DART KO SAKA MSU TVS Vairk nek devidesmit

DARĪT, KO SAKA MŪSU TĒVS

Vairāk nekā deviņdesmit cilvēku visu nakti meklēja astoņgadīgo Dominiku De. Karlo, kas bija pazudis sniegotajos kalnos, slēpojot tur kopā ar savu tēti. Zēns droši vien bija nemanot novirzījies no tēva. Ar katru stundu pieauga glābēju komandas un zēna vecāku raizes par zēna veselību un drošību. Ausa jau rīts, bet meklēšana nebija nesusi nekādus rezultātus. Tad glābšanas darbos tika iesaistīti divi helikopteri, un piecpadsmit minūšu laikā tie atklāja slēpju sliedes, kuras nomainīja zābaku nospiedumi. Pēdas noveda pie koka, kurā viņi atrada Dominiku.

“Ar viņu viss ir kārtībā!” izmisušajai ģimenei un presei ziņoja apvidus glābšanas darbu koordinators seržants Terijs Silbaus (Terry Silbaugh). “Viņš jūtas pat labāk nekā mēs!” Slimnīcas pārstāve sacīja, ka zēnam uzturēšanās slimnīcā nav nepieciešama.

Silbaus paskaidroja, kāpēc zēns tik labi pārdzīvojis auksto nakti. Viņa tēvs bija bijis pietiekami tālredzīgs, lai brīdinātu dēlu par to, kas jādara, ja viņš nomaldās, un zēns, uzticoties savam tēvam, to bija izpildījis. Dominiks izsargājās no apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanas, uzrāpjoties kokā un apsedzoties ar tā zariem. Viņš pats, būdams vēl mazs bērns, par šādu pašaizsardzības līdzekli nebūtu iedomājies, viņš vienkārši paklausīja savam gudrajam un mīlošajam tēvam.

Dominika paļāvīgā paklausība man atgādināja – kā būtu jārīkojas mums, Dieva kalpiem un mīlošā, visgudrā Debesu Tēva bērniem. Mums nav jāvadās pēc iznīcīgās pasaules likumiem, bet gan jāpaklausa Dieva likumiem. Viņš zina, ko mums visvairāk vajag un kas priekš mums ir vislabākais. Tādēļ arī ticu, ka Bībele mūsdienās ir ļoti nozīmīga.

Apustulis Pēteris mums saka: “Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. ” 1 Pēt 1: 14 -16

Kristū mēs esam svēti Dieva priekšā. 2. Kor 5: 21 lasām, ka “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība. ” Bet mūsu patiesais stāvoklis uz zemes ir pavisam citādāks.

Tā kā mūsu Debesu Tēvs ir svēts un Kristū mēs esam svēti Dieva priekšā, tad Svētie Raksti mūs aicina būt svētiem visā, ko mēs darām. Ikreiz, kad grēkojam, mēs aizmirstam, kas esam un kādēļ mēs dzīvojam. Mēs aizmirstam, kas mūsu dzīvē patiesi ir vislabākais, neievērojam Dieva pavēli būt svētiem. Jā, mēs varam lūgt, un mūsu grēki tiks piedoti (1. Jāņa 1: 9. , 2: 1 -2. ), bet grēks nedrīkst kļūt par mūsu dzīves atpazīšanas zīmi. Pasaulē ir daudz maldinošu un neskaidru ceļu, tādēļ uzticēsimies mūsu Tēvam un darīsim, ko Viņš saka.

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. 1 Jāņa 1: 9

Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku. 1 Jņ 2: 1 -2

Vai tici, ka Dievs zina, kas priekš tevis ir vislabākais? Ja nevari droši atbildēt ar “jā”, tad padomā – kāpēc? Kas ir tavas dzīves atpazīšanas zīme? Kādu zīmi tu vēlētos?

“Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. ” Uz papīra kartītes izraksti pantus, kas atrodami 1. Pēt. 1: 14 -16. Pārlasi tos vairākas reizes. Iemācies no galvas un pārdomā tos. Pielieto tos ikdienā!