CIEMU PLNOANA apdzvoto vietu telpisks plnoanas principi un

CIEMU PLĀNOŠANA apdzīvoto vietu telpiskās plānošanas principi un pieejas Pēteris Škiņķis, Anita Zariņa, Margarita Vološina, Jānis Saulītis, Matīss Mālers LU 71. zinātniskā konference Telpiskā attīstība un plānošana 1. februāris, 2013.

plānošanas objekts pieeja ciemu plānošanas risinājumi

OBJEKTS. KO MĒS DARAM ? KĀPĒC PLĀNOJAM ? KO PLĀNOJAM ? vai PLĀNOJAM PĀRMAIŅAS ?

. 90 -ie tagad “+” attieksme – jo sniedz iespējas. . . + cita veida neapmierinātība

Latvijā pēdējos gados plānošanas „sistēmas” pilnveidošanā lielā mērā akcenti ir likti uz plānošanas procesa normatīvo, metodisko un uzraudzības formalizāciju. Normatīvās plānošanas ceļš nes augļus kvanitatīvā izteiksmē – attīstības dokumentu skaits un teritoriālais noklājums kļūst pilnīgāks. Vienlaikus, pieaug normatīvi nesasaistīto procedūru, institucionālo atbildību, pamatinformācijas pieejamības un apmaiņas prasības un pretrunas. Normatīvā plānošana kļūst arvien saliktāka, bet var teikt – tā arī atražo sarežģītību. Un šajā fonā tikai vēl aktuālāki kļūst jautājumi par plānošanas jēgu un kvalitāti. Normatīvās plānošanas praksē pēc būtības tiek formalizētas pašas plānošanas procedūras un dokumentu struktūras, bet izpaliek galvenais – izpratne par plānošanas objektu un plānošanu kā iniciatīvās balstītu pozitīvo pārmaiņu atbalsta rīku. Līdz ar sabiedrisko procesu attīstību Latvijas teritorijās lēnām veidojas jauni meklējumi plānošanas procesa veidošanai.

Normatīvā Ne tikai tiesiskais regulējums “sniedz iespējas” ārējo fin resursu pieejamība formālā “teritorija”, pārvalde/abildība. top-down Pārmaiņu. . . paš- organizācija, iniciatīvas, sociālā kopdzīve iekšējo resursu mobilizēšana, resursu koplikšana, funkcionālā telpa mērogs (cilvēcīgi un funkcionāli, tiešā komunikācija) situācijas

. PIEEJA

Telpiskās plānošanas būtība atsedzas ne vispārējos, bet gan principos, kuri tiek likti pamatā konkrētas teritorijas plānošanā. Situācijā, kur pašvaldības teritorijā ir izstrādāti stratēģiskie un vidēja termiņa attīstības dokumenti, tālākais darbs tiek iecerēts – vietējo - funkcionāli un sociāli pamatoto dzīves telpu plānošanai. Plānošanas process kopumā tiek uzlūkots kā trīs cikli – sagatavošanās, plānošanas procesa virzīšana un īstenošana. Šobrīd sagatavošanās nozīmē plānošanas objekta apjēgšanu, vajadzību sākotnējo identificēšanu, galveno/potenciālo attīstības dalībnieku identificēšanu, pamatinformācijas ieguvi un strukturēšanu, un rezultātā - funkcionālo, sociālo, mentālo, vides kvalitātes u. c. nosacījumu definēšanai – kā prasījumu tālākajā - plānošanas un īstenošanas procesā.

Kā vietējā mēroga funkcionāli un sociāli pamatotās dzīves telpas ir izvēlēti ciemi. Ciems kā teritorijas plānojumā formalizēta teritorija ir realitāte, bet tā ne vienmēr atbilst apdzīvotās vietas kā veseluma sabiedriskās kopdzīves, saikņu un pašpietiekamības prasībām. Tajā pašā laikā, izvēloties ciemu kā plānošanas objektu formāli, viens no procesa mērķiem var būt augstāk minēto prasību sasniegšana. Šajā gadījumā iecere ir veidot plānošanas procesu lai ciemi attīstītos kā sociāliģeogrāfiskas, pašpārvaldībai jēdzīgas un ikdienas dzīvei atbilstīgas iedzīvotāju kopdzīves telpas.

. (Ķekavas novads) Ciemi Dažādība Apdzīvotās vietas kā esoši vai potenciāli veselumi Kopdzīves vērtību, sociālo un fizisko vajadzību mērogs

meklējums pieeja (normatīvi) apjēgšana esošā situācija “darba uzdevums” process īstenošana (IVN) pieeja objekts – profils vērtības – ainava nosacījumi – dz vide

CIEMI PLĀNI RISINĀJUMI JAUTĀJUMI. . .

. Ciemu plānošanas sagatavošanās posmā šobrīd tiek izstrādāti divi (objekta apjēgšanas) pamatdarbi – 1) ciema sociālā profila izstrādi, - kas ietver telpas struktūras, sociāli ģeogrāfiskās struktūras, vajadzību analīzi un ieteikumus plānošanas procesam, un 2) kultūrtelpas jeb ainavu kartējumu.

. Kultūrtelpas jeb ainavu kartējums satur 1 - kultūrtelpas kā nozīmju un nozīmīguma vietas vērtējumu - balstās vēsturiskās ainavas (mezglu punktu, vietu, elementu) sasaistē ar tagadnes sapratnēm, vajadzībām un nākotnes attīstību; 2 - ainavas funkcionālais izvērtējumu, kas balstās izpratnē par ainavu kā dabas dzīves sistēmu, ainavas elementu un telpisko vienību lomu un nozīmi šīs sistēmas uzturēšanā – dabas procesu saglabāšanai un veselīgas cilvēka dzīvesvides kvalitātei.

Ciema sociālais profils sabiedrības sastāva, organizācijas, uzvedības sociāli ģeogrāfiskās struktūras (mājokļi , publiskās dzīves mezglvietas, grupas, dzīvesveids, vajadzības) kartējums lai izmantotu ciemu kā teritoriālu kopienu attīstības pašpārvaldībai un plānošanai

Sabiedrības „profilēšana” ir tās līdzdalības plānošanas procesā izveides pirmais un nepieciešamais solis. Tas balstās uz zināšanām, ka teritorijas (ciemi) no sociālā viedokļa katra ir atšķirīga, un ievēro principu – katrā teritorijā ir meklējami šīm atšķirībām adekvāti līdzekļi un paņēmieni sabiedrības līdzdalības veidošanā. No novada kopējā teritorijas attīstības stratēģijas viedokļa, katrā no teritorijām var būt specifiski risināmie / noskaidrojamie / līdzdalības nepieciešamības jautājumi.

. Ciema sociālais profils - līdzdalības plānošanā procesa izveides solis - pastāvīgi uzturams, pilnveidojams un papildināms plānošanas dažādām vajadzībām izmantojams instruments – ciema kā kopienas dzīves pamatinformācija, platforma zināšanām, pašpārvaldes lēmumiem atbilstoši teritoriāli atšķirīgiem apstākļiem un vajadzībām - plānošanas objekta apjēgšana

Profila pamatbloki – . a- iedzīvotāji - skaita un demogrāfiskā sastāva sadalījums b- apdzīvojuma struktūra (mājokļi, to veids - saistībā ar iedzīvotāju sadalījumu); c- publiskās – „mezgla” telpas un vietas, to struktūra, loma, aktivitātes; d – teritorijas sociāli ģeogrāfiskās īpatnības (integrācija/segregācija, etniski ģeogrāfiskā specifika, iedzīvotāju grupas pēc iedzīvotāju dzīvošanas ilguma teritorijā, brīvā laika telpas un aktivitātes, māju-darba-3. vietu attiecības teritorijā, u. c. ); e- organizācijas (formālās, neformālās, vietējās, aktivitātes, pasākumi, aktīvās grupas, līderi, specifisku grupu uzvedība, u. c. ); f- vajadzības, problēmvietas; g -nepieciešamie plānošanas risinājumi, vietas (sociāli paustie); h -rekomendācijas un ieteicamie konkrētie rsinājumi sabiedrības līdzdalības organizēšanā (atkarībā no vietējiem apstākļiem, pasākumu mērķiem).

Krustkalni .

Apdzīvojuma str Dzīves veids Vajadzības Krustkalni

Visi. Dati. lv Krustkalnu ģimeņu aptauja Labdien, Krustkalnu iedzīvotāj! Maģistra darba izstrādes ietvaros, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studenti – Matīss Mālers un Jānis Saulītis – lūdz Jūsu ģimenei aizpildīt aptauju par Krustkalnu apkārtni, Jūsu ikdienas sajūtām, domām un vajadzībām. Aptaujas dati ir anonīmi un tiks izmantoti kopienu un ciemu plānošanas pētījumiem, lai tālāk, apkopotā veidā, nodotu Ķekavas novada pašvaldībai. LŪDZAM AIZPILDĪT KATRAM ĢIMENES LOCEKLIM, JA IR TĀDA IESPĒJA. Paldies par atsaucību!

Krustkalni. kadastrs. Īpašnieki. attīstības dalībnieki, interešu teritorijas

Dzērumi Ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā analīze.

morfoloģiskā analīze. laiks. (Valmiermuiža)

(1) centrālo daļu veido bijušās Valmiermuižas teritorija, aiz kuras ziemeļdaļā atrodas (2) Valmieras cietums, (3) spēkā esošajos teritoriālās plānošanas dokumentos Valmiermuižā ir iekļauts arī pagasta centrs Vanagi, (4) starp Vanagiem un Valmiermuižu atrodas liels privātmāju rajons, (5) cits privātmāju rajons ir izveidojies uz dienvidiem no (6) Iršu parka. Pavisam savādāki savrupmāju un sērijveida daudzdzīvokļu namu rajoni ir izveidojušies tuvāk Valmierai - dienvidos no Valmiermuižas un pāri A 3 autoceļam – tie ir (7) Viesturi un (8) Viestura laukuma apkaimes, kas, attīstoties dažādos periodos, organiski turpina tieši Valmieras pilsētas apbūves struktūru. Pārējās apdzīvotās vietās teritorijā ir sastopami nedaudzi mazdārziņu lauciņi, kā arī ražošanas būves un platības.

Kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu un telpu apzināšana ainavas aspektā >> situatīvi >> attīstības un sociālo konfliktsituāciju iezīmēšana

. n n Ainavas plāns (atvērts, attīstību iezīmējošs) ciemu plānošanas sakarā iezīmē vispirmām kārtām platformu vietas identitātes koptelpas veidošanai un attīstībai. Taču tam nozīme ir arī saiknēs starp ciemiem, novadu, piepilsētu, reģionu kopumā Īpaši nozīmīgs ainavas vērtību plāns ir suburbānās teritorijās, kur jauniedzīvotājiem ir jāveido jauna identitāte, jāmeklē kopīgais, vienojošais un sakņojošais apkaimes telpā Ainavas plāna jēga parādās tikai tā atgriezeniskā pieņemšanā, sabiedrības akceptēšanā un leģitimēšanā, kam ir nepieciešams ilgs laiks un nepārtraukta papildināšana komunikatīvā procesā Ainavas vērtību plāna sasaiste ar sociālo un inženiertehnisko plānojumu jautājumiem… Ainava >> kā komunikatīvs telpas instruments

Ciema attīstības plāna piemērs – Branderapa (Dānija) LEADER+ ciema attīstības plāns • lai būtu plašas, populāras debates par vajadzībām, iespējām un vēlmēm Branderapai • lai nostiprinātu saliedētu viedokli • lai iesaistītu ciemu asociācijas, tāpat kā institūcijas un iedzīvotājus iesaistīties par savām tiesībām • lai konkretizētu idejas un vīziju Braderapas ciema attīstības plānā - pašu iedzīvotāju plāns

Ciema attīstības plāna piemērs – Branderapa (Dānija) - resursu profils Ievērojamas Reģionālā situācija vietējās vērtības Ēkas un fasādes Vietējā infrastruktūra Uzturēšanas līmenis ēkām, fasādēm, tukšu ēku skaits, pārdošanā esošo ēku skaits, ēku cenas. Autoceļu tuvums, tāpat galveno ceļu, dzelzceļa, lielāku pilsētu, darba vietu, lielām dabas teritorijām, jūrai utt. Vietējā pieejamība, ceļu drošība, kolektīvā transporta savienojamība. IT, apkures, ūdens un elektrības pieejamība, notekūdeņu režīms. Skolu, sporta centru, bērnudārzu, pamata preču veikalu, pasta, bibliotēkas, aktu zāļu skaiti un veidi. Publiskais un privātais pakalpojumu līmenis Vietējo dabas teritoriju kvalitāšu apjoms, kultūrvides un ciemu vides kvalitāte utt. Iedzīvotāju resursi (individuālā līmenī) Saistību pakāpe, optimisms, enerģija, zināšanu līmenis, iedzīvotāju sastāvs, vecums, ģimeņu tipi, izglītības līmenis. CIEMS (Branderapa) Skaits un veidi aktivitātēm, apvienībām, kopīgām tikšanām un organizētības līmenim. Kopējā dzīve (spēja sadarboties, kopienas gars)

Ciema attīstības plāna piemērs – Branderapa (Dānija) Pasākumi: Attīstības darbnīcas -ciema attīstība, infrastruktūra un ciema "izrotājumi" -veselība un well-being -pakalpojumi un tirdzniecība -dabas un rekreācijas teritorijas, izglītība un aktīvais centrs -brīvprātīgo tīkls un organizācija Resursu profils - visaptverošs apraksts un novērtējums par pieejamajiem resursiem vietējā sabiedrībā, tajā skaitā apraksti par tiesiskajiem un ainaviskajiem apstākļiem iekš un apkārt ciemam Plāna darbnīca - fokusa grupa un profesionāļu komanda strādāja, diskutējot un uzstādot ieteikumus un risinājumus, tajā skaitā apsekojumi Publiskas diskusijas

paldies peteris. skinkis. @lu. lv