Dace Markus Olga Ureka Latvieu monolingvlu brnu ldzskau
Dace Markus, Olga Ureka Latviešu monolingvālu bērnu līdzskaņu savienojumu vienkāršošanas paņēmieni 3 -5 gadu vecumā Projekts nr. NFI/R/2014/053 “Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums”
Mērķis • 1. Veicot dažāda vecuma bērnu runāto dažādu līdzskaņu savienojumu vienkāršošanas paņēmienu analīzi, parādīt bērnu individuālo variāciju apjomu. • 2. Pierādīt līdzskaņu savienojumu redukcijas sistemātiskumu.
1. Fonētiskā analīze un rezultāti • 1. 1. Līdzskaņu savienojumu vienkāršošana vārda sākumā: pilnīga redukcija jeb elīzija, metatēze, regresīvā asimilācija atstatumā, substitūcija, kombinēta skaņu maiņa.
1. att. Līdzskaņu savienojumu izruna vārda sākumā 3 -4 un 4 -5 gadus vecu bērnu grupās 3 -4 g. 4 -5 g.
• 1. 2. Līdzskaņu savienojumu vienkāršošana intervokālā pozīcijā: pilnīga redukcija jeb elīzija, substitūcija, kompensējoša pagarināšana. Pazīstama ir zilbju tipu vienkāršošana, izveidojot vārdus CVCV formā, piemēram, [bum. ba] izrunā kā [bu. ba] vai [bu. ma], arī izmēģinājuma testēšanā dzirdējām, piemēram, četri vietā četi, vārda vārna vietā vāna un vārda durvis vietā duvis. Grūtā vibranta r vienkāršošanā arī viens un tas pats bērns izmanto atšķirīgus paņēmienus. Tautosillabisko –il- izrunā kā –iu-,
2. att. Līdzskaņu savienojumu izruna vārda vidū 3 -4 un 4 -5 gadus vecu bērnu grupās. 3 -4 g. 4 -5 g.
3. Individuālās atšķirības atkarībā no vecuma grupas • Individuālas atšķirības ir vērojamas abu vecuma grupu rezultātos. • Īpaši tas ir redzams, savstarpēji salīdzinot vienas vecuma grupas bērnu rezultātus, piemēram, 3 gadu un 8 mēnešu vecumā bērns 004 precīzi izrunājis 14% līdzskaņu savienojumu, bet bērns 003 – 59% (sk. 3. att. ).
3. att. Katra bērna līdzskaņu savienojumu pareizas izrunas atbilžu skaits 3 -4 gadus vecu bērnu grupā.
4. att. Katra bērna līdzskaņu savienojumu pareizas izrunas atbilžu skaits 4 -5 gadus vecu bērnu grupā.
2. Fonoloģiskā analīze un rezultāti • 2. 1. Sonoritātes nozīme 2. 1. 1. Teorētiskais pamatojums. Segmentu secību zilbē nosaka to relatīvā sonoritāte – atbilstīgi veidotā zilbē sonoritāte pieaug virzienā uz zilbes kodolu, bet mazinās virzienā no kodola uz zilbes malām. Šis vispārinājums pazīstams kā Sonoritātes secības princips. Līdzskaņu savienojuma sonorākā elementa reducēšana vārda sākumā jeb iniciālī, atstājot tikai mazāk sonoro līdzskani, var tikt uzlūkota par mēģinājumu maksimāli palielināt sonoritātes pieaugumu no zilbes sākuma līdz zilbes kodolam.
Vispārināta sonoritātes pieauguma skala troksneņi < nazālie <laterālie < glaidi < vokāļi 0 1 2 3 4
Zilbes shēma z z S K x x k l S R x K B x aː R x x x t s t x B x aː x t
Rezultāti projekta izmēģinājumā • Līdzskaņu savienojumā sonorantākā līdzskaņa redukcija vērojama gan tad, kad šis līdzskanis arī atsevišķi runājot ticis reducēts, gan arī tad, kad izrunāts precīzi (sk. 1. tab. ). • 1. tabula. Zēns, 4; 0 • Izruna Mērķis • [si eks] [sni eks] [naʒi] • [zaniɲi] [zvaniɲi] [ka: ze] [va: ze] • [su ota] [slu ota] [la: t ʃi] • [taktors] [traktors] [ʝu oɲi][ru oɲi] • [ke ita] [kle ita] • [di evi: tis] [dvi eli: tis]
Arī atsevišķa sonoranta līdzskaņa precīza izruna nepalīdz tā izrunā līdzskaņu savienojumā, kur šis līdzskanis ir otrais elements • 2. tabula. Meitene, 3; 3 • Izruna Mērķis • [si eks] [sni eks] [nad ʒi] [naʒi] • [zaniɲʃ] [zvaniɲʃ] [ka: ce] [va: ze] • [su ota] [slu ota] [la: t ʃi] • [tators] [traktors] [ru oɲi] • [te ita] [kle ita] • [di elis] [dvi elis]
2. 2. Zilbes struktūras nozīme • 2. 2. 1. Teorētiskais pamatojums. Dažādu valodu līdzskaņu savienojumu apguves laikā ir novērotas sistemātiskas izmaiņas savienojumos, kas sākas ar [s-], kuram seko skanenis vai troksnenis, piemēram, [sn-, st-], un s. C savienojumi ir īpaši gan normālā gan traucētā fonoloģiskajā attīstībā (sk. Yavas et al. 2008, Barlow 2001 un atsauces minētajā darbā). Tas nozīmē, ka arī bērni pret līdzskaņu savienojumiem ar iniciāli s- izturas kā pret atsevišķu parādību, kas atšķiras no cita tipa līdzskaņu savienojumiem vārda sākumā.
Īpašie s. C savienojumi • Ir daudz pierādījumu tam, ka s. C savienojumu fonoloģiskais raksturs kā atsevišķa grupa atšķiras no citiem līdzskaņu savienojumiem vārda sākumā. Šajā sakarā iespējams s. C savienojumus uzlūkot un analizēt atsevišķi un iniciāļsavienojumā, kas sākas ar s, neuzskatīt [s] par daļu no zilbes sākuma, bet gan par pielikumu vai papildinājumu (sk. Goad 2011). Šādu ieteikumu latviešu valodas analīzē izteicis arī K. Kariņš (1996). Sk. arī [sta: t] un [kla: t] 5. att.
s. C savienojumi valodās nav vienveidīgi, tiek piedāvāta to tipoloģija • 3. tabula. Līdzskaņu savienojumu izrunas tipoloģija (adaptēta no Barlow 2001: 11) Gramatika • I. Nav līdzskaņu savienojumu vārda sākumā. • II a. Tikai pielikuma-iniciāļa savienojumi. • II b. Tikai regulārie divlīdzskaņu savienojumi • III. Ir gan pielikuma-iniciāļa savienojumi, gan pārējie.
2. 2. 2. Rezultāti projekta izmēģinājumā • • • 4. tabula. I posms – nav savienojumu (Meitene, 3; 3) Mērķis Izruna [spa inis] [skudra] [kuda] [sni eks] [slu ota] [su ota] [zvaniɲʃ] [zaniɲʃ] [kle ita] [te ita] [kru: ze] [ku: ze] [dvi elis] [di elis]
• 5. tabula. II a posms – Runā ir tikai pielikumainiciāļa savienojumi (Zēns, 4; 0) • Mērķis Izruna • [spa inis] • [skudras] [skudas] • [sni eks] [si eks] • [slu ota] [su ota] • [zvaniɲi] [zaniɲi] • [kle ita] [ke ita] • [kru: ze] [ku: ze] • [dvi elis] [di elis]
• 6. tabula. II b posms – Runā ir tikai regulārie divlīdzskaņu savienojumi (Zēns, 3; 9) • Mērķis Izruna • [spa inis] [pa inis] • [skudras] [kudras] • [sni eks] [zni eks] • [slu ota] [zo uta] • [zvans] • [kle ita] [ke ita] • [kru: ze] [ku: ze]
• 7. tabula. III posms – Runā ir gan pielikumainiciāļa savienojumi, gan pārējie (Meitene, 3; 11) • Mērķis Izruna • [spa inis] • [skudra] • [sni eks] • [slu ota] • [zvaniɲi] • [kle ita] • [kru: ze] • [dvi elis] [dli evis]
Secinājumi • 1. Latviski runājošie monolingvālie bērni radoši izmanto grūti izrunājamo līdzskaņu savienojumu izrunas vienkāršošanas paņēmienus. Bieži tiek izmantota elīzija, substitūcija, retāk – metatēze un regresīvā asimilācija atstatumā. Šie paņēmieni var tikt kombinēti. • 2. Precīzāka abās vecuma grupās ir līdzskaņu savienojumu izruna intervokālā pozīcijā vārda vidū, nedaudz sliktāki ir vārda sākuma līdzskaņu savienojumu izrunas rezultāti. • 3. Pat viena un tā paša bērna runā, īpaši vecumā no 3 -4 gadiem, vērojama izrunas nestabilitāte.
• 4. Vecuma grupā no 3 -4 gadiem līdzskaņu savienojumu izruna padodas sliktāk nekā vecumā no 45 gadiem. • 5. Bērniem pārsvarā ir vieglāk izrunāt nebalsīgo līdzskaņu savienojumus. • 6. Uz sonoritāti balstīta redukcija ir biežāk konstatētais un sistemātiskākais līdzskaņu savienojumu vienkāršošanas paņēmiens pētījumā iesaistīto bērnu runā. • 7. Līdzskaņu savienojumu izrunas vienkāršošanas procesā nozīme ir zilbes struktūrai. • 8. s. C savienojumi nav vienveidīgi, tāpēc ir atšķirības to apguvē. Latviešu bērnu runas analīzes rezultāti analizētajā pētījumā atbilst līdzskaņu savienojumu apguves tipoloģijas sistēmai.
- Slides: 23