CILVKS VERSIJA 2 0 1 9 Sintija Buhanovska

CILVĒKS. VERSIJA 2. 0. 1. 9. Sintija Buhanovska Apgāds Zvaigzne ABC Rīga, 21. 02. 2019.

Šajā nodarbībā • 21. gadsimts: kādi mēs esam? • Digitālā vide: iespējas un izaicinājumi.

Sāksim ar to, ka. . . mēģināsim atkodēt cilvēku un viņa paradumus digitālajā laikmetā

Gribi uzrunāt pasauli?

Apnika sarunāties?

AR SMAIDU PAR ŠODIENU…

Kas notiek, kad mamma neprot sarunāties? Mamma: Es tev ķiršus nopirku (^0^)/ Mamma: Un tulkojums? Yaaay

Un ja nu arī zīmēt vairs neprotam? A B

Un kā būtu ar šādu gleznošanu? A B C

Dzīvošana 21. gadsimtā • Milzīgs informācijas apjoms. • Nemitīga tīklošana. • Mūsu dzīvi var ielikt glāstvirsmas ekrānā un izteikt emocijzīmēs.

Klikšķinām un velkam, bet vai arī rakstām un lasām? • Pildspalva? Hmmm. . . Vēstule? • Digitālā kultūra radikāli mainījusi lasīšanu un rakstīšanu. • Svarīgi apgūt digitālās rakstīšanas etiķeti (angļu val. keyboard typing &texting skills). • Emocijzīmes un digitālās vides valoda kā subkultūras norāde.

Kādas mēs esam, dažādās paaudzes? 1946. -1964. gads 1964. -1980. gads 1980. -1995. (2000. ) gads

Un tad – viņi? • 2000. (1995. gads) – 2013. gads • Pirmā paaudze, kas aktīvi izmantoja pieejamās tehnoloģijas no bērnības.

Zīdainis un glāstvirsma? • Alfa paaudze, kopš 2013. gada • Glāstvirsma = aukle • Vidēji dienā pavada 2 -5 stundas ar dažādiem digitālajiem medijiem. • Pirmsskolas vecumā – labāka digitālā pratība nekā vecvecākiem.

Bērni un digitālā vide: atziņas no pētījuma • Tehnoloģijas tiek izmantotas kā balva vai pātaga. • Vecāki nezina, kā mērķtiecīgi attīstīt bērnu medijpratību. • Vecāku medijpratība atspoguļojas bērnu digitālajās prasmēs. • Vecāki reti apzinās, kādu saturu izmanto bērni. • Pirmsskolas vecuma bērni un sociālie tīkli. • Pētījumā norāda, ka zēniem vērojamas mācīšanās un komunikācijas grūtības. • Bērni paši labprātāk spēlētos ar rotaļlietām, zīmētu, ietu ārā kopā ar vecākiem.

Pētījumos tiek norādīts, ka. . . • pavājinās uzmanības noturība; • bērniem un jauniešiem pazeminās pašvērtējums; • pieaug agresija un parādās atkarības simptomi; • samazinās vēlme pētīt, izzināt, radīt; • nav vēlama arī t. s. digitālā atturība, jo tā rada atstumtību un neiederēšanos sociālajā grupā.

Kas vēl raksturo bērnus un digitālo vidi? • Mainās sociālā situācija. Daļa dzīves var notikt tikai tīmeklī. • Salīdzinoši vāja izpratne par privātumu un drošību. • Pavājinās pašsaprotamas ikdienas prasmes. • Neirologu un psihologu pētījumi liecina par to, ka autisma pieaugumam ir saistība ar digitālo iekārtu izmantošanu no agrīna vecuma.

Tajā pašā laikā Silīcija ielejā. . . Avots: The New York Times, autores Nellie Bowles rakstu sērija 2018. gada oktobrī

Izglītības tehnoloģijas: vai 21. gs. brīnums?

Skolēni un tehnoloģijas mācību procesā üVisaktīvāk tehnoloģijas mācību procesā izmanto Austrālijā, Dānijā, Nīderlandē un Norvēģijā. ü Pētījumos nav novērota sakarība starp labākiem mācību rezultātiem un biežāku tehnoloģiju izmantošanu mācību stundās. ü Vidēji pasaulē skolēni pavada 25 minūtes dienā tiešsaistē mācību nolūkos. ü Skolotāji nejūtas pārliecināti par savu digitālo pratību, tāpēc izvēlas tradicionālus mācību paņēmienus ar minimālu tehnoloģiju iesaisti. * Dati no OECD 2015. gada pētījuma Students, Computers and Learning: Making the Connection

Kas izglābs izglītības sistēmu? MĀKSLĪGAIS INTELEKTS?

Izmantotie vizuālie resursi 1. Mākslīgā intelekta radītās gleznas The Starry Night un Man: https: //www. inverse. com/article/31847 -2017 -robot-art-competition-winners 2. Salvadora Dalī gleznas Portrait of a Seated Person Holding a Letter un They Were Here: https: //www. wikiart. org/en/salvador-dali/all-works 3. Kloda Monē glezna Morning on the Saine, IV: https: //www. claudemonetgallery. org/Morning-On-The-Seine-IV. html 4. Fotogrāfijas no lektores personīgā arhīva.

Paldies par uzmanību! Jautājumi? Komentāri?