Eiro ievieana Latvij Uzzini par eiro un paststi

Eiro ieviešana Latvijā Uzzini par eiro un pastāsti citiem Prezentācija pamatskolai

"Katrs cilvēks grib redzēt ļoti konkrētus plusus savā dzīvē, kādi būs konkrēti viņa ieguvumi. Un man šķiet, ka plusi parādīsies tuvākajā laikā. " (Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš) Avots: http: //financenet. tvnet. lv/viedokli/447120 berzins_no_eiro_visvairak_iegus_cilveki_ar_zemiem_ienaku miem http: //www. president. lv/pk/content/? cat_id=8806

• 1999. gada 1. janvārī eirozonas dalībvalstis neatgriezeniski fiksēja nacionālo valūtu kursus pret eiro un paralēli nacionālajām valūtām bezskaidras naudas veidā sāka norēķinos lietot eiro. • 2002. gada 1. janvārī 12 valstis ieviesa eiro banknotes un monētas, sākot galīgo pāreju uz eiro – pakāpeniski izņemot no apgrozības nacionālās naudas zīmes. http: //www. kasjauns. lv/lv/zinas/122169/es-lideri-atbalsta-latviju-eirozonalidz-eiro-vel-palicis-tikai-viens-solis

http: //www. ecb. europa. eu/euro/intro/html/map. lv. html 2002. gada 1. janvārī uz skaidras naudas norēķiniem eiro pārgāja: Austrija Beļģija Francija Grieķija Īrija Itālija Luksemburga Nīderlande Portugāle Somija Spānija Vācija 2007. gada 1. janvārī Slovēnija 2008. gada 1. janvārī Kipra Malta 2009. gada 1. janvārī Slovākija 2011. gada 1. janvārī Igaunija

• http: //www. ec b. europa. eu/e uro/intro/html /map. lv. html

• Eiropas mikrovalstis — Monako, Vatikāns, Sanmarīno, Andora — ir noslēgušas vienošanos ar Eiropas Savienību, ar kuru eiro šajās valstīs ir kļuvusi par vienīgo maksāšanas līdzekli. Šī vienošanās ļauj attiecīgajām valstīm arī kalt savas eiro monētas (Andora ar 2012. gadu). • Patstāvīgi bez īpašas vienošanās eiro savā teritorijā ir ieviesušas Melnkalne un Kosova. http: //www. novinite. com/view_news. php? id=141931

• 2004. gada 1. maijā Latvijas iestājas Eiropas Savienībā. • No 2005. gada 1. janvāra lats ir piesaistīts eiro. http: //www. valuta. rs/en/

Latvijā ieviesīs eiro 2014. gada 1. janvārī http: //www. lvportals. lv/print. php? id=25688 2

1 eiro = 0, 702804 lati 1 lats = 1. 42 eiro (1 lats : 0. 702804 = 1. 42287181 eiro) 5 lati = 7. 11 eiro 10 lati = 14. 23 eiro 20 lati = 28. 46 eiro …. . http: //rendezvous. blogs. nytimes. co m/2013/06/04/latvia-is-ready-tojump-aboard-euro-zone/? _r=0

Jānis devās 5. janvārī uz Latvijas Banku, lai samainītu 650 latus. Cik eiro viņš iegūs? http: //www. channelnewsasia. com/news/business/eu-giveslatvia-green/739240. html

• 2013. gada 1. oktobris – 2014. gada 30. jūnijs: preču un pakalpojumu cenas tiek norādītas gan latos, gan eiro. http: //www. reitingi. lv/lv/news/ekonomika/78621 -precu-un-pakalpojumu-cenunoradisana-latos-un-eiro-palidzes-iedzivotajiem-pierast-pie-jaunas-valutas. html

• Ja prece maksā 1 latu, kas pēc oficiālā kursa ir 1. 4228… eiro, tad cena noapaļojama uz leju – uz 1. 42. • Ja prece maksā 3 latus, kas pēc oficiālā kursa ir 4. 2686… eiro, tad cena noapaļojama uz augšu – uz 4. 27 eiro. • Naudas summas apaļo pēc ierastajiem matemātikas principiem. • Naudas summas apaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata: ü ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās; ü ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu.

• http: //www. youtube. c om/watch? v=4_CMcfd aw. Mg ü video ü par cenu noteikšanu un to norādīšanu ü pārejas kurss ü pārrēķinu noapaļošanas principi

• Divu nedēļu ilga (līdz 2014. gada 14. janvārim) divu valūtu – lata un eiro – vienlaicīga lietošana skaidrās naudas norēķinos. http: //www. ekaserviss. lv/bargs-sods-par-nekorektu-cenu-noradisanu/

http: //www. eiro. lv/faili/struktura/D 2 A 7 CE 782042001366887 149. pdf • Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas līdz 2014. gada 14. janvārim, ar latu banknotēm un monētām varēs maksāt arī par precēm un pakalpojumiem – atlikumu izdos eiro. • http: //eiro. lv/faili/strukt ura/5 BC 24 B 2418150013 77112238. pdf

• Vienlaicīgas apgrozības periodā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajos pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļos: ü saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, ü saņemot maksājumu eiro, atlikumu izdod eiro. http: //www. kasjauns. lv/lv/zinas/112950/no-1 aprila-33 autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3 marsruta-trolejbusu

http: //www. db. lv/finanses/bankas/aicina-naudu-nest-uz-bankulatu-maina-pret-eiro-varetu-but-smaga-53 -tonnas-latu-banknosu 382029 • Latus banknotes un monētas pret eiro pēc pārejas kursa un bez maksas varēs apmainīt: • bankās – 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, tātad no 2014. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam • 3 mēnešus pēc eiro ieviešanas – arī "Latvijas Pasta" 302 nodaļās (vietās, kur nav pieejami finanšu pakalpojumi un nav bankomātu)

• Latu banknotes un monētas pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs mainīt Latvijas Bankā (Rīgā, Liepājā un Daugavpilī). https: //twitter. com/Latvijas. Banka

• Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs apmainīt visu viņu rīcībā esošo skaidro naudu bez apjoma ierobežojumiem. http: //www. treideri. lv/latvijas-banka-iestajoties-eirozona-lati-tiks-konverteti-uz -eiro-bez-maksas/

• Lai skaidrās naudas apmaiņa noritētu vienkāršāk, Latvijas Bankā no 1. oktobra līdz 30. decembrim bez ierobežojumiem un komisijas maksas būs iespēja samainīt latu monētas pret latu banknotēm. • No 2014. gada 1. janvāra bez apjoma ierobežojumiem un maksas latu monētas varēs samainīt pret eiro. http: //spoki. tvnet. lv/foto-izlases/liela-krajkase/542823

• Sākot ar 2014. gada 1. janvāri dodies uz banku, kur 6 mēnešus lati tiks mainīti pret eiro pēc pārejas kursa un bez maksas. • Neierobežotu laiku latus pret eiro mainīs Latvijas Banka. http: //www. kasjauns. lv/lv/zinas/115720/latvijateres-teju-100 -tukstosus-latu-lai-berniemreklametu-eiro-ieviesanu

Ilzītei krājkasītē bija: Ø 62 viena santīma monētas Ø 48 divu santīmu monētas Ø 41 piecu santīmu monēta Ø 26 desmit santīmu monētas Ø 22 divdesmit santīmu monētas Ø 15 piecdesmit santīmu monētas Ø 5 viena lata monētas Ø 3 divu latu monētas http: //www. originali. lv/view_product. php? NPK=3437 Cik eiro Ilzīte saņems vietējās bankas filiālē? Cik ilgā laikā viņai jāsamaina monētas?

• Bezskaidrās naudas jeb tās naudas, kas glabājas banku kontos, nomaiņa klientiem būs visērtākā un visātrākā – bankas eiro ieviešanas brīdī automātiski un bez maksas pēc pārejas kursa samainīs kontos esošos latus pret eiro. http: //www. malibilgi. net/tahsilat-ve-odemelerini-banka-benzeri-finanskurumlari-veya-posta-idarelerince-duzenlenen-belgelerle-tevsik-etmezorunluluguna-uymayan-mukelleflere-iliskin-olarak-kesilecek-ozelusulsuzluk-cezasi. html

Papildus • Līgums paliek spēkā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem; • lati tiek konvertēti pēc oficiālā kursa un procentos izteiktie vērtību mēri nemainās; • ja kredītam ir noteikta mainīgā procentu likme, kas piesaistīta latu RIGIBOR indeksam, tad šis indekss tiks aizstāts ar tāda paša termiņa EURIBOR indeksu; • indeksa nomaiņu veic nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes pārskatīšanas datumā, sākot ar eiro ieviešanas dienu. http: //finance. yahoo. com/news/ask-farnoosh--excellentcredit-but-can%E 2%80%99 t-refinance-135053830. html (avots – "Swedbank" interneta vietne)

Papildus • Līgumu nepārtrauktības princips paredz, ka līgums paliek spēkā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem; • visi spēkā esošie latu depozīti, krājkonti un to uzkrātie procenti tiks samainīti pret eiro pēc pārejas kursa; • termiņdepozītam un Mērķa krājkontam noteiktā procentu likme saglabāsies un nemainīsies līdz līguma termiņa beigām; • dinamiskajam depozītam līgumā minētie nosacījumi un procentu likmes saglabāsies līdz konkrētā depozīta noteiktā termiņa beigām; • krājkontam un Pilngadības krājkontam likmes noteikšanas principi paliek esošie. (avots – "Swedbank" interneta vietne)

http: //bnn. lv/iepirksanas-ar-maksajumu-kartem-izkonkure-skaidrasnaudas-darijumus-bankomatos-93904 • Nekas nemainīsies, jo katra maksājumu karte turpinās darboties bez jebkādām izmaiņām līdz tās termiņa beigām, kas norādīts uz kartes. • No 2014. gada 1. janvāra, izmantojot karti bankomātā, varēs saņemt tikai eiro. • Norēķini par pirkumiem un pakalpojumiem ar maksājumu karti pēc eiro ieviešanas dienas būs ērtākais un ātrākais norēķinu veids.

• Līdz 2013. gada 30. decembrim bankomāti izdos latus, bet, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, bankomāti izdos tikai eiro. • Tas pats attiecas uz aparātiem, kuri apvieno naudas iemaksas un izmaksas funkcijas. • 30. un 31. decembrī bankomāti pa daļām tiks uzpildīti ar eiro un slēgti līdz 31. decembra pusnaktij. http: //www. aferizm. ru/bb/bb_b ankomat. htm • Uzpildīšanas un slēgšanas grafiks tiks publicēts banku mājas lapās. • Savukārt naudas iemaksas • http: //www. diena. lv/dienabankomāti turpinās pieņemt latus tv/de-facto/jaungada-nakti-99 vēl līdz 14. 01. 2014 proc-latvijas-bankomatu-busgatavi-izsniegt-eiro-14019905 (avots – "Swedbank" interneta vietne)

http: //www. delfi. lv/bizness/bankas_un_finanses/tirgotajiuztraucas-novados-likvide-bankomatus. d? id=43466663 • Visērtāk pāriet uz eiro ir bezskaidras naudas lietotājiem – ja lati glabājas bankas kontā un norēķini tiek veikti ar maksājumu karti vai internetbankā. • Visus izdevumus par naudas konvertāciju kontā sedz banka, un klientam tas ir bez maksas.

• Skaidrās naudas latus savlaicīgi pirms 2014. gada 1. janvāra var ieskaitīt bankas kontā (uzzini savas bankas nosacījumus!), kur tie tiks ātri, ērti un vienkārši samainīti pret eiro pēc pārejas kursa bez komisijas maksas. • Visērtāk naudu ieskaitīt savā bankas kontā ir naudas iemaksu bankomātos. http: //commons. wikimedia. org/wiki/File: Bankomat_AB. jpg

Eiro banknotes un monētas http: //webs. schule. at/website/European_currencies/euro_en. htm

• Valūtas nosaukumu "euro" (eiro) izvēlējās 1995. gadā. Tas saistās ar vārda “Eiropa” pirmo zilbi. • Eiro simbola € pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons (€) – kā atsauce uz Eiropas civilizācijas šūpuli, bet divas eiro simbolu šķērsojošās paralēlās līnijas apzīmē stabilitāti. http: //en. wikipedia. org/wiki/File: Euro_logo_plus_character. p ng

• Eiro banknošu zīmējumi visām valstīm, kas ieviesušas eiro, ir vienādi, savukārt katras valsts eiro monētu nacionālās puses ir dažādas (katra valsts pati izvēlas, kādus zīmējumus attēlot). http: //www. stampboards. com/viewtopic. php? t=16447

• Dažādu nominālu banknotes ir citā krāsā un tās atšķiras arī pēc lieluma (jo lielāks nomināls, jo lielāki banknotes izmēri). • Eiro banknošu dažādais lielums un kontrastējošās krāsas, kā arī reljefa iespiedumi palīdz cilvēkiem, tostarp vājredzīgajiem, atpazīt to nominālu. http: //www. ecb. europa. eu/euro/pdf/material/A 1_poster_secfeatures_lv. pdf? 9 c 9 ec 48397 e 7818 db 8 ec 48 a 5 da 4 fac 70

• Mazākais nomināls ir 5 eiro un lielākais nomināls – 500 eiro. • Banknošu nomināli ir: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. http: //www. ecb. europa. eu/euro/pdf/material/A 1_poster_secfeatures_lv. pdf? 9 c 9 ec 48397 e 7818 db 8 ec 48 a 5 da 4 fac 70

• Banknošu dizainā izmantotas dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stilu iezīmes. • Aversā attēloti arhitektūras elementi – logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību. http: //mindmillion. com/MONEY/euro-notes-euro-coins. htm

• Reversā ir attēloti dažādos vēstures periodos celti tilti. • Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs. http: //en. wikipedia. org/wiki/ Euro_banknotes

• Eiro banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina. http: //en. wikipedia. org/wiki/Robert_Kalina

• Eiro banknošu otrā sērija ir ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem, kas palīdzēs padarīt banknotes vēl drošākas un saglabāt sabiedrības uzticēšanos valūtai. • http: //www. jaunas-euro-banknotes. eu/

• APTAUSTIET! APSKATIET! • PAGROZIET! Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi, lai tās aizsargātu pret viltojumiem. Jebkuru abu sēriju eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to vienkārši APTAUSTOT, APSKATOT un PAGROZOT.

• http: //www. ecb. europa. eu/euro/html/security_ features. lv. html

http: //www. numismativy. fr/dossier/photo_dossier/e_m aquette/commune/Sans%20 titre%201. jpg • Banknošu dizains visā eirozonā ir vienāds, savukārt monētu vienas puses (nacionālās puses) attēlus katra valsts izvēlas pati. • Uz eiro un centu monētu kopīgās jeb Eiropas puses attēlotas Eiropas Savienības kartes atšķirīgos laika periodos. • Monētu Eiropas puses dizaina autors ir Luks Luikss (Luc Luycx) no Beļģijas Karaliskās naudas kaltuves.

• • 2 eiro 1 eiro, 50 centi 20 centi 10 centi 5 centi 2 centi 1 centi http: //www. centralbanking. com/send-to-friend/article/1906888

• Uz 2 eiro un 1 eiro un 50, 20 un 10 centu monētām attēlota Eiropas Savienība pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā vai (kopš 2007. gada 1. janvāra) Eiropas ģeogrāfiskā karte. Uz Itālijas (t. sk. Sanmarīno un Vatikāna), Austrijas un Portugāles monētām jaunākais dizains redzams tikai tad, ja tās datētas ar 2008. gadu (vai vēlāk). http: //www. ecb. europa. eu/euro/ coins/common/html/index. en. ht ml • Uz 5, 2 un 1 centa monētām attēlota Eiropa kopā ar Āfriku un Āziju uz zemeslodes.

• Uz Īrijas monētām redzama ķeltu arfa – tradicionāls Īrijas simbols – papildināta ar emisijas gada skaitli un vārdu "Éire" – Īrijas nosaukumu īru valodā. • Uz Vācijas ü 1 un 2 eiro monētas attēlots tradicionālais Vācijas suverenitātes simbols – ērglis, ko aptver Eiropas zvaigznes; ü 10, 20 un 50 centu monētas: šo monētu dizainā izmantotais motīvs ir Brandenburgas vārti, kas simbolizē Vācijas sadalīšanu un tai sekojošo atkalapvienošanos; ü 1, 2 un 5 centu monētas: šo monētu motīvs ir ozola zars, kas līdzīgs tam, kurš bija attēlots uz agrākajām Vācijas feniņu monētām. http: //www. ecb. europa. eu/euro/coins/com mon/html/index. en. html

• Grieķija ü 2 eiro – attēlota aina no Spartas mozaīkas (III gs. ), kur redzams, kā Zevs vērša izskatā nolaupa Eiropu. Eiropa ir tēls grieķu mitoloģijā, no ü kura Eiropa ieguva savu nosaukumu; 1 eiro – attēlota pūce, kas pārņemta no senas Atēnu 4 drahmu monētas (V gs. pr. Kr. ); ü 50 centi – attēlots Elefterioss Veneziloss (Eleftherios Venizelos, 1864– 1936), viens no Grieķijas ievērojamākajiem politiķiem; ü 20 centi – attērlots Joanns Kapodistriass ü ü ü (Ioannis Capodistrias, 1776– 1831), vadoša valsts un Eiropas politiķa un diplomāta, piemiņai, kurš pēc grieķu neatkarības kara (1821– 1827) kļuva par pirmo Grieķijas valsts vadītāju (1830– 1831. ); 10 centi – attēlots Rigas Fereoss (Rigas Fereos (Velestinlis), 1757– 1798). Viņš bija Grieķijas apgaismības aizsācējs un vadošs tā laika darbinieks; 5 centi – attēlots moderns jūras tankkuģis, kas simbolizē Grieķijas jūrniecības novatorisko garu; 2 centi – attēlota korvete – šādus kuģus izmantoja grieķu neatkarības kara laikā (1821– 1827); ü 1 cents – sarežģīta karakuģa – atēniešu trirēmas – attēls. Kopš Atēnu demokrātijas laikiem (V gs. pr. Kr. ) trirēma 200 gadus bija lielākais karakuģis. http: //www. ecb. europa. eu/euro/coins/com mon/html/index. en. html

• Iemācies atpazīt eiro monētu nacionālos simbolus! • Spēle prasa labas zināšanas, bet ļoti aizraujoša! • http: //www. naudasskol a. lv/lv/content/speles#i tem 674

Itālija, 2013. • Katra eiro zonas valsts gadā var emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētām. Beļģija, 2013. Spānija, 2013. http: //www. ecb. europa. eu/euro/coins/com mon/html/index. en. html

http: //www. delfi. lv/news/comment/janis-blumslatvijas-banka-kas-jazina-par-eiro-monetam. d? id=43447885 • Eiro monētās ietverti mašīnlasāmi raksturlielumi ar augstu drošības pakāpi. Tās var izmantot tirdzniecības automātos visā eiro zonā neatkarīgi no tā, kurā valstī tās izdotas. • 1 un 2 eiro monētās izmantota sarežģīta bimetāla un sakausējuma tehnoloģija. • 10, 20 un 50 centu monētām izmantots unikāls metāla sakausējums (ziemeļu zelts), ko grūti izkausēt un ko izmanto vienīgi monētu izgatavošanai. • Uzraksts uz 2 eiro monētas jostas, kā arī 10, 20 un 50 centu monētu unikālais metāla sastāvs aizsargā tās pret viltošanu.

Pagriežot monētas pa vertikālo asi, pušu virzieniem jāsakrīt.

• 1 un 2 eiro monētu galvenais drošības elements; • monētas centrs ir viegli magnētisks; • ārējais riņķis nav magnētisks.

• 2004. gadā visas tautas ideju konkursā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumus (darba devīze – "Brīvība – Eiropas vērtība"). • 1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidoja Guntars Sietiņš. • Eiro centu grafisko dizainu veidoja Laimonis Šēnbergs.

• Latviešu jaunavas portrets profilā; • sākotnēji attēlots 1929. gadā kaltās 5 latu sudraba monētas reversā. http: //www. bank. lv/es-un-eiro/2 -eiro http: //en. numista. com/catalogue/photos/lettonie/g 59. jpg http: //www. bank. lv/nauda/500 -latu-saisinati-ls-500

• Latviešu jaunavas portrets profilā; • sākotnēji attēlots 1929. gadā kaltās 5 latu sudraba monētas reversā. http: //www. bank. lv/es-un-eiro/1 -eiro http: //en. numista. com/catalogue/photos/lettonie/g 59. jpg http: //www. bank. lv/nauda/500 -latu-saisinati-ls-500

• Latvijas Republikas lielais ģerbonis http: //www. bank. lv/es-un-eiro/50 -cent http: //en. numista. com/catalogue/pieces 6595. html http: //www. bank. lv/nauda/lasisi

• Latvijas Republikas mazais ģerbonis; • tas attēlots arī uz 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu monētām. http: //www. bank. lv/es-un-eiro/5 -centi http: //www. latc. lv/lv/latvijas-monetas-1922 -1939/2 -santimi-1937/ http: //www. bank. lv/nauda/5 -santimi-saisinati-5 -s