BALTIJAS JRAS PIESROJUMS Zinanai l Baltijas jras krastos

BALTIJAS JŪRAS PIESĀRŅOJUMS

Zināšanai l Baltijas jūras krastos ir 9 valstis l 90 miljoni iedzīvotāju – piekrastē 15 miljoni l Jūras platība – 404 354 km 2 l Vidējais dziļums – 53 m

l Visvairāk izpētītā pasaules jūra. l Viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām. Sāļums no 0, 3 – 1%. Okeānā vidēji 3, 5%. l Tikai īpašas augu un dzīvnieku sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei šādā vidē.

Patstāvīgais darbs pa pāriem l Kādas ir Baltijas jūras galvenās problēmas?

BALTIJAS JŪRAS PROBLĒMAS l Lēna ūdens apmaiņa, stagnācija l Toksisko vielu nonākšana jūrā l Piekrastes pārveidošana, pārapdzīvotība, tās radītais piesārņojums l Pārmērīga nozveja

l Kuģu balastūdeņi l Tankkuģu avārijas l Eitrofikācija

Baltijas jūra šķērsgriezumā Ūdens stagnācija

EITROFIKĀCIJA Eitrofikācija ir process, kurā ūdenskrātuves -ezeri, grīvas un arī jūra saņem pārmērīgi daudz barības vielu, kas stimulē augu paātrinātu augšanu.

Eitrofikāciju izraisa l Fosfors; l Slāpeklis

Eitrofikācijas iedalījums: l l dabiskā eitrofikācija; mākslīgā eitrofikācija

PATSTĀVĪGAIS DARBS KĀDI IR EITROFIKĀCIJAS CĒLOŅI? (DARBS PA PĀRIEM)

Eitrofikācijas galvenie cēloņi LAUKSAIMNIECĪBA 60% N un 50 % P jūrā nāk no lauksaimniecības

MĀJSAIMNIECĪBAS NOTEKŪDEŅI RŪPNIECĪBAS NOTEKŪDEŅI 9 -24% P no mazgāšanas līdzekļiem

FOSĪLĀ KURINĀMĀ SADEDZINĀŠANA 16% N no atmosfēras sadegot fosilajam kurināmajam

KUĢNIECĪBA Daži % no kuģu notekūdeņiem

l Kādas ir eitrofikācijas ekoloģiskās sekas? DARBS PA PĀRIEM

Eitrofikācijas ekoloģiskās sekas l Pārmērīga augu un aļģu augšana – tā ir pieaugusi par 30 -70%. l Aļģu ziedēšana, dažas no tām ir pat toksiskas. l Ūdens caurredzamības samazināšanās par 2, 5 -3 metriem.

l Izmaiņas zivju sugu sastāvā. Smagi cietusi mencu populācija un līdaku populācija piekrastes ūdeņos. l Pakāpeniska jūras , , miršana”.

REZULTĀTĀ l Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem! l Baltijas jūrā šobrīd ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 90 -to gadu sākumā!

Kas jau ir izdarīts? Mazgāšanas līdzekļi bez fosfātiem - Latvijas valdība nolēma sākot no 2010. gada 1. jūnija izņemt no tirgus veļas mazgājamos līdzekļus, kas satur fosfātus. - Fosfāti ir arī trauku mazgājamajos līdzekļos – Pasaules Dabas Fonds turpina strādāt, lai panāktu arī šīs izmaiņas. - Lielajām kompānijām vairākas jaunas ražošanas līnijas bez-fosfātu produktu ražošanai.

Zivju gids - PDF plāno drīzumā izdot labo Zivju gidu, kurā ar zaļo atzīmētas tās sugas, kuras ir droši ēst, ar dzelteno tās – kuras jāuzmanās, bet ar sarkano – gandrīz iznīkušās populācijas.

AKCIJAS PIEKRASTĒ

Sabiedrības informēšana

GRUPU DARBS 1. PĀRMĒSLOTA JŪRA SABIEDRĪBAI IR EKONOMISKI NEIZDEVĪGA. 2. KO JŪS IETEIKTU DARĪT BALTIJAS VALSTU VALDĪBĀM, LAI UZLABOTU SITUĀCIJU BALTIJAS JŪRĀ? 3. IZVEIDOJIET ANKETU, LAI NOSKAIDROTU IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSMI PRET VIDEI DRAUDZĪGU RĪCĪBU SADZĪVĒ.