Dzejas teksta analze Literatra 10 klase Izgltbas Inovciju

Dzejas teksta analīze Literatūra, 10. klase Izglītības Inovāciju fonda projekts „ Latviešu valodas labirinti elektroniskajā vidē” © A. Vanaga, A. Zariņš, Āgenskalna Valsts ģimnāzija Rīga 2009

Skolotājam Mācību mērķis- veicināt skolēnu prasmi uztvert dzejoli tā mākslinieciskajā veselumā un spilgtumā. Mācību uzdevumi: 1) apgūt literatūrzinātnes jēdzienus- motīvs, liriskais ” Es”, dzejas tēli , dzejoļa kompozīcija, panta forma un ritms, dzejas valoda- tēlainās izteiksmes līdzekļi, skaņu gleznas, retoriskās figūras, leksikas un sintaktiskās īpatnības, 2) analizēt dzejoli, ņemot vērā tā piederību literatūras virzienam, 3) saskatīt autora literārā rokraksta īpatnības, 4) apgūt prasmi pamatot savus apgalvojumus ar literārā teksta piemēriem.

Eduards Veidenbaums (1867 - 1892) “Centrālais dzejas motīvs ir disharmonijas apziņa. Cilvēka esamības vērtējums dažkārt mēdz būt klaji izaicinošs: „Pēc goda, pēc varas, pēc mantas / Bez atpūtas ļautiņi skrien, / Tie dzenas, tie cīnās, tie pūlas, / Ar rūpēm tie kapenēs lien. “ Līdzīgi provokatīva ir arī viņa sociālkritiski orientētā dzeja: ”Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks. . . ” ( G. Berelis. )

E. Veidenbauma dzejoļa ”Kad niknas vētras. . . ” analīze Kad niknas vētras dzīvei postu draud, Kad skumjās dvēsle baiļojas un raud, Kad laimes gaišie brīži zūd un irst, Kad cerības kā rudens lapas birst, Tad, cilvēks, iedomā, cik īsais brīdis Ir laiku mūžībā tavs dzīves sprīdis, Ka zemes plašums zvaigžņu lielos baros Ir mazais puteklītis saules staros, Un, augstāk celts pār iznīcības niekiem, Tev gars būs brīvs no dzīves bēdām, priekiem. No E. Veidenbauma krājuma “Brīvības cēlajais gars”, 56. lpp.

1. Nosauciet un raksturojiet dzejoļa motīvu! Dzejolī ir filozofiskais motīvs par cilvēka dvēseles pārdzīvojumiem dzīves laikā, kurā cilvēku plosa “niknas vētras” un kurā “laimes gaišie brīži “ ir īsi un ātri gaistoši. Ieskanas arī E. Veidenbaumam raksturīgās skumjas par cilvēka dzīvi kā īsu mirkli iepretim mūžībai. Taču dzejnieka materiālistisko uzskatu, ka cilvēka dzīve beidzas ar kapu, te nomaina otrs pieļāvums, ka gars, atbrīvots no laicīgās dzīves valgiem, kļūst pārlaicīgs un brīvs.

2. Raksturojiet dzejoļa liriskā ”Es “pārdzīvojumu! Dzejoļa liriskais “Es” ir apcerīgi skumjš. Viņa “dvēsle baiļojas un raud”, un dzīvē visas “cerības kā rudens lapas birst”. Taču viņš nav pesimistiski bezcerīgs kā lielākajā daļā E. Veidenbauma dzejoļu. Tā ir zemes būtnes sacelšanās pret dzīves realitātes žņaugiem. Bieži sludināto uzskatu, ka cilvēka dzīve ir īsa un beidzas ar kapu, te nomaina doma, ka gars, atbrīvots no laicīgās dzīves smaguma, brīvs “no dzīves bēdām, priekiem” , realitātē neatrasto laimi un brīvību sasniegs citur- mūžībā. Liriskā ”Es” pārdzīvojums un ilgas pēc gara brīvības izteiktas romantismam raksturīgos pretstatos: “niknas vētras”” - “laimes gaišie brīži”, dzīves brīdis- mūžība, bēdas –prieki, taču pāri visam liela ticība, ka “gars būs brīvs”, nesaistīts un tiks “augstāk celts pār iznīcības niekiem”, un Visumā atdzims. Liriskais “Es” secina, ka dzīve ir pretrunu un ciešanu pilna un galīga, bet Visums-bezgalīgs, tāpēc gars tur, iespējams, iegūs mūžīgu dzīvi un brīvību.

3. Raksturojiet dzejoļa kompozīciju, panta formu, ritmu! Dzejoļa kompozīcija veidota kā filozofisks pretstatījumslaicīgā dzīve un mūžība, galīgais un bezgalīgais, kuru kompozicionāli pastiprina precizējoši tēli. Ar laicīgo dzīvi sasaucas -”niknas vētras”, ”dvēsle baiļojas un skumst”, “laimes gaišie brīži” u. c. , bet mūžība saistīta ar zvaigžņu lokiem, sauli un gara brīvi. Dzejolis ir desmitrinde, svinīgas noskaņas panta forma, kas atgādina odas strofu: 1. -4. rinda-tēze-dzīve apdraud dvēseles mieru, 5. -8. rinda-tēzes attīstība plašākās pārdomās, 9. 10. rinda - jauna atskārsme, secinājums. Dzejolis veidots filozofiskā kāpinājumā, atklājot autora pozīciju - rezumējumu par laicīgo (“iznīcības niekiem”) un pārlaicīgo, tas ir, gara nokļūšanu “laiku mūžībā”. Emocionāli un kompozicionāli dzejolī iezīmējas 2 dzejas gleznu pāri-zemes dzīve un mūžība. Gara brīvības cildinājumam izmantots piecpēdu jambs. Atšķirībā no odas dzejolī krustenisko atskaņu vietā ir blakus atskaņas- aabbccddee.

4. Raksturojiet dzejoļa tēlus! Tāpat kā kompozīcijā , arī dzejas tēlu raksturojumā būtisks ir tēlu grupējums ar pretstata paņēmienu. Galvenie pretstatu tēli ir -“dzīves sprīdis” (jēdziens ”sprīdis”-kaut kas īss) un “laiku mūžība”-tēls, kurš nozīmē bezgalību, brīvību, neierobežotību telpā un laikā. Nozīmīga ir dvēseles personifikācija, dvēsele ”baiļojas un raud”, kaut dažkārt ir bijuši arī ”laimes gaišie brīži”, taču “cerības[. . ] birst”, tāpēc loģiska ir izlaušanās brīvībā , šajā gadījumā- došanās uz citu, nereālu pasauli. Dzejolī ir vairāki mikrotēli: putekļa tēls, kas apzīmē ko sīku, iznīcībai pretī ejošu, bet pacelšanās virs realitātes dod lieluma apziņu un nemirstību, kas ir dvēseles mērķis. Cilvēka tēlā izcelts domātājs, iegūtā un zaudētā analītiķis, dzīves jēgas vērtētājs. Lielā mērā tas uztverams kā E. Veidenbauma paštēls. Romantiķiem raksturīgi, ka ilgu un sapņu piepildījums tiek atklāts ar debesīm saistītos tēlos-”saules stari”, “zvaigžņu bari”, kuru vidū “gars būs brīvs” un “augstāk celts”. Tas, ka Visumā aiziet gars , sasaucas ar latviešu mitoloģiju, ka dvēsele pēc zemes dzīves beigām dodas pie Saules uz debesīm.

5. Raksturojiet dzejolī izmantotos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus! E. Veidenbauma dzejoļa izteiksme ir diezgan tieša. Tajā maz gleznainības. Leksiski pirmajās 4 rindās visvairāk noslogotā vārdšķira ir apstākļa vārds ”kad”, kas atklāj pieļāvuma nozīmi un ir arī anafora. 6 darbības vārdi -”draud”, “baiļojas”, “raud”, zūd”, “irst”, “birst”- atklāj problēmu izpostīto dzīvi. Tie padara izteiksmi ekspresīvu, bet leksiskās nozīmes ziņā uzsver cilvēka apdraudētību. Nākamajās rindās metonīmijās (“zemes plašums [. . ] puteklītis”) un sinekdohās (“cilvēks, iedomā”), dominē lietvārdi- ”laiku mūžība”, , zemes plašums zvaigžņu [. . ] baros”, ”puteklītis saules staros”, “dzīves bēdām , priekiem”, uzsverot, ka Visumā viss kļūst stabils, jo gars , iegājis kosmosa lokos, ir atradis sevi. Šo domu paspilgtina epiteti (“niknās”, ”skumjās”, ”gaišie, ”īsais”, ”lielos”, mazais”), kuri skaidri iezīmē pretstatus. Dramatisks salīdzinājums ir “cerības kā rudens lapas” un metaforas (“cerības birst”, ’” brīži irst”), kā arī personifikācija, kuru var uzskatīt arī par simbolu cilvēka dvēseles nemirstībai ( uz zemes-”dvēsele baiļojas un raud”, Visumā-”gars būs brīvs”). Dzejolī ir skaņu gleznas: asonanses, kad atkārtojas divskaņi- ai, au (draud, saules, augstāk, baiļojas, laiku, , zvaigžņu), kā arī 16 vārdos garie patskaņi, kas paspilgtina skumjo noskaņu un gausina ritmu , aliterācijas-r, d, l vārdos rada skanisku melodiju. Jāsecina, ka E. Veidenbauma dzejoļa izteiksme ir lakoniska, un nedaudzie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi mērķtiecīgi liriskā “ Es” pārdzīvojumu un filozofiskās pārdomas par dzīves jēgu padara spilgtu, iedarbīgu.

6. Raksturojiet dzejolī paustā pārdzīvojuma aktualitāti! E. Veidenbaumu kā filozofiskās dzejas pārstāvi vienmēr interesējis , cik tālu cilvēks var izzināt pasauli. Viņu nodarbinājis arī cilvēka mūža jēgas jautājums. Tāpēc dzejolī atklātais filozofiskais motīvs par cilvēka dzīvi kā īsu mirkli iepretim mūžībai ir atklāts kā emocionāls liriskā “Es” pārdzīvojums. E. Veidenbaums reti nonāk pie domas kā šajā dzejolī, ka dvēselei ir arī mūžības dzīve, biežāk izceltas cilvēka sāpes par šīszemes dzīves īsumu, kurā nevar pagūt paveikt iecerēto u apliecināt sevi. Jautājums par gara vai materiālās dzīves prioritāti ir aktuāls vienmēr. Vienīgi mūsdienās par dzīves un dvēseles harmonizēšanu cilvēks cīnās tepat uz šīs zemes, lai pragmātiskā dzīves pieeja neuzvarētu gara brīvību, lai cilvēks neieslīgtu aizspriedumos. Mazāk tiek domāts par dvēseles gaitu Visumā. Arī šodienas cilvēka dzīvi apdraud “niknas vētras”, kā eksistenciālā cīņa, centieni pēc izglītības, savas vietas meklēšana dzīvē, personiskās dzīves cerības: mīlestība, ģimene. Cilvēks vēlas būt brīvs un laimīgs, lai nebirst ”cerības kā rudens lapas”. Tas ir visos laikos aktuāli. Manuprāt, mūsdienu cilvēks vairāk ir gatavs ļauties “dzīves bēdām, priekiem” tepat uz zemes šajā vienīgajā dzīvē.
- Slides: 10