Dabas piemineki Aknstes novad Msdiens dabas aizsardzb risinmo

Dabas pieminekļi Aknīstes novadā

Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem. Latvijas dabas pieminekļi ir daļa no mantojuma, ko tagad varam apbrīnot un baudīt un kas mums jānodod nākamajām paaudzēm. Tiem ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Latvijā Ir zināmi vairāk nekā 10 000 pieminekļu. Ir valsts nozīmes un vietējās nozīmes dabas pieminekļi.

Dabas pieminekļu iedalījums rezervāti, parki, dabas parki aizsargājamās dabas ainavas dendroloģiskais parks liegumi ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti piekrastes aizsargjoslas dižkoki, savdabīgie, retie un svešzemju koki

Dabas pieminekļi Aknīstes novadā n Parki Asares pagastā: Parks Asares muižā (18. , 19. gs. ) – 6, 1 ha (citos avotos 6, 7 ha), neliels romantiska stila parks ar dendroloģiskiem stādījumiem, ar 24 vietējām un 28 introducētām koku un krūmu sugām (ierosināts iekļaut vietējās nozīmes dabas pieminekļu sarakstā)

Gārsenes pagastā: Parks Gārsenē – 4 ha (19. gs. ), ģeometriskā plānojuma parks ar 30 eksotu sugām (ierosināts iekļaut vietējās nozīmes dabas pieminekļu sarakstā) Parkā izveidotas izziņas takas, gandrīz ik uz soļa apskatāms kāds nozīmīgs vides objekts vai neatkārtojama dabas ainava - Barona krēsls, Mīlestības saliņa, Laumu pļaviņa, Raganas binoklis un daudzi citi.

n Liegumi Gārsenes pagastā: Baltmuižas purvs - 874 ha (103, 5 ha pagasta terit. ), dabas liegums, Natura 2000 teritorija Smaržīgā zemessomenīte - 4, 2 ha, mikroliegums Smaržīgā zemessomenīte ir viena no retām un īpaši aizsargājamām sūnu sugām. Tā ir mežu un purvu sūna, kas aug uz kūdrainas augsnes dažādās noēnotās augtenēs, applūstošos upju, strautu un avotu krastos, uz trūdošas koksnes, dažreiz uz akmeņaina substrāta.

n Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti un aizsargājamās alejas Aknīstes lauku teritorijā: Vecmelderu avoti – viena no Latvijas lielākajām avotu grupām ar lielu debitu. Ap 10 avotiem baro dzirnavu dīķi, no dīķa spēcīgs strauts aiztek uz Susēju. Virs ūdens līmeņa tikai vislielākais un vismazākais no avotiem, pārējie atrodas dīķa gultnē. Avoti iztek no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas. Ūdens ir kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu. Lielākais avots izplūst no ieslīpas alas, kuras diametrs ap 0, 6 m, ūdens plūst ārā ar tādu jaudu, ka pat iesviesti nelieli akmeņi ripo pret slīpumu un tiek izmesti ārā. Kopš 1977. g. avoti ar apkaimi 7, 3 ha platībā atrodas valsts aizsardzībā. Atrašanās vieta: Susējas ielejas labajā krastā 2, 5 km lejpus Aknīstes ir dziļa sāngrava, kurā izveidots Vecmelderu sudmalu (dzirnavu) ezers.

Vecmelderu avoti

n Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki Aknīstes pilsētā ar lauku teritoriju: 1. Parastā liepa - 5 m (atrodas uz pašvaldības zemes; stumbrs ieplīsis, savilkts ar trosi. ) 2. Parastā priede - 3, 7 m (uz VAS „Latvijas valsts meži” zemes; stāvoklis labs) 3. Parastais ozols - 6, 05 m (uz privātīpašuma zemes; koks dedzis) 4. Rietumu tūjas, 3 gab. - 1, 40 m katra (aug Vilkupes kapos; labā stāvoklī) 5. Parastā priede - 3, 7 m (uz VAS „Latvijas valsts meži” zemes; labā stāvoklī) 6. Parastā liepa - 4, 6 m (mērījums 30 cm no sakņu kakla; aug starp VAS „Latvenergo” un privātīpašuma zemes gabaliem) 7. Parastā kļava - 4, 95 m (aug uz Jēkabpils virsmežniecībai piederošas zemes) 8. Parastā priede - 3, 3 m (aug ceļa Aknīste-Lietuvas robeža malā, zeme atrodas valsts ceļu dienesta pārziņā; koks labā stāvoklī) 9. Parastais ozols - 5, 5 m (uz privātīpašuma zemes) 10. Rietumu tūja - 1, 5 m (Uz Jēkabpils virsmežniecībai

11. Parastā priede - 3, 2 m (saimniecības „Kaļkinieki” 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. teritorijā; labā stāvoklī) Parastā priede - 3, 4 m (mērījums 0, 5 m augstumā; aug Tunkeļu kapos; koka stāvoklis ir labs) Parastā priede - 3, 96 m (mērījums veikts 1 m augstumā; aug vecajos Tunķeļu kapos; stāvoklis labs) Parastā priede - 3, 05 m (aug vecajos Tunķeļu kapos uz pašvaldības zemes; koka stāvoklis ir labs) Parastā priede – 3 m (aug vecajos Tunķeļu kapos uz pašvaldības zemes; koka stāvoklis ir labs) Parastā priede - 3, 3 m (koks aug Aknīstes pilsētas kapos uz pašvaldības zemes; koks labā stāvoklī) Parastā priede - 3, 1 m (aug Aknīstes pilsētas kapos uz pašvaldības zemes; koka stāvoklis ir labs) Parastā liepa - 4, 1 m (aug uz saimniecības „Kaktiņi” zemes; koka stāvoklis ir apmierinošs) Parastā vīksna – 5 m (aug uz saimniecības „Ūta” zemes; koka stāvoklis labs)

Gārsenes pagastā: n Vīksna - 6, 9 m (aug uz lietošanā nodotās zemes; koka n n n n stāvoklis ir apmierinošs) Censoņu ozols - 6, 2 m (aug uz CAS „Latvijas valsts meži” zemes; koks labā stāvoklī) Baltupītes ozols (Rūdupes ozols) - 5, 77 m (aug uz lietošanā piešķirtās zemes; viens zars nolūzis, oka stāvoklis labs) Bērtuļu ozols - 5, 9 m (aug uz privātīpašuma zemes; koka stāvoklis labs) Butķēnu liepa - 5, 2 m (aug uz privātīpašuma zemes; koka stāvoklis ir apmierinošs) Dīķu priede - 3, 12 m (aug uz pašvaldības zemes) Priede „ 2 brāļi” - 3 m (aug uz VAS „Latvijas valsts meži” zemes; koks labā stāvokli) Priede „Trejmeitiņas” - 4 m (aug uz VAS „Latvijas valsts meži” zemes; koks labā stāvoklī) Septiņgalotņu priede - 2, 53 m (aug uz VAS „Latvijas valsts meži” zemes; koks labā stāvoklī)

Septiņgalotņu priede (Raganas slota) Priede “Divi brāļi” Priede “Trejmeitiņas”

Asares pagastā: 1. Parastā liepa - 4, 45 m (aug uz pašvaldības zemes 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. Asares parkā; koka stāvoklis labs) Parastā liepa - 4, 9 m (aug Asares parkā; koka stāvoklis labs) Parastā priede - 3, 3 m (aug uz saimniecības „Krastiņi” zemes; koka stāvoklis ļoti labs, jo tiek kopts) Melnalksnis - 3, 2 m (aug uz saimniecības „Graviņas” zemes; koka stāvoklis labs) Parastais ozols - 5, 5 m (aug uz saimniecības „Graviņas” zemes; koka stāvoklis labs) Kadiķis - 0, 8 m (aug uz saimniecības „Kaudzītes” zemes; koka stāvoklis labs) Parastā goba - 4, 7 m (aug uz saimniecības „Ceļinieki” zemes; koka stāvoklis ir labs) Papele - 5, 1 m (aug uz SIA „DLLA” zemes; koka stāvoklis ir labs)

Gārsenes pagastā: Aleja - garums 250 m. Koku suga – osis, koku skaits – 74. Ošu aleja atrodas Gārsenes centrā 200 m attālumā no Gārsenes pils. Aleja veidota 19. gs. 60. gados kā baronu Budbergu pastaigu taka. Veidojot Gārsenes izziņas takas, ošu aleja sakārtota un ir taku sākuma objekts. Aleja turpinās pēc Dienvidsusējas šķērsošanas. Alejas malā izcils dižakmens – Dainu akmens. Ošu aleja Gārsenē

Izmantotie avoti: n Jurkons I. Novadpētnieka rokasgrāmata. – R. : Zvaigzne ABC, 1998 n Jēkabpils rajona teritorijas plānojums 2008. – 2020. gadam n Interneta resursi: http: //mapx. map. vgd. gov. lv/geo 3/Geo_site/jekabpils rajons. htm, http: //www. vietas. lv, http: //celteka. lv, http: //www. dabasretumi. lv/, http: //www. letonika. lv/, http: //www. jekabpils-rp. lv u. c. Sagatavojusi Edīte Pulere, 2009