BRVBAS CAS 1918 1920 Brvbas cas Tau rel

BRĪVĪBAS CĪŅAS 1918. -1920.

Brīvības cīņas Taču reālā vara Latvijā vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, Latvijā atradās arī vācu karaspēks. Novembra otrajā pusē Baltijai sāka tuvoties arī Padomju Krievijas karaspēks, kurš sasniedza Latvijas teritoriju decembra sākumā. Līdz ar to sākās Latvijas brīvības cīņas. (1918. -1920. ) Latvijas valsts pirmie divi gadi pagāja nepārtrauktās cīņās ar Latvijas pretiniekiem gan austrumos, gan rietumos. Iesākās viens no juceklīgākajiem laikiem Latvijas vēsturē.

Brīvības cīņas Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu tika izveidota pagaidu valdība K. Ulmaņa vadībā. Taču reālā vara Latvijā vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, Latvijā atradās arī vācu karaspēks. Baltijai sāka tuvoties Padomju Krievijas karaspēks, kurš sasniedza Latvijas teritoriju decembra sākumā. Līdz ar to sākās Latvijas brīvības cīņas. Tā kā Latvijas valdība nebija paspējusi izveidot kaujas spējīgu armiju, lielinieki ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju izņemot Liepājas, Grobiņas un Aizputes apriņķus. Latvijā sāka valdīt

Padomju valdība Latvijā sāka valdīt P. Stučkas valdība, kas pārstāvēja ar Padomju Krievijas atbalstu 1918. gada decembrī izveidoto Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku.

Baltvācu valdība Vācu armijas pavēlniecība sava ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā cerēja izveidot Latvijā baltvācu valsti. Tādēļ 1919. g. aprīlī tā organizēja apvērsumu, kura rezultātā izveidoja sev paklausīgu valdību ar latviešu mācītāju un rakstnieku A. Niedru priekšgalā, bet sastāvošu galvenokārt no vāciešiem.

Pagaidu valdība Viss, ko šajā situācijā spēja K. Ulmaņa Pagaidu valdība tā paspēja patverties uz angļu kuģa "Saratov" Liepājas ostā.

Latvijas armija kopā ar vācu landesvēru pret padomju armiju

Oskars Kalpaks Tad, 1919. gada marta mēnesī pulkvedis Kalpaks ar saviem vīriem devās atkal kādā cīņā. Toreiz latvieši cīnījās kopā ar vāciešiem, lai vispirms no Latvijas izdzītu krievus. 6. martā pie Skrundas, netālu no Ventas upes, Oskaru Kalpaku smagi ievainoja - kļūmīgas pārskatīšanās dēļ, jo kāds vācu bataljons noturēja Kalpaka kaŗavīrus par ienaidniekiem un tos apšaudīja.

O. Kalpaks pie Airītēm Latvijas neatkarības pretinieki ātri saskatīja O. Kalpaka un viņa bataljona pieaugošo spēku kā apdraudējumu savu ieceru realizācijai. Pretiniekiem kļuva aktuāli vājināt tautas atbalsta pieaugumu pulkveža vadītajām vienībām. Iespējams tāpēc 6. martā Skrundas. Saldus ceļa apkaimē “pārpratuma” dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem - vācu un latviešu daļām -, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū - bataljona komandieris pulkvedis O. Kalpaks. Versijas ir dažādas, taču ir aculiecinieki un fakti, kas vēsta, ka uz Skrundas ceļa tika realizēta iepriekš plānota Kalpaka bataljona vadības iznīcināšana.

Jānis Balodis Pēc Kalpaka nāves 6. 3. 1919 J. Balodis turpina vadīt Latvijas armiju. Baltvācu Niedras valdības nodibināšana nostādīja Balodi grūtā stāvoklī. Nedrīkstēdams riskēt ar atklātu sacelšanos pret vāciešiem, Balodis tomēr paziņoja, ka Latvijas armija atzīst tikai likumīgo Tautas padomes iecelto Pagaidu valdību

Brīvības cīņas Vācu karaspēks ar baltvāciešu landesvēra un Latvijas armijas palīdzību pamazām sāka atkarot lielinieku ieņemtās teritorijas un maijā ieņēma Rīgu. Tālākā vācu virzība notika Vidzemes virzienā.

Brīvības cīņas. Pēc sīvām kaujām 19. -23. jūnijā igauņiem un latviešiem izdevās uzvarēt vāciešus un piest atkāpties Rīgas virzienā. Ar sabiedroto valstu starpniecību tika parakstīts Strazdumuižas pamiers, saskaņā ar kuru Vācijas karaspēkam bija jāpamet Latvija Landesvērs tika nosūtīts uz Latgales fronti cīņai ar lieliniekiem A. Niedras valdība beidza pastāvēt un K. Ulmaņa valdība varēja atgriezties Rīgā.

11. NOVEMBRIS-Rīgas atbrīvošana. Tomēr vācu armija nebija atteikusies no saviem mērķiem. 1919. gada rudenī vācu karaspēks tika formāli iekļauts krievu pulkveža Bermonta-Avalova Rietumkrievijas armijā, kura sastāvēja no krievu gūstekņiem. Oktobra sākumā Bermonta armija no Jelgavas devās uzbrukumā Rīgai tomēr spēja ieņemt tikai Pārdaugavu. Novembra sākumā ar sabiedroto karakuģu atbalstu latviešiem izdevās pavirzīties uz priekšu. 11. novembrī atbrīvoja Rīgu.

Lāčplēša ordenis Turpmāk 11. novembri sāka atzīmēt kā Latvijas armijas dienu jeb LĀČPLĒŠA DIENU. Un daudzi Brīvības cīņu dalībnieki tika apbalvoti ar Lāčplēša ordeni

Bermonta –Avalova un Golca armijas padzīšana no Latvijas

Brīvības cīņu noslēgums Līdz 1920. gada janvāra biegām Latvijas Republikas armijai izdevās padzīt arī lieliniekus no Latgales. Līdz ar to brīvības cīņas bija noslēgušās.

K. Ulmanis apceļo atbrīvoto Latviju Kāds prieks paša sētā nu taku ir mīt ! Kāds prieks paša tīrumā vagu ir dzīt ! V. Plūdonis

1920. gada 11. augustā tika parakstīts miera līgums ar Padomju Krieviju, kur saskaņā ar 2. pantu “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi. . . ”. IRISA EIDAKA

Prezentāciju sagatavoja : Irisa Eidaka