Apmcbu modulis 3 Vides komunikcija sadarbbas princips 3

Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 3. nodaļa, 1. daļa Vides informācija un indikatori Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

SATURS 1. Ievads 2. Vides informācija un indikatori 3. Piekrastes informācijas kopīgas un sistēmiskas uzkrāšanas iespējas 4. Indikatori kā komunikācijas instruments 5. Indikatori pašvaldības komunikācijā COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

IEVADS COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

JĒDZIENS PAR VIDES INFORMĀCIJU Orhūsas konvencijas un Vides aizsardzības likuma izpratnē informācija par: – – – “a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību, b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē), c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem vides jomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citām ekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām, d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu, e) cilvēku veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, kādā tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori vai minētie pasākumi. ” Eiropas terminoloģiskajā izpratnē – “Knowledge communicated or received concerning any aspect of the ecosystem, the natural resources within it or, more generally, the external factors surrounding and affecting human life. ” COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

INFORMĀCIJA LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀ Lēmumu pieņemšanas process var būt sekmīgs tikai tad, ja tas ir nodrošināts ar informāciju par pārvaldāmo sistēmu: – aktuālo informāciju, kas raksturo sistēmu status quo – uz lēmuma pieņemšanas brīdi, – vēsturisko informāciju, kas ļauj sistēmu salīdzināt pašu ar sevi dažādos laika momentos, novērtēt tās attīstību un veidot prognozes, – salīdzināt sistēmu ar citām, līdzīgām sistēmām. Informācijai jābūt sagatavotai uzskatāmā veidā, lai to varētu saprast un novērtēt: – lēmumu pieņēmēji, kas bieži vien nav jomas speciālisti, – nevalstiskais sektors un plaša sabiedrība. Šādas informācijas sistemātisku sagatavošanu un izmantošanu var nodrošināt indikatoru metode. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

INDIKATORU IZMANTOŠANAS GALVENIE MĒRĶI Problēmu identificēšana – indikators kā esošā stāvokļa raksturotājs un norādītājs uz esošām vai paredzamām grūtībām vai iespējām. Stratēģijas formulēšana un mērķu nospraušana – indikatori kā lēmumu pieņemšanas katalizatori un palīgi mērķu un uzdevumu noteikšanā. Stratēģijas izpilde – indikatori raksturo tuvošanos izvēlētajiem attīstības mērķiem un to sasniegšanu. Komunikācija ar sabiedrību: – indikatoru grupa, kuri raksturo sabiedrības informētību, iesaisti un līdzdalību izvēlētās attīstības stratēģijas īstenošanā; – sabiedrības līdzdalība mērījumos; – informācija, ko sabiedrībai sniedz indikatoru rādījumi – ir lietderīgi izdalīt atsevišķu indikatoru grupu, kuri raksturo sabiedrības informētību, iesaisti un līdzdalību izvēlētās attīstības stratēģijas īstenošanā. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

INDIKATORS KĀ KOMUNIKĀCIJAS ELEMENTS I Skaidri definēts pēc vērtībām - nedrīkst būt neskaidrību, kurš virziens ir negatīvais, kurš pozitīvais. Skaidri definēts pēc satura – formulējot, kurām vienībām ir reāla nozīme (piem. , ienākumi uz mājsaimniecību, utml. ). Ar politisku nozīmi visiem politiskajā sistēmā piedalošajiem spēkiem. Novērtējams (mērāms) ar attaisnotām finansiālajām izmaksām. Sniedzošs adekvātu pārskatu par situāciju – ne pārāk daudz, ne pārāk maz. Interesants, ierosinošs sabiedrības mērķgrupas uz konkrētām darbībām un aktivitātēm. Vēlams, jau šobrīd mērāmam, vai kombinācija no tiem rādītājiem, kuri šodien ir mērāmi. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš

INDIKATORS KĀ KOMUNIKĀCIJAS ELEMENTS II Sistēmas mērogiem atbilstošs. Demokrātisks - sabiedrībai ir jāzin mērījumu, kurus veic eksperti, metodiku un jābūt pieejamība to rezultātiem. Papildinošs un sabiedrību iesaistošs - indikatoru izvēles procesu ir jāveic ekspertiem, taču indikatoru sarakstā ir jābūt ne tikai ekspertu novērtētiem indikatoriem, bet arī tādiem, kurus iedzīvotāji var paši novērtēt (izmērīt). Hierarhisks – jānodrošina iespēja iegūt gan detalizētu informāciju “ejot lejup”, gan iegūt pietiekami ātri galveno informāciju. Gan fizikālo, gan ekonomisko informāciju iekļaujošs – piem. , gan ienākumi no mežizstrādes, gan izcirstie mežu ha. Atvērts diskusijām, izmaiņām un attīstībai. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011 Jānis Kauliņš