Augu sekas Kas ir augu seka Augu maias

Augu sekas

Kas ir augu seka? • Augu maiņas lauku sistēma:

2 • Zinātniski, saimnieciski pamatota lauksaimniecības kultūraugu maiņa noteiktā laika periodā (pa gadiem) un saimniecības teritorijas vietā

Augu sekas pozitīvie faktori • Pilnīgāk izmantojas augsnes dabiskā auglība, samazinās mēslojuma vajadzība; • Samazinās pesticīdu pielietošanas nepieciešamība; • Augsnes mazāk tiek pakļautas erozijai u. c. degradācijas veidiem; • Samazinās augu barības elementu zudumi

Graudaugu īpatsvars • Cukurbietes, lopbarības bietes, kartupeļi – 25%; • Tauriņzieži, lini, pākšaugi – 20 -25%; • Rapsis – 25%; • Kvieši – 33%; • Graudaugi kopā – 65 -75%

Augsnes auglību uzlabo: • • Dodot organiskos mēslus, salmus Iestrādājot kūdru, kompostu; Iestrādājot zaļmēslojumu Audzējot daudzgadīgās zāles Ievērojot augu seku Uzlabojot mitruma režīmu Noregulējot augsnes reakciju ( skābumu ) Utt.

Augsekas uzdevums? • Zemes racionāla izmantošana, atbilstoši augšņu un tehnoloģiskajiem apstākļiem; • Ekonomiska darba plānošana; • Slimību un kaitēkļu apkarošana; • Nezāļu apkarošana; • Augsnes struktūra, “auglības” uzturēšana; • Saglabāt bioloģisko daudzveidību; • Gūt labumu no iespējami dziļa zemes slāņa Būtībā katru kultūraugu ir jāmēslo, un augu sekas uzdevums ir sakārtot tos secībā, kas atstāj labvēlīgu iespaidu uz audzējamo kultūru (1. 5 – 2 x lielāka raža)

• Finansiālā stāvokļa dēļ pievēršanās tirgus prasībām

Graudaugu saknes • Spēcīgas – rudzi, auzas; • Vidējas – mieži; • Vājas – ziemas un vasaras kvieši

Priekšaugi?

Dārzeņi. . .

Priekšaugi • Sevišķi labus priekšaugus vajag prasīgiem augiem – liniem, cukurbietēm, kviešiem; • Mazprasīgākas ir auzas, lupīnas, griķi

Priekšaugu ietekme

Neatkārtot augus. . . • Kas augot uzņem konkrētus mikroelementus vai pamatelementus (piem. tās pašas dzimtas); • Kas ir ar seklu sakņu sistēmu un otrādi; • Kas samazina trūda satura augsnē un otrādi; • Kas uzņem barības vielas no viegli uzņemamiem savienojumiem un otrādi; • Kas uzkrāj trūdvielas, N un otrādi; • Kas prasa seklu augsnes apstrādi un otrādi; • Kas uzlabo augsnes fizikālās īpašības un otrādi; • Kas maz noēno augsni un otrādi; • U. t. m. l

Kas notiek, ja neseko līdzi augu sekai? • • Ūdens peļķes uz augsnes virskārtas; Sablīvējusies, bezstruktūraina augsne; “Augsnes nogurums” – mikroorganismu ietekme; Samazinās kultūraugu biezība -> pastiprināti savairojas nezāles; • Vairākus gadus “uzliesmo” sakņu, stiebru puves, kaitēkļi u. t. m. l; • Noārdās augsnes organiskā viela -> nestabilas ražas nākotnē

Seku novēršana • • Palielinātas mēslojuma devas; Pesticīdi (augu aizsardzības līdzekļi AAL); Seku novēršanai nepieciešama intensīvāka aršana, un stingra pieturēšanās pie ieteiktām augsekām. Darboties kā ar apslimušu pacientu, jo nevar kompensēt ar AAL un mēslojumu

Ieteikumi • Neaudzēt līdzīgas dzimtas augus; • Neaudzēt monokultūras; • Neaudzēt saīsinātas (piem. 2 -3) augmaiņas augus, vislabāk 6 -8 laukos; • Neaudzēt pēc kārtas divus kultūraugus, kurus bojā vieni un tie paši kaitēkļi (piem. auzas un lopbarības bietes); • Mainīt augsnes apstrādes paņēmienus; • Mainīt pielietotos pesticīdus; • Pēc labībām, kas veicina sakņu un stiebru puves (kvieši, mieži), audzēt labības, kas ar sakņu izdalījumiem un augu atliekām toksiski iedarbojas uz labību sakņu izraisītājām sēnēm (āboliņi, auzas, griķi) • Audzēt vairāk āboliņus un stiebrzāles; • Audzēt vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes;

• Ja nevar atļauties audzēt stiebrzāles, kooperēties ar kaimiņu, kam stiebrzāles saimniecībā nepieciešamas; • Iespējami vairāk audzēt kultūraugus ar pasējas augiem, rugaines un rušināmaugus

• Ievērot noteiktos starpposmus starp viena veida augiem: – – – – – Labības – 2 -3 gadi; Baltais, bastarda āboliņš / zāle – 3 -4 gadi; Kartupeļi – 4 -5 gadi; Agrie kartupeļi – 3 -4 gadi; Lauka pupas – 4 -5 gadi; Lucerna – 4 -6 gadi; Vasaras, ziemas rapsis, ripsis – 4 -6 gadi; Sarkanais āboliņš – 6 gadi; Zirņi – 6 -7 gadi; Lini – 6 -8 gadi. Sakarības: Īsāki atkārtošanās periodi ---------- garāki atkārtoš. periodi Labības ----------- Ilggadīgie tauriņzieži; Mazāku laiku augsnē ----------- Ilgāk augsnē; Īsāka veģetācija ----------- Garāka veģetācija; Mazāka iegūtā raža ----------- Lielāka iegūtā raža

• Uzņēmība pret sakņu puvēm: Kvieši -> mieži, rudzi -> auzas, rušināmaugi, tauriņzieži • Krustziežus, tauriņziežus un nakteņu dzimtas augus bojā nematodes;

Bezmaiņas audzēšana • Lini, cukurbietes, lopbarības bietes, kvieši, saulgriezes, zirņi, pupas, āboliņš, lucerna, soja, kāposti necieš bezmaiņas audzēšanu; • Rudziem, miežiem un auzām pieļaujama audzēšana atkārtotā sējumā; • Kukurūza, kaņepes, tabaka, kokvilna un stiebrzāles pacieš audzēšanu bezmaiņas sējumā

“Zaļās platības” • Ziemas periodā vismaz 50% no saimniecības zemes jābūt aizņemtai ar augiem vai to pēcpļaujas atliekām. To nodrošina: – Ziemāji; – Daudzgadīgie zālāji, dārzeņi; – Vēlu vācamie kultūraugi (bietes, vēlīnie kartupeļi, kukurūza, vēlie dārzeņi)

Aršanas dziļums • Biloģiskajās saimniecībās nozīmīgākais augsnes apstrādātājs ir sals; • Atkarībā no nokrišņu daudzuma gadā un gada vidējās temperatūras: – Madonas novadam – 19 cm; – Zemgales auglīgajiem novadiem – 23 cm

Piemēri • Āboliņš pavasarī, pasējā zem vasarājiem vai ziemājiem; + Nomāc puves, + Iear kā zaļmēslojumu; • Rušināmaugi – veiksmīga cīņa ar nezālēm

Vērtīgi / mazvērtīgi priekšaugi • Palielina N un trūda saturu augsnē: Daudzgadīgās zāles un pākšaugi • Samazina N un trūda saturu augsnē: Bietes, lini, rušināmaugi, graudaugi

Kultūraugi – trūdvielu uzlabotāji / noārdītāji

Daudzgadīgās zāles • Vienīgās, kas jūtami uzlabo augsnes fizikālās īpašības; • Saimniecībām ar likvidētu lopkopību (augsekās nav zālāji) ir problēmas pozitīvi un kompleksi iedarboties uz augsnes auglību un tās saglabāšanu;

Griķi • Samazina sakņu puves izplatību par 20%, bet intensitāti – 2 reizes; • Palielina labību ražu par 15 -40%; • Atvieglo pavasara sējas darbu sastrēgumu; • Ir iespējas apkarot nezāles līdz maija beigām; • Vērtīgs zaļmēslojuma augs; • Rugāji un salmi bagāti ar P un K (4 x vairāk K nekā kviešu atliekās); • Atliekas ātri sadalās un veicina citu gadu graudaugu salmu sadalīšanos; • Mazprasīgi pret augsnes skābumu (4. 7 – 7. 5 p. H), un augsnes granulometrisko sastāvu • Darbojas kā sanitārā starpkultūra

Eļļas rutks • Laba starpkultūra zaļmēslojumam; • Pieticīgs, ātraudzīgs (zaļmasa gatava iearšanai jau pēc 35 -40 dienām), ar spēcīgu mietsakni; • Liela lapu masa (nomāc un ierobežo nezāļu izplatību); • Var audzēt dažādās augsnēs, arī kūdrājos

Labību salmi • Labs variants; • Vienlaicīgi ar salmiem iestrādā N mēslojumu

Graudaudzētāju saimniecībām! • Vissarežģītākais uzdevums – trūdvielu palielināšana augsnē; • Augu sekā kā pasējas augus iekļaut āboliņu, sējot to pavasarī zem vasarāju un ziemāju labībām, un, pēc labību novākšanas, rugājus un āboliņu iear; • Kooperējoties ar lopkopēju saimniecību, āboliņu iekļaut augu sekā, audzējot 1 vai 2 gadus

Segkultūras • Labāka augsnes struktūra; • Efektīvāka N un ūdens izmantošana, lielāka raža; • Aizsargā augsnes virskārtu; • Saglabā un ražo N; • Kontrolē dabiskos ienaidniekus, puves; • Zaļmēslojums

Starpkultūras

Kultūru piemērotība • Skābums p. H: – Kviešiem, zirņiem 6. 5 – 7. 5 – Rudziem, auzām 5 – 6. 5 • Mehāniskais sastāvs: – Kviešiem, zirņiem s. M, M – Rudziem, auzām m. S, S • Zemes vērtējums ballēs: – Kviešiem, zirņiem no 41 līdz 61 un vairāk – Rudziem, auzām no 31 līdz 50

2 • Augsnes veids: – Kviešiem, zirņiem K, Vk – Rudziem, auzām Pv, E un mitrās augsnes • Viegli uzņemamā P un K saturs augsnē: – Kviešiem, zirņiem Augsts – Rudziem, auzām Vidējs-Zems • Trūdvielu saturs: – Kviešiem, zirņiem 2 – 2. 5% – Rudziem, auzām 1. 5 – 1. 9 %

3 • Iekultivēšanas pakāpe: – Kviešiem, zirņiem Augsta – Rudziem, auzām Vidēja-Zema • Augsnes apstrādes intensivitāte: – Kviešiem, zirņiem dziļa-liela (>21 cm; 4 -5 lauku sistēmām) – Rudziem, auzām sekla-zema (<19 cm, 6 -8 lauku sist. )

Graudaugu ražība atkarībā no organiskās vielas satura augsnē (c/ha, K. Špoģis) Organiskā viela, % Auzas Vasaras kvieši Rudzi Ziemas kvieši Mieži < 1, 5 35, 3 29, 6 25, 3 31, 3 25, 3 1, 6— 2, 5 38, 0 34, 5 27, 6 39, 1 33, 3 2, 6— 3, 0 42, 3 37, 3 26, 4 42, 8 43, 5

Graudaugu sējplatību struktūras optimizācija • Saimniecību un tīrumu atbilstību (izvēlamajiem kultūraugiem) nosaka sekojoši rādītāji: – – – – – Augsnes tips; Augsnes meh. sastāvs; Augsnes reakcija; Izmantojamā N, P un K saturs augsnē; Trūdvielu un NPK saturs augsnē; Reljefs un mikroreljefs; Klimatiskie apstākļi; Meliorācijas sistēmas; Iekultivēšanas pakāpe; Lapu priekšaugu nodrošināšanas iespējas. • Atsaucoties uz iepriekšminēto, ir izstrādātas rekomendācijas graudaugu sējplatību struktūrai (%) augsekās

Augsnes Aronas pagastā • Erodēta podzolaugsne (reljefa pacēlumos); • Velēnu glejaugsne (ieplakās); • Zemā purva kūdraugsne (ieplakās)

Ziemas rudzu areāls

Ziemas kviešu areāls

Pārējo kultūru areāli • Mieži – visā Latvijā 35 -40%; • Miežu-zirņu un miežu-auzu mistri 10 -15%; • Auzas un auzu-pākšaugu mistri 10 -15%

Aronas pagastam: • • • Mieži – 40 -45% Ziemas rudzi – 25 -30% Auzas un mistri – 15 -25% Pākšaugi – 5% Kvieši – 0 -5%

Uz 2016. gadu Aronas pagastam: • • • Mieži – 20. 1 ha – 9. 8% Ziemas rudzi – 0. 3 ha – 0. 1% Auzas un mistri – 22. 7 ha – 11. 1% Pākšaugi – 3. 5 ha – 1. 7% Kvieši – 157. 8 ha – 77. 2%

Augseku piemēri pēc to uzdevuma Pļavu-ganību augsekas • Vidēji 8 lauku sadalījums, no kuriem 5 -6 dominē zāles pļaušanai un ganībām

Daudzgadīgo zāļu audzēšanas augsekas • Vidēji 6 lauku sadalījums, no kuriem 4 dominē stiebrzāles sēklām

Graudaugu augsekas • Vidēji 5 -6 lauku sadalījums, no kuriem 3 -4 dominē dažādi graudaugi

Kartupeļu augsekas • Vidēji 7 -8 lauku sadalījums, no kuriem 2 -3 kartupeļu lauku, pārējie – dažādi graudaugi

Tīrumi ar nenoregulētu mitruma režīmu • Piedāvāts 1 variants: 7 lauku sadalījums, no kuriem 4 dominē stiebrzāles vai pasējā zem kāda no kultūraugiem, un pārējie vasarāji

Tīrumi labi iekultivētās augsnēs 1. Vidēji 4 -5 lauku sadalījums, kur ir zāles, ziemāji, rušināmaugi, vasarāji; 2. Vidēji 6 -8 lauku sadalījums, kur ir iepriekšminētie + zāles

Tīrumi nosusinātās kūdras augsnēs • Piedāvāts 1 variants: 8 lauku sadalījums, no kuriem 6 dominē stiebrzāles vai mistri, tad rušināmaugi un vasarāji

Tīrumi vāji iekultivētās augsnēs • Vidēji 6 lauku sadalījums, kur ir 4 zāles un pārējie graudaugi

Tīrumi viegla meh. sastāva augsnēs 1. Vidēji 4 lauku sadalījums, kur ir lupīnas, ziemāji, rušināmaugi un vasarāji 2. Vidēji 6 lauku sadalījums, kur ir 3 lupīnas un pārējie graudaugi un rušināmaugi

Zviedrijas bioloģiskās saimniecības • 6 -7 lauku augu seka: – 3 x zāļu mistrs, 1 x zirņu lauks, 2 -3 x graudaugi

1930. gada augseku ieteikumi… • Mazāk intensīvām saimniecībām: ziemāji→rušināmaugi→vasarāji→mistrs→ ziemāji, vasarāji→āboliņš un papuve • Intensīvām saimniecībām: ziemāji→rušināmaugi→vasarāji→āboliņš

Minerālmēsli un miekroorganismi • Minerālmēsli samazina trūdvielu saturu augsnē (bez humusa augsne ir kā smiltis pludmalē), samazina augsnes p. H līmeni (20 gadus lietojot minerālmēslus, p. H no 4. 9 samazinās uz 4. 0 -4. 3), veicina mikroorganismu depresiju, samazina mikroorganismu aktivitāti, no minerālmēslu slāpekļa augi izmanto tikai 30 -60% (pārējais nonāk atmosfērā, gruntsūdeņos, sadalās augsnē denitrifikācijas procesā). → Bet ir arī izņēmumi !!

• Vairāku lauku augsekas (vismaz 5) ! • Vairāk kūtsmēslu augsekās ! • Liela ietekme mikroorganismu darbībai !!

Mikroorganismu pozitīvā darbība • Dažādu organisko savienojumu sadalīšana; • Augsnes trūdvielu veidošana; • Augiem izmantojamo minerālvielu mobilizācija; • Liela darbības intensitāte

Iespējas palielināt mikroorganismu skaitu / darbību • Organiskais mēslojums augsekās (sevišķi kūtsmēsli) ik pa 4 -5 gadiem; • Mikroorganiskie mēslošanas līdzekļi (piem. SIA “Bioefekts”). Ražu pieaugums >10%

Paldies par uzmanību!