5 % no projekta attiecināmajām izmaksām 30

2. 6. (C) PIEMĒRS-1 ERAF AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA 2. Neattiecināmās izmaksas projekta administrēšanas izmaksas; izmaksas, kas pārsniedz noteikto attiecināmo izmaksu apjomu; izmaksas, kas radušās pirms 2006. gada 24. oktobra; izmaksas, kas nav pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem, kurus nosaka vienošanās par projekta īstenošanu; pakalpojumu sniegšanas, preču piegādes vai darbu veikšanas izmaksas, ja nav piemērota publiskā iepirkuma procedūra atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; izmaksas, kas saistītas ar noslēgtajiem apakšlīgumiem par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai darbu veikšanu, ja šie apakšlīgumi palielina projekta izmaksas; 31

2. 6. (D) PIEMĒRS-1 ERAF AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA 2. Neattiecināmās izmaksas veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, kā arī projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšanas∇ izmaksas; nekustamā īpašuma pirkuma vai nomas izmaksas; transportlīdzekļu iegāde; ražošanas iekārtu iegāde. izmaksas, kas saistītas ar līzinga un nomas darījumiem; ieguldījumi natūrā, piemēram, zeme, nekustamais īpašums (pilnībā vai tā daļa), ilglietojamas preces, izejmateriāli un personas veikts neapmaksāts labdarības darbs; Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs tās sedz no saviem budžeta līdzekļiem un uzskaita saskaņā ar prasībām, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu. Izmaksas, kas nav saistītas ar projekta darbībām, nedrīkst iekļaut projekta iesniegumā! 32

2. 7. KAS IR SVARĪGI? jau sagatavojot projektu jāseko, lai attiecināmās izmaksas iekļaujas projekta pieteicējiem noteiktās finanšu robežās; nav pieļaujama projekta attiecināmo izmaksu mākslīga palielināšana t. n. ir jāspēj pamatot plānotās izmaksas (jāveic plānoto aktivitāšu ieviešanas izmaksu tirgus izpēte), Izdevumi ir atbilstīgi fondu atbalstam vienīgi tad, ja tie veikti attiecībā uz darbībām, par kurām lēmums pieņemts attiecīgās darbības programmas vadošajā iestādē vai tās atbildībā, saskaņā ar uzraudzības komitejas noteiktiem kritērijiem; 33

FINANSĒŠANAS PLĀNS Kopējās attiecināmās izmaksas Gads Neattiecināmās izmaksas Kopējās attiecināmās izmaksas 1=2+3 2 25709 Kopējās izmaksas Publiskās izmaksas Pārējais finansējums Publiskās attiecināmās izmaksas Privātās attiecināmās izmaksas 3=4+5 4=6+8+10+12+14 5 6 % 7=6/3 8 % 9=8/3 10 % 11=10/3 12 % 13=12/3 14 % 15=14/3 0 25709 100 0 0 0 0 189988 0 189988 100 0 0 0 0 86488 0 86488 100 0 0 0 0 66631 0 66631 100 0 0 0 0 - - - - 368816 0 368816 100 0 0 0 ERAF finansējums Attiecināmais valsts budžeta finansējums Valsts budžeta dotācija pašvaldībām Attiecināmais pašvaldības budžeta finansējums Cits publiskais finansējums* 2010 2011 2012 2013 20 XX Kopā 0 34

3. PROJEKTU FINANŠU VADĪBA 35

3. 1. KAS JĀIEVĒRO? Ir nepieciešama: q ar projekta īstenošanu saistīto ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite un q finanšu plūsmas nodalīšana no citu darbības nozaru finanšu plūsmām 36

3. 2. (A) AR PROJEKTU VADĪBU SAISTĪTIE TIESISKIE UN NORMATĪVIE AKTI: HTTP: //WWW. ESFONDI. LV/PAGE. PHP? ID=423 Komercdarbības atbalsta kontroles likums Darba devēju organizāciju un to apvienību likums Būvniecības likums Likums „Par grāmatvedību“ Likums „Gada pārskatu likums” Likums „Par nodokļiem un nodevām” Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” 37

3. 2. (B) AR PROJEKTU VADĪBU SAISTĪTIE TIESISKIE UN NORMATĪVIE MK 01. 04. 1997 noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” AKTI: MK 14. 08. 2001 noteikumi Nr. 370 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202 -01"Būvprojekta saturs un noformēšana” MK 13. 04. 2004 noteikumi nr. 299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” MK 21. 10. 2003 noteikumi Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” MK 22. 08. 2000 noteikumi Nr. 291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” 38

3. 1. (C) AR PROJEKTU VADĪBU SAISTĪTIE TIESISKIE UN NORMATĪVIE AKTI: MK 15. 06. 2004 noteikumi Nr. 537 „Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā” MK 28. 05. 2002 noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” MK 23. 04. 1996 noteikumi Nr. 154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 26. 06. 2007. MK noteikumi Nr. 441 "Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas kārtība" 39

3. 2. (D) AR PROJEKTU VADĪBU SAISTĪTIE TIESISKIE UN NORMATĪVIE AKTI: MK 16. 02. 2010 noteikumi Nr. 140 , , Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā’’; MK 27. 10. 2009. noteikumi Nr. 1238. , , Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība’’ MK 01. 09. 2009. noteikumi Nr. 952 , , Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās’’; MK 05. 02. 2008. . noteikumi Nr. 65 , , Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem’’ 40

3. 3. ES PROJEKTS Ø Parasti daļa no lielākas programmas un/vai budžeta līnijas (sometimes also called financial envelope); Ø Apstiprināts un ierobežots budžets, retāk arī naudas plūsma; Ø Stingri nosacījumi, kuri izriet no vadlīnijām un finanšu līguma; Ø ES nosacījumi dažkārt neatbilst vietējām prasībām. 41

3. 4. FINANŠU VADĪBA ES FINANSĒTOS PROJEKTOS Ø Grāmatvedība & audits Ø Iepirkumi un līgumu slēgšana Ø Naudas plūsmas nodrošināšana Ø Budžeta līniju ierobežojumu nodrošināšana Ø Nodokļi Ø Ziņojumi par finanšu izlietojumu saskaņā ar doto formātu Ø Iespējamas finanšu kontroles no programmas administrācijas un ES auditoriem 42

3. 5. GRĀMATVEDĪBA & AUDITS Ø Parasti ir attiecināmi visi nacionālās grāmatvedības noteikumi Ø Atsevišķa uzskaite, kontējums Ø Atsevišķs bankas konts Ø Prasība noradīt atsauci uz projektu līgumos un maksājuma dokumentos Ø Grāmatvedības dokumentu kopijas Ø Prasība pēc projekta audita* *- pastāv iespēja, ka auditē pēc projekta 43

3. 6. (A) GRĀMATVEDĪBAS ORGANIZĀCIJA Grāmatvedības organizācijas aprakstā jābūt arī aprakstītam, kā tiek uzskaitīti un reģistrēti ar Projektu saistītie darījumi Parasti Līgumā ir noteikts, ka ar Projektu saistītiem darījumiem ir jānodrošina atsevišķa uzskaite, tāpēc grāmatvedības organizācijas dokumentā vajadzētu aprakstīt, kā tas tiek nodrošināts. Darījumiem ir jābūt viegli izsekojamiem. 44

3. 6. (B) GRĀMATVEDĪBAS ORGANIZĀCIJA Visizplatītākais veids ir atsevišķu grāmatvedības uzskaites kontu vai apakškontu ieviešana. Piemēram, ja iekārtas parasti tiek uzskaitītas grāmatvedības kontā 1230, tad par Projekta pilnīgu vai daļēju finansējumu iegādātās iekārtas uzskaita kontā 1231 vai apakškontā 123011. Tas nozīmē, ka attiecīgi vajadzētu papildināt grāmatvedības organizācijas dokumentus, ieskaitot kontu plānu. q Zemnieku un zvejnieku saimniecībām vai individuālajiem komersantiem, kuri uzskaiti ved vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu — izdevumu žurnālā visi darījumi ir jāreģistrē hronoloģiskā secībā. Tas nozīmē, ka varētu ieteikt veikt noteiktas atzīmes žurnālā, lai uzskatāmi atšķirtu ar Projektu saistītos darījumus, vai arī žurnālā ieviest papildu kolonnu, kurā tiktu veiktas atzīmes par darījumiem, kas saistīti ar Projektu. 45

3. 6. (C) GRĀMATVEDĪBAS ORGANIZĀCIJA Jāpievērš uzmanība Līguma nosacījumiem, jo reizēm līgumos ir atrunātas specifiskas prasības. Piemēram, atvērt atsevišķu bankas kontu tieši ar Projektu saistītiem darījumiem. 46

3. 7. ES ATBALSTA UZSKAITE ES atbalsta uzskaite: q peļņas zaudējuma aprēķinos, q ieņēmumu – izdevumu pārskatos. 47

3. 8. GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE Grāmatvedības uzskaiti reglamentējošie normatīvie akti, kurus izmanto ES līdzfinansēto projektu darījumu uzskaitei, ir: 1. Gada pārskatu likums; 2. Latvijas grāmatvedības standarti; 3. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti; 4. Ministru kabineta 15. 06. 2004. noteikumi Nr. 537 , , Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā’’ 48

3. 9. (A) NAUDAS PLŪSMA Ø Priekšapmaksas projektiem Ja nav prasības pēc atsevišķa bankas konta atvēršanas, tad saņemto priekšapmaksu var teorētiski izmantot citu projektu finansēšanai; Ø Varētu būt prasības par to, lai zināms % priekšapmaksas būtu iztērēts pirms nākamā maksājuma pieprasīšanas. Ø Ø Pēcapmaksas projekti Var mēģināt atlikt lielākos maksājumus uz projekta beigu periodu, lai līdzekļi jāaizņemas uz īsāku periodu; Ø Var pārlikt pēcmaksājuma nastu uz piegādātāja pleciem; Ø 49

3. 9. (B) NAUDAS PLŪSMA Ja finansējums pārskata perioda beigās vēl nav saņemts, bet gada pārskata sagatavošanas brīdī ir jau zināms, ka tas ir saņemts, piemēram, gada pārskatu sagatavo martā, bet finansējums saņemts pēc pārskata gada janvārī, saņemto finansējumu var ieskaitīt pārskata gada ieņēmumos Ja finansiālais atbalsts tiek saņemts kā kompensācija par jau paveiktajām darbībām, piemēram par veiktiem eksporta darījumiem, par zaudējumiem stihiskās nelaimēs u. tml. , saņemto atbalstu ieskaita ieņēmumos tajā periodā, kad tas ir saņemts. Gadījumos, kad finansējums vēl nav saņemts, bet ir droši zināms, ka tas tiks saņemts, piemēram, ir saņemta vēstule ar administratīvo lēmumu un administrējošā iestāde ir jau uzņēmusies saistības, to arī var ieskaitīt tā gada ieņēmumos, uz kuru šis finansē- jums attiecas. 50

3. 9. (C) NAUDAS PLŪSMA Ø Ø Ja finansiālo atbalstu saņem gan par ilgtermiņa ieguldījumu, gan kārtējiem izdevumiem, piemēram, Projekta ietvaros ir paredzēts daļēji finansēt gan ēkas izbūvi, gan konsultantu izdevumus, tad proporcionāli tam, kā tiek sadalīti izdevumi starp ilgtermiņa ieguldījumu un kārtējām izmaksām, noraksta arī saņemto finansiālo atbalstu: to daļu, kas attiecas uz ilgtermiņa ieguldījumu, noraksta objekta kalpošanas laikā caur nākamo periodu ieņēmumiem, bet to daļu, kas attiecas uz kārtējiem izdevumiem, ieskaita ieņēmumos jau pārskata gadā. 51

3. 10. GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE Kontu plāns, grāmatojumi, subkonti 52

3. 11. KONTU PLĀNS Ø Ø Kontu plāns, kurā ir ietverti ar projekta īstenošanu saistītie konti un subkonti, ir jāapstiprina ne vēlāk kā Līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā projekta īstenošanas uzsākšanas dienā. Kontu plānā vienotā stilā (piemēram, Pievienotās vērtības nodoklis PROJEKTS vai kontu nosaukumā ietverot Projekta numuru) ir jānodala visi ar projekta īstenošanu saistītie konti vai subkonti (nodokļu (Pievienotās vērtības nodoklis u. c. ), avansa maksājumu, norēķinu ar piegādātājiem, ieņēmumu konts, kurā tiks iegrāmatots saņemtais līdzfinansējums u. tml. ) 53

3. 12. KAS JĀIEVĒRO? Saskaņā ar Līgumu par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējam ir: Ø jānodrošina atsevišķa ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite ar Projekta īstenošanu saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un vispārpieņemtiem grāmatvedības kārtošanas principiem, vai Ø esošajā sistēmā jāievieš atsevišķi konti vai subkonti, kas nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un pārskatu par projekta īstenošanu, lai varētu precīzi noteikt visus projekta finansējuma avotus (ieņēmumus) un izdevumus, kas saistīti ar projektu un ir radušies projekta aktivitāšu īstenošanas laikā. 54

3. 13. (A) PIEMĒRI-1 2009. g. sabiedrība “Zāle” saņemtā ES atbalsta summa 20 000 latu par ražošanas iekārtu iegādi, kuru iegādes izmaksas kopā ir 50 000 latu. Iekārta iegādāta un nodota ekspluatācijā 2009. g. maijā. ES nauda saņemta 2009. g. septembrī. Sabiedrībā apstiprinātais iekārtas lietderīgais kalpošanas laiks 8 gadi vai 96 mēneši. Mēneša nolietojuma summa = 521 lati. Nolietojuma summa ES atbalsta summai – 208 lati. 55

3. 13. (B) PIEMĒRI-1 Darījuma iegrāmatošana 2009. g. : 1. Pamatlīdzekļu izveidošana 50 000 lati D Pamatlīdzekļu izveidošana (1240) K Norēķini ar piegādātājiem u. c. Konti. 56

3. 13. (C) PIEMĒRI-1 2. Pamatlīdzekļa objekta pieņemšana ekspluatācijā 50 000 lati D Iekārtas un mašīnas (1220) K Pamatlīdzekļu izveidošana 3. ES atbalsta naudas saņemšana 20 000 lati D Norēķinu konts (2620) K Nākamo periodu ieņēmumi 57

3. 13. (D) PIEMĒRI-1 4. Iekārtas nolietojums par 2009. gadu : 521 x 7=3647 lati D Pamatlīdzekļu nolietojums K Iekārtas un mašīnu nolietojums (1292) 5. Nākamo periodu ieņēmumu ieskaitīšana pārskata perioda ieņēmumos: 208 x 7=1456 lati D Nākamo periodu ieņēmumi K Citi ieņēmumi (ES atbalsts) 58

3. 13. (E) PIEMĒRI-1 Darījumu summas bilancē Iekārtas un mašīnas: 50 000 – 3 647= 46 353 lati Nākamo periodu ieņēmumi – ilgtermiņa kreditoru sastāvā : 20 000 – 1 456 – 2 496=16 048 lati Nākamo periodu ieņēmumi – īstermiņa kreditoru sastāvā: 208 x 12 = 2 496 lati 59

3. 13. (F) PIEMĒRI-1 Darījumu summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā Pamatlīdzekļu nolietojums – 3 647 lati Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi – 1 456 lati Naudas plūsmas pārskatā Ieguldīšanas naudas plūsma Izdevumi pamatlīdzekļu iegādei – 50 000 lati (ja visa summa samaksāta) Finansēšanas naudas plūsma ES atbalsts – 20 000 lati 60

3. 13. (G) PIEMĒRI-1 FINANŠU PLĀNS 2010. GADĀ PAR IEKĀRTU Bilancē Iekārtas un mašīnas: 46 353 - (521 x 12 = 6 252) = 40 101 lats Nākamo periodu ieņēmumi – ilgtermiņa kreditoru sastāvā: 16 048 -2 496 = 13 552 lati Nākamo periodu ieņēmumi – īstermiņa kreditoru sastāvā: 2 496 lati 61

3. 13. (H) PIEMĒRI-1 PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ Pamatlīdzekļu nolietojums: 6 252 lati Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi: 2496 lati NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS Naudas plūsmu neietekmē 62

3. 13. (I) PIEMĒRI-2 Ja finansējumu saņem avansā, piemēram, par apmācību projektu, ieņēmumus atzīst tajā periodā, kad projekts ir pabeigts. 1. Saņem finansējumu avansā: D «Nauda» - 10 000 K «Nākamo periodu ieņēmumi» - 10 000 2. Realizē apmācību projektu: D «Izmaksas» - 10 000 K «Parāds pakalpojumu sniedzējam» - 10 000 3. Kad Projekts realizēts un maksājumu pieprasījums apstiprināts administrējošajā iestādē, pārgrāmato nākamo periodu ieņēmumus uz pārskata gada ieņēmumiem: D «Nākamo periodu ieņēmumi» - 10 000 K «Pārskata gada ieņēmumi» - 10 000 63

3. 13. (I) PIEMĒRI- 3 ES atbalsta līdzekļi, kas nav saistīti ar ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļu) izveidošanu, bet paredzēti pārskata perioda izmaksu segšanai. Uzskaita un uzrāda pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, arī tad, ja par pārskata gadu reāli nauda saņemta nākamā gada sākumā līdz gada pārskata sastādīšanai. 64

3. 13. (I) PIEMĒRI- 4 Ja finansiālais atbalsts tiek saņemts kā kompensācija par jau paveiktajām darbībām, saņemto atbalstu ieskaita ieņēmumos tajā periodā, kad tas ir saņemts. Piemēri: par veiktiem eksporta darījumiem, par zaudējumiem stihiskās nelaimēs par sakoptām platībām u. tml. 65

3. 14. GADA PĀRSKATS Minimālais informācijas saturs, kas būtu jāsniedz Gada pārskata pielikumā: 1. pārskata gadā saņemtais finansiālais atbalsts; 2. iepriekšējos gados saņemtais finansiālais atbalsts, sakarā ar kuru jāpilda zināmas saistības; 3. atmaksājamā summa, ja nosacījumi netiek izpildīti; 4. ārpusbilances saistības. 66

3. 15. KAS JĀIEVĒRO? Ja atbalstu saņem par Ilgtermiņa objektu iegādi vai izveidošanu, tas atzīstams ieņēmumos pakāpeniski attiecīgā objekta kalpošanas laikā; jau notikušu darbību vai kādu nosacījumu izpildi, ieņēmumus atzīst uzreiz, tiklīdz finansējums ir saņemts vai ir droši zināms, ka tas tiks saņemts. 67

3. 16. (A) DOKUMENTĒŠANAS PRASĪBAS Maksājumu, līgumu u. c. darījumu dokumentu noformēšana, vizuālās identitātes prasības, elektroniskie maksājumi 68

3. 16. (B) DOKUMENTĒŠANAS PRASĪBAS Projekta īstenošanas vienošanās/līguma numuram jābūt norādītam visos projekta attaisnojuma dokumentos; Pievienotie attaisnojuma dokumenti jānoformē atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” prasībām 69

3. 16. (C) DOKUMENTĒŠANAS PRASĪBAS Pievienotie attaisnojuma dokumenti jānoformē atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” prasībām: latviešu valodā; par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību — latu; rekvizīti, identifikācijas dati: iestādes (uzņēmuma) nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti). Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgie normatīvie akti. 70

3. 17. PERSONĀLA IZMAKSAS Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar darba samaksu projekta ietvaros. 1. Attaisnojuma dokumenti: Algu aprēķinu saraksts /AAS/; Algu izmaksu saraksts /AIS/; Kases izdevumu orderis /KIO/; Maksājuma uzdevums ar bankas zīmogu vai konta izraksts /MU vai KI/ par darba samaksas izmaksu; Maksājuma uzdevums ar bankas zīmogu vai konta izraksts /MU vai KI/ par nodokļu izmaksām; 2. Pielikumi: (visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus) Darba laika uzskaites lapas; Darba, uzņēmuma, autoratlīdzības līgumi un rīkojumi; Darbu pieņemšanas - nodošanas akti. 71

3. 18. CEĻA UN KOMANDĒJUMA IZDEVUMI Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā transporta un automašīnas izmantošanu, kā arī visi komandējuma izdevumi. 1. Attaisnojuma dokumenti: sporta biļetes /B/; Stingrās uzskaites čeki par degvielas pirkšanu /Č/; Kases izdevuma orderi /KIO/, avansa pieprasījums /AP/ maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu /MU/ vai konta izraksts /KI/ par naudas izmaksu personai, kas pirkusi degvielu vai biļetes; Maksājuma dokumenti par viesnīcu un dienas naudas izmaksu - čeki /Č/, maksājuma uzdevumi /MU/, rēķini/R/. 2. Pielikumi: (visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus) Ceļazīmes; Automašīnu patapinājuma līgums; Dokuments, kas apstiprina, ka mašīna pieder projekta īstenotājam; Akts ar konkrētu maršruta atšifrējumu, ja ceļazīmē nav konkrēti norādīts uz kurieni brauc un ar kādu projekta saturisko aktivitāti šis brauciens ir saistīts. 72

3. 19. APRĪKOJUMS Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas aprīkojuma iegādes izmaksas, t. i. , pamatlīdzekļi un inventārs, ko projekta īstenotājs ņem uzskaitē (pamatlīdzekļi utt. ) 1. Attaisnojuma dokumenti: Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/; Preču pavadzīmes rēķini /PPR/; Stingrās uzskaites čeki /Č/; Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti /MU vai KI/ 2. Pielikumi: (visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus) Līgumi; Iepirkuma procedūras noslēguma protokols; Akts par pieņemšanu ekspluatācijā; Pamatlīdzekļa uzskaites kartīte 73

3. 20. PREČU IEGĀDES IZMAKSAS Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar preču iegādi projekta vajadzībām, t. i. , visas preces, kuras tiek uzreiz norakstītas (kancelejas, saimniecības preces un utt. ). 1. Attaisnojuma dokumenti: Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/; Preču pavadzīmes rēķini /PPR/; Stingrās uzskaites čeki /Č/ un kvītis /K/; Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti /MU vai KI/. 2. Pielikumi: (visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus) Līgumi; Iepirkuma procedūras noslēguma protokols; Akts par iegādāto preču izlietojumu projekta ietvaros. Aktā jānorāda konkrētas projekta saturiskās aktivitātes, kas paredz minēto preču iegādi. Nepieciešamības gadījumā aktam jāpievieno dalībnieku saraksti un pasākumu darba kārtība 74

3. 21. PAKALPOJUMU IEGĀDES IZMAKSAS 1. Attaisnojuma dokumenti: Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/; Preču pavadzīmes rēķini /PPR/; Stingrās uzskaites čeki /Č/ un kvītis /K/; Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti /MU vai KI/. 2. Pielikumi: (visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus) Līgumi; Iepirkuma procedūras noslēguma protokols; Akts par iegādāto preču izlietojumu projekta ietvaros. Aktā jānorāda konkrētas projekta saturiskās aktivitātes, kas paredz minēto pakalpojumu iegādi. Nepieciešamības gadījumā aktam jāpievieno dalībnieku saraksti un pasākumu darba kārtība; Pasta pakalpojumiem - pastmarku izlietojuma žurnāls vai akts; Sakaru pakalpojumi - telefonu sarunu izdrukas ar atzīmētām sarunām projekta ietvaros un akts par sarunu pamatotību; Telpu un aparatūras noma - līgums un akts; Interneta pakalpojumi - līgums un akts; Sludinājumi presē - akts un sludinājuma kopija no laikraksta, kurā redzams arī laikraksta nosaukums un datums; Prezentācijas pasākumi - akts, tāme, līgums; Kopēšanas pakalpojumi - akts, līgums; Citi pakalpojumi - akts, tāme, līgums. 75

3. 22. BŪVNIECĪBA UN REMONTI Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar būvniecību, remontiem un materiālu iegādi remontiem. 1. Attaisnojuma dokumenti: Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/; Preču pavadzīmes rēķini /PPR/; Stingrās uzskaites čeki /Č/ un kvītis /K/; Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti /MU vai KI/. 2. Pielikumi: (visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus) Līgumi; Iepirkuma procedūras noslēguma protokols; Akts par remontdarbiem un iegādāto remontmateriālu izlietošanu. Aktā jānorāda konkrētas projekta saturiskās aktivitātes, kas paredz minēto preču vai pakalpojumu iegādi; Darbu pieņemšanas - nodošanas akts. 76

3. 23. (A) KAS VĒL JĀIEVĒRO? Plānotās izmaksas finanšu atskaites sadaļās atbilst projekta izmaksu tāmē uzrādītajām. Visas izmaksas projektā, atkarībā no nepieciešamības, pamato ar klāt pievienotām attaisnojuma dokumentu apstiprinātām kopijām (skatīt sīkāk par attaisnojuma dokumentiem pie katras finanšu atskaites sadaļas). Pielikumi finanšu atskaitē ir visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus, un tos atskaitē pievieno uzreiz attaisnojuma dokumentiem, kurus šie pielikumi paskaidro. 77

3. 23. (B) KAS VĒL JĀIEVĒRO? Projekta dokumentācija Līgumā parasti tiek noteikts ar projekta realizāciju saistīto dokumentu uzglabāšanas laiks. Nepieciešams izveidot apstiprinātas lietvedības kārtību ar noteiktiem dokumentu uzglabāšanas termiņiem, jābūt skaidri noteiktam, ka ar Projekta realizāciju saistītie dokumenti tiks uzglabāti Līgumā paredzēto laiku. Dokumenti, tai skaitā ar projekta realizāciju saistītie dokumenti, ir jāuzglabā hronoloģiskos un sistemātiskos reģistros telpās, kurās tiek nodrošināti to uzglabāšanai paredzētie apstākļi. Labākā prakse - ar katru projektu saistītā dokumentācija tiek uzglabāta atsevišķā lietā. 78

3. 23. (C) KAS VĒL JĀIEVĒRO? Līguma nosacījumu izpilde ES līdzfinansēto projektu gadījumā ir ļoti būtisks projekta sekmīgas realizācijas priekšnosacījums. Turklāt jāņem vērā, ka dažādi pasākumi tiek finansēti no dažādiem fondiem vai finansēšanas instrumentiem un katram no tiem ir savas specifiskas prasības, tādēļ ir vērts iepazīties ne tikai ar Līgumu, bet arī ar attiecīgo programmdokumentu un galvenajām regulām 79

3. 24. (A) TIPISKĀKĀS KĻŪDAS, KURU CĒLONIS IR LĪGUMU SATURA NEPĀRZINĀŠANA Faktiskā izpilde nesakrīt ar ES fondu līdzfinansētajā projektā apstiprināto tāmi, un novirze virs Līgumā noteiktās pieļaujamās robežas nav saskaņota ar attiecīgo administrējošo institūciju. Netiek piemērota iepirkuma procedūra, ja tāda konkrētajā gadījumā ir prasīta, un tā netiek pareizi dokumentēta vai arī nav sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti. Nav nodrošināta ar projektu saistīto darījumu izsekojamība, nav ieviesta atsevišķa grāmatvedības uzskaite ar projekta realizāciju saistītajiem darījumiem. Nav izvērtēti riski un ieviesta riska vadība Projekta ietvaros, ja tas ir prasīts Līgumā. 80

3. 24. (B) TIPISKĀKĀS KĻŪDAS, KURU CĒLONIS IR LĪGUMU SATURA NEPĀRZINĀŠANA Projekta ietvaros iegādātie objekti nav apdrošināti, ja to prasa Līguma nosacījumi. Projekta ietvaros iegādātie pamatlīdzekļi ir ieķīlāti, ja Līguma nosacījumi to neatļauj. Netiek ņemts vērā, ka projektā paredzētā darbība ir jāturpina Līgumā paredzēto laiku (parasti — 5 gadus pēc projekta realizācijas). Ja projekta ietvaros iegādātie pamatlīdzekļi iet bojā ātrāk nekā Līgumā noteiktais minimālais to izmantošanas laiks, par to netiek laikus paziņots administrējošai iestādei. Izdevumu atmaksas pieprasījumi netiek noformēti paredzētajā formā un kārtībā. Netiek ievērotas Līgumā paredzētās publicitātes prasības (stendu un plākšņu izgatavošana un izvietošana, publikācijas presē vai tamlīdzīgi). Netiek ievēroti starpposmu un gala atskaišu iesniegšanas termiņi. 81

3. 24 (C). PUBLICITĀTES PRASĪBAS 26. 06. 2007. MK noteikumi Nr. 441 "Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas kārtība" ("LV", 104 (3680), 29. 06. 2007. ) [spēkā ar 30. 06. 2007. ar grozījumiem] Redakcijas: [30. 06. 2007] [30. 07. 2010] Pieejams: http: //www. likumi. lv/doc. php? id=159639 82

3. 25. (A) PĀRSKATI Starpposmu/Noslēguma pārskats. Noformējums, iekļaujamā informācija 83

3. 25. (B) PĀRSKATI Finanšu atskaites ES līdzekļu saņēmējs, atbilstoši līgumā norādītajām prasībām sagatavo finanšu atskaites: q Starpposmu ziņojumu finanšu atskaites; q Gala ziņojuma finanšu atskaites finanšu atskaitēs minēto izdevumu summas jāpamato, pievienojot visus attaisnojošos dokumentus (darba algu sarakstus, maksājuma uzdevumus, rēķinu un līgumu kopijas, iepirkumu procedūru dokumentāciju, čeku kopijas, rīkojumu kopijas, vēstules u. c. attaisnojošos dokumentus). Ø finanšu atskaitēs atspoguļo katra maksājuma summu, atbilstoši budžeta izdevuma kategorijai. Ø katram klāt pievienotajam attaisnojošam dokumentam norādi atsauci finanšu atskaitē. Ø finanšu atskaitei izmanto finansētāja noteiktas formas, klāt pievienotos dokumentus noformē tā, lai būtu viegli saprotami un pārbaudāmi. Ø 84

3. 25. (C) PĀRSKATI Finanšu ziņojumu sagatavošana 1. Jāsniedz pamatojoši dokumenti: q q Līgumā paredzētās atskaites Izdevumus pamatojošie dokumenti: Ø no trešajām pusēm – piegādātājiem (līgumi, rēķini, apmaksas dokumenti) Ø iekšējā dokumentācija (algu saraksts, rīkojumi) 2. Atsauces uz apstiprināto budžetu 85

3. 26. KAS JĀIEVĒRO? ES finansēto projektu veiksmīgas finanšu vadības nosacījumi: q Rūpīgs un akurāts darbs; q Jāievēro nosacījumi pat tad, ja tie neliekas saprātīgi; q Jācenšas atrast tādus problēmu risinājumus, kuri ir leģitīmi. 86

3. 27. FINANŠU RISKI ES FINANSĒTOS PROJEKTOS Ø Nepietiekošs budžets projekta mērķu sasniegšanai; Ø Zudumi valūtas kursa svārstību rezultātā; Ø Inflācija (vai deflācija); Ø Piegādātāja kļūme; Ø Nepietiekama vai nepareiza grāmatvedības uzskaite; Ø Grūtības ar priekšfinansējumu. 87

3. 28. FINANSĒJUMA SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA 1. 2. 3. 4. Atbalsta saņēmējs vai viņa pilnvarotais pārstāvis atver bankas kontu (vai izmanto jau esošu kontu). Īstenojot projektu, maksājumus atbalsta pretendents veic no saviem līdzekļiem; Atbalsta saņēmējs pēc projekta vai tā daļas realizācijas iesniedz maksājuma pieprasījumu, kas ir atbalsta saņēmēja faktiski veikto izdevumu atmaksas pieprasījums. Tiek pārbaudīta iesniegtā maksājuma pieprasījuma atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tiek veikts pārskatījums uz atbalsta saņēmēja kontu. 88

3. 29. (A) ATBALSTA PIEŠĶIRŠANA PAŠVALDĪBĀM 1. 2. 3. 4. 5. Atbalsta saņēmējs atver kontu Valsts kasē; visus maksājumus veic no šī konta; Tiek ieskaitīts avansa maksājums – noteikts % no kopējā projekta piešķirtā finansējuma apjoma; Pašvaldība pēc projekta vai tā daļas realizācijas iesniedz maksājuma pieprasījumu, kas ir atbalsta saņēmēja faktiski veikto izdevumu atmaksas pieprasījums; Tiek pārbaudīta iesniegtā maksājuma pieprasījuma atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; Tiek veikts pārskatījums uz atbalsta saņēmēja kontu Valsts kasē. 89

3. 29. (B) ATBALSTA PIEŠĶIRŠANA PAŠVALDĪBĀM q q q Veicot avansa un starpposma maksājumus pašvaldībai, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90% no projektam piešķirtā finansējuma apjoma. Ja atbalsta saņēmēja kopējie projekta ietvaros veiktie attiecināmie izdevumi ir mazāki nekā plānotās projekta attiecināmās izmaksas un radusies atbalsta saņēmējam samaksātā finansējuma pārmaksa, atbalsta saņēmējs pēc pieprasījuma norādītajā kontā atmaksā pārmaksāto finansējumu. Ja pašvaldība projekta īstenošanai izmanto aizņēmumu no valsts budžeta, tiek izskatīts maksājuma pieprasījums un apstiprināta attiecināmo izdevumu summu, kas atbilst noteiktajām prasībām un sagatavots maksājuma uzdevums par finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta kontā aizņēmuma atmaksai, pamatojoties uz pašvaldības sniegto informāciju par Finanšu ministrijas pieņemto lēmumu apstiprināt aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai. 90

3. 40. (A) PROJEKTA PĀRBAUDES 1. Projekta 1. Kontrolējošās institūcijas veic pārbaudes savā birojā pēc iesniegtās dokumentācijas un citu veidu pieejamās informācijas; 2. Pārbaudes tiek veiktas pie finansējuma saņēmēja. Pārbaudes uz vietas parasti veic, lai pārliecinātos, vai iesniegtajos dokumentos atspoguļotās ziņas atbilst reālajai situācijai. 91

3. 40. (B) PROJEKTA PĀRBAUDES q q 2. Pārbaudes Organizācijas vadības līmenī: Vadības un kontroles sistēmas praktiskā efektivitāte, tas ir, vai vadības iedibinātās kontroles dod vēlamo rezultātu; darījumu izsekojamība. 92

3. 40. (C) PROJEKTA PĀRBAUDES 3. Pārbaudes stratēģijas un likumiskā līmenī Projekta atbilstība programmā noteiktajiem kritērijiem: vai faktiski paveiktais atbilst Projektā un Līgumā paredzētajam, vai finansējuma apmaksa ir veikta laikus un pareizajā apjomā, vai Projekts ir ieviests saskaņā ar Kopienas politiku un regulu un līguma prasībām, vai ir izpildīti visi Līguma nosacījumi, vai piemērota pareizā iepirkuma procedūra un tā ir atbilstoši noformēta, vai ievēroti vides aizsardzības un dzimumu līdztiesības principi. 93

3. 40. (D) PROJEKTA PĀRBAUDES 4. Pārbaudes grāmatvedības uzskaites līmenī: vai ir izveidoti piemēroti grāmatvedības reģistri, vai grāmatvedības reģistri atbilst attaisnojuma dokumentiem, vai visi uzskaitītie darījumi ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, vai ir iegrāmatoti visi ar Projektu saistītie darījumi, vai dokumentos atspoguļoto darījumu būtība un laiks atbilst faktiskajam, vai valūtā veiktajiem darījumiem piemērots atbilstošs valūtas kurss. 94

3. 40. (E) PROJEKTA PĀRBAUDES Ja tiek konstatētas kļūdas, trūkumi vai neatbilstības: tiek ieteikti pasākumi trūkumu vai neatbilstības novēršanai, ja to vēl var izdarīt; pieprasītais finansējums tiek samazināts, ja pārkāpumi skar daļu no Projekta; Projekts netiek apstiprināts/pieprasītais finansējums tiek atteikts/samaksātā nauda tiek atprasīta, ja pārkāpums tiek uzskatīts par nopietnu; Latvijai kā dalībvalstij tiek samazināts finansējums/uzliktas soda sankcijas, ja konstatē, ka Latvija kā dalībvalsts nav nodrošinājusi pietiekami efektīvu kontroles sistēmu. 95

KOPSAVILKUMS (1) Jebkuram projektam jāatbilst 5 kritērijiem (TRIKS modelis): jāiekļaujas termiņos, jābūt reālam- projekta iesniegumā jāiekļauj reāli finanšu aprēķini, kas pamato projekta īstenošanu, un atbilstošam naudas izlietojumam, jābūt izmērāmam- ar indikatoru palīdzību jābūt izmērāmam rezultātam, pārmaiņām, jābūt konkrētam, jābūt sasniedzamam. 96

KOPSAVILKUMS (2) Projekta budžets ir projekta sastāvdaļa, kurā norāda kopējās projekta īstenošanai plānotās izmaksas (latos) un finansējuma sadalījums pa gadiem. Projekta iesniedzējam projekta īstenošanai plānotās izmaksas (ievērojot MK noteikumos noteikto) ir jāsadala kopējās attiecināmās izmaksās (piemēram, ERAF finansējums un attiecināmais VB finansējums) un neattiecināmajās izmaksās, jānorāda finansējums latos un tā īpatsvars procentos. 97

KOPSAVILKUMS (2) Izmaksas Kopējās projekta realizācijas izmaksas: attiecināmās: (norādītas MK noteikumos, projekta vadlīnijās u. c. ) tiešās Ø neattiecināmās (norādītas MK noteikumos, projekta vadlīnijās u. c. ) 98

KOPSAVILKUMS (3) q q q Projekta budžeta kopsavilkums Norāda visas izmaksas , kas nepieciešanas projekta īstenošanai; Visas plānotās izmaksu pozīcijas ir pamatotas, projekta mērķim un specifikai atbilstošas; Nedrīkst būt nesamērīgas projekta izmaksas; Visas projekta ietvaros plānojamās izmaksas jānorāda ar diviem cipariem aiz komata; Budžeta kopsavilkumam jābūt aritmētiski un metodiski pareizi izstrādātam. 99

KOPSAVILKUMS (4) Maksājumi Visiem maksājumiem projekta ietvaros jābūt: atbilstošiem projektā paredzētajam, pareizi kontētiem, pierādāmiem ar grāmatvedības dokumentiem un to pielikumiem. Naudas plūsma 1. Naudas plūsmu veido ievērojot visa veida naudas darījumus, kas plānoti projektā. 2. Tā palīdz sekmīgi realizēt finanšu vadību projektā. 100

Paldies! 101