Bibliotkas tla konstruana masu medijos LU 68 konference

Bibliotēkas tēla konstruēšana masu medijos LU 68. konference Maija Bārbale LUB Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēka 05. 02. 2010

“Medijs ir jebkas fiziskajā pasaulē, kas ietver indivīdus, vietu, notikumus, lietas vai konceptus” Masu mediji ir viens no ietekmīgākajiem līdzekļiem, ar kuru līdzdalību iespējams vienlaicīgi piegādāt informāciju lielai auditorijai

Sociālā realitāte I Cilvēks kopumā zināšanas par bibliotēku iegūst no masu medijiem, kuri, piedāvājot savu informāciju, ļauj indivīdam dzīvot pārliecībā, ka viņš pārzina patiesību, patieso realitāti un ir ieguvis visaptverošu informāciju Mediju vide, kurā tiek veidoti tēli, ir nestabila un mainīga Sabiedrisko attiecību kompetencē ir profesionālā tēla veidošana

Sociālā realitāte II “. . aizvien izsmalcinātāk, nemanāmāk realitāte tiek aizvietota ar fikciju, ar inscinētu realitāti, patiesība ar vēlamo patiesību, tādejādi radot jaunu darbošanās lauku sabiedriskajām attiecībām, kas ir piemērotas profesionālajai vēlamo īstenību konstruēšanai. . ”(Mertens, K. ) “ Viss, ko mēs zinām par sabiedrību un pasauli, ir pateicoties masu medijiem” (Lūmans, N. )

Sociālā realitāte III nekas nepastāv ārpus konteksta

Pētījums Mērķis Izpētīt bibliotēkas tēla konstruēšanas metodes un rezultātus masu medijos Hipotēze Iespiestie masu mediji konstruē bibliotēkas tēlu, uzsvaru liekot uz bibliotēkas sociālo funkciju izvirzīšanos un bibliotēkas kā kultūras un izglītības centra veidošanos

Pētījuma metodes Teorētiskā daļa vispārējā dokumentu analīze Empīriskā daļa – datu vākšanas metodes : kontentanalīze (KA) un intervija

Empīriskā bāze 1985. g. -1990. g. preses izdevumi (29) 2003. g. -2008. g. preses izdevumi (24) 3 intervijas

Autoru profesionālā piederība 1985. g. -1990. g. 148 publikācijas bibliotēkas darbinieki (53 jeb 35, 8%) žurnālisti (50 jeb 33, 7%) literatūrzinātnieki (23 jeb 15, 5%)

Attieksmes vērtējums publikācijās 1985. g. -1990. g. 148 publikācijas 69 pozitīvas Publikācijas 46, 6 % 64 neitrālas publikācijas 43, 2 % 15 negatīvas Publikācijas 10, 1%

Publikāciju tematika 1985. g. -1990. g. 148 publikācijas bibliotēku vēsture 25 publikācijas jeb 16, 8% bibliotēku fondi 22 publikācijas jeb 14, 8 % pieredzes apmaiņas braucieni 17 publikācijas jeb 11, 4%

Autoru profesionālā piederība 2003. g. -2008. g. 3127 publikācijas žurnālisti (2391 publikācijas; 76, 46%) bibliotēku darbinieki (536 publikācijas; 17, 14 %) mācībspēki (65 publikācijas; 2, 08% )

Attieksmes vērtējums 2003. g. -2008. g. 3127 publikācijas 1667 pozitīvas publikācijas 53, 3 % 194 negatīvas publikācijas 6, 2% 1266 neitrālas Publikācijas 40, 4 %

Publikāciju tematika 2003. g. -2008. g. 3127 publikācijas bibliotēku rīkotie pasākumi (1091 publikācijas; 34, 67% ) LNB celtniecība (343 publikācijas; 10, 90%) bibliotēku fiziskais stāvoklis (206 publikācijas; 6, 55%)

Bibliotēkas un bibliotekāra tēls 1985. g. -1990. g. 8 publikācijas, 5, 41 % Bibliotēka - iespieddarbu grēdas, stingra sistēma, miers, vienmuļš darba ritums Bibliotekārs kā komformists Bibliotekāri – grāmatplauktu komandieri Bibliotekārs - sīkmanīgs, liekulīgs, bažīgs, bailīgs, raksturīgs nedrošības sindroms Radošas gaisotnes trūkums bibliotēkās Bibliotēka – komunistiskās ideoloģijas paudēja

Bibliotēkas un bibliotekāra tēls 2003. g. -2008. g. 70 publikācijas 2, 22 % Bibliotēkas kā stiprs noturētāja spēks, kultūras centri Bibliotēka vieta, kur informāciju gūst skolotāji, zemnieki, skolēni, mājsaimnieces, studenti Bibliotēkas kā mazas ‘’citadeles ‘’ Bibliotekārs – informācijas savācējs, sakārtotājs Bibliotekāri – informācijas sniedzēji, sabiedriskās dzīves organizētāji Pazūd ‘’ bibliotekāre – sirma kundzīte” Bibliotēka –elastīga un mainīga vide

Secinājumi I 1985. -1990. g. 148 publikācijas 3 intervijas Bibliotēka tiek konstruēta kā komunistiskās ideoloģijas paudēja, kuras darbību nosaka partejiskuma princips Bibliotēka pārsvarā popularizē, komplektē literatūru, kas pauž partijas pareizo politiku 2003. -2008. g. 3127 publikācijas 3 intervijas Bibliotēka kā kultūras un izglītības, informācijas centrs Bibliotēka tiek konstruēta kā pasākumu, satikšanās, komunikācijas vieta

Secinājumi II 1985. -1990. g. Bibliotekārs tiek konstruēts kā bailīgs, sevī ierāvies, bez tiesībām paust savu viedokli Bibliotekāra profesija = zema alga, zems prestižs Bibliotēkas pamatloma – cilvēces sociālā un kultūras atmiņa 2003. -2008. g. Bibliotēka – dinamiska institūcija, tās tēlam raksturīga elastīga un mainīga vide, pārmaiņas Bibliotēka = tehnoloģijas Bibliotēka kā vieta, kas operē ar zināšanām Mediji konstruē jaunu bibliotēku ar veco misiju – kalpot cilvēku informacionālajām vajadzībām

Secinājumi III Bibliotekāri – kibertekāri, informācijas loči, zināšanu navigatori Bibliotēkas tēls tiek konstruēts žurnālistiem mijiedarbojoties ar bibliotekāriem Masu mediji konstruē bibliotēkas tēlu uzsvaru liekot uz bibliotēkas sociālo funkciju izvirzīšanos un bibliotēkas kā kultūras un izglītības centra izveidošanos

Paldies par uzmanību!