Darba droba uzmum Mg iur Aija Brunovska tel
Darba drošība uzņēmumā Mg. iur. Aija Brunovska tel. 25510834 aija@abkbirojs. lv www. abkbirojs. lv
Normatīvie akti • Darba aizsardzība likums ( 31 MK noteikumi) • 2010. gada 10. augusta MK 749 Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos • 2005. gada 8. februāra MK 99 Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju • 2007. gada 2. oktobra MK 660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība • 2009. gada 10. marta MK 219 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude • 2002. gada 3. septembra MK 400 Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā • 2002. gada 20. augusta MK 372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus • 2009. gada 25. augusta MK 950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība
Darba aizsardzības likums • 5. pants. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana Galvenais uzdevums: organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst: 1) darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana; 2) darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana; 3) konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs. Uzraudzība - VDI Administratīvā atbildība
Sistēmas izveidošana • Ņem vērā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību. • Ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbināto un darba devējs ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, viņš pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus. • darba devējs šīs sistēmas izveidē un uzturēšanā var iesaistīt/iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, bet uzņēmumā norīko par darba aizsardzību atbildīgo personu.
Īpašie komercdarbības veidi 2005. gada 8. februāra noteikumi Nr. 99 Komercdarbības veidi atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE, kuros darba devējam darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija Noteikumi nosaka tos komercdarbības veidus, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, kompetentās institūcijas iesaistīšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad darba devējs, veicot komercdarbību, drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju 39 darbības veidi(1. pielikums)
. . . drīkst neiesaistīt. . (5. punkts) Darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja uzņēmumā nav vairāk par pieciem nodarbinātajiem
. . drīkst neiesaistīt. . Ja uzņēmumā ir 6 līdz 10 nodarbināto un nodrošina šādu prasību izpildi: 1. uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma; 2. darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kura zināšanas atbilst vienai no šādām prasībām: -)ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā; -)ieguvis augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un viņam ir vismaz piecu gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā, kā arī viņš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu 160 stundu apjomā vai tās apguve uzsākta līdz 2013. gada 30. jūnijam; -) apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu un specializēto zināšanu izglītības programmu darba aizsardzības jomā saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu.
. . . drīkst neiesaistīt. . . Ja uzņēmumā ir 11 vairāk nodarbināto, darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja viņš nodrošina šādu prasību izpildi: -)uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma; -)darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.
KS un KI 2008. gada 8. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 723 Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību Noteikumi nosaka prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību. Kompetentie speciālisti un kompetentās institūcijas sniedz uzņēmumam pakalpojumus darba aizsardzības jomā saskaņā ar savstarpēju vienošanos (izņemot darba līgumu).
KS Kompetentam speciālistam nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas (profesionālā augstākā izglītība) darba aizsardzībā atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai (profesijas standarts "Darba aizsardzības vecākais speciālists"). "Darba aizsardzības vecākais speciālists“ pielīdzināms kompetentam speciālistam un ir tiesīgs veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumos piecus gadus no izglītību apliecinošā dokumenta izdošanas dienas. Kompetentais speciālists apdrošina savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu pakalpojuma saņēmējam nodarītos zaudējumus, kas varētu rasties viņa profesionālās darbības dēļ, bet ne mazāk kā 14230 euro apmērā. Kompetentā speciālista civiltiesiskajai atbildībai ir jābūt apdrošinātai visā viņa darbības periodā. ( pārliecināties par apdrošināšanu, komersants, administratīvā atbildība, civiltiesiskā atbildība, regresa prasījumi ) http: //www. lm. gov. lv/upload/darba_devejiem/1/20150323_kompetent ie_specialisti_da. pdf
DAS • • Nedrīkst sniegt pakalpojumu , ja nav KS Administratīvā atbildība Darbinieks Papildus pienākums
Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos Ministru kabineta noteikumi Nr. 749 2010. gada 10. augusts DAS – DD pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus , ja nav vairāk par 10 nodarbinātajiem , bet : -)augstākā līmeņa zināšanas (profesionālā augstākā izglītība), kuru apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās; (IZM “Darba aizsardzības speciālists- 1. līmenis; Darba aizsardzības vecākais speciālists- 2. līmenis) -) pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā(ir vismaz pamatizglītība, apgūstot darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu, ko izstrādājusi izglītības iestāde atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam. Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmas apjoms ir 60 stundu, no kurām 40 stundu ir teorijas sadaļa un 20 stundu prakse) Personas, kuras ir apguvušas darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu, var iegūt specializētās zināšanas darba aizsardzības jomā saistībā ar komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju (profesionālās pilnveides izglītības programma, kuras apjoms ir 40 stundu un kas saistīta ar attiecīgo komercdarbības veidu, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam) • DAS arī šādas izglītības prasības
Nodarbināto apmācība Darba devējs nodrošina nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos, izvēloties tādu apmācības veidu, kas atbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai, ņemot vērā nodarbinātā izglītību, iepriekšējo apmācību, darba pieredzi un spējas, kā arī uzņēmuma specifiku.
Apmācība Nodarbināto apmācība darba aizsardzības jautājumos ietver: ievadapmācību; instruktāžu darba vietā: sākotnējo – uzsākot darbu; atkārtoto – darba gaitā; neplānoto instruktāžu; mērķa instruktāžu; tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu.
Ievadapmācība Ievadapmācībā nodarbinātos iepazīstina ar darba aizsardzību uzņēmumā. Ievadapmācību nodrošina visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no to izglītības un darba stāža attiecīgajā profesijā vai amatā uzreiz pēc nodarbinātības, ražošanas vai mācību prakses uzsākšanas.
Ievadapmācība (instrukcija, nolikums, atsevišķi dokumenti, u. c) Ievadapmācībā nodarbinātie iegūst šādas zināšanas: uzņēmuma darbības veids un būtiskākie darba vides riska faktori; darba vides riska faktoru ietekme uz drošību un veselību; uzņēmuma darba kārtības noteikumi; darba aizsardzības sistēma uzņēmumā; obligāto veselības pārbaužu nozīme un to veikšanas kārtība; drošības zīmes; nodarbināto tiesības un pienākumi; nodarbināto pārstāvniecība; vispārīgās prasības rīcībai ārkārtas situācijās un notiekot nelaimes gadījumam darbā; citi darba aizsardzības jautājumi. Pārrunas par apgūto. Dokuments- reģistrācija ( atbilstoši MK noteikumu 3. pielikumam)
Instruktāža Instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar: veicamo darbu; darba devēja apstiprinātajām instrukcijām; darba aizsardzības prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam vai profesijai attiecīgajā darba vietā; ( uzkopšanas darbi, darbs ar uzkopšanas iekārtām, ķīmiskām vielām, dezinfekcijas līdzekļiem, logu tīrīšana; biroja darbs- biroja darbiniekam, darbs ar biroja tehniku, u. c. ) praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes Ja nepieciešams, izmanto uzskates līdzekļus.
Instrukciju saturs Noteiktas prasības, kuras nosaka normatīvs: 2010. gada 10. augusta MK 749 2. pielikums Darba aizsardzības instrukcijā iekļaujami šādi pamatjautājumi: 1. Vispārīgās prasības: 1. 1. nosacījumi attiecīgā darba izpildei; (izglītība, zināšanas, prasmes, u. c) 1. 2. konkrētā darba veida raksturīgās īpatnības. Tehnoloģiskā procesa, iekārtu bīstamās zonas; 1. 3. darba vides riska faktori un, ja nepieciešams, to maksimāli pieļaujamās normas (robežvērtības); 1. 4. kolektīvie un individuālie darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana; 1. 5. ugunsdrošības un sprādziendrošības prasības; 1. 6. elektrodrošības prasības;
Instrukciju saturs 1. 7. kārtība, kādā ziņo par konstatētiem iekārtu, ierīču un instrumentu bojājumiem; ( nolikums, rīkojums, u. c) 1. 8. kārtība, kādā ziņo par darbā notikušu nelaimes gadījumu, avāriju vai citu ārkārtas gadījumu; ( nolikums, rīkojums, DKN, u. c. ) 1. 9. atbildība par darba aizsardzības instrukcijas prasību neievērošanu( tikai disciplinārā, atstādināšana DL 58. pants) Darba devējs ir tiesīgs neizmantot paraugu, ja instrukcijās ir ietvertas visas darba aizsardzības prasības, kas attiecas uz konkrēto darba veidu vai darba vietu.
Sākotnējā instruktāža Sākotnējo instruktāžu darba vietā nodrošina nodarbinātajiem, kuri: -)uzsāk darba vai amata pienākumu pildīšanu darba vietā, tai skaitā ražošanas un mācību prakses ietvaros; -) ir norīkoti citā darba vietā vai cita darba veikšanai; -) ir nosūtīti vai ieradušies komandējumā; -) veic darbus cita uzņēmuma teritorijā.
Instruējam par. . . Instruējot nodarbinātos par šādiem jautājumiem: vispārīgiem jautājumiem( par konkrēto iestādi, cehu, iecirkni, objektu, tehnoloģisko procesu un iekārtām, darba un darba vietas organizāciju); nodarbināto drošu pārvietošanos( (maršruta) shēma iestādes, iecirkņa, ceha vai objekta teritorijā); konkrētās darba vietas vai darba veida raksturīgie darba vides riska faktori; darba vides riska faktoru ietekme uz veselību un drošību; drošas darba metodes;
Instruējam par. . . darba aprīkojuma lietošana; individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana; rīcība ārkārtas situācijās un notiekot nelaimes gadījumam darbā; drošības zīmes konkrētajā darba vietā; darba aizsardzības pasākumi; citi darba aizsardzības jautājumi. Pārbaudām zināšanas, izpratni par DA jautājumiem Dokuments- reģistrēšana (MK 4. pielikums)
Atkārtotās instruktāžas Atkārtoto instruktāžu veic, lai atgādinātu darba aizsardzības noteikumu un instrukciju prasības, pārbaudītu un paaugstinātu nodarbināto zināšanas. Veicam ne retāk kā reizi gadā, sākotnējās instruktāžas apjomā.
Neplānotā instruktāža Neplānoto instruktāžu organizē un, ja nepieciešams, instrukciju saturu pārskata (aktualizē), ja: mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību; noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība (instruktāžu veic tiem nodarbinātajiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi vai kuru darbs saistīts ar notikušo nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību); nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos – uz laiku, kas ilgāks par 45 kalendāra dienām( parasti par šo piemirstam) Reģistrācijas dokumentus uzglabājam 5 gadus, instrukcijas – 3 gadus pēc jaunu instrukciju izstrādāšanas un ieviešanas
Darba vietas iekšējā uzraudzība Darba vides iekšējā uzraudzība sastāv no šādiem posmiem: darba vides iekšējās uzraudzības plānošana; darba vides riska novērtēšana, ieskaitot riska novērtēšanu darbā, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā; darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana; darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana. Darba devējs nodrošina darba vides iekšējai uzraudzībai nepieciešamos resursus (piemēram, personāla, finanšu, tehniskos resursus).
Uzraudzības plānošana ne retāk kā reizi gadā lemj par : darba aizsardzības jautājumu organizēšanu uzņēmumā, darba aizsardzībai nepieciešamajiem resursiem, atbildīgajām personām un citiem ar darba vides iekšējo uzraudzību saistītajiem jautājumiem. Svarīgi!- darba devējs plāno sadarbībā ar darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi
Uzticības persona/nodarbināto pārstāvis uzticības persona — nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā; nodarbināto pārstāvis— nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām; neignorēt!
Uzticības persona Darba devējs nodrošina uzticības personu papildu apmācības uzsākšanu darba aizsardzības jomā mēneša laikā pēc to ievēlēšanas. Uzticības personu papildu apmācība darba aizsardzības jomā veicama darba laikā. Izdevumus, kas saistīti ar papildu apmācību, sedz darba devējs. • DAL 14. pants
DARBA VIDES UZRAUDZĪBAS PLĀNOŠANA Ņem vērā uzņēmuma darbības veidu ( KS/KI? mērījumi, laboratorijas pakalpojumi), darba raksturu un darba apstākļus; uzņēmumā pastāvošos darba vides riska faktorus un darba vides riska novērtēšanas rezultātus ( OVP, KAL/IAL, aprīkojums) ; Valsts darba inspekcijas brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus, kas attiecas uz darba aizsardzības jautājumiem uzņēmumā; ( vai piekrītam? JĀ/NĒ) uzņēmuma tehniskos un finanšu līdzekļus.
Darba vides risku novērtēšana Novērtējot darba vides risku, darba devējs nodrošina: darba vides un tajā esošo darba vietu vai darba veidu pārbaudi, nosakot tajos pastāvošos darba vides faktorus un konstatējot faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai (var izmantot 1. pielikuma formu, ja nē , tad vērtējot ņem vērā visus faktorus, kas noteikti pielikumā); darba vides faktoru mērījumus, ja tas nepieciešams, lai noteiktu, vai darba vides faktors rada risku nodarbināto drošībai un veselībai; (troksnis, vibrācija, starojums, u. c. ) to darba vides faktoru novērtēšanu, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.
MK 660 • Sk. MK 660 1. pielikums
Vērtēšana • novērtēšana visās darba vietās, izņemot gadījumu, ja darba vietās ir līdzīgi darba apstākļi (piemēram, līdzīgs darba aprīkojums, telpu iekārtojums, darba raksturs). • Ja ir līdzīgi darba apstākļi, pietiek ar darba vides riska novērtēšanu vienā darba vietā vai darba veidā, ņemot vērā katra nodarbinātā un katras darba vietas individuālās atšķirības. • Vērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī tad ja ir jauns darbības veids, izmaiņas darba vidē( cits process, jauni darba galdi, pasliktināšanās darba vidē, nelaimes gadījums. • Vērtē DAS, DD, KI, KS
Risku rezultāts • Pasākumi risku novēršanai vai samazināšanai, kā arī identificē nodarbinātos, kuri ir pakļauti īpašam riskam; • nodrošina darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādi, kurā nosaka darba aizsardzības pasākumus, to īstenošanas termiņus un atbildīgos par šo noteikumu izpildi • sastāda darba aizsardzības prasībām noteiktos sarakstus un citus dokumentus ( IAL, OVP, darbs ar ķīmiskām vielām, u. c. ) Darba devējs ir tiesīgs minētos sarakstus un dokumentus apvienot vienā vairākos sarakstos vai dokumentos. • Informē par risku rezultātiem, plānotajiem pasākumiem, sekām, OVP nepieciešamību, u. c. ), Informācija pieejama un saprotama( kur un kā glabājam DVR novērtēšanas rezultātus)
Īpašs risks īpašs risks — darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam. sk. DL piemaksas par īpašu risku.
Uzraudzība un pilnveidošana • nodrošina darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudi un atbilstības darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām noteikšanu ne retāk kā reizi gadā. • ņem vērā iepriekšējo pārbaužu un darba vides riska novērtēšanas rezultātus, kā arī uzņēmuma darbības veidu. • pilnveido darba vides iekšējās uzraudzības sistēmu, nosakot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus un iekļauj tos darba aizsardzības pasākumu plānā.
Atkārtotā vērtēšana Atkārtoti novērtējot darba vides risku, konstatējam, ka situācija nav mainījusies un iepriekšējā riska novērtējuma rezultāti atbilst esošajai situācijai, tad jaunu riska novērtēšanas dokumentāciju var neizstrādāt, bet izdara esošajā riska novērtējumā atzīmes par situācijas atbilstību riska novērtēšanas brīdī. ( akts, vērtēšanas komisija, DA speciālists, u. c. , forma nav noteikta)
Pasākumu plāns nodrošina darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādi, kurā nosaka darba aizsardzības pasākumus, to īstenošanas termiņus un atbildīgos par šo noteikumu izpildi ( sk. Plānu)
Aizsardzība darba vietā( KAL / IAL) Darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm darba vietas, kurās darba vides risku vai nopietnas un tiešas briesmas nevar novērst vai samazināt ar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba organizācijā lietotajiem līdzekļiem, metodēm un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par attiecīgo drošības zīmju uzturēšanu. Darba devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā jebkuru darba vides risku darba vietā.
IAL individuālos aizsardzības līdzekļi – ierīces, iekārtas, sistēmas un izstrādājumus, tai skaitā darba apģērbu un apavus, kurus nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no viena vairāku darba vides riska faktoru iedarbības
Arodveselība 2009. gada 10. marts MK noteikumi Nr. 219 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude • nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude (turpmāk – veselības pārbaude) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
OVP Veselības pārbaudi veic personām: kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori (MK 219 1. pielikums); kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (MK 219 2. pielikums).
Kad OVP ? personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas pirmreizējās veselības pārbaudes veikšanai; nodarbinātos: periodiskās veselības pārbaudes veikšanai ; ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai: ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi; pēc darba devēja iniciatīvas jebkurā citā termiņā, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.
OVP KARTE • Sk. OVP karte
OVP KAS APMAKSĀ? • Pirms DTA uzsākšanas darbinieks • Periodiskās, ārpuskārtas DD KUR VEIC? • Pēc DD ieskatiem darbiniekam. KAD VEIC? • Periodiskums saskaņā ar MK. Veselības pārbaudes kartes darba devējs glabā ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā noteiktajām prasībām.
ARODSLIMĪBAS Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori. Latvijā ir apstiprināts arodslimību saraksts (Ministru kabineta noteikumi nr. 908 (2006. 11. ). Šajos noteikumos ir arī noteikts, ka Latvijā arodslimības diagnozi uzstāda ārsta komisija, strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā. Šajā centrā pieņem arī arodslimību ārsti, pie kuriem uz konsultāciju var nosūtīt ģimenes ārsts.
Arodslimības VSAOI= VSAA atlīdzība arodslimību gadījumā • Darba nespējas periods • Rehabilitācija • Palīglīdzekļi • Atlīdzība par darbspēju zudumu
Nelaimes gadījums darbā • Ministru kabineta noteikumi Nr. 950; 2009. gada 25. augusts Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība Nelaimes gadījums MK noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.
Nelaimes gadījums darbā Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā: cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību: ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm; ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par trijām diennaktīm; iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ; cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
Nelaimes gadījums darbā Pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par NG darba triju darbdienu laikā, no ārstniecības iestādes pieprasa izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi (MK 950 2. pielikums). Smagi veselības traucējumi- 19. punkts, izmeklē VDI Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma INFO par NG- NMP, LRS, Policija
Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi; ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums; ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi; ja nelaimes gadījums noticis ārvalstī, izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījums ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām.
NG izmeklēšana Nelaimes gadījuma izmeklēšanā darba devējs iesaista: darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus; nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi; Citi ( ja NG noticis cita uzņēmuma teritorija, objekts) Pēc izmeklēšanas beigām, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu četros eksemplāros (papīra formā),
NG akts Pirmajam akta eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus: dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā; izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi; cietušā, nodarbināto un liecinieku paskaidrojumus; citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu. pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs atkārtoti novērtē riskus attiecīgajā darba vietā.
Atvieglotā NG izmeklēšana Pieļaujama atvieglota nelaimes gadījuma izmeklēšana , ja: notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums; konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja; cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm; nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu nelaimes gadījums noticis ārvalstīs.
NG akta reģistrācija Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, izņemot (inficēšanās risks, 1 -3 diennaktīm), darba devējs visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem septiņu darbdienu laikā pēc akta sastādīšanas iesniedz inspekcijā reģistrācijai : personīgi; nosūtot pa pastu; izmantojot tīmekļa vietnē www. latvija. lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu; elektroniski atbilstoši normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajām prasībām. Ja neprecizitātes vai trūkumi- aktu atgriež, 10 darba dienas trūkumu novēršanai
NG akta reģistrācija inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas: vienu akta eksemplāru glabā inspekcijā; ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, vienu akta eksemplāru papīra vai elektroniska dokumenta formā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai; pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem un pārējos eksemplārus izsniedz vai vienas darbdienas laikā nosūta darba devējam. Darba devējs glabā pirmo akta eksemplāru un pievienotos materiālus. Darba devējs pēc reģistrētā akta un pievienoto materiālu saņemšanas vienu akta eksemplāru triju darbdienu laikā izsniedz vai nosūta cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;
NG akts Aktu un izmeklēšanas materiālus darba devējs glabā 45 gadus. Pēc tam tos nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā. Ja cietušais vai persona, kas pārstāv viņa intereses, nepiekrīt akta saturam, tai ir tiesības mēneša laikā aktu apstrīdēt VDI direktoram. Inspekcijas direktora lēmumu mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās var pārsūdzēt tiesā.
Smagi veselības traucējumi • • VDI Paskaidrojumi, dokumenti Termiņš( var pagarināt) Administratīvā pārkāpuma lietvedība, sods Slēptie NG Paziņošana par NG Īpašais viedoklis, apstrīdēšana Noilgums par notikušu NG
NG akts bez reģistrēšanas VDI • Inficēšanās risks • Darbnespēja no 1 -3 dienām • Info VDI mājas lapā www. vdi. gov. lv
DAL 18. pants. Nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas un līdzdalība darba aizsardzības pasākumos Nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja: 1) attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā; 2) lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi; 3) attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā; 4) nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.
DAL 19. pants. Nodarbinātā tiesības uz atlīdzību, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības sakarā ar drošības un veselības apdraudējumu darbā Ja nodarbinātais vienpusēji izbeidz darba tiesiskās attiecības vai civildienesta attiecības sakarā ar to, ka darba devējs neveic visus nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus un tiek būtiski apdraudēta nodarbinātā drošība un veselība darbā, un to apliecina Valsts darba inspekcijas atzinums, darba devēja pienākums ir izmaksāt nodarbinātajam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.
Administratīvā atbildība LAPK 41. 4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro. Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš simt euro.
Administratīvā atbildība Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro. Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, —izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro. Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu — uzliek naudas sodu darba devējam juridiskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro. • U. c. Soda sankcijas
Jautājumi!
- Slides: 63